Indijā kopā ar ceļabiedri pavadīju mēnesi. Tas var šķist samērā ilgs laiks, bet, satiekot citus ceļotājus Indijā, secināju, ka liela daļa no tiem ir paņēmuši atvaļinājumu uz gadu, kuru pavada Indijā un citās netālu esošajās Āzijas valstīs. Indijā vēlējos nokļūt trīs iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tā ir kontrastiem bagāta valsts, kurā dzīvo viens miljards cilvēku. Vēlējos iejusties citā vidē, satikt un iepazīt indiešus, mēģināt saprast viņu pasaules uztveri. Otrkārt, vēlējos izmēģināt attālināto strādāšanu, kas Indijā izdevās ar mainīgām sekmēm, jo bija problēmas ar interneta pieejamību. Lielākajās pilsētās esošajās viesnīcās interneta ātrums bija tāds, kā Latvijā tas pirms aptuveni desmit gadiem. Trešais iemesls bija vēlme patrenēties skriet citos apstākļos, piemēram, pa kalniem.
Indijā viesojāmies no marta līdz aprīļa sākumam, kad aktīvā tūrisma sezona jau ir beigusies. Tad var rēķināties ar nedaudz zemākām ceļojuma izmaksām. Ieteicamā tūrisma sezona ir no februāra sākuma līdz aprīļa sākumam, kad ir labs laiks lielākajā daļā Indijas. Pēc šī perioda ir ilgstošs karstuma un lietus periods. Aprīļa pirmajā, otrajā nedēļā valsts dienvidos daudzas iestādes, piemēram, viesnīcas un kafejnīcas, veras ciet, jo drīz sākas lietus sezona un indieši dodas uz ziemeļiem, kur paliek siltāks un parādās vairāk tūristu. Vidējā gaisa temperatūra mūsu ceļojuma laikā bija virs 30 grādiem dienā un ap 25 grādiem naktī. Valsts ziemeļos gan jārēķinās ar aukstāku laiku, piemēram, pie Himalajiem dienā bija ap plus desmit grādiem, bet naktī termometra stabiņš var pietuvoties nullei vai noslīdēt zem tās.
Visu rakstu Apkārt maģiskajai Indijai lasiet piektdienas, 3.jūnija laikrakstā Dienas Bizness (12.-13.lpp)!
#2/48
Parasta Mumbajas satiksme plkst. 6:00 no rīta. Autobusi, takši, motocikli, skuteri un velosipēdi. Šis ir viens no retajiem krustojumiem, kurš aprīkots ar luksoforu, taču taksometri un autobusi pat nedomā stāties pie sarkanās gaismas.
#3/48
Tipiska indiešu maltīte. Parasti gan izvēlās rīsus vai maizīti, taču abi bija tik garšīgi, ka bija grūti izšķirties. No dzērieniem populārs ir lemon nana, kas principā ir mohito tikai bez alkohola un ar daudz vairāk piparmētrām, kā arī citronūdens ar cukuru.
#4/48
Indiešu tradicionālā tandira krāsns, kas pagatavota no vecas mucas. Indiešu maizi tradicionāli gatavo, pielipinot to krāsns iekšpusē pie sienas.
#7/48
Protams, ir arī citāda Indija. Paliekot 5 zvaigžņu viesnīcā viss izskatīsies pavisam citādāk. Daudzi, kas atbrauc uz šādām vietām no viesnīcas teritorijas ārā nemaz neiziet.
#8/48
Makleodgandžā (McLeod Ganj) ir Tibetas trimda valdības un Dalailamas oficiālā mītnes pilsēta.
#9/48
Šeit beidzās viens no maniem rīta skrējieniem Himalajos. Pasūtīju brokastu pankūku par apmēram 90 centiem, lai man pietiktu spēks arī atpakaļceļam.
#13/48
Govis ir iemācījušās adaptēties Indijas apstākļiem un nevis ēd zāli, bet mierīgi atkož vaļā celofāna maisiņus uz izķeksē to saturu.
