Par Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidentu kļuvis Jānis Naglis, noskaidroja Dienas Bizness.

Kā db.lv pastāstīja J.Naglis, viņš ieņēmis šo amatu, jo līdzšinējais asociācijas prezidents Jānis Pinnis uzsācis darba attiecības kādā viesnīcā Ukrainā, Kijevā, kļūstot par tās ģenerālmenedžeri.

J.Naglis šajā amatā darbojas vairāk nekā mēnesi un norādīja, ka pildīs šos pienākumus līdz martam, kad varētu notikt jauna asociācijas prezidenta ievēlēšana.

Vaicāts, vai plāno kandidēt uz asociācijas prezidenta amatu, J.Naglis norādīja, ka noteikti, ka nē. Viņaprāt, amatā ir jāstājas jauniem spēkiem. "Esmu pietiekami ilgi nokalpojis," komentēja J.Naglis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir pārņēmis stafeti, lai sakārtotu ne tikai viesnīcu, bet tūrisma nozari kopumā. "Notiek krīzes situācijas risināšana nozarē," sacīja J.Naglis.

Pagājušajā gadā viesnīcu un ēdināšanas segmentā bijusi 6,4% izaugsme, savukārt gads bijis īpašs ar uzņēmumu īpašnieku strauju nomaiņu, līdz ar to vietējo uzņēmēju kontrolē atlikuši vien daži lielie tirgus spēlētāji, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis.

«Pagājušajā gadā sākās ļoti strauja īpašnieku nomaiņa gan viesnīcu, gan ēdināšanas biznesā, un šī tendence turpinās. Dominē pircēji no Krievijas, Ukrainas, kā arī Azerbaidžānas un Armēnijas, kurus dažkārt interesē ne tik daudz viesnīca kā tāda, bet gan investīcijas nekustamajā īpašumā. Līdz ar to notikušas krasas izmaiņas vietējo uzņēmēju kontrolē un tikai dažas no viesnīcām, kuru skaits pārsniedz 100 numurus, nav izliktas pārdošanā. No ēdinātājiem palikuši pāris «cīnītāji»- «Lido» un «Nomeda», pārējais atrodas citu valstu īpašnieku rokās,» sacīja Naglis.

Taksometru kompānijā BalticTaxi visas mašīnas pārveidotas, lai tās darbotos ar sašķidrināto gāzi. «Jebkurā gadījumā, saskaitot visas investīcijas mašīnu pāraprīkošanai, kā arī rēķinot, cik daudz tērējam tehniskajām apkopēm un gāzes sistēmu remontiem, ir pozitīvs rezultāts,» skaidro uzņēmējs Jānis Naglis.

Viņš gan skaidro, ka, «protams, neliela līdzekļu daļa aiziet, ņemot vērā akcīzes pieaugumu, taču šis pieaugums nav tik būtisks, lai taisītu traģēdiju».

Jautāts, vai nebaida vēl viens autogāzes akcīzes tālāks kāpums, uzņēmējs norāda, ka valdības deklarācijā noteikts, ka nodokļus pārskata tikai tad, ja par izmaiņām informē vienu gadu pirms tam. «Ja «vīrs un vārds» savulaik nestrādāja un no valdības puses bija vairāki neveiksmīgi gājieni attiecībā uz biznesu, tad tagad, ņemot vērā, ka premjera amatā ir Straujumas kundze [Laimdota Straujuma (V)], visticamāk, būs tā - ja apsola, tad tā arī notiks. Dzimuma pārmaiņas valdības mājā arī dod politisku stabilitāti, jo mamma par savējiem tomēr rūpējas vairāk nekā tēvs, kuram ir blēņas galvā. Es domāju, šī lieta būs OK,» skaidro Naglis.

Pirms nedēļas naktī autostāvvietā Pļavniekos kāds nodedzinājis vienu BalticTAXI taksometru, savukārt pagājušajā naktī BalticTAXI taksometru autostāvvietā Krustabaznīcas ielā kāds nodedzināja trīs taksometrus, DB informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Naglis.

