Lai kāpinātu Latvijā darītā alus eksportu, “Valmiermuižas alus” īsteno investīciju projektu – jauna alus pagraba izbūvi tumšā alus raudzēšanai un noguldīšanai.

Jauno projektu iecerēts pabeigt līdz Jāņiem, tajā kopumā investējot 700 000 eiro. Plānots, ka tumšo alu brūvēšanas jaudas palielināšana ievērojami kāpinās eksportu, šogad sasniedzot 20% pieaugumu.

Lai gan ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, pērn visstraujāk augusi tieši Valmiermuižā brūvēto Baltijas Porteru pārdošana, ko izdevās kāpināt par 22%. Šobrīd Valmiermuižā tiek brūvētas septiņas dažādas tumšo alu garšas: Valmiermuižas Tumšais, Valmiermuižas Ziemas, Valmiermuižas Tumšais dūmalus, Valmiermuižas Baltijas Porteris, Rīgas Porteris, Rīgas Porteris ar upenēm un tumšais medalus “Namejs”.

“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis būtisku iespēju audzēt Latvijā brūvētā amata alus noietu eksporta tirgos redz tieši tumšo alu garšām, Latviju no alus importētājvalsts attīstot par arvien spēcīgāku amata alus eksportētāju.

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Trešdienas, 22. novembra vakarā, notikusi apbalvošanas ceremonija pasaulē nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā, un režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma «Dotais lielums: mana māte», kas tapusi studijā «FA Filma» un atbalstīta Nacionālā Kino centra konkursos, saņēmusi žūrijas balvu.

Filmas producente Madara Melberga uzsver, ka IDFA Amsterdamā var uzskatīt par «olimpiskajām spēlēm» dokumentālajā kino, šogad festivāls notika 30. reizi un tam bija pieteiktas 3887 filmas, starptautiskajās konkursa skatēs kopā atlasītas 45 no tām. Sadaļā First Appearance, kas pievērš uzmanību daudzsološu režisoru pirmajām un otrajām filmām, Ievas Ozoliņas režisētā filma «Dotais lielums: mana māte» konkurēja ar 15 citu pasaules režisoru darbiem. Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums pēc Ivara Selecka leģendārās «Šķērsielas» (1989), kad latviešu režisora filma gūst šāda mēroga panākumus; žūrijas balva, ko saņēma Ievas Ozoliņas filma, nosaukta izcila kanādiešu dokumentālista, plaša profila radošās personības un dokumentālā kino misionāra Petera Vintonika (1953-2013) vārdā.

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Šā gada lielākais pārsteigums ir filma Kriminālās ekselences fonds – visskatītākā gada filma pēc kases ieņēmumiem, un izskatās, ka tāda tā arī paliks, to intervijā DB saka kinoteātra Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis

Šogad kinoteātrim Kino Citadele, kas durvis vēris nedaudz vēlāk par lielveikalu Stockmann, ir 15 gadu jubileja. Par paveikto, svētku noskaņu un nākotnes plāniem Dienas Bizness stāstīt aicināja SIA Forum Cinemas direktoru Normundu Labrenci.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Pirms 15 gadiem durvis vēra kinoteātris ar 14 zālēm un 3000 skatītāju vietām. Dažus gadus pēc atvēršanas apmeklējums sasniedza 1,8 miljonus skatītāju gadā, vidēji piecus tūkstošus dienā. Kas bija mainījies, kas bija panākumu pamatā un ir vēl aizvien?

"Asus ZenBook Pro Duo" sniedz iespēju vienlaikus darīt vairāk, kaut katrā ekrānā skatīties citu filmu.

