Populārākie Holivudas aktieri nereti saņem tādu darba samaksu, kuru viņi nemaz nebūtu pelnījuši, liecina jaunākais Bankability Index pētījums, kas analizējis, cik naudas Holivudas zināmākie aktieri patiesībā ģenerē savām filmām, raksta Times.

Secināts, ka tie, kuri ģenerē lielāko naudu filmām, bieži vien nemaz nav apmaksātākie aktieri.

Trīs gadu laikā tika pētīti 65 tūkstošu režisoru un aktieru ienākumi no filmām un video. Kā secināts, visvairāk naudas iekasē režisors Stīvens Spīlbergs – vidēji 27,4 miljonus dolāru gadā un 13,7 miljonus dolāru par filmu. Otrajā vietā ierindojies aktieris Semjuels L. Džeksons ar 24,4 miljonu vidējiem gada ienākumiem un 6,2 miljoniem dolāru par filmu.

Trešajā un ceturtajā vietā attiecīgi iekļuvuši aktieri Džonijs Deps un Toms Krūzs.

Savukārt Forbes ikgadējā vislabāk apmaksāto aktieru saraksta pirmajā vietā iekļuvis Roberts Daunijs juniors, šogad vidēji nopelnot 75 miljonus dolāru, neskatoties uz to, ka indeksa pētījumā viņš ierindojas vien devītajā vietā, kas ģenerē 20,6 miljonus dolāru gadā savām filmām. Nākamie četri Forbes sarakstā iekļautie aktieri - Čenings Tatums (ar 60 miljoniem), Hjū Džekmens (55 miljoniem), Marks Vālbergs (52 miljoniem) un Dveins Džonsons (46 miljoniem) Bankability Index pirmajā desmitniekā nav iekļuvuši.

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

«Te nevarētu būt teātris,» ikvienam var uzmākties šaubas, caur puspamestu rūpniecisku teritoriju dodoties uz teātra Psaiho.lv norādīto adresi kādreizējā VEF

Taču viss ir pareizi – pat apkārtne jau noskaņo uz īstā viļņa. Pulciņš aktieru vecu noliktavu pārvērtuši par netradicionālu emociju ražotni. Psaiho.lv kodolu veido četri cilvēki, papildus pieaicinot atraktīvus darbiniekus. Ikdienā viņi darbojas katrs savā ar radošām izpausmēm saistītā jomā, bet nedēļas nogalēs pārvēršas radībās ar cirvjiem, melniem paltrakiem un visādiem citādiem šausmas uzdzenošiem atribūtiem.Pozitīvu emociju teātra spēle ar līdzdalību un jautru baidīšanos – tā sevi pozicionē radošā apvienība.

«Pieredze biedēšanā man un tuvākajiem draugiem ir liela – 14 gadus. Labi zinām, no kā cilvēkiem bail, uz ko jāuzspiež, lai reakcija būtu vēl šaušalīgāka,» teic Psaiho.lv līdzīpašnieks Maksims Burčenko. Kā teātris ar savām telpām Psaiho.lv darbojas gandrīz divus gadus. Izstrādāti vairāki izrāžu varianti. Vasaras sākumā nomainīts arī priekšnesuma saturs, lai apmeklētājiem būtu interesanti nākt atkal un atkal.

Cīņa starp materiālajām un garīgajām vērtībām ir mūžīga, uzskata aktieris Mārtiņš Kalita. Galvenais – lai cilvēki nepārstāj domāt.

Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita tikko noslēdzis sezonu ar titullomu iestudējumā Minhauzena precības. Šovasar tiks uzņemta arī pēdējā epizode filmai, kurā liepājnieks lomu ieguva, izkonkurējot Bredu Pitu. Vismaz tā vēstīja Krievijas mediji, komentējot faktu, ka latviešu aktieris apstiprināts galvenajai lomai Ņikitas Mihalkova filmā pēc Ivana Buņina divu darbu – Saules dūriens un Nolādētā diena – motīviem. Lai arī šis fakts šķita pārsteidzošs, iespējams, daļēji to veicināja Mārtiņa Kalitas veiksmīgi veidotais portfolio, kura tapšanā lieti noderēja aktiera prasmes reklāmā. 2010.gadā viņš bija viens no dibinātājiem Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmumam – sociālo mediju aģentūrai CCS. Tiesa, tagad viņa dzīvi pilnībā piepilda aktiera darbs. Pēc sarunas ar Bkodu Mārtiņš dodas atvaļinājumā – sapņu braucienā uz Grieķiju. Jaunā sezona teātrī atkal sāksies ar Minhauzenu, kurš tik ļoti pārņēmis aktiera domas, ka abu personības šķiet saplūdušas vienā.

