Ar sievu dosimies garākā ceļojumā, visu vajadzīgo pastāstīs meita Sintija, teic Līgatnes Vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags. Bērnu iesaistīšanos biznesā viņš uzskata par lielāko veiksmi pēdējos gados.

«Pēc vīna darīšanas apjoma Latvijā esam pirmajā vietā no mazajām vīna darītavām,» apgalvo Sintija Vanaga. Viņas tēva Aināra Vanaga radītais vīns bijis viens no pirmajiem, kas no mājas vīna darītavām ar akcīzes marku sācis ceļu uz veikaliem.

Visu gadu, bet jo īpaši vasarā populāra ir vīna degustācija kafejnīcā Lustūža klints alā.

Uzticība dod stimulu

Tēvs Ainārs atzīstas, ka pirmajās reizēs mazliet bail bijis atstāt Latviju, taču tad izvērtējis, ka nekādu lielo kaitējumu biznesā bērni mazāk aktīvajā sezonā nodarīt nevarēšot, jāradina patstāvīgi pieņemt lēmumus un domāt kā saimniekiem.

«Manā uzraudzībā ir vīna darītava, brālim Kristapam – karošu darbnīca,» stāsta Sintija. Protams, svarīgākos lēmumus visi pieņemot kopīgi, arī darbus nevarot nodalīt. Pirmoreiz vecāki biznesu atstājuši bērnu uzraudzībā pirms pāris gadiem. Paši uz nedēļu aizbraukuši laivu braucienā, bet jaunā paaudze jutusies kā ūdenī iemesta. Tēvs visus zvanus pārreģistrējis bērniem un licis pašiem tikt galā. «Izpeldējām!» teic Sintija, un kopš tā laika abiem ar brāli vēl vairāk iepaticies darboties ģimenes uzņēmumā. Viņa lepojas, ka pati pērn pirmoreiz tikusi pie vīna ielikšanas, uzticēta ievārījuma vārīšana.

Kopš vasaras SIA Peldu brūzis, kur top degvīns Akmeņlauzis, ražošanas telpas no Vecrīgas Folkkluba Ala pagrabiem Peldu ielā pārceltas uz Maskavas forštati

Līdz ar pārcelšanos nelielais destilēšanas cehs pērn strādājis ar zaudējumiem, tomēr īpašnieki paredz ražošanas un pārdošanas apjomu pieaugumu un cer uz ārvalstu tirgiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Doma radīt pašmāju stipro dzērienu mums ar Folkkluba Ala īpašnieku Krišjāni Putniņu bija jau sen, līdzko parādījās pirmā iespēja to darīt mājražošanas apstākļos. Tad drīkstēja destilēt tikai 100 litrus gadā. Kad eksperimentēšana mājas kārtībā bija beigusies, nolēmām dibināt riktīgu uzņēmumu un tapa Peldu brūzis. Peldu, jo ražošanas telpas bija turpat, zem Alas, senos Rīgas vīna pagrabos,» atklāj SIA Peldu brūzis līdzīpašnieks un vadītājs Ernests Otomers.

Pazīstamo ASV noziedznieku pāra Bonijas un Klaida, kas Lielās depresijas laikā kļuva par visā valstī zināmiem banku aplaupītājiem, personīgās lietas nonākušas izsolē.

Izsoļu nama RR Auction organizētajā izsolē būs iespējams iegādāties retus likumpārkāpējiem kādreiz piederējušus priekšmetus, tostarp, desmit karātu zelta pulksteni (izsoles sākumcena 10 tūkstoši ASV dolāru), Bonijas kosmētikas kastīti (2,5 tūkstoši dolāru), vēstules un abu likumpārkāpēju revolverus (37 tūkstoši dolāru).

Tāpat izsoļu nams paredzējis pārdot arī cita slavena ASV gangstera Ala Kapones mīlestības vēstules sievai, kas rakstītas no bēdīgi slavenā Alkatrazas cietuma.

Bonija Elizabete Pārkere un Klaids Česnats Barovs ASV aizvadītā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados nodarbojās ar banku laupīšanām. Viņu izveidotā banda bija atbildīga arī par vairākām slepkavībām. Neskatoties uz to, noziedznieku pāris ticis romantizēts. Bonija un Klaids tika nogalināti 1934. gada maijā.

