Uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs Cleanhouse šomēnes atvērs savu pirmo filiāli Armēnijā. Tā būs pirmā uzņēmuma struktūrvienība ārpus Latvijas.

Cleanhouse filiāle Armēnijā būs pirmais uzkopšanas pakalpojumu sniedzējs Armēnijā, kas piedāvās «Eiropas standartiem atbilstošu servisu», teikts uzņēmuma paziņojumā.

Pirmais sadarbības līgums ir noslēgts ar Armēnijā lielāko finanšu institūciju HSBC banku. «Biroju telpu un citu komercobjektu īpašnieki ir atzinuši, ka vietējā tirgū pietrūkst darbaspēka iemaņu, kā arī tehniskā aprīkojuma, lai nodrošinātu telpu uzkopšanu un apsaimniekošanu profesionālā līmenī,» norādīja Cleanhouse valdes loceklis Kristaps Drone. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par lielāko telpu uzkopšanas un apsaimniekošanas spēlētāju Armēnijā un arī citās Kaukāza reģiona valstīs.

Cilvēki man bieži vaicā, kāds ir izcila konjaka radīšanas noslēpums, ciemojoties Latvijā sacīja konjaka nama Camus prezidents Sirils Kamī (Cyril Camus).

«Uz šo jautājumu man neizsīkstoši patīk atbildēt, citējot manu tēvu Žanu Polu Kamī (Jean Paul Camus), kurš reiz teica: Radīt izcilu konjaku ir ļoti vienkārši. Viss, kas Jums ir nepieciešams ir izcils vectēvs, dižens tēvs, kuri ir radījuši konjaku ilgi pirms jums un, kuri ir ziedojuši tam visu savu dzīvi,» viņš smej.

«Mēs nākam no vienkāršas vīndaru ģimenes un mans vecvecvectēvam bija vīna dārzi, un viņš sākotnēji ieguva vīnu, pēc tam – konjaku. 1863.gadā viņš izlēma, ka vēlas piedāvāt konjaku, kas pilnībā atbilstu viņa priekšstatam, kas ir labs konjaks,» stāsta konjaka nama īpašnieks.

Latvijas zāļu ražotājs a/s Grindeks paplašina darbību NVS valstīs un atver jaunu pārstāvniecību Armēnijā. Pārstāvniecība sadarbosies ar Armēnijas valsts zāļu institūcijām, farmaceitisko un medicīnisko produktu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības firmām, kā arī nodrošinās zāļu reģistrāciju un Grindeks medikamentu virzību, informē uzņēmums.

«Grindeks savu darbību Armēnijā uzsāka pirms vairākiem gadiem, un veselības aprūpes speciālisti, kā arī pacienti jau ir novērtējuši mūsu produktus,» skaidroja a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. Viņš arī norādīja, ka Armēnijas farmācijas tirgus esot augošs, un Grindeks tajā saskata perspektīvu.

«Piemēram, 2011.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Grindeks pārdošanas apjoms šajā valstī pieauga par 32%. Pārstāvniecības atklāšana ir nākamais solis, lai stiprinātu savas pozīcijas un efektīvāk organizētu savu darbību Armēnijā,» sacīja J. Bundulis.

No ceturtdienas, 10.janvāra, Armēnija noteikusi bezvīzu ieceļošanas kārtību Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem. Bez vīzas uz Armēniju varēs doties arī pilsoņi, kuru valstis atrodas ārpus ES, bet piemēro Šengenas prasības.

Latvijas Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments informē, ka saskaņā ar jauno kārtību Latvijas pilsoņu pasu turētāji no rītdienas varēs ieceļot un uzturēties Armēnijā bez vīzas līdz 180 dienām gada laikā. Līdz šim Latvijas pilsoņu pasu turētājiem ieceļošanai Armēnijā bija jānoformē vīza.

Latvijas nepilsoņiem, tāpat kā līdz šim, ieceļošanai Armēnijā ir nepieciešama vīza, ko var noformēt Latvijā akreditētajā Armēnijas vēstniecībā Polijā.