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Spraiga sižeta filmas Fast&Furious 7 (Ātrs un bez žēlastības 7) globālie kases ieņēmumi sasnieguši miljardu ASV dolāru (924 720 000 eiro), vēsta britu laikraksts The Guardian.

Filma parādījās uz kinoekrāniem pirms trijām nedēļām. Tā sasniegusi jaunu globālu rekordu kā kinolente, kurai visātrāk izdevies pārkāpt viena miljarda dolāru robežu.

Fast&Furious 7 ieņēmumi no biļešu pārdošanas kinoteātros svētdien bija sasnieguši 1,153 miljardus dolāru (1,07 miljardus eiro). Tā pašlaik ir septītā visvairāk pelnošā filma kino vēsturē.

Franšīzes fani devās uz kino, lai redzētu autoavārijā bojāgājušo aktieri Polu Vokeru vienā no viņa pēdējām lomām. Vokers aizgāja mūžībā 2013.gada novembrī, kad pilnā sparā ritēja Fast&Furious 7 uzņemšana.

Vokers spēlēja vienu no galvenajām lomām franšīzē - policistu Braienu O'Koneru.

Divas dienas - 21. un 22.jūnijā Rīgas centrā notiek Zāļu un amatniecības tirgus.

Atšķirībā no citiem gadiem, šogad tas risināsies ne tikai Doma laukumā, bet arī Rīgas tirgus vēsturiskajā vietā - 11. novembra krastmalā, kur vakara koncertos uzstāsies aktieri no visiem Latvijas teātriem.

Dienas programmu uz divām skatuvēm veidos Rīgas pašdarbības kolektīvi - kori, folkloras kopas un deju kolektīvi. Savukārt vakarā būs īpaši svētkiem sagatavota koncertprogramma Latvijas teātru zelta ziņģes, kur skatītājus priecēs Olga Dreģe, Ilona Bagele, Gunārs Placēns, Gints Grāvelis, Edgars Pujāts, Raimonds Celms un citi dziedošie aktieri, kā arī uzstāsies aktieru grupas Ilga, Liktenīgais, Gapoljeri un Regīna. Būs arī Jāņu rotaļas un Līgo tradīciju izzināšana.

Topošās filmas Dvēseļu putenis komanda, režisora Dzintara Dreiberga vadībā, Ādažu poligonā ir veikusi pirmās filmēšanas proves kaujas ainu epizodēm, pastāstīja filmas veidotāju komandas pārstāve Krista Sondore.

Kara laika ierakumi, vide, gaisma, ieroču trokšņi, tā laika apģērbi un rekvizīti ir ļoti svarīgi nosacījumi, no kuriem atkarīgs, vai filma tās skatītājiem liks elpot tādā ritmā, kādā pukstēja latviešu strēlnieku sirdis Pirmā Pasaules kara laikā.

Iesaistītie Latvijas jaunsargi, nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un aktieri bija tie, kuri pirmie izdzīvoja kara laika realitāti mākslas filmas Dvēseļu putenis uzsāktajos sagatavošanās darbos un tie, kuri brida un gūlās pavasara drēgnajos purva ūdeņos filmas režisora Dzintara Dreiberga un operatora Valda Celmiņa vadībā.

Dz. Dreibergs atzīst, ka filmas kara ainas ir vienas no tehniski sarežģītākajām un atbildīgākajām filmas epizodēm, izceļot latviešu strēlnieku drosmi un vēlmi cīnīties par neatkarīgu valsti. Lai radītu nepieciešamo noskaņu, kadram ir jābūt izplānotam līdz sekundes simtdaļai un komandai jāstrādā ciešā tandēmā, it īpaši, ja kadrā tiek izmantota pirotehnika, ieroči, piedalās daudz aktieri, skatu dalībnieki, kā arī meža dzīvnieki, to skaitā - īsts vilks.