Māršala salās ceturtdien izdevies atjaunot interneta pakalpojumus, kas šajā Klusā okeāna salu valstī gandrīz nebija pieejami trīs nedēļas saplīsuša zemūdens kabeļa dēļ.

Valsts vienīgais optiskais kabelis saplīsa decembra beigās. Telefona un interneta komunikācijas pēc tam tika pārslēgtas uz satelītiem.

Māršala salu iedzīvotāji un uzņēmēji ātri pārliecinājās par to, cik modernajai dzīvei svarīgs ir internets.

Aktivitāte sociālajos medijos krietni apsīka, jo piekļuve internetam bija ierobežota uz pāris stundām dienā. Uzņēmumi sūtīja darbiniekus fiziski nogādāt nepieciešamos dokumentus, nevarot tos nosūtīt pa e-pastu.

Māršala salu koledža bija spiesta par nedēļu atlikt pavasara semestra sākumu, jo bez interneta nevarēja nodrošināt studijas.

«Mani pamatīgi ietekmēja tas, ka tik ilgi nebija pieejams internets,» atzina otrā kursa studente Mailina Loiaka.

Šajā nedēļā ir uzsākts darbs pie 3D virtuālās alas ierīkošanas Valmieras tehnikuma programmēšanas laboratorijā.

Virtuālā ala ir četru plakņu telpiskās apmācības laboratorija, kas ļaus jauniešiem radīt reāla izmēra vizuālizācijas un simulēt darbu dažādās vidēs, piemēram, darba drošības, vides pieejamības un dizaina kontekstā.

"Šī ir inovatīva tehnoloģija - realitātes simulācijas telpa, kas ļaus jauniešiem apgūt profesionālos un vispārizglītojošos priekšmetus mūsdienīgā veidā. Tuvākais līdzīgais izglītības instruments ir pieejams tikai Vācijā, kas nozīmē, ka Valmieras tehnikums šobrīd būs vienīgā izglītības iestāde Austrumeiropā ar šādu tehnoloģiju," norāda tehnikuma direktore Vineta Melngārša.

Izstrādājot un integrējot atbilstošu saturu, 3D virtuālā ala ļaus ielūkoties tehnoloģijās, uzzināt vairāk par bioloģiju, ģeogrāfiju, fiziku un ķīmiju. 3D alā jaunieši varēs projicēt un simulēt loģistikas noliktavas darbības principus, kā arī gūt pilnvērtīgu izpratni par dažādiem tehnoloģiskiem procesiem. Visu profesiju audzēkņi varēs simulēt iespējamās situācijas darba vietās un meklēt veiksmīgākos risinājumus. Tehnoloģija būs liels atbalsts topošajiem mehatronikas un metālapstrādes speciālistiem, veidojot jebkāda objekta vai automatizētas iekārtas modeļus. Tos pārnesot 3D virtuālajā realitātē, ir iespējams simulēt un pārbaudīt objekta funkcionalitāti, kā arī dizainu un detaļu saderību. Tā būs labs palīgs arī programmēšanas tehniķa programmas studentiem.

Puse no Jāņa Nagļa īpašumā esošajām uzņēmumu kapitāla daļām drīzumā varētu tikt izsolītas, viens no šiem īpašumiem jau piespiedu kārtā pārdots.

Kādreizējo Latvijas privatizācijas vadītāju neiegāza daudzmiljonu komercķīlas un pat ne īstenotie vai pusratā palikušie nekustamo īpašumu projekti, bet gan finanšu problēmās iedzīvojies mēbeļu ražotājs, šodien raksta biznesa žurnāls LD.

J. Naglis gadu gaitā kļuvis par daudzu dažādu uzņēmumu īpašnieku un līdzīpašnieku –viesnīcu un taksometru biznesā, mēbeļu ražošanā, nekustamo īpašumu jomā. Vēl nesen Naglim piederēja daļas 20 uzņēmumos, vienā no tiem – pastarpināti. Tagad gadiem krātais uzņēmumu portfelis draud kļūt uz pusi plānāks SIA Kristbergs aptuveni 400 tūkstošu latu parāda dēļ, kurā Naglis bijis galvotājs.

