Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Šā gada 2.novembrī Rīgā, Skanstes ielā 33, tiks atklāts atjaunotais Volvo autosalons. Autocentra atjaunošanā ieguldītais investīciju apjoms sasniedz 870 000 eiro, informē Mūsa Motors Rīga sabiedrisko attiecību konsultante Inese Lukaševska.

«Mūsu mērķis ir būt starp trīs pārdotākajiem premium klases auto zīmoliem Latvijā,» uzsver Mūsa Motors Rīga direktors, Volvo zīmola pārstāvis Latvijā Roberts Ozoliņš.

Atjaunotajā Volvo salonā tiks veikta tikai jaunākās markas Volvo automašīnu tirdzniecība, rezerves daļu un aksesuāru tirdzniecība, kā arī nodrošināts augstākās klases serviss atbilstoši jaunajam VPS (Volvo personal service) standartam. Kā uzsver Mūsa Motors Rīga direktors, Volvo zīmola pārstāvis Latvijā, Roberts Ozoliņš, pēdējo gadu laikā Volvo zīmols būtiski mainās, attiecīgi līdzi ir jāmainās arī klientu apkalpošanas videi, paradumiem, sajūtām un pieredzei, ko klients gūst, apmeklējot salonu.

Volvo XC40 ir tipisks pilsētnieks ar kompaktu izmēru un apņēmību izpildīt ne tikai to, kas pienākas urbānajai videi paredzētam auto

Eiropas gada auto 2018 tituls ir apstiprinājums tam, ka šī auto talanti ir pamanīti. Skaidrs ir arī tas, ka šis prestižais tituls automātiski nenozīmē to, ka auto ir bez grēka. Tādu XC40 ir pietiekami daudz, taču apsveicami, ka Volvo ir ielecis iepriekš neapgūtā auto segmentā, un pirmais iznāciens ir izdevies gana veiksmīgs.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Visādi jancīgi kloķīši, podziņas, drēbju un somiņu pakaramie, speciāls salvešu slēpnis automašīnas salonā un citi kičīgi labumi patiks sievietēm. Arī pēc pašmāju Volvo tirgotāju novērojumiem, XC40 pamatauditorija ir daiļais dzimums, kas, neraugoties uz solīdo cenu, slēdz draudzību ar mazāko Volvo krosoveru. Patrāpoties arī pretējais dzimums, taču visbiežāk tie esot mākslinieciskas novirzes profesiju pārstāvji ar īpašu dzīves uztveri.

Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Zviedru ražotājam Volvo jaunākā modeļa Volvo S60 debija nav tikai kārtējā paaudžu maiņa

Būtisks pagrieziens modeļa attīstībā ir tas, ka pirmo reizi S60 modelis tiks ražots otrpus okeānam, Volvo Cars pirmajā ASV ražotnē Čarlstonā, Dienvidkarolīnas štatā. Otrkārt, jaunākās paaudzes Volvo S60 ir pilnībā atteicies no dīzeļmotoriem, paļaujoties tikai uz hibrīda un divu litru četrcilindru benzīnmotoru atbalstu. To pavisam būs trīs – T4 ar 190 ZS, T5 ar 250 ZS un T8 Twin Engine hibrīds ar 390 ZS lielu jaudu. Visām versijām standartā piesaistīts moderns astoņpakāpju automāts. Visbeidzot tas, ka Volvo S60 modelis turpina savu dzīvi, ir vēstījums, ka Volvo joprojām negrasās padoties vācu BMW, Audi un Mercedes. Tas ir gana drosmīgs lēmums, it īpaši zinot, ka šajā segmentā vācu zīmolu ražotie modeļi joprojām tiek uzskatīti par labākajiem.

Zviedru Volvo V60 ir neizsakāmi šarmants auto, iespējams, glītākais no visiem sava žanra modeļiem

Vispirms aizmirstiet jebkādu līdzību ar iepriekšējās paaudzes V60. Jaunākais V60 ir lielāks, ērtāks un arī prestižāks auto. Arī apdares materiāli ir atbilstoši premium klases standartiem, turklāt, lai nākamo V60 īpašnieku izvēli padarītu vēl krāšņāku un daudzveidīgāku, Volvo ieviesis uz aci un tausti dzīvespriecīgus audekla pārvalkus.