#«Viss ir mainījies. Šķiet, ka piecus gadus jau esmu strādājusi, bet saprotu, ka vairāk vai mazāk viss ir sācies no nulles.»

SIA Waras ula biznesu un tirgus apgūšanu sāka ar karamelizētu sīpolu džemu, bet šobrīd uzņēmuma produktu portfelī ir jau četri produkti, kurus drīz papildinās vēl vismaz divi

«Vairs nevaru atļauties tikai dažus labus produktus – ir vajadzīgi vairāki. Tāpēc eksperimentēju ar dažādām receptēm un receptūrām. Tas nav viegli, jo vajadzīgs ilgs laiks, lai iegūtu tādu rezultātu, kādu gribu – lai tas būtu visādā ziņā perfekts. Lai to sasniegtu, nepietiek ar trim mēģinājumiem,» teic Ineta Vilciņa, SIA Waras ula īpašniece. Vaicāta, kas nosaka to, vai kāds eksperiments pārvērtīsies produktā, viņa teic, ka tas notiek pēc tam, kad pati ir apmierināta ar produktu, tas ir pilnībā noslīpēts, saņēmis potenciālo pircēju novērtējumu un ir izstrādāts iepakojums.

#Pārdodot Latvijā ražoto filmu ārvalstīs, iegūstam ne tikai atpazīstamību, bet arī nodokļus.

Latvijas kino industrija var būt kā rūpnīca, kas atnes valstij nodokļus un rada jaunas darba vietas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj kino producents Andrejs Ēķis.

Fragments no intervijas

Nameja gredzens ir viens no vērienīgākajiem Latvijas kino projektiem ar 2,5 milj. lielu eiro budžetu. Kas Jums kā producentiem šķiet grūtākais posms – finansējuma piesaiste vai šis periods – kad ar kailu sirdi ir jāgaida kāds būs publikas un kritiķu vērtējums par paveikto?

Esmu producents, uz kritiku skatos nedaudz citādi. Ja man uz šo jautājumu ir jāatbild vienkārši, tad, visticamāk, manis teiktais varētu latviešiem nepatikt. Latvieši kā nācija nav pieradusi pie tā, ka visās jomā, arī mākslā, ir jābūt tirgus attiecībām. Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kad valstis savā starpā konkurē. Rūpniecības jomā līdere ir Ķīna, mums Latvijā tiek postulēts, ka ar radošumu un izdomu varam kaut ko sasniegt. Diemžēl Latvijā kino industrijā visbiežāk nodarbojas hobija līmenī, bet šajā jomā iesaistītie, ieskaitot Nacionālais Kino centru (NKC), to nesaskata kā industriju, to, ka kino varētu būt viena no tām sastāvdaļām, kas varētu palielināt valsts IKP un vairot darba vietas. Mums ir jāveido tāds filmas projekts, kuru varam pārdot arī ārzemēm, eksportēt. Tieši šis ir viens no mērķiem, kāpēc tapa Nameja gredzens, jo, kad pirms četriem gadiem ar Aigaru Graubu pabeidzām veidot spēlfilmu Sapņu komanda 1935, pirmo reizi mūsu sadarbības vēsturē sapratām, ka ar nākamo projektu ir jāpanāk, lai izveidotā filma vairāk ceļo, tiek izrādīta ārvalstu kinoteātros un televīzijās. Mēs atradām izplatītāju kompāniju, kura bija gatava ar mums satikties un uzdevām konkrētu jautājumu: «Kāda ir tēma, kuru pasaulē gribētu dzirdēt no tādas valsts kā Latvijas?» Mūsu idejas nākamajai filmai bija par Baronu Minhauzenu, kurš 20 gadus ir dzīvojis Rīgā, leģendu par Nameja Gredzenu un trešā ideja bija par mūsu karavīru dalību Afganistānas karā.

Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) ir vērojama liela interese par Aivara Hermaņa režisētās izrādes Brodskis/Barišņikovs biļetēm, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja JRT pārstāve Daiga Bināne, internetā, kur bijusi pieejama puse no visām biļetēm, tās izpirktas 10 līdz 15 minūšu laikā. «Kāda no tām, iespējams, nopirkta vēlāk, ja cilvēkam nebija iespējams pabeigt maksājumu,» stāstīja Bināne.