Klēpjdatoru nozares attīstībā var vilkt zināmas paralēles ar viedtelefoniem. Pēc agrīniem eksperimentiem agrāk vai vēlāk lielākie ražotāji nonāca pie līdzīgiem modeļiem un turpināja tos atražot, iekļaujot pa nelielam uzlabojumam. No lietotāja skatupunkta tas nemaz nav slikti, jo, nomainot ierīci, produktīvu darbu var turpināt bez īpašas pierašanas. Tomēr kādu īstu inovāciju ik pa laikam prasās gan. Ar aizraujošiem jaunumiem pērnā gada nogalē pie patērētājiem devās "Asus", prezentējot ļoti neparastu klēpjdatoru ar veseliem diviem ekrāniem – "ZenBook Pro Duo".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Klēpjdatoru ražotāji jau agrāk pamanījušies iestrādāt nelielus ekrānus pamatnes daļā. "Apple MacBook" ir "Touch Bar" skārienekrāna josla, tas pats "Asus" pirms pāris gadiem displeju iestrādāja skārienpaliktnī. Taču "ZenBook Pro Duo" ir pirmais, kurā sekundārais OLED ekrāns ir gandrīz tikpat liels kā tastatūra un to var pārtaisīt par primārā ekrāna «pagarinājumu». Proti, dokumentu var atvērt pa abiem ekrāniem – 15 collu galveno un 14 collu palīgdispleju – un skatīt krietni lielākā izmērā. Protams, ar pārrāvumu ekrānu savienojuma vietā.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Amerikas Kinoakadēmija desmit balvu kategorijās izziņojusi nomināciju pretendentu finālistu sarakstus, un latviešu režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" iekļuvusi 15 filmu vidū, kas pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, otrdien vēsta izdevums "Variety".

Kinoakadēmijas locekļu balsojums, kurā tiks noteikti nominanti visās 23 kategorijās, sāksies 8.janvārī un noslēgsies 12.janvārī.

Balvu nominanti tiks izziņoti 17.janvārī.

Otrdien cita starpā tika izziņoti nomināciju pretendenti labākās animācijas īsfilmas, dokumentālās pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās, ārzemju pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās.

15 filmu vidū, kas līdzās "Straumei" pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, ir tādi atzinību starptautiskās kinoskatēs saņēmuši darbi kā "Emilia Perez" ("Emīlija Peresa") un "The Seed of the Sacred Fig" ("Svētās vīģes sēkla").

Kā vēstīts, 9.decembrī "Straume" tika nominēta arī "Zelta globusa" balvai kategorijā "Labākā animācijas filma".

Filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule / Wonderful Losers: A Different World» kļuvusi par vienu no skatītākajām dokumentālajām filmām Lietuvā. Filma tapusi lietuviešu režisora Arūna Mateļa (Arūnas Matelis) un Latvijas studijas «VFS Films» sadarbībā. 27. aprīlī tā piedzīvos Latvijas pirmizrādi kinoteātrī «Splendid Palace» un pēc tam tiks izrādīta visā Latvijā.

Kopš filmas pirmizrādes Varšavas starptautiskajā kino festivālā 2017. gada oktobrī, «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir saņēmusi galvenās balvas prestižos starptautiskos kinofestivālos - Varšavā, Minskā, Triestē. Minskā filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» ir izpelnījusies arī skatītāju balvu. Pagājušā gada nogalē Lietuvas Kinematogrāfistu savienība starp astoņām nominētajām filmām, kuru vidū bija arī Šarūna Barta Kannās pirmizrādītā spēlfilma «Sals», gada labākās Lietuvas filmas godu piešķīra tieši «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule». Taču jau šā gada aprīlī filma iekļauta Maskavas starptautiskā kinofestivāla dokumentālo filmu konkursā.

Shortcut piedāvājumu papildina jaunākās latviešu filmas

Jūnijā lietotnes Shortcut piedāvājuma klāstu papildināja vairākas latviešu režisoru dokumentālās un mākslas filmas, kas priecēs Latvijas skatītājus. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros neizrādītā Zigfrīds Anna Meierovics, gan nesen pirmizrādi piedzīvojušās Bille, Zāģeri un Dubultā dzīve. Sekss un PSRS.

Ģimenes filma Bille uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem jau saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes. Filmas veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirm- avotu ir radījuši precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu. Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Filmas autentiskumu paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes ikdienas.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Miljardierim, filantropam un "Microsoft" līdzdibinātājam Bilam Geitsam pieder vērienīga savrupmāja Medinā, Vašingtonā, iesaukta par "Xanadu 2.0". Lai gan miljardieris pēdējos gados izteikti aizraujas ar labdarību un pievērš uzmanību klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, tas nemaina faktu, ka viņa īpašums ir izteikti ekskluzīvs un uzmanības vērts.

