Valdība šodien akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauku attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai piešķiršanas kārtība.

Dokumentā noteikti atbalsta saņemšanas nosacījumi, tā pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam vides un lauku ainavas uzlabošanas pasākumiem – mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam (MLA), Natura 2000 maksājumiem par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un meža zemi, agrovides maksājumiem.

Ar 2008.gadu arī meža īpašnieki varēs saņemt atbalstu par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas (Natura 2000) teritorijās.

Noteiktumi nosaka, ka MLA atbalstu par pastāvīgo pļavu, ganību un aramzemē sēto zālāju platībām varēs saņemt tie atbalsta pretendenti – ganāmpulku īpašnieki, kuru īpašumā ir dzīvnieku skaits, kas nodrošina minimālo liellopu blīvumu vismaz 0,20 dzīvnieku vienības uz hektāru. Jāievēro, ka šo atbalstu varēs saņemt tikai tā persona vai zemnieku saimniecība, kas reģistrējusi ganāmpulku uz sava vārda.

Rīgas un citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji uzskata, ka aizliegums atrasties galvaspilsētas zālājos, tajos sēdēt, gulēt vai atpūsties ir absurds. Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SIA EURO DATA pētījumu veikšanas sistēmas eSample aptaujas rezultāti.

Rīgas Domes Sabiedriskās kārtības noteikumi paredz, ka pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ir aizliegts atrasties zālienā Rīgas kultūrvēsturiskā centra apstādījumos (Esplanādē, Kanālmalas apstādījumos, Rīgas pils skvērā, Kronvalda parkā, Vērmanes dārzā), kā arī apstādījumos, kuros ir pašvaldības izvietotas aizlieguma zīmes. Par šādu pārkāpumu draud administratīvs sods līdz 50 latiem.

Ņemot vērā, ka tuvojas vasaras sezona, kad gan rīdzinieki, gan to viesi labprāt savu brīvo laiku pavada atpūšoties un baudot sauli Rīgas parkos, tika noskaidrota cilvēku attieksme pret Rīgas domes noteiktajiem aizliegumiem.

Latvija no 2005. līdz 2016. gadam ir kāpinājusi pesticīdu izmantošanu, esam panākuši un apsteiguši Ziemeļvalstis un kaimiņus, līdz ar to nevaram runāt, ka rīcības plāns ir ļāvis samazināt to izmantošanu.

To Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kopsapulcē paziņoja vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centrs pārstāve Jana Simanovska.

Viņa arī norādīja, ka visās Eiropas Savienības valstīs ir vērojams bioloģiskās lauksaimniecības apjomu kāpums, bet Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības pieauguma temps ir samazinājies. Turklāt Latvija pērn neizmantoja iespēju, kā palielināt bioloģiskās pārtikas noietu. Proti, ES ļauj izcelt bioloģisko pārtiku zaļajos iepirkumos, bet Latvija nav iedevusi prioritāti bioloģiskajai lauksaimniecībai.

J. Simanovska aicina izvērtēt riskus, kas saistās ar pesticīdu lietošanu. Proti, ir vairāki gadījumi, kas liecina – pārkāpumi saistībā ar miglošanu nav konstatēti, bet cietuši blakus esošie bioloģiskie lauksaimnieki.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Zviedrijas mēbeļu mazumtirgotājs Ikea, domājot par zaļu vidi, iegādājies vairākas vēja turbīnas Vācijā un grasās arī turpmāk investēt līdzekļus vēja un saules enerģijas, kā arī citos «zaļajos» enerģētikas projektos, vēsta Swedish Wire.

Ikea iegādājusies sešus vēja ģeneratoru parkus Vācijā no Spānijas kompānijas Gamesa. Patlaban Zviedrijas mazumtirgotājam pieder 52 vēja enerģijas turbīnas, jo iepriekš uzņēmums iegādājās četrus vēja ģeneratoru parkus Francijā.

«Mēs sekojam līdzi savas darbības ietekmei uz cilvēkiem un vidi, tādēļ uzskatām, ka tas ir mūsu pienākums rīkoties atbildīgi visās jomās,» norāda Ikea vadītājs Mikaels Olsons (Mikael Ihlsson).

