ASV ražo idejas, indieši tās realizē līdz galam; Latvijas IT nozare no amerikāņiem var mācīties pašpārliecību, bet no indiešiem – ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem.
ASV un Indija informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir lielvalstis, un atšķirībā no Latvijas tām nav problēmu uzņēmumos vienlaicīgi nodarbināt tūkstošiem IT speciālistu. Katrai valstij ir savas stiprās un vājās puses. Iepriekš (DB, 19.08.2013.) tika apskatītas iespējas, ko Latvijas IT nozare var mācīties no igauņiem un leišiem, bet šobrīd pievērsīsimes Indijai un ASV. No amerikāņiem Latvijas IT nozare varētu mācīties pašpārliecību – spēju aizstāvēt savu ideju. No indiešiem varam mācīties ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem. Vēl varam no indiešiem mācīties to, kā valsts mērogā attīstīt jaunus eksporta tirgus – Indijā IT ir viena no svarīgākajām eksporta nozarēm, DB norāda Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.
Ideju ģenerators
Latvijas IT nozares stiprā puse ir tas, ka varam ražot jaunas idejas līdzīgi kā amerikāņi, turklāt varam tās attīstīt. Tāpat Latvijas IT nozarei ir priekšrocības attiecībā uz izmaksām, salīdzinot ar amerikāņiem. Salīdzinājumā ar indiešiem savukārt nezaudējam fokusu mazos projektos – Latvijā projekts, kur iesaistīti pieci IT speciālisti, ir jau nozīmīgs, savukārt Indijā projekts ar 50 IT speciālistu iesaisti ir sīkums. Latvijas IT nozarei visi projekti ir svarīgi, tāpēc varam nodrošināt kvalitāti, turpina L. Bite. «Mums ir gudri, zinoši cilvēki, to ir atzinuši daudzi pasaulē. Turklāt IT sfērā speciālisti no Latvijas ir zināmi kā ļaudis, kas kvalitatīvi dara savu darbu,» DB norāda Exigen Services Latvia starptautisko projektu izstrādes vadītājs Austris Vasiļevskis. Piemēram, amerikāņi ciena speciālistus no bijušās Padomju savienības, jo zina, ka viņi bija spēcīgi visās jomās, un šos cilvēkus vēl joprojām aicina strādāt uz ASV IT kompānijām.
Vajadzīgs mārketings
Latvijas IT nozare no amerikāņiem varētu mācīties biznesa pieeju, uzņēmību – nebaidīties mēģināt un riskēt, nebaidīties kļūdīties. Latvieši pēc savas dabas ir noslēgti un kaut kāda ziņā pat kautrīgi. Svarīga lieta, un ne tikai IT nozarē, ir uz klientu vērsta orientācija, mārketings – tas viss vajadzīgs, lai pārdotu biznesu. Savukārt amerikāņi no latviešiem varētu mācīties plašu skatu un radošu pieeju problēmu risināšanā.
Indieši atstāj iespaidu, ka viņi visu zina, visu prot un māk. Liekas, nav tādas lietas, ko viņi nevarētu izdarīt, novērojis A. Vasiļevskis. Proti, Indijas IT speciālisti strādā ļoti ātri un var izdarīt lielu darba apjomu īsā laika periodā un, protams, kā visiem zināms, lētāk nekā citas valstis.
Komplektē produktu
«Viss ir atkarīgs no konkrētās biznesa sfēras, kurā uzņēmējs strādā. Ja runājam tieši par Elva Baltic sfēru – IT risinājumu nodrošināšana uzņēmējdarbības uzlabošanai (ERP un CRM) –, no ASV vērtīgi būtu pamācīties to, kā viņi prot «iepakot» produktu. Ar iepakošanu šajā kontekstā saprotam produkta un pakalpojuma sakomplektēšanu tādā līmenī, ka klientam atliek izvēlēties sev vēlamo «paku» un sākt to lietot, nedomājot par papildu izdevumiem pie pielāgojumu veikšanas,» DB stāsta Elva Baltic valdes priekšsēdētājs Jānis Dambergs. Savukārt no indiešiem pagaidām uzņēmuma pārstāvētajā nišā (ERP un CRM) vēl neesot ko mācīties, piebilst J. Dambergs.
«Indijā viena no vājākajām biznesa komponentēm ir darba ražīgums. Indijas biznesa kultūra ir krasi atšķirīga no attīstītāko valstu biznesa kultūras. Tur izmantotā cilvēku motivācijas sistēma ir mums brīžiem neizprotama un neefektīva. Esam saskārušies ar situāciju, ka Indijā 20 darbinieki spēj izdarīt tik daudz, cik pie mums izdara viens speciālists,» atzīmē J. Dambergs.