JRT foajē no rīta bija vērojama rinda, kurā stāvēja aptuveni simts cilvēku. Rindas galā stāvošie uz JRT kasi bija atnākuši, jo biļetes internetā vairs nav bijušas pieejamas. Citus iedvesmojuši vairāki jaunieši, kuri pie teātra durvīm pavadījuši nakti teltī, lai būtu pārliecināti, ka viņi iegūs biļetes uz izrādi.

«Cilvēki mūsdienās biežāk stāv rindā pēc jaunā iPhone. Tam jāmainās,» ilgo stāvēšanu rindā motivēja jaunieši. Viņi piebilda, ka tie cilvēki, kas tagad stāv rindā, iespējams, biļetes nedabūs, bet pašiem tās viņiem jau bija rokā. JRT pārstāve norādīja, ka kasē biļetes vēl ir. Viņasprāt, tās varētu pietikt visiem rindā stāvošajiem interesentiem.

Dailes teātra aktieri Ivars Auziņš un Dainis Grūbe kopīgi darbojas kaņepju produktu biznesā.

Auziņš ir vienīgais īpašnieks uzņēmumam SIA Transhemp, kas dibināts 2011.gadā un nodarbojas ar kaņepju produktu ražošanu un attīstību. Savukārt Grūbe ir Auziņa kolēģis šajā uzņēmumā, šodien raksta laikraksts Diena.

«Kaņepēm ir ļoti interesants mārketings. Kad pasaku, ka bizness saistīts ar kaņepēm, klausītāji nosmaida. Kad sāku stāstīt par saražotajiem produktiem, man prasa, kur un kā produkciju var iegādāties,» laikrakstam teicis Auziņš. Viņš atzīst, ka šis ir pirmais bizness. Vaicāts, kā izdodas savienot aktiermākslu ar kaņepju biznesu, Auziņš atbild: «Spītīgi ejot uz priekšu un daudz strādājot. Brīžiem nācies strādāt 12-14 stundu dienā. Protams, lai nepārdegtu, nedrīkst pārspīlēt ar garām darba stundām ilgtermiņā. Vēl viens būtisks aspekts - ļoti svarīgi ir izvēlēties labus sadarbības partnerus. Jāizveido sava komanda, kas tiešām strādā kā īsta komanda, un, jāteic, šajā aspektā man ir ļoti dažāda pieredze.»

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Kinopilsētā Cinevilla uzsākta filmas Nameja gredzens uzņemšana. Tas būs stāsts par Latvijas senvēsturi, 13. gadsimta zemgaļu cīņām pret iebrucējiem un katra cilvēka atbildību par savu un savas tautas brīvību.

Filmēšanas nolūkiem kinopilsētā Cinevilla (Tukuma rajona Slampē) ir uzbūvētas vērienīgas dekorācijas (raksta galerijā!), kas veido 13. gadsimta zemgaļu pilsētu, ostu, pili un kuģus. Kinopilsēta arī filmēšanas laikā ir daļēji pieejama interesentu apskatei.

Filma Nameja gredzens top ar Nacionālā Kino centra finansiālo atbalstu, projektam nepieciešams apmēram divu miljonu eiro budžets.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja filmēšanas grupas pārstāve Marta Kaktiņa, precīzas dekorāciju uzstādīšanas izmaksas nav apkopotas, jo filmas dekorāciju tapšanas procesā ir piedalījušies daudzi atbalstītāji. Sadarbības ietvaros ar atbalstītāju palīdzību tapušas gan dekorācijas un veikta to būvniecība, gan amatniecības un sadzīves priekšmeti, gan darināts apģērbs un cīņu ekipējums. Daži no atbalstītājiem, ar kuru palīdzību tapušas filmēšanas dekorācijas un to uzbūve: PATA, LMT, CITADELE, WITRAKTOR, DEPO, BOSCH

Piektdien, 29. decembrī Latvijas kinoteātros sāk rādīt režisora Ridlija Skota, uz patiesiem notikumiem balstītu filmu Visa pasaules nauda (All the Money in the World) par pagājušā gadsmita pasaules bagātākā cilvēka - Žana Pola Getija cietsirdīgo un tumšo dabu.

