Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Šā gada 2.novembrī Rīgā, Skanstes ielā 33, tiks atklāts atjaunotais Volvo autosalons. Autocentra atjaunošanā ieguldītais investīciju apjoms sasniedz 870 000 eiro, informē Mūsa Motors Rīga sabiedrisko attiecību konsultante Inese Lukaševska.

«Mūsu mērķis ir būt starp trīs pārdotākajiem premium klases auto zīmoliem Latvijā,» uzsver Mūsa Motors Rīga direktors, Volvo zīmola pārstāvis Latvijā Roberts Ozoliņš.

Atjaunotajā Volvo salonā tiks veikta tikai jaunākās markas Volvo automašīnu tirdzniecība, rezerves daļu un aksesuāru tirdzniecība, kā arī nodrošināts augstākās klases serviss atbilstoši jaunajam VPS (Volvo personal service) standartam. Kā uzsver Mūsa Motors Rīga direktors, Volvo zīmola pārstāvis Latvijā, Roberts Ozoliņš, pēdējo gadu laikā Volvo zīmols būtiski mainās, attiecīgi līdzi ir jāmainās arī klientu apkalpošanas videi, paradumiem, sajūtām un pieredzei, ko klients gūst, apmeklējot salonu.

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Rīgā, Skanstes ielā 33, atklāts atjaunotais Volvo autocentrs, kurš tapis atbilstoši jaunajam Volvo Retail Experience standartam.

«Vēlamies apliecināt, ka Volvo ir citāda, taču līdzvērtīga izvēle vācu premium klases auto zīmoliem. Tāpēc uzskatām, ka izvirzītais mērķis iekļūt Top 3 pārdotāko premium klases auto zīmolu vidū ir sasniedzams jau tuvāko gadu laikā,» uzsver Mūsa Motors Rīga direktors, Volvo zīmola pārstāvis Latvijā Roberts Ozoliņš.

Autosalona kopējā platība ir gandrīz 700 m2. Salons pieredzējis ievērojamas izmaiņas un uzlabojumus dizaina, plašuma un funkcionalitātes ziņā. Pārmaiņas ir skārušas ne tikai autosalona ārējo izskatu, bet arī servisa darbu. Autocentrā būs pieejamas vairākas specializētās zonas. Vienlaikus paredzēts, ka salonā izvietotās automašīnas tiks aprīkotas ar atbilstošas jaudas elektrības pieslēgumu, kas ir saistīts ar Volvo paziņojumu līdz 2025. gadam saražot miljonu ar elektrību darbināmu vai hibrīda automobiļu.

Auto daļu mazumtirgotājs SIA «Inter Cars Latvija» 2017. gadā strādājis ar neto apgrozījumu 89,949 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,743 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn SIA «Inter Cars Latvija» apgrozījums pieauga par 13,930 miljoniem eiro jeb 18,3%, bet uzņēmuma tīrā peļņa pieauga par 20,5%.

Uzņēmums 2017. gadā saglabāja līderpozīcijas autodaļu tirdzniecības nozarē, sacīts «SIA Inter Cars Latvija» gada pārskatā. Apgrozījuma pieaugumu par 11,7 miljoniem eiro nodrošināja tirdzniecības pieaugums Latvijā, bet preču tālākpārdošana uz radniecīgajām sabiedrībām Lietuvā un Igaunijā palielināja apgrozījumu par 2,2 miljoniem eiro.

SIA «Inter Cars Latvija» gada pārskats liecina, ka uzņēmuma ieņēmumi Latvijā pagājušajā gadā veidoja 49,182 miljonus eiro, preču tālākpārdošana uz Lietuvu ienesa 30,271 miljonu eiro, bet uz Igauniju - 9,597 miljonus eiro. Uzņēmums tirgo preces tālākpārdošanā arī uz citām valstīm, taču izņemot Poliju, no kuras ieņēmumi pērn veidoja 833 tūkstošus eiro, tālākpārdošana uz citiem tirgiem ir maznozīmīga.