Viņš arī atzīmē, ka pirms nedēļas citu taksometru autovadītāji lieguši BalticTAXI taksometra iebraukšanu Vecrīgā, nobloķējot iebraukšanas ceļu, bet vakar, veicot pakalpojuma sniegšanu, piekauts BalticTAXI automašīnas vadītājs. Līdz šim uzņēmuma darbības laikā automašīnām veikti vairāki desmiti uzbrukumu, tai skaitā, uz automašīnām šauts ar ieročiem, durtas riepas ar nažiem, draudēts klientiem, ārzemju viesiem, bloķēta automašīnu kustība, automašīnas dedzinātas, norāda J. Naglis.

Kā DB pastāstīja Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins pagājušajā naktī Čiekurkalnā ir sadegušas vairākas automašīnas, tomēr šobrīd VP nav informācijas vai tie ir bijuši taksometri. Viņš arī piebilda, ka tiks veikta ekspertīze, lai noteiktu vai tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana, ja tā izrādīsies, tad tiks meklēts dedzinātājs.

Koronavīrusa pandēmija atņēmusi Latvijai ārvalstu tūristus, tādējādi slēgtas daudzas viesnīcas, restorāni, bāri, to trūkumu izjutusi transporta nozare, starptautisko izstāžu, kultūras pasākumu, konferenču rīkotāji, kā arī veselības aprūpe, kas strādāja tieši uz ārzemnieku apkalpošanu

Tiek lēsts, ka ārvalstu tūristi pirms koronavīrusa pandēmijas uz Latviju atveda apmēram vienu miljardu eiro, tomēr šis cipars varot būt arī citāds. Vienlaikus ir grūti novērtēt ārvalstu tūristu pienesuma kumulatīvo efektu, jo precīzas uzskaites par to, cik tad katrs ārvalstu tūrists iztērē Latvijā, nav.

Turklāt neesot izslēgts, ka, piemēram, Lielbritānijas tūristu vidū ir arī mūsu pašu tautieši, kuri ieradušies apciemot savu tēvzemi vai šeit pieteikušies uz veselības aprūpi, piemēram, zobārstniecību u.tml.

Vēl viens jautājums ir par Latvijā ieradušos tūristu skaitu no Lietuvas un Igaunijas, jo uz sauszemes robežām jau nekādas uzskaites nav. Covid-19 pandēmija radījusi smagas sekas visai tūrisma un ar to saistītajām nozarēm, it īpaši viesnīcu sektorā, viesnīcu īpašniekiem sagādājot ne tikai lielus zaudējumus, bet pat dažiem liekot aizdomāties par šī biznesa nišas eksistenciālās dabas jautājumu.

Taksometru kompānija BalticTaxi plāno palielināt autoparku līdz 190 taksometriem, iegādājoties 80 jaunas automašīnas, Db.lv stāsta Jānis Naglis, BalticTaxi valdes loceklis.

Visilgāk kalpojušās automašīnas tiks izņemtas no aprites. BalticTaxi līdz šā gada beigām plāno iegādāties 30 Ford S MAX, 40 Toyota Verso un desmit Dacia automašīnas.

Šobrīd BalticTaxi autoparkā ir 44 Ford S MAX markas automašīnas, četri Renault un četri Peaugeot mikroautobusi, viens Ford Mustang un 115 Toyota Verso automašīnas. Kopā BalticTaxi autoparkā šobrīd ir 168 taksometri.

Visas automašīnas, neskaitot mikroautobusus un taksometru Ford Mustang, ir aprīkotas un brauc ar gāzi, norādīja J. Naglis.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Automašīnu bloķēšana, taksometru vadītāju, kā arī klientu fiziska un psiholoģiska iespaidošana, draudēšana ir regulāra parādība, no kuras cieš gan BalticTaxi darbinieki, gan arī klienti, komentējot atgadījumu, kad BalticTaxi automašīnu apturēja pieci citas taksometru kompānijas autovadītāji un pārdūra BalticTaxi taksometra riepu, Db.lv stāstīja BalticTaxi valdes loceklis Jānis Naglis.