Jāatgādina, ka "Microsoft" līdzdibinātājs B. Geitss (Bill Gates) vēl pavisam nesen atkal bija kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecināja "Bloomberg Billionaires Index". Taču šobrīd šī pozīcija atkal zaudēta.

B. Geitsa mājas celtniecībai zeme pie ūdens tika nopirkta 1988. gadā. Tā izmaksāja 2 miljonus ASV dolāru. Ēkas būvniecības izmaksas sasniedza 63 miljonus ASV dolāru. Īpašuma vērtība, pēc "King County public assessor's office" aplēsēm, pagājušā gadā sasniedza jau 127,48 miljonus ASV dolāru

Būves platība veido vairāk nekā 6100 kvadrātmetrus. To būvējusi 300 celtnieku brigāde, no kuriem 100 bijuši elektriķi. Publiskie dati liecina, ka ēkā ir septiņas guļamistabas un 18 sanmezgli. Kopā īpašumā izvietotas sešas virtuves.

Nu jau 13.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties kategorijā “Labākā ārzemju filma / Best International Feature Film”.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija balsojumā vienojusies izvirzīt režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kas nupat saņēmusi arī Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā gada labākā filma.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra pieaicinātu ekspertu komisija –Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis, par komisijas vadītāju tika ievēlēta Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma «Everybody Knows», kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

«Everybody Knows» («Todos Lo Saben») ir Farhadi pirmā filma spāņu valodā un pirmā filma spāņu valodā, ar kuru atklāts Kannu kinofestivāls kopš režisora Pedro Almodovaras filmas «Sliktā audzināšana» («La mala educación») 2004.gadā.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu «Zelta palmas zars». Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma «Šķiršanās» «A Separation» saņēma «Oskaru» un Berlīnes kinofestivāla «Zelta lāci», tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.

Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes «The Past» (2013) un «The Salesman» («Komivojažieris») (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

Pēc kinoizplatītāju datiem, apmeklētākā filma Latvijā šonedēļ ir «Jelgava '94», kas tapusi pēc rakstnieka Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Kopš 17. septembra, kad filma piedzīvoja pirmizrādi, to noskatījušies vairāk nekā 10 000 skatītāju. Īpašs ir filmas sasniegtais rekords Jelgavā.

Tur vien filmu noskatījušies vairāk nekā 3500 cilvēki, informēja filmas komunikācijas koordinatore Alise Podniece.

Viņa biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. «Par skatītāju lielo interesi, saprotams, patiess prieks, taču par budžeta atpelnīšanu šobrīd ir pāragri spriest,» viņa sacīja.

Filmas stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Pirmoreiz «Forum Cinemas» vēsturē izsludinātas atlaides, kas attiecas tieši uz Latvijas kino. Uz katru no repertuārā atrodamajām Latvijas filmām (šobrīd četras, tai skaitā divas Simtgades filmas) biļete maksā trīs eiro.

24. augustā tām pievienosies vēl viena Latvijas filma. «Forum Cinemas» Latvijas kino pagaidām atbalsta tikai augustā.

Komēdija Kriminālās Ekselences fonds tiek demonstrēta jau vairāk nekā pusgadu.

Nacionālais Kino centrs informēja, ka 2018. gadā ievērojami pieaugusi kinoskatītāju interese par Latvijas filmām – pirmajā pusgadā skatītāju skaits kinoteātros pārsniedzis 290 000, nacionālā kino tirgus daļa nostabilizējusies ap 24%, Latvijas filmas ieņem cienījamas vietas apmeklētāko filmu sarakstā un pavada ilgu laiku kinoteātru repertuārā. Viss šis apstākļu kopums ļāvis filmu izplatīšanas uzņēmumam «Forum Cinemas» pirmo reizi koncentrēt uzmanību tieši uz Latvijas filmām.

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.