Žans Pols Getijs dižojas ar pasaules bagātākā cilvēka titulu gandrīz 20 gadu garumā, līdz 1976. gadā viņš atstāja šo pasauli, neparūpējoties par pienācīgu sagatavotu sava darba turpinātāju, tādejādi līdz šodienai vairs nav palikusi ne mazākā liecība par Getija impērijas bagātības varenumu.

Piedzimis imigrantu ģimenē kā ļoti gaidīts bērns, 22 gadu vecumā pabeidzis Kalifornijas un Oksfordas universitātes, Getijs drīz vien sāk pielietot savas zināšanas naftas biznesā, kur iemaņas gūst, vērojot tēva izdošanos nopelnīt miljonus naftas drudža laikā. Iespējams, Getija cietsirdīgais raksturs veidojas to 20 gadu laikā, kad viņš pacietīgi izpērk Tidewater Associated Oil Company akcijas, iegūstot kontrolpaketi, uzņēmuma īpašniekiem to pat nezinot, vai varbūt to četru gadu laikā, kad no miljonu vērta uzņēmuma īpašnieka viņš kļūst par cilvēku, kam pašam nācās aizņemties, līdz viņa ekspedīcija Saūda Arābijā vainagojās ar panākumiem - tiek atrasta nafta, kas Getiju vēlāk nodrošina ar pusmiljonu lielu peļņu dienā. Lai gan Žanam Polam Getijam bija četri bērni un sešpadsmit mazbērni, nauda un miljardiera statuss allaž bija svarīgāks par radu attiecībām. Ja cilvēka dzīvībai ir cena, tad Getijam tā noteikti nebija pat 2 miljonus vērta, tieši tādu summu pieprasīja teroristi par mazdēla izpirkšanu, kuru neaprēķināmais miljardieris atteicās samaksāt.

Aktualizējot cilvēku tirdzniecības jeb mūsdienu verdzības tēmu, Rīgas Centrāltirgus apmeklētājiem piedāvāts iegādāties mūsdienu verga prototipu jeb lelli «Oļegs», kas atspoguļo filmas ar tādu pašu nosaukumu galveno varoni - beztiesisku, bezpalīdzīgu un pazemojošiem darba apstākļiem pakļautu jaunu vīrieti.

Atšķirībā no ierasti akurāti iesaiņotām precēm, lelles iepakojums bijis nobružāts un bojāts, tādējādi simbolizējot skarbos apstākļus, kuros nonāk cilvēktirdzniecības upuri.

Cilvēki notiekošo uztvēruši ar interesi un izbrīnu. Savukārt, sarunu laikā atklājās, cik atšķirīgi ir viedokļi par verdzības tēmu - kāds uzskata, ka cilvēki šādā situācijā nonāk paši savu muļķīgo rīcību dēļ, kāds cits norāda, ka, nonākot šādā situācijā, noteikti nevajag padoties, ir jācīnās, bet vēl kāds atklāj, ka pats dažreiz jūtas kā vergs.

Filmas «Oļegs» pamatā ir patiess stāsts par Latvijas nepilsoni, pēc profesijas miesnieku, kurš devies labākas dzīves meklējumos - strādāt gaļas kombinātā Beļģijā. Pavisam drīz galvenais varonis nokļūst bezcerīgā situācijā, jo viņa dzīvi sāk kontrolēt noziedznieku banda. Psiholoģiskā spriedze spiež galveno varoni pieņemt lēmumu par bēgšanu, kas sākumā šķiet neiespējama. Galveno lomu filmā atveido lietuvietis Valentīns Novopoļskis (Valentinas Novopolskis), Tāpat filmā redzami poļu aktieri Dāvids Ogrodņiks (Dawid Ogrodnik), Anna Pročņaka (Anna Prochniak), Ādams Šiškovskis (Adam Szyszkowski), kā arī latviešu aktieri Jurijs Djakonovs, Guna Zariņa, Edgars Samītis u.c.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Jebkuram veiksmīgam vadītājam jābūt analītiskam, radošam un ar sakodienu, domā Raivo Rosts, SIA Tele2 komercdirektors.