Db.lv jau vēstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un divi Saeimas deputāti kļuvuši par lieciniekiem tā dēvētajiem «taksometru kariem» - BalticTaxi automašīnai, kurā atradušies politiķi, uzbrukuši konkurējošas kompānijas taksometru vadītāji. Trīs taksometru vadītājus policija jau ir aizturējusi, bet divi šoferi vēl tiek meklēti. Par huligānismu personu grupā ir uzsākts kriminālprocess, un iespējamais bargākais sods taksometru vadītājiem var būt arī ieslodzījums līdz pieciem gadiem.

Latvijas viesnīcās martā saņemts ļoti liels rezervāciju atsaukumu skaits šai vasaras sezonai, otrdien TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

"Diemžēl martā mēs saņēmām ārkārtīgi lielu atsaukumu rezervācijām, kas tika veiktas vasaras sezonai, no Rietumvalstīm," teica J.Naglis. Rezervāciju kritums esot gandrīz 80%.

J.Nagļa ieskatā Latvijai tūristu piesaistē šobrīd būtu jāstrādā ar tuvākajām kaimiņvalstīm - Lietuvu, Igauniju un Skandināviju: "Tie būs pirmie, kas pie mums parādīsies".

Negatīvs signāls, kas parādot noskaņojumu Skandināvijā, esot lēmums neatjaunot prāmja satiksmi starp Rīgu un Stokholmu.

Isabelle šogad neatsāks reisus; kuģi izmantos kā pagaidu mītni bēgļiem 

Igaunijas prāmju operators AS "Tallink Group" un Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde ir...

Viesmīlības nozarē rēķinās, ka, ņemot vērā karadarbību Ukrainā, Latvijas viesnīcās šogad nebūs viesu no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.

Asociācija lēš, ka Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tūristu pavadīto nakšu skaits šajā gadā Latvijas viesnīcās būs kopumā par apmēram 800 000 mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā.

J.Naglis gan uzsvēra, ka tūrisma jomā Latvija šobrīd Rietumvalstīs ir jāpozicionē kā droša valsts.

Viesnīcu biznesā Latvijā teju visas lielākās viesnīcas ir iegādājušies Austrumu investori, kuri tur zemas, pat ekonomiski nepamatotas pakalpojuma cenas, norāda uzņēmējs Jānis Naglis.

Rīgā īpašniekus esot nomainījušas gandrīz visas viesnīcas ar numuriņu skaitu virs 100. Palikušas esot tikai Radisson, Tallink un IslandHotel. Visas pārējās īpašniekus ir nomainījušas. Viņš min tādas viesnīcas kā Rīga, Roma, Maritim, Avalon, Caravela, Elefant un citas.

Kā skaidro Naglis, uzņēmēji, kuri viesnīcas biznesā nodarbojās, pārsvarā vietējie, uzkrāja ievērojumus zaudējumus krīzes laikā un iziet no šīs situācijas nespēja. Kapitāla pieejamības neesot bijušas. «Bankas ir pareizi novērtējušas situāciju viesnīcu biznesā - piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums, un nozarē gultasvietas ir jāsamazina. Taču tad nāk uzņēmēji ar uzkrāto kapitālu, pārsvarā Austrumu investori no Krievijas, Ukrainas, Armēnijas, Uzbekistānas, kuriem ir kapitāla pietiekamība, kuri var ilgstoši finansēt pasākumu, sagaidot labākus laikus,» skaidro uzņēmējs.

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Taksometru pakalpojumu uzņēmumam SIA Baltic Taxi reģistrēts jauns nodrošinājums, kas paredz aizliegumu atsavināt Baltijas Aviācijas Sistēmām piederošās kapitāldaļas, liecina Lursoft dati.

2003. gadā dibinātā Baltic Taxi daļas savā starpa dala AS Liepājas autobusu parks, SIA JS Advisory, Baltijas Aviācijas Sistēmas un Jānis Naglis. Uzņēmuma valdē šobrīd darbojas Iveta Šipenko un Jānis Naglis.