#19/48
Žēl, ka vietējie indieši nespēj novērtēt savas dabas skaistumu un atkritumi ir visur un lielos apmēros.
#21/48
Jūras krasts Goa maina savas aprises ik pēc pāris kilometriem un katra nākošā pludmale ir skaistāka par iepriekšējo.
#22/48
Indiešu restorāna virtuve Agondā, Goa. Uz krāsns pa kreisi var cept indiešu picas un maizes, aizmugurē vāra rīsus, labajā pusē gatavo otros un mērcītes. Bļoda labajā apakšējā stūrī ir, lai noskalotu traukus un pannas pirms nākošās maltītes gatavošanas.
#23/48
Hampi tempļi un sieviete, kas slēpjas no saules. Šī, visticamāk, ir arī viņas dzīvesvieta - zem klajas debess.
#24/48
Pie šī tempļa ir čības, kas nozīmē, ka tur kāds dzīvo. Hampi ir viena no tempļiem bagātākām vietām pasaulē.
#25/48
Hampi ciematā ir kādas trīs ielas un apmēram 3000 iedzīvotāju, taču vairāki simti tempļu. Bildē redzamie tumšie koka tempļi ir atvesti uz Hampi speciāli ikgadējam reliģiskam festivālam.
#26/48
Mērkaķi ir visur, taču Hampi galvenajā templī tie ir saimnieki. Atšķirībā no citām vietām, šeit viņi nebaidās no cilvēkiem un bieži tos apzog un var kļūt agresīvi. Es, piemēram, paliku bez ūdens pudeles.
#29/48
Indieši tic, ka bilde ar balto cilvēku nes veiksmi, tāpēc jāpierod pie tā, ka visi gribēs ar tevi nobildēties. It īpaši vietās, kur ir daudz indiešu tūristu no mazākām pilsētām, kuri ikdienā neredz baltos cilvēkus.
#30/48
Mumbajā un Deli uz lielākajām ielām ik pa 10 metriem kāds guļ un dzīvo. Tas ir normāli, ka velorikšas vadītājs guļ savā braucamajā, restorāna apkalpe - restorānā uz dīvāniem, veikalu tirgotāji veikalā vai pie veikala.
#31/48
Pa labi Mumbajas pilsētas vilciens. Sastrēgumstundā vilcienā bez treniņa būs grūti iestumties. Pa kreisi ir lielākais Mumbajas graustu rajons. Nav tik slikti kā izklausās, jo lielākā daļa tur dzīvojošo tiek nodarbināti atkritumu pārstrādē, apģērbu krāsošanā vai nodarbojas ar ko citu.
#32/48
Mumbaja ir kontrastu pilsēta. Miljonāru augstceltnes fonā un lielākā Mumbajas veļas mazgātava priekšplānā.
#37/48
Gangas upe Varanasi ir pilsētas centrs. Svētajā upē cilvēki peldas, mazgājās, ņem ūdeni, mazgā drēbes, apglabā mirušos. Svētie dzīvnieki arī ļoti labprāt izmanto iespēju tur atveldzēties.
#38/48
Pastaiga Varanasi Gangas upes krastā bija viena no spilgtākajām pieredzēm Indijas ceļojuma laikā.
#43/48
Indijas galvaspilsēta Deli. Ļoti skaļa un netīra. Un vietējie šeit īpaši labi samācījušies apkrāpt tūristus. Gan jau sava burvība ir arī šai pilsētai.
#44/48
Indiešu vilcieni vienmēr brauc ar atvērtām durvīm. Sākumā šķiet nedroši, bet, kad pierod un saņemas drosmi, tad gribās braukt, tikai izliecoties ārā pa durvīm. Var labāk apskatīt skaisto Indijas dabu, dabūt nelielu vējiņu un kopumā labāk izbaudīt braucienu.