Ārkārtas situācijās konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgie var saņemt jebkurā ES dalībvalsts pārstāvniecībā Armēnijā.

Nokļūstot ārkārtas situācijā ārvalstī, ĀM aicina nekavējoties sazināties ar ĀM Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni 371 26 33 77 11 vai e-pastu [email protected].

Premjers Valdis Dombrovskis eksprezidenti Vīķi-Freibergu uzskata par piemērotu kandidāti Eiropas Savienības (ES) prezidenta amatam, un viņa ir gatava pretendēt uz augsto amatu.

Par to ziņo LTV Panorāma. Kā zināms, Latvijas eksprezidentei vairākās ES dalībvalstīs neformāli jau pausts viedoklis par viņas piemērotību ES prezidenta amatam. Šāda amata izveidošanu paredz Lisabonas līgums. ES prezidenta pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, paredzot iespēju tikt ievēlētam uz vēl vienu termiņu.

Pērn Eiropas uzņēmēji kā nākamo ES prezidentu aptaujā izvēlējās Lielbritānijas bijušo premjerministru Toniju Blēru. Līdzās T.Blēram uzņēmēji vēlējās redzēt Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Luksemburgas premjerministru Žanu-Klodu Junkeru. Aptauju veica finanšu ziņu kanāls CNBC Europe.

Kāds cilvēks vai cilvēku grupa, kas gan sevi nesauc vārdā, interneta vidē sācis aktīvu kampaņu pret Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes grāmatu par bijušo valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Va(i)ras virtuve. Turklāt iniciatīvas grupa apgalvo, ka to atbalsta arī grāmatveikalu tīkls Jānis Roze, lai gan tas neatbilst patiesībai.

Šie cilvēki izveidojuši interneta vietni rokasnost.lv, kurā šo grāmatu sauc par ķengām, bet V.Vīķi-Freibergu sauc par «tautas prezidenti». Pret grāmatu noskaņotā grupa arī aktīvi izplata savus paziņojumus arī plašsaziņas līdzekļiem.

Šonedēļ šī apvienība arī izplatījusi paziņojumu, ka arī grāmatveikalu tīkla Jānis Roze vadībai « ir pieticis apņēmības un apgaismības, lai neielaistu savās gara svētnīcās mūsu Tautas Prezidenti nomelnojošo ķengu grāmatu». Turklāt paziņojumos apgalvots, ka šī uzņēmuma vadība «darīs visu iespējamo, lai nomelnojošā ķengu grāmata tiktu izmesta no visiem Latvijas grāmatu veikaliem». Šī grupa arī organizējusi arī piketu pret grāmatas izdošanu.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Torresu ģimene Spānijā ar leģendārā vīna darīšanu nodarbojas jau trīs gadsimtus. Vīna un brendija ražošanas uzņēmuma Torres prezidents Migels Torress savu darbu uztver kā milzu atbildību gan pret saviem senčiem, gan pēctečiem.

Pirmo reizi apmeklējot Latviju, viņš atzīst, ka Baltijas valstu tirgus Torres uzņēmumam ir nozīmīgs gan vīnu, gan brendija pārdošanā. Lai gan vīna dzeršanas kultūra Baltijas valstīs nav tik izplatīta kā Eiropas dienvidu valstīs, tomēr, jau viesojoties Lietuvā 90. gados, viņš pārliecinājies, ka interese par vīniem ir liela un laba vīna baudīšana ir viens no aspektiem, kā izpaudās atgriešanās un integrēšanās Eiropā. Vīndaru dinastijas pārstāvis ir pārliecināts, ka pēc dažiem gadiem vīna patēriņš uz cilvēku Latvijā būs tik pat liels kā Rietumeiropas valstīs.

Valsts simbols

«Karš ietekmē nabadzīgos, bagātie nezina, kas ir bads un ko nozīmē situācija, kad trīs četrus gadus nav elektrības un ūdens. Cilvēks, kas apgalvo, ka Dienvideiropā ir krīze, nav redzējis, ko nozīmē nabadzība un bezizeja,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis armēņu uzņēmējs Rubens Ovsepjans.