Aizvadītajā gadā uzņēmums paaugstināja savu neto apgrozījumu un tas sasniedza 3,9 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa bija mērojama ar 53,9 tūkstošiem eiro. Uzņēmumam izdevies palielināt savu rentabilitātes rādītāju, kas tagad ir 3,87. Kopumā ar darbavietām aizvadītajā gadā Baltic Taxi nodrošināja 422 darbiniekus.

Aizvadītā gada laikā Baltic Taxi ir veiksmīgi pildījis dalībnieku noteiktos uzdevumus, kā arī izpildījis savus stratēģiskos mērķus. 2013. gada beigās kopējais automašīnu skaits ar Baltic Taxi zīmolu ir sasniedzis 164.

Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Naglis, šefpavārs un restorāna 36. līnija līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs, Jūrmalas uzņēmēju konsultatīvās padomes vadītāja un Akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane, režisore Žaklīna Cinovksa u.c. atklātā vēstulē Raimondam Paulam lūdz darīt visu iespējamo, lai konkurss Jaunais vilnis arī turpmāk notiktu Jūrmalā.

«Cienījamais Maestro! Latvijā nav daudz tādu cilvēku, kuru autoritāte ir tika augsta, kā Jūsējā,» teikts atklātās vēstules, kas publicētā laikrakstā Telegraf, ievadā.

«Šodien, kad atsevišķi cilvēki, savu merkantilo interešu vadīti, liek šķēršļus konkursa Jaunais vilnis rīkošanai Jūrmalā, tikai Jūs varat palīdzēt saglabāt cilvēkiem tik vērienīgus svētkus. Skatītāju un uzņēmēju vārdā vēršamies pie Jums ar lūgumu: izdariet visu iespējamo, lai festivāls neaizietu no Jūrmalas,» teikts vēstulē.

Vēstuli ar aicinājumu darīt visu iespējamo, lai Jaunais vilnis arī turpmāk notiktu Jūrmalā, parakstījuši:

Ar klātiem galdiem, mūziku un vairāku amatpersonu neformālām uzrunām SIA BalticTaxi 2. novembrī atklāja Liepājas filiāli.

Uzņēmuma valdes locekļi Jānis Naglis un Gundars Kristapsons, kā arī finanšu direktors Juris Erts Latvijas 1. Rokkafejnīcā noorganizētajā atklāšanas pasākumā iepazīstināja ar uzņēmuma attīstības plāniem Liepājā, kā arī ar uzņēmuma dispečeru dienestu, vadību un taksometru vadītājiem, kuri pirmie sāks darbu Liepājā. Savukārt a/s Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētāju Māri Ārbergu Jānis Naglis nosauca par BalticTaxi jauno tēti, kurš sniedz neatsveramu atbalstu. Uzņēmuma pārstāvjus un uzaicinātos viesus, starp kuriem bija vairāki bijušās Tautas partijas pārstāvji, izklaidēja Fēlikss Ķiģelis ar grupu.

Viesnīcas SIA Islande Hotel kapitāldaļas pilnībā pārgājušas uzņēmēja un SIA Itera Latvija vadītāja Jura Savicka īpašumā, liecina Lursoft dati.

Līdz ar to kapitāldaļu turētāju sarakstā vairs nav atrodama SIA Konsultāciju un investīciju firma Jānis Naglis, kurai iepriekš piederēja 1,39% uzņēmuma kapitāldaļu.

SIA Islande Hotel valde darbojas trīs amatpersonu sastāvā: tajā darbojas valdes locekļi Pēteris Ločmelis un Jānis Naglis, kā arī valdes priekšsēdētājs Renārs Circenis.