Pēc būtības, vadoties pēc klasifikācijas, kas tika izmantota, pirms Volvo nonāca ķīniešu Geely īpašumā, jaunais V60 atbilst vecā V70 universāla standartiem. Tas nozīmē, ka jaunais V60 Cross Country, kam līdz šī gada beigām arī jānonāk tirdzniecībā, būs tas modelis, par ko būs īpaša interese Baltijā, tostarp Latvijā. Tomēr, kas zina, iespējams, ka jaunais V60 spēs mainīt spēles noteikumus, lai arī mūsu tirgū to pirktu ne tikai tad, kad tas jau būs mazlietota vai lietota automobiļa statusā, bet arī kā jaunu modeli no salona.

Zviedru Volvo V60 Cross Country ir iznesīgs un daudz ko protošs auto, kas perfekti atbilst Latvijas koplietošanas ceļu īpatnībām. Vienīgā bēda, ka tā cena ir nedaudz pārspīlēta

Patiesībā, noslēdzot laulības saites ar ķīniešu Geely, pēcāk visi radītie Volvo modeļi nesirgst ar mazvērtības kompleksiem un to cenu pozicionējums liek pabrīnīties pat BMW, Audi vai Mercedes marketologiem. No otras puses, šobrīd par pircēju trūkumu Volvo nevar sūkstīties, attiecīgi, ja pircēji akceptē, tad kāpēc prasīt mazāk?

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Perfekti piemērots Latvijas apstākļiem, jo sevišķi tiem autotīkotājiem, kuri visa veida paaugstinātas virsbūves krosoverus un SUV neatzīst par pilnvērtīgiem automobiļiem. Tajā pašā laikā šiem indivīdiem arī ir vēlēšanās braukt tur, kur bez liekas aizķeršanās spēj braukt džipi un pusdžipi. Patiesībā V60 CC manevrēšanas spējas sarežģītos braukšanas apstākļos uz papīra ir pat cienījamākas. Kā zināms, šāda tipa automobiļiem viens no svarīgākajiem parametriem ir mērījums, cik tālu no zemes atrodas automašīnas vēders. Lielākajai daļai krosoveru šis attālums būs mazāks par 20 centimetriem, turpretim Volvo V60 CC ieraksts tehniskajā pasē vēsta, ka tas būs 21 cm. Tas ir ļoti daudz, lai iebrauktu, izbrauktu vai pārbrauktu, ja Volvo V60 CC īpašniekam radīsies tāda vajadzība. Daudzpusīgs auto, kas pēc izmēriem nav nedz par mazu, nedz par lielu. Vietas ir gan pasažieriem, gan bagāžai, tostarp bagāžas nodalījumā zem grīdas varēs atrast pat mazizmēra rezerves riteni. Braukšana ir patīkama un droša, funkcionalitāte un drošības asistentu atbalsts ir līmenī, arī pie vertikālās planšetes ar laiku var piešauties un tā dzīlēs atrast visu, kas nepieciešams. Brauciena laikā labāk gan to nedarīt, jo ekrāna bakstīšana noteikti ir bīstamāks pasākums nekā zvanīt vai pieņemt zvanus pa mobilo viedtālruni.

Volvo kravas automašīnu pārdevējs SIA “Volvo Truck Latvia” apgrozījums pērn pieaudzis par 32,77% līdz 31,14 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu jeb 64,46% veidojuši ieņēmumi no kravu automašīnu pārdošanas. Lursoft statistikas dati liecina, ka SIA “Volvo Truck Latvia” pēc apgrozījuma apjoma Stopiņu novadā 2018.gadā bijis astotais lielākais uzņēmums.

Pieaugums bijis arī uzņēmuma peļņai, kas, salīdzinot ar 2017.gadu, palielinājusies par 40,4%, sasniedzot 1,88 milj.EUR. Gūto peļņu paredzēts izmaksāt dividendēs.