Viņš norāda, ka Ikea veiks arī tālākas investīcijas zaļajos enerģijas projektos, lai īstenotu savu mērķi – nodrošināt, ka kompānija savā darbībā izmanto tikai enerģiju no atjaunojamajiem resursiem. Patlaban Ikea īpašumā esošās vēja turbīnas spēj saražots elektroenerģiju 10% apmērā no kompānijas vajadzībām.

Oļģerts Kroders intervijā žurnālam Impulss ir nežēlīgi atklāts un skarbs, tomēr skarbie vārdi izteikti caur smiekliem – uz faktu, ka jefiņi vada valsti un tauta ļaujas, ka to iznīcina, var skatīties arī no komiskās puses.

Tas ir tāds izmisuma grābiens pēc glābšanas riņķa, vēlme aizmirsties kaut uz laiku. Darba nav, nākotnes nav. Bet tā naudiņa jau beigsies, un tad arī tas vilnis noplaks...

Varbūt tā ir vēlme atgriezties no mantu kulta pie īstām vērtībām?

Man liekas, ka Latvija ir diezgan deģenerējusies. Kas tad no Latvijas vēl palicis pāri? Materiāli Latvija visa ir pārdota, un latvieši tā kā tādi sūdabrāļi sēž un gaida – nu, gan jau kaut kā izdzīvos... Francijā šitādi politiķi jau sen būtu pakārti pie pirmā staba. Kaut kādi nespējīgi blēži un idioti jau cik gadus sēž! Tagad arī – baigie glābēji! Viņiem vajag iedot vienu desu, lai paskatās – kas notiek, ja to desu pa gabaliņam vien griež. Beigās nepaliek nekas.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Lai nenodarītu ļaunumu savai un tuvinieku veselībai, Veselības ministrija (VM) svētku laikā aicina iedzīvotājus izvairīties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Tā vietā ministrija iesaka lietot kvasu, minerālūdeni, zāļu tējas, svaigi spiestas augļu un dārzeņu sulas.

Tāpat VM aicina izvēlēties drošus eglīšu rotājumus savam mājoklim un novietot tos pietiekamā attālumā no atklātas liesmas. Svecītes novietojiet drošā attālumā no degošiem rotājumiem, aizkariem utml. Raugieties, lai svecītēm nevarētu piekļūt bērni vai mājdzīvnieki un vienmēr nodzēsiet svecītes pirms gulētiešanas vai atstājot māju, norāda VM.

Savukārt pie svētku galda īpašu uzmanību ir jāvelta bērniem, lai viņi nevarētu applaucēties ar karstiem ēdieniem un dzērieniem, atzīmē VM.

Turklāt nepieļaujiet, ka pašu pagatavotie ēdieni ilgi atrastos istabas temperatūrā, un uzglabājiet tos ledusskapī nelielos traukos. Pārtikas produkti, kuru lietošanai un uzglabāšanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība ir piena, gaļas un zivju produkti, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Pārtiku ir jāuzglabā ledusskapī vai aukstuma kastēs, pagrabos, lai tā nebojātos. Neiegādājieties un nelietojiet pārtikas produktus, kam ir slikta smarža, garša un kam ir beidzies derīguma termiņš, atgādina VM.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Sekojot amatpersonu izteikumiem medijos par Amigo un Rīgas skolēnu domes rīkoto akciju Sēžam zaļi un tās ietvaros notikušo Zaļās kultūras nedēļu, rodas neizpratne par nekonsekvenci, Db.lv uzsver Linda Štokmane, projekta Sēžam zaļi organizatoru pārstāve.

„Atgādināšu, ka pagājušajā gadā, kad tika savākti vairāk nekā 7300 parakstu, Rīgas Dārzu un parku vadība paziņoja, ka pilsētas zālieniem sēdēšana zālē neko ļaunu nenodarīs, galvenais iemesls aizliegumam ir atpūtnieku zemais kultūras līmenis,” atzīst akcijas līdzorganizatoru Amigo pārstāvis Egils Trumpe. „Tā kā mēs absolūti nepiekritām šādam viedoklim, tad šogad kopā ar Rīgas Skolēnu domi organizējām Zaļās kultūras nedēļu ar mērķi pierādīt, ka rīdzinieki prot atpūsties kulturāli. Akcijas laikā veiktie novērojumi liecina, ka tā arī ir.”

