Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug. Salīdzinot šā gada pirmo pusgadu ar šo pašu laika posmu pērn, Valsts policija kopumā fiksējusi par 72 automašīnu zādzību gadījumiem vairāk nekā pagājušogad. Garnadži īpaši iecienījuši Latvijā populārākos auto – BMW, Audi un VW markas spēkratus, kurus pēc tam pārdod vai realizē detaļās.

Kā liecina Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2.nodaļas darbinieku apkopotā informācija, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada pirmajos sešos mēnešos automašīnu zādzību skaits ir nedaudz pieaudzis. Kopā šā gada sešos mēnešos reģistrētas 428 spēkratu zādzības, bet pērn šajā pat laika posmā – 356. Tiesa, lielāko pieaugumu automašīnu zādzību skaitā var novērot Rīgas reģionā – šogad sešos mēnešos fiksētas 315 automašīnu zādzības, kas ir par 91 vairāk nekā pērn – 224.

Iemesli automašīnu zādzībām ir vairāki, tomēr galvenokārt var izcelt divus – parasti automašīnas, kuras ir jaunākas par septiņiem gadiem, tiek zagtas, lai tās varētu pārdot tālāk, savukārt vecāka izlaiduma gada auto – tiek izjaukti un realizēti detaļās. Jāpiebilst, ka zagļi mēdz zagt auto arī ar mērķi veikt noziedzīgus nodarījumus.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Oktobrī kravas automašīnu ražotājs DAF Trucks Barselonā prezentēja jauno LF kravas automašīnu sēriju (pilna masa no 7,5 līdz 19 tonnām), kā arī uzlabotos kravas automašīnu CF un XF modeļus, kurus pirmo reizi tirgum kompānija parādīja šā gada pavasarī.

Raksts tapis sadarbībā ar DAF

Liels pieprasījums pēc pilsētas kravas automašīnām LF tiek gaidīts Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Ungārijā. Nākamajā gadā tiek plānots saražot vairāk nekā 11 000 DAF LF sērijas kravas automašīnu. Savukārt šajā gadā uzņēmums plāno pārdot 10 500 kravas automašīnu. Vislielākais pieprasījums starp DAF kravas automašīnām, tajā skaitā Latvijā, ir pēc XF sērijas modeļiem, kas ir šī segmenta etalons tālu maršrutu pieveikšanai. Šīs kravas automašīnas aprīkotas ar lielu dzīvojamo platību, darba un bagāžas telpu salonā. DAF XF ir labākās guļamvietas nozarē, un sēdvietas vadītājam nodrošina maksimālu komfortu automašīnas vadīšanai.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDZ Ritošā sastāva serviss» (RSS) un uzņēmuma «Baltic3D.eu» pērn uzsāktās sadarbības ietvaros ir izvēlētas un ar 3D printeri izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas. Patlaban sākta to testēšana lokomotīvēs, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus, informē LDz Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir ekonomiski izdevīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

Sadarbība ar «Baltic3D.eu» tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma «Baltic3D.eu» pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas astoņas detaļas, tostarp ventilators, vējstikla slotiņas motora pārsegs, lampa-indikators un gaisvada difuzors. Kā norādīja RSS speciālisti, vairāku minēto detaļu izgatavošana ar ierastajām tehnoloģijām ir gan dārgs, gan laikietilpīgs process. Turklāt atsevišķas detaļas līdzšinējie partneri vispār vairs neražo, līdz ar to jāmeklē alternatīvas.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta sadarbībā ar uzņēmumu SIA Autonams izveidojusi virtuālu automašīnu zādzību riska kalkulatoru, informēja Autonama un Baltas pārstāvji.

Kalkulators izveidots, lai brīdinātu un pievērstu automašīnu īpašnieku uzmanību aktuālajām tendencēm. Tas izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem automašīnu zādzību un apzagšanas datiem.

Šis virtuālais rīks būs pieejams automašīnu īpašniekiem apdrošinātāja Balta un uzņēmuma Autonams mājaslapās. Kalkulatorā pieejamā informācija tiks atjaunota vismaz reizi vienā ceturksnī.

Kā norādīja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders, pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies kopējais auto zādzību skaits, taču mainījušās ir zādzību tendences. Proti, zagtāko spēkratu sarakstam pievienojušies tādu zīmolu modeļi, kas vēl pirms dažiem gadiem to īpašniekiem šķituši gana droši - Nissan, Kia, Hyundai, Subaru, Volvo un citi.

Lai mazinātu automašīnu zādzību skaitu Latvijā, ir sagatavoti un otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļa zādzību, kas izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī.

Grozījumi 2. lasījumā Saeimā tika pieņemti 14. februārī, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz 3. lasījumu ir beidzies. Tādēļ var prognozēt, ka drīzumā tie tiks izskatīti atbildīgajā – Saeimas Juridiskajā komisijā, un pēc tam nodoti Saeimai uz 3. lasījumu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins prognozē, ka likuma izmaiņas var gaidīt jau aprīļa beigās vai maijā.

Kā norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācija, grozījumi nepieciešami, lai novērstu pašlaik pastāvošo disproporciju: šobrīd zādzība no transportlīdzekļa tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta trešo daļu – kā smags noziegums, un par to paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Savukārt, paša transportlīdzekļa zādzība tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta pirmo daļu – kā mazāk smags noziegums ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

«ŠKODA» ir palielinājusi piegāžu skaitu maijā par 13,4%, sasniedzot 112 400 vienības visā pasaulē un 115 vienības Latvijā. Šis gads «ŠKODA» iezīmē labāko maija mēneša rezultātu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

Ir piedzīvota pozitīva izaugsme «ŠKODA» zīmolam Latvijas tirgū, stāsta Māris Jansons «ŠKODA» importētāja vadītājs Latvijā. Maija mēnesī «ŠKODA» piegādājusi 115 automašīnas klientiem, kas līdz šim ir labākais rezultāts šogad un ir par 35% vairāk nekā 2017. gada maijā. Iecienītākais «ŠKODA» modelis ir «OCTAVIA», tai seko lielais krossovers «KODIAQ» un mazākais «SUV» saimes dalībnieks «KAROQ».

«Pirmo reizi mūsu pastāvēšanas vēsturē esam piegādājuši vairāk nekā 100 000 automašīnu maija mēnesī,» stāsta Alans Favejs, «ŠKODA AUTO» par pārdošanu un mārketingu atbildīgais valdes loceklis.

Rietumeiropā piegāžu skaits palielinājies par 3,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 44 200 automašīnu, kas ir par 1 400 automašīnām vairāk nekā 2017. gadā. «ŠKODA» sasniedza 15 100 piegādes Vācijas klientiem, Eiropas lielākajā vienas valsts tirgū. Čehu autoražotājs uzrādīja īpaši spēcīgu izaugsmi Francijā (3 000 automašīnu, +32,4%), Zviedrijā (2 000 automašīnu, +22,9%), Spānijā (2 800 automašīnu, +16,5%) un Somijā (1 100 automašīnu, +14,0%) un Grieķijā (400 automašīnu, +20,1%).

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Jau aptuveni gadu netālu no Liepājas tiek ražotas virsbūves detaļas autosportam - rallija, drifta, rallijkrosa, autokrosa un citām automašīnām, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Aivis Tints.

Viņš stāsta, ka kolēģim Oskaram Šmitam bija izveidojies savs klientu loks, jo viņš jau šajā jomā bija strādājis. «Savukārt, man patīk rallijs un varu sevi dēvēt par auto fanu. Bija ļoti vilinoši sākt biznesu šajā nišā. Sākām veidot detaļu formas. Viena, otra, trešā automašīna, un tā uzņēmums ir izaudzis. Šobrīd četriem auto modeļiem virsbūves detaļas mēs varam nokomplektēt gandrīz pilnībā,» stāsta A.Tints. Sākotnēji uzņēmējdarbības uzsākšanai tika piesaistīts Altum līdzfinansējums, kā arī konsultācijas sniedza Liepājas biznesa inkubators.

Uzņēmums ražo automašīnu virsbūves detaļas, piemēram, spārnus, bamperus, sliekšņus un durvis. Detaļas ir atšķirīgas, ņemot vērā autosporta veidu. Kā skaidro A.Tints, uzņēmuma galvenais uzdevums ir šīs detaļas saražot pēc iespējas izturīgākas, elastīgākas, vieglākas, kā arī, protams, par pieņemamu cenu.

Līdz ar vairāku starptautisku un vietējas nozīmes autozagļu grupējumu aizturēšanu pēdējos gados ievērojami sarucis arī automašīnu zādzību skaits.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā nozagtas 342 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra dati. Tas ir gandrīz par trešdaļu mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, kad garnadži bija iekārojuši 514 automašīnas. Lai gan pēdējos četros gados jau ir novērojama tendence samazināties automašīnu zādzību skaitam, šogad tas ir noticis salīdzinoši straujāk nekā citus gadus. Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks norāda, ka viens no iemesliem zādzību samazinājumam ir policijas aktivitāte, jo pēdējos gados aizturēti vairāki starptautiskas un vietējas nozīmes autozagļu grupējumi, veikti reidi pierobežā. Veikts arī preventīvais darbs, informējot sabiedrību par riskiem, tādējādi pievēršot automašīnu īpašnieku uzmanību automašīnu drošībai. «Automašīnu saimnieki pievērš lielāku uzmanību papildu signalizāciju uzstādīšanai, jo rūpnīcas nodrošinātās signalizācijas nekādu problēmu zagļiem nesagādās,» norāda M. Priednieks.

Lai gan zagļi iecienījuši jaunākus auto, pērn visvairāk zagtas bija desmit gadus un vecākas mašīnas.

Latvijā pēdējos gados nozagto transportlīdzekļu skaits turpina samazināties, tomēr kopumā tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Aplūkojot 10 gadu posmu, secināms, ka nozagto auto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi. Proti, 2008. gadā Latvijā gada laikā tika nozagti vairāk nekā divi tūkstoši automašīnu, bet pagājušajā gadā tie bija 760 spēkrati. Vēl 2017. gadā kopumā tika nozagtas 854 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra apkopotie dati. Arī apdrošinātāja Gjensidige Latvija pieejamā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā. Vairākus gadus zagļi visvairāk bija iecienījuši Volkswagen markas automašīnas, kā arī Audi un BMW. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā tendences ir mainījušās un BMW zagto auto topā ir izvirzījies vadībā – pērn kopumā tika nozagtas 212 BMW markas automašīnas. Pagājušajā gadā visvairāk zagtas BMW X5 – kopumā 42 šādas automašīnas. Otrajā vietā Volkswagen ar 133 nozagtām automašīnām, bet trešajā vietā ir Audi (113).

Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi raisa bažas par gāzes zādzību pieaugumu, šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš informēja, ka pērn LG konstatēja aptuveni 600 gadījumu, kad notikusi iejaukšanās gāzes skaitītāju darbībā, lai nodrošinātu, kā gāze neplūst cauri skaitītājam, tādējādi to nozogot.

LG gāzes zagšanu konstatē, pārbaudot klienta telpu kvadratūru, kā arī salīdzina vēsturisko un esošo gāzes patēriņu un maksājumus. Konstatējot neatbilstības, LG meklē zuduma iemeslus. «Nezinu nevienu gadījumu, kad kāds būtu nepamatoti pieķerts gāzes zagšanā. Turklāt nozagtās gāzes summa ir mērāmā desmitos tūkstošos eiro. Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» uzsvēra Kalvītis.

Baltijā lielākais lietoto automašīnu tirgotājs AS Longo Group nācis ar obligāciju emisijas piedāvājumu investoriem. Kā piecu gadu laikā iespējams sasniegt 47,8 miljonu eiro apgrozījumu, nostiprināties Baltijas tirgū un nodibināt meitas uzņēmumus 7 valstīs, kā arī tik sadrumstalotā tirgū kā lietotu automašīnu tirgošana, iespējams, ieņemt vērā ņemamu tirgus daļu un kam attīstībā vēl nepieciešami līdzekļi, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un dibinātājs Edgars Cērps.

Īsumā pastāstiet par AS Longo Group.

Šobrīd esam lielākais lietoto auto tirgotājs Baltijas valstīs ar visplašāko sortimentu – mums ir virs 1000 automašīnām piedāvājumā katru dienu. Uzņēmums ir dibināts 2018. gadā – nedaudz vairāk kā pirms sešiem gadiem. Šobrīd nodarbinām ap 140 cilvēku komandu piecās Eiropas valstīs. 2023. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 47,8 miljonus eiro. Longo Group ir 9 meitas uzņēmumi. Uzsvēršu, ka galvenais birojs atrodas Rīgā. Šis ir Latvijā radīts vietējā kapitāla uzņēmums, nevis ārvalstu kompānijas meitas uzņēmums Latvijā. No Rīgas pārvaldām visus meitas uzņēmumus Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā un arī Vācijā.

Salaspils novadā par automašīnu zādzībām Valsts policija (VP) decembrī aizturējusi personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automobiļu zādzībām, informē VP.

Aizturētie zaguši automašīnas, kas nebija aprīkotas ar papildu signalizāciju. Zagtie automobiļi tika vesti uz Lietuvu tālākai realizācijai.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) 2. nodaļas policisti, veicot vērienīgu izmeklēšanu, noskaidrojuši personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automašīnu zādzībām Rīgā un tās apkārtnē. Izmeklēšanas laikā policisti uzzināja, ka autozagļi uzdarbojušies nakts laikā un pārsvarā zaguši BMW markas automašīnas, kurām nav uzstādīta papildu signalizācija.

Policistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka zagtie spēkrati turēti īrētās garāžās dažādās Rīgas reģiona nomalēs, zagtajām automašīnām nomainītas valsts numura zīmes un tās paredzētas tālākai realizācijai Lietuvā. Proti, zagtie transportlīdzekļi nogādāti automašīnu uzpircējiem Šauļu apgabalā, kuri piegādātās automašīnas aptuveni trīs stundu laikā izjaukuši pa detaļām un šīs detaļas dienas laikā nogādājuši jau citās noliktavās.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Pandēmijas ietekmē privātpersonas un uzņēmumi atlika jaunu automašīnu iegādi, bet turpmāk jaunu automašīnu pārdošanas apmēri varētu saglabāties esošajā līmenī, norādīja automašīnu tirgotāja "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.

Viņa pauda, ka pēdējo divu gadu laikā automašīnu cenas ir augušas, ko ietekmēja ierobežotā pusvadītāju pieejamība, karš Ukrainā, inflācija un citi faktori. Savukārt energoresursu sadārdzinājums pagaidām vēl nav ietekmējis automašīnu cenas, bet, visticamāk, to vēl varēs izjust.

Atsaucoties uz Lietuvas tirgus izpētes kompānijas "Auto tyrimai" datiem, Gerkena norādīja, ka kopumā Baltijā jaunu auto mašīnu reģistrācija 2022.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājusies par 13%. Taču augustā un septembrī ir reģistrēts par attiecīgi 6% un 14% vairāk jaunu automašīnu nekā šajos pašos mēnešos 2021.gadā.

"Tas varētu liecināt par jauno automašīnu tirgus atveseļošanos. Protams, to vēl var mainīt inflācijas pieaugums, energokrīzes tālāka attīstība un ekonomiskā situācija kopumā," skaidroja Gerkena.

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals 

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto 

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Automatizācija ir joma, kas pēdējos gados strauji attīstās. Automātikas detaļas ir neatņemama sastāvdaļa daudzos ražošanas un tehnoloģiskajos procesos, kuros tiek izmantota automatizācija. Pareizas automatizācijas detaļu izvēle ir būtiska visas sistēmas pareizai darbībai, tāpēc ir vērts pievērst uzmanību to kvalitātei un savietojamībai.

Automātikas daļas - veidi

Automatikā detaļas var iedalīt daudzās kategorijās atkarībā no to pielietojuma. Viena no svarīgākajām kategorijām ir sensori. Sensori ir komponenti, kas reģistrē dažādas fizikālās vērtības, piemēram, temperatūru, mitrumu, spiedienu, gaismas intensitāti vai kustību. Atkarībā no pielietojuma sensorus var izmantot ražošanas procesu vadībai, kā drošības sensorus vai apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu vadībai.

Vēl viena svarīga kategorija ir kontrolieri. Kontrolieri ir komponenti, kas automatizācijas sistēmā darbojas kā vadības panelis. Kontrolieri apkopo informāciju no sensoriem un apstrādā to vadības signālos, kurus pēc tam pārraida uz sistēmas izpildmehānismiem, piemēram, motoriem, vārstiem vai solenoīda vārstiem.

Lietotu auto tirgū Latvijā vērojams nozīmīgs ar dīzeļdzinējiem aprīkoto automašīnu pārsvars pār benzīna dzinēju auto – tas veido teju 85% no visiem pārdotajiem lietotiem automobiļiem mūsu tirgū.

Kaut arī par dīzeļdzinēju nākotnes perspektīvām pasaulē tiek aizvien aktīvāk diskutēts, eksperti uzskata, ka tuvākajā laikā pieprasījuma tendences aizvien būs par labu tiem, ņemot vērā, ka kopumā tie autoīpašniekam nodrošina zemākas kopējās ekspluatācijas izmaksas. Papildu tam dīzelis arī nākotnē ieņems nozīmīgu lomu gan privātajā, gan komercsektorā. Dīzeļu attīstībā un uzlabošanā ir ieguldīts ievērojams izpētes darbs, un šodien tirgū pieejamie jaunie produkti ir arvien konkurētspējīgāki, videi draudzīgāki, acīmredzami graujot mītus, kas apvijuši šo tehnoloģiju iepriekš.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē aicināja, veicot plānotās Transporta nodokļa likmju izmaiņas, zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus.

Apakškomisija pirmdien skatīja jautājumu par plānotajām Transportlīdzekļa nodokļa likmju izmaiņām.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns stāstīja, ka no 2021.gada plānots ieviest vienreizēju vieglo transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli, kura galvenais mērķis ir novērst vecu un vidi vairāk piesārņojošu automašīnu reģistrāciju Latvijā. Turklāt ar mērķi veicināt ekoloģiskāku automašīnu izvēli, tām noteiktas zemākas likmes.

Satiksmes ministrijas piedāvātais variants paredz, ka benzīna piedziņas automašīnām likme būs "1", dīzeļa automašīnām - "2", bet ar dabasgāzi darbināmām - "0,8".

Vectirāns arī skaidroja, ka šāds vieglo automašīnu reģistrācijas nodoklis jau kopš jūlija ir ieviests Lietuvā, bet no oktobra arī Igaunijā. Turklāt šajās valstīs nodoklis būs jāmaksā katru reizi pārreģistrējot automašīnu, bet Latvijā tas attieksies tikai uz pirmreizējo reģistrāciju.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?