SIA “Volvo Truck Latvia” reģistrēts 1996.gadā un pieder zviedru "Volvo Truck Corporation".

Lursoft pieejamie dati liecina, ka tirgotājs ir iekļauts VID Padziļinātās sadarbības programmas sudraba līmenī. Pēc VID sniegtās informācijas, SIA “Volvo Truck Latvia” 2018.gadā valsts kopbudžetā nodokļos samaksāja 5,46 miljonus eiro, tostarp 1,1 miljonu eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Autoražotājs "Volvo Cars" prezentējis "S90" sedana un "V90" universāļa atjauninātas versijas. Jaunumu vidū – uzlabots ārējais dizains un pilnībā jauna "Bowers & Wilkins" audiosistēma.

"Volvo" 48 voltu Mild Hybrid spēka piedziņas izvēles iespējas tagad ir pieejamas ikvienam "Volvo" modelim, vēl vairāk nostiprinot uzņēmuma elektrificēto piedāvājumu.

Ārējā dizaina jomā "Volvo" dizaineri ieviesuši vairākus uzlabojumus gan "S90" un "V90" priekšgalā, gan aizmugurē, tostarp jaunus miglas lukturus, jaunu spoilera dizainu un jaunu, zemāku priekšējo bamperi.

"V90" modelim visizteiksmīgākais jauninājums ir pilnībā jauns aizmugures lukturu dizains, tostarp pilnībā ar LED aprīkoti raksturīgie lukturi un sekvenciāls pagriezienu virzienrādītājs. Jaunu ārējā dizaina krāsu piedāvājums un riteņu disku izvēle vēl vairāk uzlabo personalizācijas iespējas.

Mūsa Motors Rīga (MMR) salonā prezentēts Volvo jaunākais veikums – premium klases krosovers XC 40, kas pārdošanā nonāks 2018.gada sākumā, informē zīmola pārstāvis Latvijā un MMR direktors Roberts Ozoliņš.

«To, cik dinamisks ir šis segments, apliecina arī pašreizējais pieprasījums pēc jaunā XC40. Pirmais šīs sērijas Volvo no konveijera rūpnīcā Ģentē, Beļģijā noripoja pavisam nesen – 22.novembrī, un tad jau bija saņemti 13 tūkstoši šā auto pieteikumi iepriekšējā pasūtīšanā,» skaidroja R.Ozoliņš.

Līdz ar XC40 pievienošanu lielāko apvidus auto saimei - XC60 un XC90 - Volvo Cars ir izveidojis pilnīgu globālo krosoveru jeb SUV auto līniju.

Vispirms pārdošanā nonāks benzīna četru cilindru T5, kas 100 km ātrumu attīsta 6,5 sekundēs, tā maksimālā jauda ir 252 ZS, un D4 ar dīzeļmotoru, kas 100 km attīsta 7,9 sekundēs, maksimālā jauda - 190 ZS. Auto svars atkarībā no komplektācijas var būt 1684-1733 kg. Plānots, ka vēlāk 2018.gadā XC40 klāstu papildinās priekšpiedziņas versija un elektroauto.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp.", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", otrdien paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norāda, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

"Automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem nav ilgtermiņa nākotnes," skaidro "Volvo Cars" tehnoloģiju direktors Henriks Grīns.

Viņš piebilst, ka 2030.gads kā mērķis noteikts saistībā ar spēcīgo pieprasījumu pēdējos gados pēc "Volvo" elektriskajiem automobiļiem un pārliecību, ka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automašīnu tirgus pakāpeniski sarūk.

"Volvo Cars" iecerējis, ka līdz 2025.gadam 50% no tā tirdzniecības apjoma pasaulē nodrošinās pilnībā elektriskie automobiļi.

Tāpat uzņēmums plāno koncentrēties uz tirdzniecību internetā, norādot, ka visi elektriskie automobiļi būs pieejami tikai internetā, izmantojot pakalpojumu "Care by Volvo".

Lai gan pasaules autotirgū vērojama stagnācija un pat lejupslīdes tendences, Ķīnas kompānijai «Geely» piederošais Zviedrijas luksusa automobiļu zīmols «Volvo Cars» šā gada pirmajā pusē pārdevis rekorddaudz spēkratu.

Janvārī-jūnijā pārdoti 340 286 «Volvo» automobiļi, kas ir par 7,3% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē, savukārt pārdošanas ieņēmumi aplūkotajā periodā pieauguši par 5,9% - līdz 130 miljardiem Zviedrijas kronu (12,4 miljardiem eiro).

Vienlaikus operacionālās peļņas iespējas ierobežoja spiediens uz cenām un ASV noteiktie ievedmuitas tarifi. Kompānija ir īstenojusi izmaksu kontroles pasākumus, kuru ietekme būs jūtama šā gada otrajā pusē.

«Volvo Cars» operacionālā peļņa gada izteiksmē samazinājusies par nepilniem 30% - līdz 5,5 miljardiem Zviedrijas kronu.

Pērn «Volvo Cars» sasniedza visu labu labāko automašīnas pārdošanas rezultātu - vairāk nekā 600 tūkstoši gada laikā pārdotu automašīnu, lai gan peļņu ietekmēja ASV tirdzniecības karš ar Ķīnu un Eiropas Savienību.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Zviedrijas kravas automašīnu un celtniecības aprīkojuma ražotāja «Volvo Group» akcijas cena otrdien piedzīvojusi strauju kritumu saistībā ar informāciju, ka uzņēmums atklājis nepilnības kravas automobiļu kaitīgo izmešu kontrolē.

«Volvo Group» akcijas vērtība Stokholmas biržas rīta tirdzniecības sesijā nokritusies par vairāk nekā 6% - līdz 133,4 kronām (12,83 eiro).

«Volvo Group konstatējis, ka izmešu kontroles komponentes, kas izmantotas atsevišķos tirgos, degradējas straujāk, nekā gaidīts, kas var novest pie tā, ka dzinēji pārsniedz izmešu ierobežojumus attiecībā uz slāpekļa oksīdiem,» norāda uzņēmums.

Tāpat kompānija vēsta, ka izmaksas šīs problēmas novēršanai varētu būt ievērojamas.

Vienlaikus «Volvo Group» uzsver, ka visi automobiļi, kas aprīkoti ar šo komponenti, atbilst izmešu prasībām piegāžu brīdī, bet degradācija saistīta ar izmantotajiem materiāliem.

Uzņēmums piebilst, ka visvairāk automobiļu ar ietekmētajiem dzinējiem pārdoti Ziemeļamerikā un Eiropā.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp." un zviedru akumulatoru ražošanas jaunuzņēmums "Northvolt" apvienojuši spēkus, lai Eiropā uzbūvētu jaunu elektrisko automobiļu akumulatoru ražotni, teikts pirmdien publiskotajā kompāniju paziņojumā.

Tajā norādīts, ka paredzētās rūpnīcas ražošanas jauda būs 50 gigavatstundas gadā, bet ražošanu ieplānots sākt 2026.gadā.

Tas ļaus "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", ar akumulatoriem aprīkot aptuveni 800 000 elektrisko automobiļu gadā.

Tāpat "Volvo Cars" un "Northvolt" plāno nākamgad Zviedrijā atvērt izpētes un izstrādes centru, lai attīstītu nākamās paaudzes akumulatoru elementus un automobiļu integrēšanas tehnoloģijas.

"Volvo Cars" jau martā paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norādīja, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

Sporta komplekss «Mūsa», kas savulaik organizēja tikai sacensības autosportistiem, tagad pārtapis par piedzīvojumu parku «Mūsa Raceland» un tiek veidots kā atpūtas vieta visai ģimenei. Vienlaikus tajā joprojām norisinās arī autosporta pasākumi.

Izpilddirektors Dāvis Nātriņš ir pārliecināts, ka «Mūsa Raceland» ir ceļā, lai no attīstības projekta kļūtu par pelnošu biznesu, taču tas prasa arī lielas investīcijas.

Saskaņā ar «Mūsa Raceland» attīstības plāniem nākamgad piedzīvojumu parkā tiks atvērts restorāns. Šobrīd norisinās tribīņu uzlabošanas darbi, lai nākotnē izvērstu autosporta pasākumu rīkošanu.

«Mūsa Raceland» atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā. 2016. gada vasaras sākumā sporta kompleksu iegādājās divi zviedru uzņēmēji un viens latviešu uzņēmējs, taču kopš pagājušā gada «Mūsa Raceland» īpašnieks ir tikai viens no viņiem - Deivids Borgs (David Borg). D. Nātriņš stāsta, ka 30 hektārus lielā zeme ar sacīkšu trasi pirms iegādes darījuma bija samērā nolaistā stāvoklī. Līdz ar īpašnieku maiņu sākušies atjaunošanas darbi, kā rezultātā tagad tiek izmantota ne vien trase, bet arī pārējā teritorija.

Pārāk daudz tukšu putu sakults, pārāk daudz sapņu piļu sabūvēts par tā dēvēto Zaļo kursu. Un pārāk maz tajā pašā laikā bijis bezkaislīgu aprēķinu par to, kāda cena jāmaksā un kādas sekas būs, ejot uz šo definēto klimata saudzēšanas mērķi.

Proti, vai tie risinājumi, kas izvēlēti, patiesi ir videi draudzīgāki par līdzšinējo praksi? Ja ir, tad lieliski, bet vai vienmēr ir? Šis disbalanss atklājas aizvien skaidrāk, jo aizvien biežāk saskaramies ar piemēriem, kad aiz klimata saudzēšanas saukļiem tiek paslēptas kādas valstu vai cilvēku grupu intereses, noklusējot, ka to vārdā tiek iets pēc būtības no klimata viedokļa pilnīgi pretējā virzienā.

Spilgts piemērs – autoražotāja Volvo Motors vēstītais, ka saskaņā ar viņu pētījumu simtprocentīgi elektriskā apvidnieka Volvo C40 Recharge ražošana rada par 70 procentiem vairāk kaitīgo izmešu nekā tā paša modeļa XC40 ražošana ar iekšdedzes motoru. Gan jau to pašu par savu produkciju varētu teikt arī citi autoražotāji un ne tikai tie.

Tirdzniecības karš mudina atlikt Volvo sākotnējo publisko piedāvājumu; kompānija aicina uz tarifu atcelšanu vispār.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas vienpusēji paaugstinātās ievedmuitas plašam preču lokam ir izraisījušas pasaulē lielākās ekonomikas tirdzniecības karu ar tās globālajiem partneriem. Kopš 6. jūlija ASV spēkā ir 25% ievedmuita 800 stratēģiski nozīmīgām precēm no Ķīnas, ieskaitot automašīnas, un tikpat lielu tarifu Vašingtona plāno uzlikt jauno automašīnu importam no Eiropas.

Ķīna ir paziņojusi par nodomu nākamnedēļ, 21. septembrī, Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) lūgt atļauju uzlikt tirdzniecības sankcijas ASV, pamatojot to ar Vašingtonas nepakļaušanos PTO pērnajam spriedumam par labu Pekinai, ziņo raidkompānija CNBC. PTO lēma par labu Ķīnai strīdā par antidempinga maksājumiem virknē industriju ar kopējo eksporta vērtību 8,4 miljardi USD gadā. Tai pašā laikā D. Tramps pagājušajā nedēļā ir paziņojis, ka viņam arsenālā ir papildu tarifi Ķīnas importam 267 miljardu USD apjomā.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", piektdien paziņoja, ka atjaunos ražošanu Zviedrijas un Beļģijas rūpnīcās, kurās koronavīrusa krīzes dēļ tikusi apturēta darbība.

Ražošanu šajās rūpnīcās paredzēts atjaunot pirmdien.

"Volvo Cars" norāda, ka ražošanas apjoms Gēteborgas un Gentes rūpnīcās tiks pielāgots pašreizējam pieprasījuma līmenim.

"Mums ir atbildība pret mūsu darbiniekiem un piegādātājiem atjaunot ražošanu tagad, kad to ļauj situācija," skaidro "Volvo Cars" vadītājs Hokans Sāmuelsons.

Uzņēmums 11.maijā arī paredzējis atjaunot darbību ASV rūpnīcā Dienvidkarolīnā. "Volvo Cars" jau iepriekš atjaunoja darbību Ķīnas rūpnīcās, kas ilgu laiku bija slēgtas koronavīrusa izplatības dēļ.

Ķīnas autobūves gigants «Zhejiang Geely Holding Group», kam jau pieder Zviedrijas autoražotājs «Volvo Cars», tagad kļuvis par Zviedrijas kravas automašīnu un celtniecības aprīkojuma ražotāja «Volvo Group» lielāko akcionāru, teikts trešdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

«Geely» norāda, ka uzņēmums panācis vienošanos ar investīciju kompāniju «Cevian Capital», lai iegādātos visus tā īpašumā esošos 8,2% «Volvo Group» akciju un 15,6% balsstiesību.

Šī darījuma summa atklāta netiek, taču, balstoties uz pašreizējo «Volvo Group» akcijas cenu, tā varētu veidot aptuveni 27 miljardus kronu (2,7 miljardus eiro).

Lielākais akcionārs balsstiesību ziņā gan joprojām ir Zviedrijas investīciju fonds «Industrivarden», kam pieder 21,8% balsstiesīgo akciju.

Zviedrijas autobūves uzņēmumam «Volvo Cars Corp.», kas pieder Ķīnas autoražotājam «Zhejiang Geely Holding Group», nācies atlikt akciju pārdošanas plānus, ņemot vērā aizvien pieaugošajām bažām par ASV tirdzniecības karu ar Ķīnu, pirmdien pavēstīja kompānijas vadītājs Hokans Sāmuelsons.

«Volvo Cars» akciju sākotnējo publisko piedāvājumu bija paredzējis īstenot līdz šī gada beigām.

Taču uzņēmumam nācies atcelt šos plānus saistībā ar bažām par pieaugošo tirdzniecības saspīlējumu ASV un Ķīnas starpā.

«Tirdzniecības jautājumi mums ir nozīmīgi, jo tie ietekmē automašīnu transportēšanu starp Ķīnu un ASV,» norāda Sāmuelsons.

«Volvo Cars» automašīnu tirdzniecības apjoms Ķīnā pērn pieauga par 25,8% un pārsniedza 114 000 vienību. Kompānija, kas eksportē automobiļus no Ķīnas ražotnēm un ASV, bija ieplānojusi eksportēt uz Ķīnu no rūpnīcām Dienvidkarolīnā, taču tirdzniecības karu dēļ šie plāni ir atlikti.

«Geely» Zviedrijas autoražotāju 2010.gadā iegādājās no ASV autobūves koncerna «Ford Motor Co.».

Zviedrijas autobūves uzņēmums Volvo Cars trešdien paziņoja par plāniem 2019.gadā pakāpeniski pārtraukt tikai ar benzīna vai dīzeļdzinējiem aprīkotu automašīnu ražošanu, turpmāk jaunos modeļus paredzot ar elektriskajiem vai hibrīda dzinējiem.

Volvo Cars, kas pieder Ķīnas autoražotājam Zhejiang Geely Holding Group, norāda, ka laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam plāno tirgū laist piecus pilnībā elektrisku automašīnu modeļus, no kuriem trīs būs ar paša zīmolu, bet divi ar Polestar zīmolu.

Tāpat tirgū plānots laist vairākus modeļus ar hibrīddzinējiem.

Uzņēmums turpinās ražot esošus ar benzīna vai dīzeļdzinējiem aprīkotus modeļus, kas tirgū laisti līdz 2019.gadam, taču tie pakāpeniski tiks nomainīti ar hibrīda vai pilnībā elektriskiem automobiļiem.

Maijā vācu laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung publicētā intervijā Volvo Cars vadītājs Hokans Sāmuelsons sacīja, ka viņš nevēlas attīstīt jaunas paaudzes dīzeļdzinējus, ņemot vērā bargāku regulu izraisītās augstās izmaksas.