„Taču šogad no amatpersonu puses izskan, ka sēdēšana zālienos nav pieļaujama, jo tie tiek izpostīti. Skatoties uz notiekošo kopumā, rodas iespaids, ka attieksme pret sabiedrību nav īsti godīga, jo ik reizi tiek piemeklēti jauni argumenti, lai sēdēšanas aizliegumu saglabātu, un šie argumenti ir pretrunā ar iepriekš minētajiem”

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild IBM pārdošanas direktors Baltijas valstīs Sergejs Kostjučenko.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Galvenokārt jau tāpēc, ka, strādājot IBM, es nepārtraukti varu uzzināt kaut ko jaunu. Tehnoloģiju ekspertus parasti palīgā sauc tikai tad, kad ir radusies kāda jauna biznesa ideja vai arī problēma, kura ir jāatrisina, un šāds darbs man ir interesants. Iespēja ieviest vismodernākās idejas dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, dažkārt pat pilnībā pārmodelēt visu klienta biznesu ir tas, kas mani katru dienu motivē un dzen uz priekšu pretī panākumiem.

Lauksaimnieki no šodienas var pieteikties platību maksājumiem, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Pieteikumus platību maksājumiem LAD pieņems līdz 22.maijam vai arī ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17.jūnijam.

Pieteikumus var iesniegt, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, taču iesniegumus no mazajām saimniecībām LAD pieņems pa tālruni.

Dienesta pārstāvji norāda, ka 2024.gadā prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi paši kā pērn.

Taču kā galvenās izmaiņas 2024.gada sezonā LAD min, ka standartizlaides vienības šogad ir samazinātas līdz 300 eiro par hektāru auzām, griķiem un citām kultūrām, kamēr iepriekšējā gadā tie bija 400 eiro par hektāru. Tāpat 4% no neražojošās platības varēs nodrošināt arī ar starpkultūrām un slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, lucernu, āboliņu, zirņiem, lauku pupām un citiem, par šo platību nesaņemot otrās ekoshēmas maksājumu.

Spītējot rudenīgi lietainajiem laika apstākļiem, šodien īsi pēc plkst.11 aptuveni 100 vecāka gadagājuma cilvēku pulcējās Rīgā, Uzvaras parkā, pie Atbrīvotāju pieminekļa, lai svinīgi pieminētu «Rīgas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 67.gadadienu».

Sākumā pasākuma dalībnieki nolika ziedus pie pieminekļa, bet pēc tam ar uzrunām un dziesmām uzstājās vairāki kara veterāni un Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) pārstāvji.

Svinīgo pasākumu apmeklēt bija ieradies arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs un Latvijas Antifašistiskās komitejas loceklis Josifs Korens.

Uzrunu teicēji bija sapulcējušies uz pieminekļa paaugstinājuma, kur stāvēja arī vairāki cilvēki ar LSP karogiem un plakātiem, uz kuriem rakstīts «Slava 130.latviešu strēlnieku korpusam!», «Slava Rīgas atbrīvotājiem!», «Slava 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijai!».

ASV ražo idejas, indieši tās realizē līdz galam; Latvijas IT nozare no amerikāņiem var mācīties pašpārliecību, bet no indiešiem – ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem.

ASV un Indija informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir lielvalstis, un atšķirībā no Latvijas tām nav problēmu uzņēmumos vienlaicīgi nodarbināt tūkstošiem IT speciālistu. Katrai valstij ir savas stiprās un vājās puses. Iepriekš (DB, 19.08.2013.) tika apskatītas iespējas, ko Latvijas IT nozare var mācīties no igauņiem un leišiem, bet šobrīd pievērsīsimes Indijai un ASV. No amerikāņiem Latvijas IT nozare varētu mācīties pašpārliecību – spēju aizstāvēt savu ideju. No indiešiem varam mācīties ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem. Vēl varam no indiešiem mācīties to, kā valsts mērogā attīstīt jaunus eksporta tirgus – Indijā IT ir viena no svarīgākajām eksporta nozarēm, DB norāda Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti dziļākai iedzīvotāju ceļošanas paradumu izpētei, satur daudz interesantu un arī vērtīgu skaitļu. Taču manu izmanību īpaši piesaistīja divas lietas. Pirmkārt, tie ir rādītāji, kas liecina par nepārprotamu iedzīvotāju ceļošanas paradumu maiņu salīdzinājumā ar tā saucamo «trekno gadu» periodu. Otrkārt, - dati, kas vēsta, ka vēl aizvien apmēram katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atpūtas ceļojumos dodas uz parāda.