Vadītājiem ir jāspēj analizēt risināmais jautājums, jāsaprot, kādas problēmas tajā pastāv, kā arī situācija jāpamato ar datiem un faktiem, jo tikai pēc tam, kad ir veikta šāda analīze, tu zini patieso problēmu, kuru risināt, teic R.Rosts. Standarta risinājumi dos arī standarta rezultātu, tāpēc biznesa cilvēkiem ir jābūt radošiem - bez tā mūsdienās neiztikt, spriež Tele2 komercdirektors, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes stāstā ir vadītāja krampim - satvērienam, lai savas idejas ieviestu dzīvē un lietas izdarītu, un šī sadaļa, manuprāt, ir vissarežģītākā, norāda R.Rosts.

Vēlas kļūt par aktieri

Bērnībā man bija vairākas sapņu profesijas, atminas R.Rosts. “Kad biju pavisam mazs, kā jau daudzi puikas, sapņoju kļūt par policistu, vēlāk gribēju būt hokeja treneris, bet pēc tam aktieris. Skolas laikos bieži tiku pie galvenajām lomām dažādās ludziņās un kļūt par aktrisi bija arī manas mammas nepiepildītais sapnis, tāpēc likās - varbūt tas ir mans ceļš. Pusaudžu gados gan arvien spēcīgāka kļuva vēlme savu profesionālo karjeru saistīt ar uzņēmējdarbību, un, tā kā mācījos Rīgas valsts 1.ģimnāzijā, tas šķita diezgan loģisks solis. Principā lielākā daļa absolventu, pēc vidējās izglītības iegūšanas, izvēlējās studēt biznesu vai iestājās Rīgas Tehniskās universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. Arī es pats kādu laiku nopietni apsvēru studēt fizmatos, jo tolaik daudz tika runāts par statistiķu profesijas potenciālu. Tika paredzēts, ka nākotnē pēc statistiķiem būs liels pieprasījums un viņi saņems labas algas, tāpēc tas likās vilinoši. Neraugoties uz to, es tomēr izlēmu par labu uzņēmējdarbībai un iestājos Latvijas Universitātē (LU). Pirmā kursa otrajā semestrī, paralēli studijām, sāku arī strādāt, un, ja godīgi, joprojām nesaprotu, kā es to visu varēju apvienot. Strādāju degvielas uzpildes stacijā Shell - galvenokārt centos sarunāt naktsmaiņas, jo pa dienu studēju. Nebija viegli, taču šis laiks mani patiešām norūdīja,” teic R.Rosts, kurš neslēpj, ka arī tolaik viņu vēl nepameta bērnības sapnis kļūt par aktieri.

Latvijas Nacionālais teātris turpinās virzīt uz priekšu sabiedrisko domu, centīsies provocēt un neaizmirsīs arī par kvalitatīvu izklaidi.

To Dienas Biznesam sola jaunais Latvijas Nacionālā teātra vadītājs Jānis Vimba.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

(Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!)

Kur jūs redzat Nacionālā teātra vietu pasaules kultūras telpā? Kādi ir jūsu izvirzītie mērķi, kā tos plānojat sasniegt?

Tie ir ilgtermiņa mērķi, kas, iespējams, nav sasniedzami viena līguma termiņā jeb piecos gados. Runājot ar viesrežisoriem un apmeklējot izrādes citviet pasaulē, varu secināt, ka Latvijā teātris ir ļoti labā līmenī. Turklāt ne tikai Jaunais Rīgas teātris, bet arī citi Latvijas teātri. Izrādes ir jārāda daudz plašākai publikai, tāpēc ir jāpalielina viesizrāžu skaits. Līdz šim to ir bijis krietni par maz, turklāt nepelnīti, jo mums ir pietiekami daudz labu produktu. Protams, lai organizētu viesizrādes, ir gana daudz tehnisku un finansiālu problēmu, kuras ir jārisina. Ir jāvar vest arī lielformāta izrādes, pie tā šobrīd tiek strādāts.

Latvijas pārstāvji starptautiskā konkurencē īsfilmu festivālā Thailand International Film Destination Festival 2019 ieguvuši ceturto vietu. Latvija šajā konkursā piedalījās pirmo reizi.