Laikraksts viņam jautājis, kas patlaban uztrauc cilvēkus Armēnijā, vai bailes, ka varētu atkārtoties asiņainā Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta vēsture.

«Nevar apgalvot, ka situācija ir mierīga. Ik dienu pierobežā ir kādi saasinājumi, mēdz būt bojāgājušie, jo notiek provokācijas. Varbūt kādam ir izdevīgi, ka konflikts tik ilgi velkas. Valstu pārstāvji tiekas, bet konkrētu risinājumu neatrod. Karabahas konfliktam aprit 25 gadi. Vesela paaudze bērnu ir izauguši kara režīmā, nedēļām, mēnešiem slēpjoties pagrabos. Tikmēr lieli priekšnieki brauc šikos mersedesos,» stāstījis uzņēmējs.

«Latvijā secināju, ka jums arī nav krīzes - lai par to pārliecinātos, ir jāpaskatās uz Armēnijas ciemiem. Ik reizi, kad lidmašīnā nolaižos uz dzimtās zemes, esmu priecīgs, bet, kad tieku projām no Armēnijas, arī esmu priecīgs. Skolā mācījos fizikas un matemātikas novirziena klasē, visi bērni bija gudri, solīdi. Tagad, kad satiku klasesbiedrus pēc daudziem gadiem, likās, ka viņi ir morāli un fiziski sagrauti. Pavisam veci veči,» laikrakstam stāstījis R. Ovsepjans.

Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā jaunais uzņēmējs Kristaps Fišers ražo ābolu brendiju Fisher's Brandy.

Ideja par brendija ražošanu radās pirms aptuveni pieciem gadiem. «Tā kā ģimenē nodarbojamies ar augļu dārzu audzēšanu un kopšanu, ābolu ir gana daudz, tad sāku domāt, kā ābolus pārstrādāt. Konsultējos ar cilvēkiem, kam jau ir pieredze stipro alkoholisko dzērienu ražošanā Latvijā. Sapratu, ka arī es varu radīt ko kvalitatīvu un interesantu. Aprunājos ar dizaineri, secinājām, ka mans uzvārds ir diezgan internacionāls un dzēriens varētu būt interesants, saprotams arī ārzemju publikai. Brendija ražošanu esam uzsākuši pavisam nesen, bet ticam, ka rūpīgā attieksme pret to, ko darām, palīdzēs tam kļūt par vienu no labākajiem brendijiem Latvijā,» teic K. Fišers.

No lietotām alus un citu dzērienu muciņām Mārtiņš Eiduks izgatavo traukus un interjera priekšmetus; jaunākais produkts ir Adventes svečturis Ziemassvētku laikam.

Zīmola Muca izstrādāto dizaina priekšmetu galvenais izejmateriāls ir lietotas mucas, kas savu laiku nokalpojušas, piemēram, vīna, alus, viskija. «Dodam tām otro dzīvi,» saka Mārtiņš Eiduks, Mucas koka trauku un svečturu idejas autors.

Ideja no ceļojuma

Ideja par dizaina priekšmetiem, kas izgatavoti no mucām, Mārtiņam radās ceļojuma laikā. Viņš trīs gadus ceļoja un vairāk nekā gadu pavadīja Jaunzēlandē. Tur viņam iznāca pastrādāt vīna dārzos un vīna darītavās, kur radās pirmie iedīgļi idejai par lietotu mucu izmantošanu. Pirms Jaunzēlandes Mārtiņam nebija nekādas saskares ar koku, tik vien, cik mājās bija redzējis, kā tētis ar to darbojas. «Kad esi viens pats, ceļo, visu redzi citādi. Tomēr ir forši kaut ko darīt savām rokām,» viņš saka.

Hokeja klubs Rīgas Dinamo nākamnedēļ, 28.jūlijā, sāks abonementu tirdzniecību uz Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārā čempionāta spēlēm, kas tiks aizvadītas Arēnā Rīga. Kopumā tiks piedāvāti trīs abonementu veidi - Platīna, Zelta un Sezonas.