Pētījuma rezultāti liecina, ka patlaban salīdzinājumā ar to, kā mēdzām darīt vēl pirms 5-6 gadiem, mēs krietni biežāk dodam priekšroku iespējai atpūsties tepat Latvijā. Lai gan līdzīga rakstura iepriekšējā aptauja par tūrisma tēmu tika veikta brīdī, kad Latvija jau gandrīz divus gadus «gulēja» ekonomiskās krīzes bedrē (2010.gada septembris), ir pamats domāt, ka tolaik sniegtās atbildes, kurp respondenti dodas visbiežāk, ļoti lielā mērā vēl bija attiecināmas uz «trekno gadu» ieradumiem. Patlaban, kad kopš krīzes sākuma 2008.gada nogalē ir pagājuši jau četrarpus gadi, mūsu atmiņu priekšplānā neapšaubāmi vairāk ir tas, ko esam darījuši jau krīzes laikā.

Turpmāk Ogres estrādes koncertu apmeklētājiem nāksies savas slāpes veldzēt ar ūdeni, vai cita veida dzērieniem, jo Ogres novada domes deputāti tautsaimniecības komitejas ārkārtas sēdē nolemts aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību šajā estrādē.

Tiesa, estrādes īpašnieks centīsies panākt jautājuma izskatīšanu vēlreiz, tomēr cerības, ka deputāti atkāpsies no savas ieceres ir mazas. Estrādes īpašnieks Arvis Auziņš, portālam Ogrenet, paudis neipratni par domes lēmumu un uzskata, ka Ogres novada dome vēlas, lai Ogres estrādes darbība tiktu pārtraukta.

„Esam jau apņēmušies izpildīt visus domes nosacījumus – ierobežot koncertu norises laiku, tīrīt pilsētu, izvietot mobilos sanitāros mezglus, koordinēt transporta plūsmu. Šodien pieņemtais lēmums norāda uz to, ka Ogres novada domeiOgres estrāde nav vajadzīga. Arī iedzīvotāji tai ir vienaldzīgi – pieņemot saistošos noteikumus, netika ņemti vērā ne to 2486 iedzīvotāju paraksti, kuri, netraucējot citiem, vēlējās vasarā atpūsties estrādē nakts laikā, ne atklātā kultūras darbinieku vēstule. Centīsimies panākt, lai alkoholisko dzērienu tirdzniecības jautājums tiktu izskatīts vēlreiz,” tā Auziņš portālam.

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Norde vadītājs Dainis Bremze. Norde ir uzņēmums ar 100% privātu kapitālu. Īpašnieki - Dainis, Didzis un Gints Bremzes. Norde uzsākusi visa autocentra totālu rekonstrukciju, nepārtraucot ikdienas darbu, lai no 1. aprīļa sāktu strādāt pēc Nissan jaunā pasaules koncepta. «Tās būs lielas un ļoti modernas, tehnoloģijām piesātinātas un vizuālas pārmaiņas gan pircējiem, gan servisa apmeklētājiem,» sola D. Bremze.

Investējot 190 000 eiro, Ērgļos plānots būvēt "Glamp Camp" viesu mājas, informē projekta un idejas autors SIA "Ragnar Distribution" dibinātājs Renārs Indriksons.

Projekta īstenošana uzsākta šī gada oktobrī, investoru piesaiste joprojām turpinās un kopumā plānots uzstādīt ne vairāk kā 10 viesu mājas. Projekta atklāšana iecerēta 2021. gada aprīlī.

Ideja glempingam radusies nesen, process aizsācies 2020.gada janvārī, kad likti pamati R.Indriksona pirmajam internacionālajam projektam "Glamp Camp" Īslandē.