Lieli projekti
«Indiešu galvenā priekšrocība ir tā, ka viņiem ir daudz IT speciālistu. Bangalore pilsētā vien ir 100 tūkst. IT nozares absolventu gadā. Līdz ar to indiešu priekšrocība ir spēja uzņemties lielus projektus. Starptautisko kompāniju vietējiem birojiem katru gadu pieejams liels skaits IT nozares absolventu, turklāt ir izstrādāti mehānismi, kā šos jaunos darbiniekus pēc iespējas ātrāk integrēt uzņēmumā, lai viņi varētu sākt darbu pie projektiem,» uzsver L. Bite.
Kā Indijas IT nozares vājo pusi viņa izceļ iespējama fokusa zaudēšanu mazāka izmēra projektos. Tāpat Indija ir ģeogrāfiski tālu no tirgiem, ar kuriem strādā – ASV un Eiropas. Vienlaikus L. Bite norāda, ka Lattelecom sadarbība ar Indijas uzņēmumu Ushacomm ir veiksmīga un tiks turpināta. Ushacomm bija iesaistīts Lattelecom klientu norēķinu sistēmas pārejā uz eiro. Projekts tika īstenots bez aizķeršanās un darbi tika izdarīti kvalitatīvi, līdz ar to atsauksmes ir pozitīvas, apliecina L. Bite.
ASV ideju epicentrs
ASV stiprā puse ir tā, ka joprojām lielākā daļa no visām inovatīvajām idejām parādās tieši šajā tirgū – ASV atrodas jaunu ideju epicentrā. ASV tirgus ir labākā vieta, kur ideju pilotēt, proti, iegūt auditoriju un sākt pelnīt naudu. Tieši tāpēc IT biznesa centrs joprojām ir ASV.
Vājā puse ir speciālistu pieejamība – pieprasījums ir liels, labākie speciālisti vienmēr ir aizņemti, izmaksā dārgi. Tieši tāpēc attīstās Indijas ārpakalpojumu tirgus, akcentē L. Bite. ASV IT speciālisti ir orientēti uz jauniem produktiem un tehnoloģijām. Indijas speciālisti savukārt vairāk orientējoties uz sistēmu uzturēšanas darbiem un jau uzprojektētu darbu izpildījumu. ASV ražo idejas, indieši tās realizē līdz galam, uztur un atbalsta. Taču tas ar laiku var mainīties, jo Indijas un Ķīnas tirgus strauji attīstās un ļoti iespējams, ka lielākais pieprasījums un tirgus tuvākajos gados būs tieši šajās valstīs.
Starptautiskais bizness
Ņemot vērā ASV lielo noieta tirgu, viņiem nav īpašas nepieciešamības domāt par starptautisko tirgu, līdz ar to viņiem trūkst zināšanu starptautiskajā uzņēmējdarbībā, norāda J. Dambergs. Savukārt mēs, vēloties attīstīties, esam spiesti domāt par starptautisko tirdzniecību. Latvijā zinām, ko nozīmē daudzas valūtas, valodas biznesā, tas rada zināmas priekšrocības darbā ar starptautiskiem klientiem. Mums ir vieglāk izprast klientu biznesa procesus, ja tie saistās ar starptautisku uzņēmējdarbību. Latvijas uzņēmumi, speciālisti ir saistīti ar dažādām tirgus un ekonomiskajām situācijām, ir universāli.
«Līdz ar to spējam ātri reaģēt un pielāgoties –tā ir mūsu ikdiena. Mums liekas, ka mūsu darba temps un intensitāte ir lielāka (vairāk un aktīvāk jāstrādā, lai kaut ko sasniegtu), tā ir augstāka nekā viņu normālā darba intensitāte. Protams arī izmaksu līmenis ir zemāks nekā ASV. Kā vēl vienu trūkumu ASV IT nozarē vajadzētu pieminēt viņu koncentrēšanos uz gatava produkta izveidi. Šo pieminēju arī pie pozitīvajām iezīmēm, bet, ja uz šo jautājumu paskatās plašāk, tad ir jāsaprot, ka katrs klients ir individuāls ar savu biznesa specifiku,» raksturo J. Dambergs.
Mentalitāte un kultūra
Ir atšķirības ne tikai starp dažādu kultūru pārstāvjiem, tās ir pat starp Latvijas dažādu veidu IT speciālistiem. Atšķirības ir gan komunikācijā, gan dzīves uztverē, gan attieksmē pret detaļām, uzskaita A. Vasiļevskis. «Nesen mūsu ASV kolēģis brauca ciemos un uzstājās Krievijas un Latvijas auditorijās. Viņš bija dzirdējis, ka krievi būs konservatīvi, sēdēs sakrustotām rokām, ilgs laiks paies, līdz viņi atvērsies. Tā arī esot bijis, bet beigās cilvēki smaidījuši un piedalījušies diskusijā. Latvijas auditorijas priekšā esot bijis vēl grūtāk,» stāsta A. Vasiļevskis. Latvija piesaukta kā tilts starp ASV un Austrumeiropu. «Valodu zināšanu dēļ, kulturāli esot «pa vidu», ir vieglāk saprasties,» viņš saka.