Abonementi:

Platīna abonements

Cena: 3000 LVL;

•Sezonas abonoments VIP sektorā;

•Abonoments uz Play Off spēlēm, ja Dinamo iekļūst Top 16;

•Uzkodas un dzērieni par brīvu visas sezonas garumā;

•Īpašas tikšanās un pasākumi pirms un pēc spēlēm;

•Atribūtikas un suvenīru komplekts;

•Reklāma arēnā Rīga un Dinamo mājas lapā;

•15% atlaide Hokeja pasaule veikalos;

•Iespēja ražot suvenīrus ar Dinamo simboliku nekomerciāliem mērķiem;

•Īpašais Dinamo Gadagrāmatas komplekts;

•Īpašais krēsla dizains;

•Sava ieeja arēnā Rīga.

Zelta abonements

Cena: 500 LVL;

Latvijas Republikai ir ievēlēts jauns prezidents - Andris Bērziņš. Un tas šobrīd ir galvenais, neraugoties uz dažādām peripetijām, ažiotāžām un pat skandāliem.

Protams, jau ir dzirdami dažnedažādi izteikumi par to, ka, ievēlot par prezidentu Bērziņu, deputāti esot atriebušies Valdim Zatleram par viņa soli, rosinot atlaist Saeimu, ka viņš esot oligarhu ieliktenis utt. Vistālāk attiecībā uz šādiem izteikumiem droši vien ir gājusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, paziņojot, ka Bērziņa ievēlēšana Valsts prezidenta amatā esot solis atpakaļ politikas neatkarībā no oligarhiem. Skaļi teikts!

Acīmredzot šajā kontekstā ir vērts atgādināt dažu labu vēsturisku notikumu. Pirmkārt, kad par Valsts prezidenti ievēlēja jau minēto Vīķi-Freibergu, ļoti liela sabiedrības daļa bija neizpratnē - kāpēc gan teju pēdējā brīdī no Kanādas atbraukusi kundzīte būtu jāieceļ prezidentes godā… Šķiet, nevienam nav jāatgādina, ka dažu gadu laikā viņa kļuva par atjaunotās Latvijas vēsturē tautas visvairāk mīlēto politiķi. Savukārt pirms četriem gadiem pietiekami liela daļa politiķu ar putām uz lūpām stāstīja, ka Zatlers nekādi nevarot būt prezidents, jo viņš taču ir oligarhu ieliktenis, turklāt pats atzinis, ka, būdams augstas raudzes ārsts, no saviem pacientiem ņēmis «pateicības». Tieši tie paši politiķi vakardienas Saeimas sēdē apgalvoja, ka tieši Zatlers esot vienīgā pareizā izvēle prezidenta postenim. Un nevar jau arī noliegt - Zatlers šobrīd ir kļuvis par tautas favorītu, tiesa, šo godu baudot vien dažas pēdējās dienas - kopš sava paziņojuma, ka Saeima jāatlaiž. Cerams, līdzšinējais prezidents turpinās sevi pierādīt kā tiešām spēcīgu, progresīvi domājošu politiķi, kandidējot nākamās Saeimas vēlēšanās, kas gaidāmas, visticamāk, jau šā gada rudenī.

Ventspils mērs un ZZS premjera kandidāts Aivars Lembergs nākamajās vēlēšanās neizslēdz sadarbību ar Tautas partijas līderi Andri Šķēli.

Par to Ventspils mērs izteicās LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! «Krīzes brīdī spēcīgas, talantīgas, ar organizatora talantu apveltītas personības atgriešanās politikā ir apsveicama,» sacīja A. Lembergs. Viņš norādīja, ka A. Šķēle neesot apgalvojis, ka nāk, lai darbotos «pret», tāpēc sadarbība esot iespējama. Viņš arī norādīja, ka tāpat kā Šķēle neesot vēlējies iesaistīties priekšvēlēšanu cīņās, taču viņu kaitinot tas, ka netiek izmantotas Latvijas iespējas, ka valdībai esot studentu sindroms – lēmumu pieņemšanai vienmēr pietrūkstot vienas nakts.