Projekta nosacījumi ir šādi – tiek piesaistīts zemes īpašnieks, investors, vienas potenciālas glemp mājas īpašnieks un glempinga realizācijas nodrošinātājs – trīs ieinteresētas puses, viena glempinga stacija. Pēc sākotnējā plāna šādi būtu veidotas vairākas glempinga stacijas Īslandē, Latvijā, Itālijā, Anglijā, taču 2020.gada ekonomiskie un brīvas ceļošanas apstākļi dramatiski mainījās un martā iesāktie darbi tika apturēti uz nenoteiktu laiku. Nonākot atpakaļ vietējos tirgus apstākļos, R.Indriksons ar komandu uzsāka meklēt labvēlīgus glempinga realizācijas apstākļus Latvijā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vēstulē valsts augstākajām amatpersonām aicina ieviest stingrākus nosacījumus pret Covid-19 nevakcinētajiem iedzīvotājiem, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ekonomikas, veselības, finanšu un ārlietu ministriem adresētajā vēstulē teikts, ka, neskatoties uz to, ka joprojām nav pieņemts lēmums, ka "zaļajā režīmā" varēs strādāt pie jebkura saslimstības līmeņa, viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk kā 80%, taču sabiedrībā kopumā tā ir būtiski zemāka.

Pēc LVRA paustā, šī iemesla dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits gan izmitināšanas, gan ēdināšanas sektorā draudoši samazinās.

"Kā atbildīgs un uzticams sadarbības partneris, aizstāvot sava sektora un visas tūrisma nozares intereses" LVRA vēstulē aicina Latvijā īstenot Itālijas, Igaunijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus uzmanīties no krāpnieciskiem ceļojumu piedāvājumiem, ņemot vērā, ka daudzi tūrisma pakalpojumu sniedzēji izmanto sociālos medijus, lai reklamētu izdevīgus ceļojumus, informē PTAC.

Krāpnieciski piedāvājumi nereti tiek pasniegti līdztekus krāšņām fotogrāfijām un pozitīvām atsauksmēm, kas var radīt iespaidu, ka šis ir izdevīgs un drošs darījums. Tomēr ne visi piedāvājumi, kas izskatās labi, ir uzticami, dažkārt tās var būt arī viltotas tīmekļvietnes, kopējot jau labi zināmu tūrisma operatoru tīmekļvietnes, skaidro PTAC.

Šādi piedāvājumi var būt maldinoši, jo norādītais konta numurs pakalpojuma iegādei izrādās krāpnieku norādītais konta numurs, un samaksātā nauda nonāks krāpnieku rīcībā, patērētājam zaudējot samaksātos līdzekļus.

PTAC aicina būt piesardzīgiem un izvērtēt katru piedāvājumu kritiski. Tostarp PTAC aicina izvēlēties tikai licencētu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kas atrodams PTAC uzturētajā datubāzē. Tāpat nepieciešams pārbaudīt pārdevēja reputāciju, pievērst uzmanību tīmekļvietnes adresei.

Šonakt Latviju sasniegs vētra, liecina Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija. Vakarā pēc plkst. 18:00 dienvidrietumu vējš sāks pieņemties spēkā, nakts pirmajā pusē Baltijas jūras piekrastē brāzmās jau sasniedzot 25 m/s. Nakts vidū un otrajā pusē arī Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 m/s. Savukārt Rīgā pēc pusnakts ir gaidāmas vēja brāzmas līdz 20-23 m/s.

[Papildināta ar 8. - 9. rindkopu]

VUGD aicina cilvēkus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem. Savukārt Latvenergo meitasuzņēmumi uzsākuši darbu paaugstinātā gatavībā.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

- Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Dienests norāda, ka spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības, bet tieši mobilais telefons palīdzēs sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112;

Lauku atbalsta dienests līdz šim ir izmaksājis Vienotā platības maksājuma avansus vairāk nekā 75% klientu, informē LAD.

VPM avansa maksājumi tiek veikti pakāpeniski, tos plānots izmaksāt visiem klientiem līdz šā gada beigām. Maksājumus saņem arī saimniecības, kas saimnieko bioloģiski vai ir pieteikušās pasākumam Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos (BDUZ) un Gados jaunajiem lauksaimniekiem.

Ir uzsākts izmaksāt arī maksājumu apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (iepriekš bija – MLA). Klienti, kas pieteikušies mazo lauksaimnieku shēmai, maksājumus saņems sākot no 2016.gada februāra, bet 2016.gada sākumā tiks izmaksāts atbalsta maksājums par zaļināšanu.

LAD jau informēja, ka no 2015.gada tiek ieviesta tiešo maksājumu reforma, ir 22 jauni atbalsta veidi. Ir nepieciešams veikt izmaiņas IT sistēmās un gatavot administrēšanas shēmas, lai precīzi, ievērojot visas prasības, varētu notikt atbalsta maksājumu izmaksa, tāpēc tas prasa LAD papildus laika resursu.