Reinis Bambers un Kristaps Rihards Mašiņš 420 pretendentu konkurencē marta vidū iekļuvuši starp 16 komandām, kam bija iespēja doties apmaksātā braucienā uz Taizemes lielāko īsfilmu festivālu Thailand International Film Destination Festival 2019 Bangkokā. Starptautiskajā konkursā jaunieši pieteicās paši.

Uzdevums bija četru dienu laikā radīt īsfilmu par vides saglabāšanas tematiku. R. Bambers pastāstīja, ka viņu radītajā īsfilmā redzamie aktieri rūpīgi atlasīti no Taizemes filmu kastinga aģentūras nedēļu pirms došanās uz šo valsti. Festivāla organizatori piešķīra 1000 eiro īsfilmas izveidei. «Ik rītu cēlāmies īsi pirms pieciem, lai visu dienu pavadītu filmēšanas vietās, jo laiks bija ļoti ierobežots,» komentē R. Bambers.

SIA Gods un… jeb Goda teātris plāno pavasarī atstāt Kurzemes Biznesa inkubatoru, jo ir veiksmīgi «izperējušies».

Neatkarīgais teātris ir pierādījis, ka spēj pastāvēt, veidot izrādes, godīgi samaksāt autoratlīdzību visiem iestudējumā iesaistītajiem cilvēkiem, nomaksāt nodokļus un – galvenais – to novērtē skatītāji. «Strādājam nišā, kurā Latvijā ir diezgan tukšs – mūsu izrādes domātas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,» atklāj Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods.

Patlaban top jau piektais neatkarīgā teātra iestudējums – dramaturģes Rasas Bugavičutes luga Tikai nesaki nevienam…. Ar četriem iepriekšējiem iestudējumiem apbraukātas aptuveni 30 Latvijas skolas, lēš K.Gods. «Pusaudži vēl nav iemācījušies melot par savām sajūtām. Tāpēc viņi ir mūsu auditorija. Ja redzēs, ka tā ir lieta, tad tā arī pateiks,» apgalvo teātra dibinātājs. Pagaidām atsauksmes ir labas, viņš palepojas. Tomēr nav arī tā, ka ikvienā vietā gaida atplestām rokām. «Visas skolas jau nemaz nevar mūs atļauties,» viņš atzīst. Ja uz skolu iepriekš braucis teātris ar kāda projekta vai pašvaldības piešķirtu finansējumu, tad rodas neizpratne – kāpēc tie mums varēja rādīt par velti vai 30 santīmiem, bet te biļete maksā divus latus, stāsta Kaspars. Taču lētāk tirgot biļetes liedz saimnieciskais aprēķins – autoratlīdzības, nodokļi, transporta izdevumi. Jau drīz pēc darbības sākšanas nākusi sapratne, ka stacionāras telpas uzturēt nevarēs un pēc tām īsti nav vajadzības. Goda teātra izrādēs spēlē Liepājas teātra aktieri, taču viņi visi ir krietni noslogoti pamatdarbā, un ar to jārēķinās neatkarīgajam teātrim. Ja Liepājas teātrim būtu sava Mazā zāle ar pastāvīgu repertuāru, tas būtu citādi, skaidro aktieris un uzņēmējs. Taču uzturēt telpas, ja iestudējumi top salīdzinoši reti, nav iespējams. Toties viņiem ir sava Melnā kaste, kuru pērn izmantoja festivālā Summer Sound brīvdabas kinoseansiem. Tā ir saliekama metāla un koka konstrukcija, ko radījis mākslinieks Reinis Kuncītis. Tajā ir soli 250 skatītājiem, un to var nolikt brīvdabā, taču primārais mērķis ir iekštelpās radīt civilizētus apstākļus teātra mākslai, kino, izstādēm – jebkam, kas prasa norobežotu telpu. Šovasar, kad «lielais teātris» dosies atvaļinājumā, to varēs izmēģināt izbraukumos, pieļauj K.Gods. «Kaste labi iekļaujas dabā, un, ja skatītāji var redzēt debesis, tā ir forša, sirreāla sajūta,» stāsta idejas autors. Mēģinājumiem telpas ļauj izmantot Liepājas teātris.

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.