Jaunai Lato Lapsas grāmatai par eksprezidenti Vairu Vīķi- Freibergu konkursa kārtībā izvēlēts nosaukums, bet tā autori atteikušies no konkursa galvenās balvas- V. Vīķes-Freibergas somiņas.

Par to ziņo BalticScreen. Par jaunās grāmatas nosaukumu saņemti 300 nosaukuma priekšlikumi, kas tagad aplūkojami mājaslapā www. vairasvirtuve.lv. Par vispiemērotāko žūrija atzinusi ir rīdzinieces Maijas S. un valmierieša Pētera J. neatkarīgi vienam no otra iesūtīto nosaukumu, kas reizē norāda kā uz grāmatas galveno varoni, tā arī uz jomu, kurā viņa darbojusies. Līdz ar to jaunās grāmatas nosaukums būs Va(i)ras virtuve, un jau tuvākajās dienās grāmatas mājas lapā tiks publiskots arī tās vāka vizuālais risinājums. Nelielu problēmu gan radījis fakts, ka abi uzvarējušā nosaukuma iesūtītāji atteicās no konkursa galvenās balvas – V. Vīķes-Freibergas savulaik lietotas rokassomiņas. Sarkanā lietotā rokassomiņa nosūtīta Latvijas nacionālās pretestības simbola Gunāra Astras krimināllietas izmeklētājam Voldemāram Fridriham Gothardam. Starp iesūtītajiem grāmatas nosaukumiem bija arī tādi varianti kā Vāverīte Vaira, Vairdarbība, Skeleti Vairas dainu skapī u.c.

Fragments no laikraksta Dienas Bizness sarunas ar bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Runājot par ieguldījumiem Latvijā, kā jūs vērtējat šejienes investīciju vidi ar pēdējiem lielākajiem darījumiem Liepājas metalurgā, Citadelē, AirBaltic?

Ar jebkuriem lieliem projektiem, tostarp arī ar ES naudām, baidos, ka mums te atkal notiek šī feodālā sadale pēc principa: tev no šī katliņa un man no tā katliņa. Vienam tādējādi veidojas pustukšītis un aiztukšītis, bet citam vispār nekas netiek. Šī feodālā sadale, kas notiek, savstarpēji vienojoties un ar korupcijas starpniecību, ir redzama visur pasaulē, taču, jo vairāk tā ir kaut kur izplatīta, jo mazāk šī valsts attīstās. Šādai valstij ir arī lielāks risks nonākt līdz iekšējai nestabilitātei un pat līdz karadarbībai un vardarbībai. Taču cilvēki to neapjēdz, viņi iesaistās šādās shēmās un domā: es dabūšu savu procentiņu tur un šeit, un viss būs kārtībā, brīnišķīgi un skaisti – mēs tā vienmēr esam darījuši, tā visi dara un es darīšu tāpat. Tā ir ļoti liela kļūda. Sabiedrībai ir jāsasniedz zināma kritiskā masa gan politiķu, gan darījumu cilvēku vidū, kas saprot, ka darīt lietas pēc likuma burta un priekšrakstiem ir izdevīgāk un beigu beigās lētāk nekā mēģināt visādus apvedceļus, kas it kā pareizā grupā esošos cilvēkus noved pie zināmām priekšrocībām un tie var visu pievākt sev, kaut vai no tiem pašiem ES fondiem. Es domāju, ka visi šie paradumi mums nav tik izteikti kā dažā labā zemē, ar kurām es esmu iepazinusies, mēs balansējam uz robežas, tomēr mums šīs feodālās tendences nav vēl izzudušas pavisam. Pirms dažiem gadiem kāds lielījās, ka oligarhi esot aprakti, bet es varētu pārfrāzēt Džordžu Bernardu Šovu un teikt, ka ziņas par viņu nāvi ir bijušas priekšlaicīgas.

Aptuveni ceturtā daļa (23%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem par piemērotāko Latvijas Republikas Ministru prezidenta kandidātu atzinuši Ingunu Sudrabu, kam seko Nila Ušakova (17%), Valda Dombrovska (13%) un Aivara Lemberga (13%) kandidatūra.

