Citas ziņas

Ēlerte nodibina Zigfrīda Annas Meierovica vārdā nosauktu biedrību

Lelde Petrāne,21.03.2010

Jaunākais izdevums

«Dombrovska domubiedri šodien nodibinājuši biedrību, kas aicinās katru valsts iedzīvotāju vairāk domāt par politiku, piedāvāt savas idejas un pašiem kļūt par politikas veidotājiem, iesaistoties kādā no biedrības atbalsta punktiem, ko iecerēts dibināt katrā Latvijas novadā. Pirmskara Latvijas neatkarības laika politiķa Zigfrīda Annas Meierovica vārds biedrībai dots gan godinot viņa ideālus, gan tāpēc, ka biedrības tapšana noritējusi Meierovica radinieku dzīvoklī,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Biedrības iniciatore, bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte neslēpj, ka kāda daļa no aktīvākajiem biedrības dalībniekiem, kuri par to izlems, varētu rudenī kandidēt Saeimas vēlēšanās premjera Dombrovska pārstāvētās apvienības Vienotība sarakstā. Taču tie nebūšot tikai kā vārti vieglākai iekļūšanai Saeimā.

S. Ēlerte stāstījusi: «Nē, nu biedrība ir biedrība.. Biedrība ir politiska, jo nodarbosies ar politikas ietekmēšanu. Bet biedrība nav partija un biedrība nav partejiska. Kā šīs biedrības uzdevumu es redzu vākt kopā ekspertīzi, izstrādāt priekšlikumus. Šī biedrība nav radīta, lai pastāvētu līdz vēlēšanām un tad izgaistu, kā tas ir noticis ar dažu labu biedrību. Nekā tamlīdzīga! Šai biedrībai ir ilglaicīgi plāni politikas ietekmēšanā.»

«Noslēpumā ilgi turētie dibinātāji tagad kļuvuši zināmi. To vidū gan uzņēmēji un mākslinieki, gan baņķieri un zinātnieki. Publiciste un bijusī diplomāte Anna Žīgure, Pasaules dabas fonda Latvija direktors Uģis Rotbergs, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Tālis Tisenkopfs, Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Sprūds, finansiste un bijusī Hansabankas vadītāja Ingrīda Blūma, režisors un Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis, bijušais Pirmās partijas un Latvijas ceļa politiķis Georgs Andrējevs, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, sabiedrības par atklātību Delna vadītāja Lolita Čigāne, Ārpolitikas institūta vadītājs un sociāldemokrāts Atis Lejiņš, Nacionālo Bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis.

Ekspertu statusā biedrībā darbosies Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš, Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Vjačeslavs Dombrovskis, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Tilde vadītājs Andrejs Vasiļjevs, arī bijušais Tautas partijas biedrs, arhitekts un uzņēmējs Uldis Pīlēns un citi,» vēstīja Nekā personīga.

Tikšot apsvērts, ka par biedrības goda priekšsēdētāju varētu aicināt eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, uz kuras nupat izdotās grāmatas Kultūra un latvietība atvēršanas svētkiem bija ieradušies arī vairāki biedrības dibinātāji, to vidū arī Ingrīda Meierovica. V. Vīķe-Freiberga gan pagaidām to neapstiprina un arī savus politiskos plānus patur pie sevis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte: Rīgas identitāte nav skaidra

Dienas Bizness,27.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas identitāte nav skaidra, patlaban galvaspilsēta tiek pretstatīta pārējai Latvijai, kas kavē tās attīstību, uzskata Vienotības izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

Sarunā ar Latvijas Radio S. Ēlerte norādīja, ka vispirms ir svarīgi paskatīties uz karti un apskatīties kur mēs esam, kā arī atcerēties to, cik nozīmīga loma bijusi Rīgai Ziemeļeiropas reģionā. «Piederība Ziemeļeiropai nozīmē attīstītu ražošanu, inovācijas, radošumu un jaunradi, caurspīdīgu un caurskatāmu pilsētas pārvaldi,» sacīja S. Ēlerte.

Viņa uzsvēra, ka Rīgas identitāte šobrīd nav skaidra, bet sadarbība ar Ziemeļeiropu – ar Stokholmu, ar Kopenhāgenu, ar Helsinkiem – netiek attīstīta pietiekamā līmenī.

S. Ēlerte norādīja, ka šobrīd Rīga tiek pilnīgi nevajadzīgi pretnostatīta pārējai Latvijai, kas kavē gan galvaspilsētas, gan valsts attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte uzticējusi gandrīz visu naudu Parex bankai

Ieva Mārtiņa,29.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī a/s Diena galvenā redaktore un līdzīpašniece Sarmīte Ēlerte, kura startēs desmitajās Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta lielāko daļu savas naudas uzticējusi Parex bankai un tās meitas uzņēmumam Parex Asset Management.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ēlerte un Dālderis dos padomus Dombrovskim

Madara Fridrihsone,21.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padomniekiem nule kā kļuvuši divi bijušie kultūras ministri – Sarmīte Ēlerte, kura ministra amatu ieņēma iepriekšējā V. Dombrovska valdībā un viņas priekštecis kultūras ministra amatā Ints Dālderis.