Pastiprinoties ierobežojumiem un aizliegumiem iebraukšanai lielākajās Eiropas pilsētās automašīnām ar dīzeļdzinējiem, tie ir ievērojami ietekmējuši kā jaunu tā lietotu dīzeļauto pārdošanas apjomus. Ar dīzeļdzinēju aprīkoto jauno auto tirdzniecība Eiropā samazinās, tāpat kā to cena lietoto auto tirgū. Kā tas ietekmēs auto tirgu Latvijā un vai šī tendence vietējam tirgum ir iespēja vai pamats uztraukumam, centīsimies noskaidrot šajā rakstā!

Dīzeļu ēras noriets Eiropā

Kopš 2015. gada skandalozajiem notikumiem ap Volkswagen AG koncerna manipulācijām ar kaitīgo izmešu rādījumiem to dīzeļautomašīnām, Eiropa ir sākusi ieviest stingrākus ierobežojumus un aizliegumus iebraukšanai lielākajās pilsētās vecāku auto īpašniekiem, sevišķi tiem, kuru auto darbina dīzeļdzinēji. Dažas Eiropas pilsētas, kā piemēram, Londona, dīzeļiem ir ieviesusi ierobežojumus atsevišķās pilsētas zemo izmešu zonās, kamēr citas to iebraukšanu aizliedz teju pilnībā.

Vācija

Vācijas galvaspilsēta Berlīne jau kopš 2018. gada ir ieviesusi noteiktus ierobežojumus – lietoti auto, kuru dīzeļdzinēji neatbilst Euro6 izmešu standartiem tiek izslēgti no iespējas piedalīties satiksmē pilsētas centrā. Šim piemēram sekoja arī citas Vācijas pilsētas – Hamburga, Frankfurte un pat vācu autobūves bastions – Štutgarte.

Lai gan pasaules autotirgū vērojama stagnācija un pat lejupslīdes tendences, Ķīnas kompānijai «Geely» piederošais Zviedrijas luksusa automobiļu zīmols «Volvo Cars» šā gada pirmajā pusē pārdevis rekorddaudz spēkratu.

Janvārī-jūnijā pārdoti 340 286 «Volvo» automobiļi, kas ir par 7,3% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē, savukārt pārdošanas ieņēmumi aplūkotajā periodā pieauguši par 5,9% - līdz 130 miljardiem Zviedrijas kronu (12,4 miljardiem eiro).

Vienlaikus operacionālās peļņas iespējas ierobežoja spiediens uz cenām un ASV noteiktie ievedmuitas tarifi. Kompānija ir īstenojusi izmaksu kontroles pasākumus, kuru ietekme būs jūtama šā gada otrajā pusē.

«Volvo Cars» operacionālā peļņa gada izteiksmē samazinājusies par nepilniem 30% - līdz 5,5 miljardiem Zviedrijas kronu.

Pērn «Volvo Cars» sasniedza visu labu labāko automašīnas pārdošanas rezultātu - vairāk nekā 600 tūkstoši gada laikā pārdotu automašīnu, lai gan peļņu ietekmēja ASV tirdzniecības karš ar Ķīnu un Eiropas Savienību.

Zviedrijas autobūves uzņēmums Volvo Cars trešdien paziņoja par plāniem 2019.gadā pakāpeniski pārtraukt tikai ar benzīna vai dīzeļdzinējiem aprīkotu automašīnu ražošanu, turpmāk jaunos modeļus paredzot ar elektriskajiem vai hibrīda dzinējiem.

Volvo Cars, kas pieder Ķīnas autoražotājam Zhejiang Geely Holding Group, norāda, ka laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam plāno tirgū laist piecus pilnībā elektrisku automašīnu modeļus, no kuriem trīs būs ar paša zīmolu, bet divi ar Polestar zīmolu.

Tāpat tirgū plānots laist vairākus modeļus ar hibrīddzinējiem.

Uzņēmums turpinās ražot esošus ar benzīna vai dīzeļdzinējiem aprīkotus modeļus, kas tirgū laisti līdz 2019.gadam, taču tie pakāpeniski tiks nomainīti ar hibrīda vai pilnībā elektriskiem automobiļiem.

Maijā vācu laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung publicētā intervijā Volvo Cars vadītājs Hokans Sāmuelsons sacīja, ka viņš nevēlas attīstīt jaunas paaudzes dīzeļdzinējus, ņemot vērā bargāku regulu izraisītās augstās izmaksas.

Volvo XC40 ir tipisks pilsētnieks ar kompaktu izmēru un apņēmību izpildīt ne tikai to, kas pienākas urbānajai videi paredzētam auto

Eiropas gada auto 2018 tituls ir apstiprinājums tam, ka šī auto talanti ir pamanīti. Skaidrs ir arī tas, ka šis prestižais tituls automātiski nenozīmē to, ka auto ir bez grēka. Tādu XC40 ir pietiekami daudz, taču apsveicami, ka Volvo ir ielecis iepriekš neapgūtā auto segmentā, un pirmais iznāciens ir izdevies gana veiksmīgs.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Visādi jancīgi kloķīši, podziņas, drēbju un somiņu pakaramie, speciāls salvešu slēpnis automašīnas salonā un citi kičīgi labumi patiks sievietēm. Arī pēc pašmāju Volvo tirgotāju novērojumiem, XC40 pamatauditorija ir daiļais dzimums, kas, neraugoties uz solīdo cenu, slēdz draudzību ar mazāko Volvo krosoveru. Patrāpoties arī pretējais dzimums, taču visbiežāk tie esot mākslinieciskas novirzes profesiju pārstāvji ar īpašu dzīves uztveri.

Zviedrijas autobūves uzņēmums Volvo Cars Corp., kas pieder Ķīnas autoražotājam Zhejiang Geely Holding Group, plāno iegūt vienu miljardu dolāru (932,3 miljonus eiro), pārdodot priekšrocību akcijas pirms iespējama akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), ceturtdien ziņoja laikraksts Wall Street Journal.

Laikraksts norāda, ka Volvo Cars par akciju iegādi vērsies pie vairākiem Ķīnas investoriem, tostarp valsts ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla uzņēmumiem.

Mediji jau vairākus mēnešus spekulējuši par iespējamu Volvo Cars IPO, dažādiem avotiem runājot par akciju kotēšanu Honkongā, Stokholmā vai Londonā.

Zviedru finanšu laikraksts Dagens Industri, atsaucoties uz banku nozares informācijas avotiem, janvārī vēstīja, ka uzņēmuma vērtība sasniegusi gandrīz 1,5 miljardus eiro.

Kā ziņots, Volvo Cars tīrā peļņa pērn sasniedza 5,94 miljardus kronu (633 miljonus eiro), un tas ir par 90% vairāk nekā 2015.gadā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja tirdzniecības apjoma kāpums.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", piektdien paziņoja, ka atjaunos ražošanu Zviedrijas un Beļģijas rūpnīcās, kurās koronavīrusa krīzes dēļ tikusi apturēta darbība.

Ražošanu šajās rūpnīcās paredzēts atjaunot pirmdien.

"Volvo Cars" norāda, ka ražošanas apjoms Gēteborgas un Gentes rūpnīcās tiks pielāgots pašreizējam pieprasījuma līmenim.

"Mums ir atbildība pret mūsu darbiniekiem un piegādātājiem atjaunot ražošanu tagad, kad to ļauj situācija," skaidro "Volvo Cars" vadītājs Hokans Sāmuelsons.

Uzņēmums 11.maijā arī paredzējis atjaunot darbību ASV rūpnīcā Dienvidkarolīnā. "Volvo Cars" jau iepriekš atjaunoja darbību Ķīnas rūpnīcās, kas ilgu laiku bija slēgtas koronavīrusa izplatības dēļ.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp." un zviedru akumulatoru ražošanas jaunuzņēmums "Northvolt" apvienojuši spēkus, lai Eiropā uzbūvētu jaunu elektrisko automobiļu akumulatoru ražotni, teikts pirmdien publiskotajā kompāniju paziņojumā.

Tajā norādīts, ka paredzētās rūpnīcas ražošanas jauda būs 50 gigavatstundas gadā, bet ražošanu ieplānots sākt 2026.gadā.

Tas ļaus "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", ar akumulatoriem aprīkot aptuveni 800 000 elektrisko automobiļu gadā.

Tāpat "Volvo Cars" un "Northvolt" plāno nākamgad Zviedrijā atvērt izpētes un izstrādes centru, lai attīstītu nākamās paaudzes akumulatoru elementus un automobiļu integrēšanas tehnoloģijas.

"Volvo Cars" jau martā paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norādīja, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp.", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", otrdien paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norāda, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

"Automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem nav ilgtermiņa nākotnes," skaidro "Volvo Cars" tehnoloģiju direktors Henriks Grīns.

Viņš piebilst, ka 2030.gads kā mērķis noteikts saistībā ar spēcīgo pieprasījumu pēdējos gados pēc "Volvo" elektriskajiem automobiļiem un pārliecību, ka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automašīnu tirgus pakāpeniski sarūk.

"Volvo Cars" iecerējis, ka līdz 2025.gadam 50% no tā tirdzniecības apjoma pasaulē nodrošinās pilnībā elektriskie automobiļi.

Tāpat uzņēmums plāno koncentrēties uz tirdzniecību internetā, norādot, ka visi elektriskie automobiļi būs pieejami tikai internetā, izmantojot pakalpojumu "Care by Volvo".

Zviedru ražotājam Volvo jaunākā modeļa Volvo S60 debija nav tikai kārtējā paaudžu maiņa

Būtisks pagrieziens modeļa attīstībā ir tas, ka pirmo reizi S60 modelis tiks ražots otrpus okeānam, Volvo Cars pirmajā ASV ražotnē Čarlstonā, Dienvidkarolīnas štatā. Otrkārt, jaunākās paaudzes Volvo S60 ir pilnībā atteicies no dīzeļmotoriem, paļaujoties tikai uz hibrīda un divu litru četrcilindru benzīnmotoru atbalstu. To pavisam būs trīs – T4 ar 190 ZS, T5 ar 250 ZS un T8 Twin Engine hibrīds ar 390 ZS lielu jaudu. Visām versijām standartā piesaistīts moderns astoņpakāpju automāts. Visbeidzot tas, ka Volvo S60 modelis turpina savu dzīvi, ir vēstījums, ka Volvo joprojām negrasās padoties vācu BMW, Audi un Mercedes. Tas ir gana drosmīgs lēmums, it īpaši zinot, ka šajā segmentā vācu zīmolu ražotie modeļi joprojām tiek uzskatīti par labākajiem.

Mūsa Motors Rīga (MMR) salonā prezentēts Volvo jaunākais veikums – premium klases krosovers XC 40, kas pārdošanā nonāks 2018.gada sākumā, informē zīmola pārstāvis Latvijā un MMR direktors Roberts Ozoliņš.

«To, cik dinamisks ir šis segments, apliecina arī pašreizējais pieprasījums pēc jaunā XC40. Pirmais šīs sērijas Volvo no konveijera rūpnīcā Ģentē, Beļģijā noripoja pavisam nesen – 22.novembrī, un tad jau bija saņemti 13 tūkstoši šā auto pieteikumi iepriekšējā pasūtīšanā,» skaidroja R.Ozoliņš.

Līdz ar XC40 pievienošanu lielāko apvidus auto saimei - XC60 un XC90 - Volvo Cars ir izveidojis pilnīgu globālo krosoveru jeb SUV auto līniju.

Vispirms pārdošanā nonāks benzīna četru cilindru T5, kas 100 km ātrumu attīsta 6,5 sekundēs, tā maksimālā jauda ir 252 ZS, un D4 ar dīzeļmotoru, kas 100 km attīsta 7,9 sekundēs, maksimālā jauda - 190 ZS. Auto svars atkarībā no komplektācijas var būt 1684-1733 kg. Plānots, ka vēlāk 2018.gadā XC40 klāstu papildinās priekšpiedziņas versija un elektroauto.

Autoražotājs "Volvo Cars" prezentējis "S90" sedana un "V90" universāļa atjauninātas versijas. Jaunumu vidū – uzlabots ārējais dizains un pilnībā jauna "Bowers & Wilkins" audiosistēma.

"Volvo" 48 voltu Mild Hybrid spēka piedziņas izvēles iespējas tagad ir pieejamas ikvienam "Volvo" modelim, vēl vairāk nostiprinot uzņēmuma elektrificēto piedāvājumu.

Ārējā dizaina jomā "Volvo" dizaineri ieviesuši vairākus uzlabojumus gan "S90" un "V90" priekšgalā, gan aizmugurē, tostarp jaunus miglas lukturus, jaunu spoilera dizainu un jaunu, zemāku priekšējo bamperi.

"V90" modelim visizteiksmīgākais jauninājums ir pilnībā jauns aizmugures lukturu dizains, tostarp pilnībā ar LED aprīkoti raksturīgie lukturi un sekvenciāls pagriezienu virzienrādītājs. Jaunu ārējā dizaina krāsu piedāvājums un riteņu disku izvēle vēl vairāk uzlabo personalizācijas iespējas.

Pasažieru un kravas auto, kā arī motociklu rezerves daļu tirgotājs SIA "Inter Cars Latvija" paplašina loģistikas centru Mārupē teju trīs reizes, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

No loģistikas centra Mārupē tiek apkalpoti ne vien uzņēmumi Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā.

Kopējās izmaksas loģistikas centra attīstībā ir 5,3 miljoni eiro. Pēc "Inter Cars Latvija" pasūtījuma "Lumi Capital" ieguldīja 3,8 miljonus eiro 6300 m² lielā loģistikas centra izbūvē. "Inter Cars Capital Group" papildus ieguldīja 1,5 miljonus eiro loģistikas centra infrastruktūras un plauktu sistēmu izbūvē.

Pēc K. Viļumsona sacītā, šis ir būtisks solis, jo tas ļauj nostiprināt "Inter Cars Latvija" uzsākto attīstības ceļu – pārtapt no rezerves daļu izplatītāja par loģistikas uzņēmumu, kā arī attīstīt augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam, piemēram, centralizēti pārvaldot uzņēmumu auto parkus.

Zviedrijas autobūves uzņēmums «Volvo Cars», kas pieder Ķīnas autoražotājam «Zhejiang Geely Holding Group», trešdien paziņoja, ka pasaulē atsauks 167 000 automobiļu, tādējādi šim dažu pēdējo nedēļu laikā esot jau otram atsaukumam.

Šis atsaukums aptver 2018. un 2019.gada «XC60» modeļus, kuros konstatēta defektīva komponente elektriski vadāmos bagāžas nodalījumu vākos.

«Aukstos laikapstākļos bagāžas nodalījuma vāka pacelšanas mehānisms var atdalīties, izraisot troksni vai funkcionēšanas problēmas,» skaidro uzņēmums.

«Volvo Cars» ietekmētajiem automobiļiem nepieciešamos remontdarbus veiks bez maksas.

Jau ziņots, ka «Volvo Cars» pirms divām nedēļām pasaulē izziņoja 200 000 dīzeļautomobiļu atsaukumu saistībā ar defektīvām degvielas padeves caurulēm.

Zviedrijas autobūves uzņēmumam «Volvo Cars Corp.», kas pieder Ķīnas autoražotājam «Zhejiang Geely Holding Group», nācies atlikt akciju pārdošanas plānus, ņemot vērā aizvien pieaugošajām bažām par ASV tirdzniecības karu ar Ķīnu, pirmdien pavēstīja kompānijas vadītājs Hokans Sāmuelsons.

«Volvo Cars» akciju sākotnējo publisko piedāvājumu bija paredzējis īstenot līdz šī gada beigām.

Taču uzņēmumam nācies atcelt šos plānus saistībā ar bažām par pieaugošo tirdzniecības saspīlējumu ASV un Ķīnas starpā.

«Tirdzniecības jautājumi mums ir nozīmīgi, jo tie ietekmē automašīnu transportēšanu starp Ķīnu un ASV,» norāda Sāmuelsons.

«Volvo Cars» automašīnu tirdzniecības apjoms Ķīnā pērn pieauga par 25,8% un pārsniedza 114 000 vienību. Kompānija, kas eksportē automobiļus no Ķīnas ražotnēm un ASV, bija ieplānojusi eksportēt uz Ķīnu no rūpnīcām Dienvidkarolīnā, taču tirdzniecības karu dēļ šie plāni ir atlikti.

«Geely» Zviedrijas autoražotāju 2010.gadā iegādājās no ASV autobūves koncerna «Ford Motor Co.».

Zviedru Volvo V60 Cross Country ir iznesīgs un daudz ko protošs auto, kas perfekti atbilst Latvijas koplietošanas ceļu īpatnībām. Vienīgā bēda, ka tā cena ir nedaudz pārspīlēta

Patiesībā, noslēdzot laulības saites ar ķīniešu Geely, pēcāk visi radītie Volvo modeļi nesirgst ar mazvērtības kompleksiem un to cenu pozicionējums liek pabrīnīties pat BMW, Audi vai Mercedes marketologiem. No otras puses, šobrīd par pircēju trūkumu Volvo nevar sūkstīties, attiecīgi, ja pircēji akceptē, tad kāpēc prasīt mazāk?

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Perfekti piemērots Latvijas apstākļiem, jo sevišķi tiem autotīkotājiem, kuri visa veida paaugstinātas virsbūves krosoverus un SUV neatzīst par pilnvērtīgiem automobiļiem. Tajā pašā laikā šiem indivīdiem arī ir vēlēšanās braukt tur, kur bez liekas aizķeršanās spēj braukt džipi un pusdžipi. Patiesībā V60 CC manevrēšanas spējas sarežģītos braukšanas apstākļos uz papīra ir pat cienījamākas. Kā zināms, šāda tipa automobiļiem viens no svarīgākajiem parametriem ir mērījums, cik tālu no zemes atrodas automašīnas vēders. Lielākajai daļai krosoveru šis attālums būs mazāks par 20 centimetriem, turpretim Volvo V60 CC ieraksts tehniskajā pasē vēsta, ka tas būs 21 cm. Tas ir ļoti daudz, lai iebrauktu, izbrauktu vai pārbrauktu, ja Volvo V60 CC īpašniekam radīsies tāda vajadzība. Daudzpusīgs auto, kas pēc izmēriem nav nedz par mazu, nedz par lielu. Vietas ir gan pasažieriem, gan bagāžai, tostarp bagāžas nodalījumā zem grīdas varēs atrast pat mazizmēra rezerves riteni. Braukšana ir patīkama un droša, funkcionalitāte un drošības asistentu atbalsts ir līmenī, arī pie vertikālās planšetes ar laiku var piešauties un tā dzīlēs atrast visu, kas nepieciešams. Brauciena laikā labāk gan to nedarīt, jo ekrāna bakstīšana noteikti ir bīstamāks pasākums nekā zvanīt vai pieņemt zvanus pa mobilo viedtālruni.

Zviedru Volvo V60 ir neizsakāmi šarmants auto, iespējams, glītākais no visiem sava žanra modeļiem

Vispirms aizmirstiet jebkādu līdzību ar iepriekšējās paaudzes V60. Jaunākais V60 ir lielāks, ērtāks un arī prestižāks auto. Arī apdares materiāli ir atbilstoši premium klases standartiem, turklāt, lai nākamo V60 īpašnieku izvēli padarītu vēl krāšņāku un daudzveidīgāku, Volvo ieviesis uz aci un tausti dzīvespriecīgus audekla pārvalkus.

Pēc būtības, vadoties pēc klasifikācijas, kas tika izmantota, pirms Volvo nonāca ķīniešu Geely īpašumā, jaunais V60 atbilst vecā V70 universāla standartiem. Tas nozīmē, ka jaunais V60 Cross Country, kam līdz šī gada beigām arī jānonāk tirdzniecībā, būs tas modelis, par ko būs īpaša interese Baltijā, tostarp Latvijā. Tomēr, kas zina, iespējams, ka jaunais V60 spēs mainīt spēles noteikumus, lai arī mūsu tirgū to pirktu ne tikai tad, kad tas jau būs mazlietota vai lietota automobiļa statusā, bet arī kā jaunu modeli no salona.

Pērn par 24% palielinājies nozagto automašīnu skaits, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati par KASKO apdrošināšanas pieteiktajām atlīdzībām.

Turklāt aizvadītajā gadā iezīmējusies jauna tendence – arvien biežāk zog vidējās klases automašīnas. Tajā pašā laikā būtiski, par 18%, pieaudzis vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām, un šī tendence turpinās arī šogad. Par aizvadītajā gadā nozagtajām vai apzagtajām automašīnām BTA atlīdzībās izmaksājusi 819 tūkstošus eiro.

Pērn vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām ir audzis un sasniedzis 1142 eiro. Arī 2017. gada pirmajos divos mēnešos vidējie zaudējumi, ko detaļu zagļi rada automašīnu īpašniekiem, turpina palielināties, norāda BTA Auto apdrošināšanas produktu vadītājs Gunārs Faļkovskis.

Aizvien vairāk valstu un pilsētu pasaulē sāk domāt, kā ierobežot automašīnu ar dīzeļdzinējiem izmantošanu. Tomēr Austrumeiropa un Ziemeļāfrika ir tās pasaules daļas, kur šāda veida importēto automašīnu skaits ir liels. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī 86% no importētajām automašīnām bija aprīkotas ar dīzeļdzinējiem, Dienas Bizness rīkotajā ikgadējā autoforumā Auto 2018 norāda Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņš pauž bažas, ka Austrumeiropa var kļūt par noieta tirgu šīm vecajām automašīnām un var traucēt sasniegt CO2 mērķus līdz 2030. gadam.

Vai Latvija vēlas kļūt par šādu atkritumu tirgu?

Arī SIXT vadītājs Latvijā Arnis Jaudzems norāda, ka pastāv iespēja, ka vecās automašīnas plūdīs uz Latviju. To cena kritīsies un, raugoties no ekonomiskā skatu punkta, var priecāties, bet jautājums ir, vai Latvija vēlas kļūt par šādu atkritumu tirgu. Iespējams, ka ir jāievieš stingrāki nodokļi attiecībā uz dažādiem izmešiem, ko rada šādas automāšinas. Līdz ar to ar dīzeļdzinēju aprīkotie auto būs lētāki, bet no otras puses – kļūs dārgāki. Jau šobrīd lielās līzinga kompānijas Vācijā apdomā vai finansēt dīzeļdzinēja automašīnu iegādi, piebilst A. Jaudzems.