Savukārt salīdzinoši liels skaits aptaujāto (19%) nav spējuši paust konkrētu viedokli šajā jautājumā, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes veiktais pētijums.

Bijušā prezidenta Valda Zatlera kandidatūru par piemērotu Ministru prezidenta amatam atzīst 4% aptaujāto. Tik pat daudz uzskata, ka Ministru prezidenta amatu vajadzētu ieņemt Aināram Šleseram. 3% aptaujāto Ministru prezidenta amatā vēlētos redzēt Raivi Dzintaru, 0,4% - Robertu Zīli, bet 0,3% Vairu Vīķi – Freibergu.

Aptauja veikta laika posmā no 26. līdz 28. jūlijam.

Publisko debašu raidījumā Kas notiek Latvijā? šodien būs tikai viens viesis - Tautas partijas dibinātājs un priekšsēdētājs Andris Šķēle, raksta diena.lv.

Raidījuma vadītājs Jānis Domburs norādījis, ka tā būtībā nav bijusi viņa izvēle, bet vienīgais veids, kā panākt, lai A. Šķēle vairs nekomunicētu ar sabiedrību pārsvarā ar rakstiskiem paziņojumiem.

Šī nav vienīgā reize, kad raidījumā līdz ar tā vadītāju Jāni Domburu vēl piedalās tikai viena persona. Savulaik šādā formātā aptuveni pusotru stundu žurnālists iztaujāja Valsts prezidentu Valdi Zatleru, prezidentūras laikā arī Vairu Vīķi-Freibergu, arī toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti (TP) un premjeru Einaru Repši (JL).

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

«Dombrovska domubiedri šodien nodibinājuši biedrību, kas aicinās katru valsts iedzīvotāju vairāk domāt par politiku, piedāvāt savas idejas un pašiem kļūt par politikas veidotājiem, iesaistoties kādā no biedrības atbalsta punktiem, ko iecerēts dibināt katrā Latvijas novadā. Pirmskara Latvijas neatkarības laika politiķa Zigfrīda Annas Meierovica vārds biedrībai dots gan godinot viņa ideālus, gan tāpēc, ka biedrības tapšana noritējusi Meierovica radinieku dzīvoklī,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Biedrības iniciatore, bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte neslēpj, ka kāda daļa no aktīvākajiem biedrības dalībniekiem, kuri par to izlems, varētu rudenī kandidēt Saeimas vēlēšanās premjera Dombrovska pārstāvētās apvienības Vienotība sarakstā. Taču tie nebūšot tikai kā vārti vieglākai iekļūšanai Saeimā.

S. Ēlerte stāstījusi: «Nē, nu biedrība ir biedrība.. Biedrība ir politiska, jo nodarbosies ar politikas ietekmēšanu. Bet biedrība nav partija un biedrība nav partejiska. Kā šīs biedrības uzdevumu es redzu vākt kopā ekspertīzi, izstrādāt priekšlikumus. Šī biedrība nav radīta, lai pastāvētu līdz vēlēšanām un tad izgaistu, kā tas ir noticis ar dažu labu biedrību. Nekā tamlīdzīga! Šai biedrībai ir ilglaicīgi plāni politikas ietekmēšanā.»

Jaunveidojamo ES ārlietu dienesta vadītāja posteni ieņems ES tirdzniecības komisāre Katrīna Eštona no Lielbritānijas, raksta Diena.lv.

62 gadus vecais H.van Rompujs jau pirms ES līderu tikšanās tika uzskatīts par galveno favorītu uz jauno ES prezidenta amatu, lai gan Eiropā viņš ir diezgan mazpazīstams. Tomēr neoficiāli zināms, ka H.van Rompuja kandidatūru atbalstīja ES vadošais tandēms Vācija un Francija. Lielbritānija uz šo amatu virzīja bijušo premjeru Toniju Blēru, taču viņam ir daudz pretinieku, kas T.Blēru vaino par Eiropas šķelšanu Irākas kara jautājumā.