Uzņēmums reģistrēts 2002. gadā, un tā pamatkapitāls veido 850 tūkstošus latu jeb aptuveni 1,2 miljonus eiro. Sākotnēji viesnīcas lielākais kapitāldaļu turētājs (47% kapitāldaļu) bija ASV reģistrēts uzņēmums Crest Trading L.L.C., savukārt Jura Savicka vārds starp uzņēmuma dalībniekiem parādījās 2006. gada vidū, kad viņa pārziņā nonāca 75,31% kapitāldaļu. Patlaban lielākā daļa no J. Savickim piederošajām SIA Islande Hotel ir ieķīlātas par labu a/s SEB banka.

Plāno samazināt iecerēto valsts sociālās obligātās apdrošināšanas priekšapmaksu taksometru nozarei, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc taksometru nozares pārstāvju tikšanās ar Finanšu ministriju (FM) tapis skaidrs, ka nozarei tiks ieviesta valsts sociālās obligātās apdrošināšanas priekšapmaksa 130 eiro apjomā uz vienu taksometra automašīnu mēnesī, DB norāda Baltic Taxi pārstāvis Jānis Naglis. «Tā arī ir vienīgā atblāzma no nozares piedāvājuma. Protams, labāk par neko. Lai vesela pusotra gada darbs nebūtu pilnīgi vējā, un tā vienīgais rezultāts nebūtu FM un Labklājības ministriju (LM) noraidījums visiem nozares priekšlikumiem, pēdējā brīdī bija jāveic korekcijas, lai nonāktu pie vāja kompromisa,» piebilst J. Naglis. Jāatgādina, ka nozares sākotnējais priekšlikums bija ieviest tā saukto ikmēneša patentmaksu katram taksometram 286 eiro apjomā.

Traģiski varēja beigties bērnu rotaļas Gulbenē, Ozolu ielas stāvlaukumā sabērtajās smilšu kaudzēs, jo pavisam nesen tur gandrīz tika aprakti trīs bērni. Reģionālo mediju Dzirkstele par to informējuši Valsts policijas Gulbenes iecirkņa darbinieki.

Gan Valsts, gan pašvaldības policijas darbinieki tagad pastiprināti patrulējot Ozolu ielas stāvlaukumā, kā arī stāvlaukumā Bērzu ielā, kur arī tiek bērta un uzglabāta smilts un grants Gulbenes ielu rekonstrukcijas vajadzībām.

Negadījums Ozolu ielas stāvlaukumā gandrīz noticis brīdī, kad pievesta un izbērta kārtējā smilšu krava. Autovadītājs nav manījis, ka smiltīs spēlējas trīs bērni. Viens no bērniem reaģējis ātrāk par pārējiem, pievērsdams sev šofera uzmanību, un tas apturēja kravas bēršanu. Bērni bijuši vēl tikai daļēji apbērti, vēsta Dzirkstele.

Par spīti tam, ka jau kopš šī gada 13.septembra VID vienotajā datubāzē ir reģistrēts taksometru skaitītājs Microtax-06, kuru atbilstības pārbaudes institūcija ir atzinusi par atbilstošu normatīvā regulējuma prasībām, komersantu aktivitāte to reģistrēšanā ir ļoti zema, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Minētā norma, kas nosaka, ka atbilstības pārbaudes ir jāveic visiem elektronisko ierīču un iekārtu modeļiem, tika pieņemta jau 2015.gada 15.decembrī un stājās spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Šajā laikā ir notikušas regulāras VID ekspertu tikšanās gan ar nozares pārstāvjiem, gan apkalpojošajiem dienestiem un atbilstības institūcijām, lai informētu par aktualitātēm elektronisko ierīču un iekārtu jomā, kā arī skaidrotu jauno iekārtu ieviešanas procesu.

Saskaņā ar skaitītāja modeļa “Microtax 06 apkalpojošā dienesta sniegto informāciju, uzstādīšanai šobrīd ir pieejami jau 500 jaunie skaitītāji, tomēr taksometru skaitītāju lietotāju aktivitāte ir ļoti zema - no šī gada 13.septembra līdz 30.septembrim VID datubāzē bija piereģistrēti tikai 15 skaitītāji.