Prezidenta vēlēšanas Ēģiptē notiks 2012. gada jūlijā, paziņojis militārās pagaidu pārvaldes vadītājs feldmaršals Muhameds Huseins Tantavi, kurš pašlaik ir faktiskais valsts galva. Feldmaršala paziņojums sekojis pēc četru dienu ilgām asiņainām sadursmēm.

Tomēr protestētājus, kas pulcējas Kairas Tahrira laukumā, tas nav apmierinājis un tie pieprasījuši felmaršala atkāpšanos no sava posteņa. Protestētāji solījušies nepamest laukumu līdz viņu prasība netiks izpildīta.

Saskaņā ar Ēģiptes veselības ministrijas vēstīto – kopš svētdienas sadursmju laikā vismaz 30 cilvēki ir gājuši bojā, bet vairāki simti ir ievainoti.

Lai izklīdinātu protestētājus, policija izmantojusi asaru gāzi un gumijas lodes, savukārt demonstrati atbildējuši ar akmeņiem. Atsevišķi akciju dalībnieki pat apgalvojuši, ka uz viņiem šauts ar kaujas munīciju.

Demonstrācijas izcēlušās arī citās Ēģiptes pilsētās – Aleksandrijā, Suecā, Portsaīdā un Asvānā.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Šodien Vecrīgas jauniešu viesnīcas Ala Hostel ēku Audēju ielā 11 pārņem jaunie īpašnieki kopā ar apsardzes darbiniekiem.

Kā pastāstīja jauno īpašnieku SIA Relocation pārstāvis Uldis Papāns, Ala Hostel ēka tika iegādāta 2009.gadā izsolē, kuru vecie īpašnieki - SIA Audēju nami - bija zaudējuši, nespējot norēķināties ar banku.

Divu gadu laikā jaunie īpašnieki ar vecajiem nav spējuši rast risinājumu par tālāko sadarbību, jo vecie īpašnieki nepiekrita darījuma nosacījumiem un iesniedza prasību tiesā, kā rezultātā Augstākā tiesa lēma par labu SIA Relocation. Tādēļ šodien pie ēkas ieradušies aptuveni desmit apsardzes firmas darbinieki kopā ar tiesu izpildītāju un neļauj ēkā nevienam ieiet, lai netiktu bojātas mantas, kas atrodas iekšā.

«Mums ekonomiskā un sociālā situācija ir daudz sliktāka nekā Grieķijā. Ja Grieķijā runā par Māršala plānu, kas nepieciešams ekonomikas zaudējumu kompensācijai no taupības režīma, tad Latvijā tas būtu jādara divkārt vairāk,» ir pārliecināta ekonomiste Raita Karnīte.

Viņa intervijā Dienai uzsver, ka Latvijā nekādi nopietni ekonomikas stimulācijas pasākumi neesot veikti. R.Karnīte arī norāda, ka Latvijai noteikti būtu jāmaina politika, tādā veidā, ka jāstimulē ekonomika.

Runājot par iekšzemes kopprodukta pieaugumu otrajā ceturksnī, R.Karnīte atzīmē: «Tas, protams, uzmundrina. Šie skaitļi ir auguši uz eksporta pasūtījuma rēķina. Tas, kas būs nākotnē, ir atkarīgs no tā, vai būs šie pasūtījumi. Ja šos rādītājus paanalizē dziļāk, tie tomēr neliecina par lielu ekonomikas spēku. Šie rādītāji ir labi, ja salīdzina ar briesmīgo lejupslīdi. Bet īstā tautsaimniecības bāze vēl ir jābūvē. Es neesmu vienīgā, kas to atzīst. To atzīst arī bankas. Ne velti nav kreditēšanas projektu, jo nav jau pašu projektu - ir sīki uzņēmumi, kas dzīvo uz nedrošu ārējo pasūtījumu bāzes.»

Ceturtdien izsolīs kosmosa sakaru staciju, dārzeņu glabātuvi, 10 dzīvojamās ēkas un citus objektus. Padomju armijas militārais mantojums, ko tautā dēvē par Skrundas lokatora pilsētiņu - nekustamais īpašums Mežaine Skrundas novada Raņķu pagastā atkal nonācis zem izsoles āmura, vēsta Latvijas Radio.

Esošie īpašnieki SIA Iniciatīva Europa no Krievijas esot gluži vai pazuduši no zemes virsas un Skrundas novada domei divus gadus neesot maksājuši nekustamā īpašuma nodokli. Parāds audzis augumā, tāpēc pašvaldība vērsusies tiesā un ceturtdien Ventspilī gaidāma īpašuma izsole, vēsta medijs.

Teritoriju pašlaik neviens vairs neapsargājot, un katrs, kas vien grib redzēt, «kas lācītim vēderā», tiekot tajā iekšā.

Latvijas Radio izdevies sarunāt tikšanos ar rudbāržnieku Intu Folkmani. Viņš esot zinošākais pavadonis, jo pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strādāja šajā objektā un zina tur katru stūrīti : «Ir tā pamestības sajūta. Nav jābrauc uz Černobiļu - šeit var gūt līdzīgus iespaidus, Ja tur ir radiācija, tad šeit ir tīrs, nav radiācijas.»

Maksātnespējīgā uzņēmuma Bauskas piens apjomīgāko nekustamo īpašumu Bauskā, Stacijas ielā 2, izsoles ceturtajā kārtā jūlija beigās iegādājies bankrotējušās firmas lielākais kreditors – GE Money Bank, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bankas īpašumā nonāca bijušā piena kombināta ēka un jaunais komplekss, informējusi uzņēmuma maksātnespējas administratore Jevgēņija Tokmačova. Viņa izsoli vērtējusi kā ļoti neveiksmīgu, jo Stacijas ielas objekta sākumcena bija 360 tūkstoši latu. Ceturtā izsole notika ar lejupejošu soli, un banka to savā īpašumā ieguva par 10% no sākumcenas jeb 36 tūkstošiem latu.

Vairāk nekā pusmiljonu vērtais zemesgabals ar ēkām līdz šim nav ieinteresējis nevienu potenciālo pircēju. Bijušajiem īpašniekiem tā arī neizdevās izveidot vērienīgāko piena pārstrādes uzņēmumu, visu mantību nācās likt zem ūtrupes āmura, norāda Bauskas Dzīve. Administratore domā, ka jaunā ēka ir piemērota ražotnei vai noliktavai. Vecajai kombināta daļai ir tikai viens risinājums – nojaukšana. To pirms maksātnespējas bija plānojuši arī iepriekšējie īpašnieki.

«Zem āmura» šodien nonācis pamests ciems Francijas dienvidrietumos. Orientējošā cena ir vien 330 tūkstoši eiro, vēsta thelocal.fr.

Courbefy ciems Limuzēnas reģionā sastāv no deviņpadsmit mājām, peldbaseina, staļļiem un tenisa korta. Visi šie īpašumi ir iekļauti pārdošanā.

Informācija Francijas medijos par plānoto pārdošanu esot piesaistījusi interesi, un paredzams, ka starp potenciālajiem pircējiem būs arī ārzemnieki.

«Pēdējo desmit dienu laikā mans telefons nepārstāj zvanīt,» teikusi apgabala mēra sieva.

Viņa reģionālajam laikrakstam Sud-Ouest stāstījusi, ka tiek cerēts uz pircēju, kas ciemā atjaunos dzīvību.

«Tas, uz ko mēs ceram, ir projekts, kas ir ilgtspējīgs un rada darbavietas,» viņa sacījusi.

Lai gan pārdošanas mēģinājumi februārī neesot nesuši panākumus, tagad esot vismaz 150 potenciālie pircēji.

2015. gada 12 mēnešos pieaudzis Rīgas brīvostā apkalpoto kruīzu kuģu skaits (+6 kuģi), kas ir par 10,3% kā 2014.gadā. Turklāt turpina palielināties kruīza kuģu vidējais lielums (+13,4%) salīdzinot ar iepriekšējo gadu, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.

2015. gada 12 mēnešos ostā apkalpoti vidēji 3587 kuģi, visvairāk 1539 sauskravu kuģi, 753 tankkuģi, 564 konteinerkuģi un 410 balkeri. Kopumā kuģu ienācieni atsevišķos gada mēnešos sadalījušies vienmērīgi, bet lielākais apkalpoto kuģu skaits reģistrēts maijā un septembrī, kad ostā ienāca attiecīgi 317 un 316 tirdzniecības kuģi.

Tāpat 2015. gadā nedaudz palielinājies kuģu skaits, kuru GT ir no 6001 līdz 10 000, bet kā noturīga un pozitīva vērtējama tendence samazināties to kuģu skaitam, kuru GT ir zem 6001. Šī tendence liecina par to, ka ir attaisnojusies stratēģija attiecībā uz infrastruktūras attīstību un kuģu ceļa padziļināšana darbiem, kas ostā ļauj ienākt lielākas klases kuģiem. 39,7% no Rīgas brīvostā apkalpotajiem kuģiem ir virs 10 000 GT un to īpatsvars, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, turpina pieaugt.

Ar Ditas Balčus teātra pirmizrādi Būt... Šekspīram nesen Rīgā atklāta kultūras telpa 3 MĀSAS, kas būs jauna vieta mākslai, mūzikai un teātrim Vecrīgā. Taču, lai izdzīvotu, kultūras telpa centīsies papildu ienākumus gūt, atvēlot aptuveni 100 cilvēkiem piemēroto zāli arī korporatīvajiem pasākumiem.

Kultūras telpa 3 MĀSAS iekārtota ēkā uz Vaļņu un Zirgu ielas stūra Vecrīgā, kādreizējā Mākslas darbinieku namā, kas kopš pagājušā gadsimta 50.gadiem bijis kā radoša oāze un jaunu ideju laboratorija, daudzus gadu desmitus vienkopus pulcējot aktierus, rakstniekus, mūziķus un māksliniekus.

3 MĀSAS ir jauna telpa teātra, mūzikas un mākslas radošajām izpausmēm - tajā notiks izrādes, koncerti, izstādes, improvizācijas, prozas lasījumi, kā arī citas radošas aktivitātes. 3 MĀSAS turpmāk būs Ditas Balčus teātra un Kulturmarka.lv īstenoto pasākumu mājvieta.

Telpu interjers veidots sadarbībā ar dizaina zīmolu Recycled.lv, kas kopj ideju par lietu otrreizēju izmantošanu. Telpu interjeram tika izlietoti 753 optisko briļļu stikli, 94 briļļu rāmji ar stikliem, 6 sieviešu kurpes,1 cilindrs, 1 smokings, 29 žaketes,14 kleitas, 12 svārki un 17 blūzes. Tā, piemēram, teātra apmeklētāji sēž uz apģērbtiem krēsliem, savukārt lampas veidotas no brillēm. Visas iecerētās idejas gan vēl nav īstenotas laika trūkuma dēļ.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

«Nē, Staburags nav pazudis, tas tikai ir zem ūdens,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Jānis Jermacāns. Viņam ir ap astoņdesmit, un viņš esot pārņemts ar ideju apskatei atsegt Staburagu.

32 gadu vecumā viņš strādājis par darbu vadītāju pie Pļaviņu HES betonēšanas un bijis liecinieks leģendārās klints applūdināšanai.

Nodoma nopietnību apliecinot viņa diploms – viņš ir inženieris un vēl joprojām strādā Energoremontā pie hidrostaciju rekonstrukciju projektiem. Turklāt kā hidroelektrostaciju būvnieks viņš joprojām aktīvi iestājoties par to būvniecību Jēkabpilī un Daugavpilī.

Viena ideja esot iztaisnot Daugavas gultni labajā krastā, kur tā met līkumu augšpus un lejpus Staburaga, nosprostojot Daugavu ar betona dambi. Reālāks šķietot Jermacāna priekšlikums Staburagu apjozt ar pusapaļu betona dambi 100 metru rādiusā un izpumpēt ūdeni, tādējādi atsedzot klinti.

Lai gan Eiropas Centrālās bankas lēmums jūnija sākumā pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem nav radījis nozīmīgu mājokļu tirgus uzrāvienu, segmentā kustība turpinās. Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par jūlijā spēkā stājušos partnerības institūtu, kas turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Par to liecina gan potenciālo pircēju vēlme apsvērt lielākas kredītsaistības, gan pārdevēju aktīvāka reaģēšana uz tirgus procesiem, atbilstošāk koriģējot īpašumu cenas robežās līdz 15% un izliekot pārdošanā objektus, kuru tirgošana uz laiku bija atlikta. Kā novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji, diskusijas mājokļu iegādes kontekstā rosina arī nule pieņemtie grozījumi Notariāta likumā, ieviešot partnerības institūtu – raisot jautājumus, vai un kā šāda līguma noslēgšana ietekmēs kreditēšanas nosacījumus.

Jūnijā iegādei Rīgā kopumā bija pieejami 4655 dzīvokļi, mēneša laikā piedāvājumam sarūkot par 15%. Nedaudz samazinājies arī īrei pieejamo mājokļu skaits – 2280 dzīvokļi (~18%), no kuriem 35% veidoja dzīvokļu piedāvājums sērijveida namos Rīgas apkaimēs.

Maksātnespējīgi tiesneši atšķirībā no notāriem un advokātiem var turpināt pildīt amata pienākumus. Advokatūras un notariāta likums paredz, ka šo profesiju pārstāvji nedrīkst būt personas, kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem.

Tomēr paši tiesneši ir citās domās. Ētikas komisija nonākusi pie secinājuma, ka tiesneša, kurš nonācis maksātnespējīgas fiziskas personas stāvoklī, statuss ir savienojams ar tiesneša kā amatpersonas statusu. Nosakot, ka tiesnesim, kurš nonācis šādā stāvoklī, sevi ir jāatstata no lietu izskatīšanas, kas attiecas uz parādsaistību un maksātnespējas jomu. Jāpiebilst gan, ka patiesi likumā «Par tiesu varu» vai kādā citā likumā nav noteikts, ka maksātnespējīgas fiziskas personas stāvoklis nav savienojams ar tiesneša kā amatpersonas statusu.

Šis jautājums kļuvis aktuāls, kad pagājušajā gadā Tiesnešu ētikas komisijā ar lūgumu sniegt skaidrojumu par to, vai tiesneša, kurš algu samazinājuma dēļ, nonācis maksātnespējīgas fiziskas personas stāvoklī, statuss ir savienojams ar tiesneša kā amatpersonas statusu, bija vērsies kāds tiesnesi.

Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par uzņēmumu nepamatotu iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādnieku datu bāzē, finanšu ministrs Andris Vilks ir uzdevis VID problēmu tuvākajā laikā novērst.

«Maksājumu informācijas aizkavēšanās ir jāparedz, ģenerējot datus par nodokļu parādiem, un turpmāk nav pieļaujama maldinošu datu publiska pieejamība par uzņēmuma reputācijai tik nozīmīgu jautājumu. Esošās nepilnības datu apstrādē VID jānovērš tuvākajās dienās,» uzsver A. Vilks.

Izveidojusies situācija esot skaidrojama ar apstākli, ka informācija par maksājumu līdz VID nenonāk vienlaicīgi ar maksājuma uzdevuma nosūtīšanas brīdi. Ja maksājums tiek veikts pēdējā termiņa dienā un VID datu bāze tiek aktualizēta nākamajā dienā, tiek radīts maldinošs ieraksts par neveiktu maksājumu un izveidojušos parādu. Tādējādi kļūdainā informācija par faktiski neesošiem nodokļu parādiem VID datu bāzē tika iekļauta tehnisku nepilnību rezultātā.

Nevar izslēgt, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss tā skartajā Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Pārbaudot cūku turēšanas sistēmu un biodrošības pasākumus «Druvas Unguri» cūku novietnēs, PVD eksperti konstatējuši, ka biodrošības sistēma bija ieviesta un darbinieki ikdienā to ievērojuši. «Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka vīruss novietnē nonācis ar zāģu skaidām, kas ļoti lielā apjomā regulāri tika ievestas novietnēs un izmantotas pakaišiem. Tas ir pozitīvi no cūku labturības, taču ne no biodrošības viedokļa. Tāpat vīruss novietnē varēja nonākt ar autotransportu, kas gan tika regulāri dezinficēts, taču tai pašā laikā ļoti intensīvi izmantots gan izvedot cūkas ārpus novietnes uz kautuvi, gan cūku kompleksa teritorijā, pārvadājot cūkas no viena korpusa uz otru,» sacīja Meistere.

DB aptaujāto viedokļi par Liepājas metalurga tēraudkausēšanas ceha darbības pārtraukšanu atšķiras, jo daļa šādu lēmumu uzskata par likumsakrīgu, citi – par nepatīkamu pārsteigumu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie komentāri par tēraudkausēšanas ceha darbības apturēšanu ir skopi, tomēr neformālās sarunās izskan, ka vismaz daļai šāda situācija nav nekāds pārsteigums, bet gan loģisks iznākums. Tam esot gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli. Jau ziņots, ka a/s KVV Liepājas metalurgs (KVV LM) spiesta sašaurināt ražošanu tikai pirms divām nedēļām iedarbinātajā tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, KVV LM valdes loceklis Igors Kovaļenko apgalvojis aģentūrai LETA. Patlaban norit darbs velmētavā, bet tēraudkausēšanas cehs ir apturēts. Uzņēmuma pārstāvis I. Kovaļenko medijiem paudis, ka tas noticis plānoti un nav nekas ārkārtējs. Par galveno iemeslu nebūšanās I. Kovaļenko nosaucis augsto elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) īpatsvaru no produkcijas pašizmaksas, kas pēc uzņēmuma aprēķiniem veido 12 miljonus eiro gadā, ražotnei strādājot ar pilnu jaudu – 75 tūkst. t mēnesī. Līdz ar sašūpošanos savās iespējās, uzņēmums sācis atbrīvot darbiniekus. Maija sākumā darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960.

Tiešsaistes izsolē, kurā tiks pārdots apcietinātā krāpnieka Bernarda Medofa pagraba saturs, cietušo labā cer iegūt līdz pat 21 tūkstotim ASV dolāru, vēsta guardian.co.uk.

Trešdien «zem āmura» nonākšot Medofa vīnu un citu alkoholisko dzērienu kolekcija, kurā ietilpst gan dārgi vīni, gan Smirnoff degvīns.

Ar tās palīdzību tiek cerēts iegūt no 15 tūkstošiem līdz 21 tūkstotim ASV dolāru. Ieņēmumi nonāks pie krāpšanas shēmas upuriem. Šī shēma, kā norāda izmeklētāji, palīdzējusi finansēt Medofa izšķērdīgo dzīvesveidu, kurā ietilpa dārgas automašīnas, laivas un nekustamie īpašumi.

Medofa vīnus konfiscējušas ASV amatpersonas, kas izsola atsavināto īpašumu par labu cietušajiem. Izsolē pagājušā gada novembrī, kur tika pārdotas Medofa mēbeles, apģērbs un citas personīgās lietas, tika iegūti aptuveni divi miljoni ASV dolāru. ASV amatpersonas arī paziņojušas, ka izsolē 4. jūnijā tiks pārdots Medofa bijušās savrupmājas Palmbīčā saturs.

Zīmīga sakritība - tā var raksturot faktu, ka tieši laikā, kad tiek lemts par savulaik ievērojamā, bet mūsdienās par privatizācijas neveiksmes stāstu nosaucamā Ķemeru sanatorijas kompleksa likteni, to ir piemeklējis jau otrais ugunsgrēks, raksta laikraksts Diena.

Tas, vai valstij izdosies pielikt punktu jau kopš 1996. gada ilgstošajai un skandālu apvītajai privatizācijai, saskaņā ar portālā Vestnesis.lv publicēto informāciju, taps skaidrāks jau 9. aprīlī, kad komplekss ar sākumcenu 3,754 miljoni latu nonāks zem tiesu izpildītāja organizētas izsoles āmura, norāda laikraksts.

Apmeklējot Ķemeru sanatorijas kompleksu nākamajā dienā pēc nule notikušā ugunsgrēka, Diena pārliecinājusies, ka, pretēji medijos izskanējušajām bažām, par sanatorijas simbolu uzskatītās viesnīcas ēkas iežogoto pagalmu uzrauga apsargi ar suņiem, tādējādi novēršot iespējamo viesnīcas izpostīšanu.