Db jau rakstīja, ka Latvija uz ES prezidenta amatu virzīja eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Jauno amatu izveidošanu paredz Lisabonas līgums, kas stāsies spēkā 1.decembrī. Pagaidām gan nav īstas skaidrības par ES prezidenta pienākumiem, bet zināms, ka viņa atalgojums būs ap 300 000 eiro gadā. ES prezidentam jāaizstāj tagadējā sistēma, saskaņā ar kuru katra dalībvalsts uz sešiem mēnešiem uzņemas ES vadību.

No 21. līdz 26. oktobrim Latvijā viesosies uzņēmējas un līderes no Irākas, lai piedalītos biedrības Līdere sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotajā konferencē Stiprinot sievietes lomu sabiedrībā, biznesā un attīstībā (Enhancing women’s role in society, business and development).

Konferences mērķi ir iedvesmot Irākas un arī Latvijas pārstāves ar personīgajiem piemēriem, dalīties konkrētā know-how pieredzē sabiedrības un biznesa pārvaldē, attīstībā.

Divu dienu konferencē, kas notiks 22. un 23. oktobrī, dalībniekiem būs iespēja gūt plašākas teorētiskās un praktiskās zināšanas pie zinošiem lektoriem un profesionāļiem tādās jomās kā uzņēmējdarbības vide Latvijā un Irākā, sievietes loma mūsdienu sabiedrībā, sieviete politikā, biznesā un personības attīstība, mentorings teorijā un praksē, kā arī nodibināt kontaktus ar Irākas pārstāvēm un citiem konferences dalībniekiem.

Vizītes laikā Irākas pārstāvēm ir paredzēta tikšanās un apaļā galda diskusija Ārlietu ministrijā, tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un bijušo valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, tikšanās ar Latvijas Institūta direktoru Ojāru Kalniņu, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums.

Viena no biznesa veiksmes atslēgām ir prasme izskaidrot sarežģītas lietas vienkārši, runājot klientiem skaidrā un saprotamā valodā, domā Annija Eizenarma, uzņēmumu Echoo Group un BISS valdes locekle.

Veiksmīga biznesa pamatā slēpjas uzņēmēja spējā iepazīt savus klientus tā, kā iepazīstam savus tuvākos draugus, tikai profesionālā ziņā, atzīmē A.Eizenarma. Uzņēmējam ir jāgrib izzināt un saprast klientu patiesās vajadzības, nevis tikai mēģināt viņus pārliecināt par to, ka konkrētais piedāvātais risinājums vai produkts ir vislabākais, spriež A.Eizenarma, neslēpjot, ka pieturēšanās pie šī principa viņai ir devusi nozīmīgus pavedienus gan jaunu biznesa virzienu attīstīšanai, gan dažādu pakalpojumu pielāgošanai.

Sapnis kļūt par prezidenti

Mani iedvesmo spēcīgas sievietes un mana bērnības autoritāte ir bijusi mūsu kādreizējā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, stāsta A.Eizenarma. “Uz jautājumu - par ko es vēlos kļūt, kad izaugšu liela, mana atbilde vienmēr bija - valsts prezidente. Jāatzīst, ka arī šobrīd es joprojām iedvesmojos un augstu vērtēju V.Vīķi-Freibergu gan kā personību, gan to, ko viņa paveikusi Latvijas valsts attīstībā. Bez tam, attīstoties manām bērnības ambīcijām, viņa ir spēlējusi būtisku lomu arī manas personības veidošanā. Lai gan kā bērns vēl neapzinājos starptautiskās politikas kontekstu un valsts prezidenta atbildības, tolaik, raugoties no malas, man šķita, ka tas ir ļoti cienījams un atbildīgs amats, kurā esot, var darīt daudz nozīmīgas lietas visas valsts labā. Tas manī atstājis ļoti spēcīgu iespaidu, ka iespējams ir viss, kā arī motivējis dzīvē izvirzīt augstus mērķus un iekarot arvien jaunas virsotnes. Īsāk sakot - viss ir iespējams, ja ir apņēmība, mērķtiecība un drosme darīt,” uzskata A.Eizenarma.