Gan S. Ēlerte, gan I. Dālderis 11. Saeimas vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta, bet, neraugoties uz augstām vietām kandidātu sarakstos, neguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai iegūtu deputāta mandātus.

I. Dālderis no 14. novembra uzsācis pildīt Ministru prezidenta padomnieka kultūras un politikas plānošanas jautājumos pienākumus, bet S. Ēlerte no 16. novembra kļuvusi par premjera ārštata padomnieci nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos.

Saskaņā ar runasvīra Mārtiņa Pankes sniegto informāciju, V. Dombrovska padomnieku korpusam pievienojies arī Pēteris Viņķelis, kurš valdības vadītāju konsultēs ES jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Rīgas namu pārvaldnieka finansiālajā darbībā pārkāpumus neatrod

LETA,15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde ir pabeigusi pārbaudi par pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) finansiāli saimniecisko darbību 2014.gadā un pārvaldes ziņojumā par veikto revīziju nav konstatēti pārkāpumi, kas liktu lemt par valdes locekļu atsaukšanu, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) preses sekretāre Laila Ivāna.

Viņa norādīja, ka atbilstoši likumam valdes locekļus var atsaukt par rupju pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu nepildīšanu, kaitējuma nodarīšanu vai nespēju vadīt uzņēmumu.

Jau ziņots, ka šo pārbaudi RNP Ušakovs Audita pārvaldei uzdeva veikt pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas RNP, kad uzņēmuma darbībā atklājās vairākas, iespējams, pretlikumīgas darbības, norādot, ka pēc šīs pārbaudes viņš lems par tālāko rīcību RNP sakarā.

RNP pārstāve Santa Vaļuma aģentūrai LETA pastāstīja, ka RNP jau ir ieviesis deviņus VK ieteikumus no 23, papildus astoņu ieteikumiem ieviešanu plānots pabeigt četru mēnešu periodā, savukārt sešiem ieteikumiem ieviešanu plānots pabeigt līdz 2016.gada 1.jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ēlerte lūdz Valsts kontroli izvērtēt digitālās kultūras kartes ieviešanu

Sanita Igaune,21.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte aicina visas institūcijas, kuru tiesībās vai pienākumos ietilpst kontrole par 750 tūkst. Ls vērtās Latvijas Digitālās kultūras kartes (LDKK) ieviešanu, izvērtēt, vai attiecīgais projekts ir sasniedzis izvirzītos mērķus un tas veikts par atbilstošu finansējumu.

«Tiklīdz būs iespējams, aicinu Valsts kontroli darīt zināmus secinājumus par šobrīd uzsākto revīziju valsts aģentūrā Kultūras informācijas sistēmas (KIS), lai pārliecinātos par līdzekļu izlietojuma pamatotību. Tāpat būtiski būs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) secinājumi par tās veikto pārbaudi minētā projekta ietvaros, jo CFLA veic projekta uzraudzību un kontroli,» norāda S. Ēlerte.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu par LDKK 3. kārtas īstenošanu apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kura projekta apstiprināšanas ietvaros izvērtēja izmaksu atbilstību projekta mērķiem, atzīmē Kultūras ministrija (KM).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte: Rīgu nedrīkst vadīt cilvēks, kurš aktīvi vērsies pret Latvijas valstiskuma pamatiem

Dienas Bizness,18.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētu nedrīkst vadīt cilvēks, kurš aktīvi vērsies pret Latvijas valstiskuma pamatiem, runājot par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) aktivitātēm saistībā ar referendumu par valsts valodu, norāda Vienotības izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

«Pirms gada Ušakovs kopā ar sabiedroto - ekstrēmistu Vladimiru Lindermanu personīgi aktīvi piedalījās referenduma sarīkošanas kampaņā. SC politiķi izmantoja valodu referendumu, lai apzināti mēģinātu šķelt sabiedrību un publiski apšaubīt mūsu valsts pamatus. Uzskatu, ka Ušakovam šī kļūda ir jāatzīst,» savā paziņojumā medijiem pauž Ēlerte.

Viņa norāda, ka «pērnā gada referendums ir stiprinājis pārliecību par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tas ir spēcinājis Satversmē ietverto pamatprincipu neaizskaramību, kā arī veicinājis izmaiņas likumos, lai valsts institūcijām nodrošinātu iespēju vērsties pret antikonstitucionālām politiskām tendencēm, kas nākotnē varētu apdraudēt Latvijas valsts pēctecību».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievu valodas referendumam nauda nākusi arī no Krievijas

Dienas Bizness,14.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās nestabilitātes radīšanai Latvijā ieplūst nezināmas izcelsmes nauda. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pirmo reizi atklāti atzinis - krievu valodas referenduma rīkotāji saņēmuši naudu arī no Krievijas.

Bažas par Latvijā pieaugošo Krievijas ietekmi atklāja Drošības policija savā gada pārskatā, tomēr iestāde gan atteikusies to publiski komentēt, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Kozlovskis norāda, ka daudz lielāka uzmanība gan būtu jāpievērš draudiem, uz kuriem norāda Drošības policija - Krievija cenšas savā virzienā pagriezt krievvalodīgos jauniešus. