Tirdzniecības karš mudina atlikt Volvo sākotnējo publisko piedāvājumu; kompānija aicina uz tarifu atcelšanu vispār.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas vienpusēji paaugstinātās ievedmuitas plašam preču lokam ir izraisījušas pasaulē lielākās ekonomikas tirdzniecības karu ar tās globālajiem partneriem. Kopš 6. jūlija ASV spēkā ir 25% ievedmuita 800 stratēģiski nozīmīgām precēm no Ķīnas, ieskaitot automašīnas, un tikpat lielu tarifu Vašingtona plāno uzlikt jauno automašīnu importam no Eiropas.
Ķīna ir paziņojusi par nodomu nākamnedēļ, 21. septembrī, Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) lūgt atļauju uzlikt tirdzniecības sankcijas ASV, pamatojot to ar Vašingtonas nepakļaušanos PTO pērnajam spriedumam par labu Pekinai, ziņo raidkompānija CNBC. PTO lēma par labu Ķīnai strīdā par antidempinga maksājumiem virknē industriju ar kopējo eksporta vērtību 8,4 miljardi USD gadā. Tai pašā laikā D. Tramps pagājušajā nedēļā ir paziņojis, ka viņam arsenālā ir papildu tarifi Ķīnas importam 267 miljardu USD apjomā.
Situācija kopumā ir likusi piebremzēt Ķīnas autoražotāja Geely plānu veikt tai piederošās Volvo Cars sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Stokholmas biržā. Kompānija plānoja, ka IPO Volvo tirgus vērtību varētu noteikt līmenī starp 16 un 30 miljardiem USD, raksta Reuters. Geely nopirka Volvo 2010. gadā no Ford par 1,8 miljardiem USD.
Visu rakstu Bremzē iziešanu tirgū lasiet 13. septembra laikrakstā Dienas Bizness.