Gulbenes pilsētas pārvalde aicina iedzīvotājus izteikt savas domas un priekšlikumus, ko darīt ar kādreizējo Gulbenes brīvdabas estrādi, kas atrodas līdzās Nākotnes ielas masīvam, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Mēs vēlamies uzzināt iedzīvotāju domas par šo būvi, kas netiek izmantota jau vairākus gadus. Ir divi varianti – vai nu to nojaukt, lai nestāv kā rēgs, vai arī veidot kādu citu objektu. Domāju, ka gan iedzīvotājiem, gan varbūt arī kādam uzņēmējam varētu būt idejas, kas varētu tapt šajā vietā,» teicis Jānis Naglis, Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs.

«Iespējams, kāds uzņēmējs vai entuziasts šeit varētu attīstīt kādu darbību vai kaut ko iekārtot. Protams, uzreiz vienā mirklī tas nebūs izdarāms, taču mums ir jādomā, kā sakārtot šo vietu,» viņš mudina.

«Vai vajadzētu atjaunot estrādi šajā vietā? Manuprāt, tā nebūtu labākā vieta estrādei, taču iedzīvotāju domas varbūt ir citādākas. Savulaik estrāde ir bijusi Emzes parkā, pēc tam tā tika uzbūvēta Nākotnes ielā, kur vieniem patika, citiem savukārt šķita par tuvu dzīvojamajām mājām. Varbūt ir vēl kāda, pēc iedzīvotāju domām, daudz piemērotāka vieta estrādei. Aicinu iedzīvotājus izteikt savas domas arī par to, vai Gulbenē vispār ir nepieciešama brīvdabas estrāde un kurā vietā tai būtu jāatrodas,» skaidro J. Naglis.

Līdz ar jauno kārtību, sniedzot taksometru pakalpojumus pie lidostas Rīga ielidošanas termināļa, parādās aizvien vairāk problēmu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš automātiskās barjeras demontāžas un taksometru caurlaižu sistēmas atcelšanas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā notikumi risinājušies dažādi. Augušas pasažieru sūdzības par pakalpojumu kvalitāti un arī par neadekvāti augstajām brauciena izmaksām atsevišķos gadījumos. Pasažieru iekāpšana taksometros šobrīd notiek maksas teritorijā, kur taksometriem ir jāmaksā 1,5 eiro par 30 minūšus stāvēšanu. Tas rada papildus izmaksas taksometru pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc, piemēram, AS Rīgas Taksometru parks šo summu ir iekļāvis pakalpojuma cenā. Šobrīd gan nav saprotams, vai šādi drīkst rīkoties. Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka maksu par braucienu veido trīs sastāvdaļas - nolīgšanas tarifs, attāluma tarifs jeb maksa par kilometru un laika tarifs, kas ir braukšana/stāvēšana.

Dzīves dārdzības ietekmē Latvijā pieaugs ātrās ēdināšanas uzņēmumu skaits, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

"Ņemot vērā cenu kāpumu, pieaugs ātrās ēdināšanas uzņēmumu skaits, jo patērētāju, kuriem ir lieki naudas līdzekļi, [lai apmeklētu augstākas klases restorānus], samazinās," sacīja asociācijas prezidents.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tūrisma nozarei 2021.gads bija veiksmīgs un ar optimismu piepildīts, tostarp šo gadu sekmīgāk aizvadīja tie tirgus dalībnieki, kuri strādā ārvalstu tirgos, jo Latvijas iedzīvotāji pēc diviem pandēmijas gadiem bija noilgojušies pēc ceļojumiem.

Tāpat Naglis minēja, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijā vienu trešdaļu no nozares ieņēmumiem nodrošināja vietējie ceļotāji, bet divas trešdaļas veidoja ārvalstu tūristi, taču arī šajā gadā ārvalstu tūristu devums pārsniedza vietējo iedzīvotāju pienesumu. "Šajā gadā vietējo tūristu devumu tomēr pārspēja ārzemnieki, tāpēc zināmā mērā esam uzlabojuši situāciju," viņš sacīja.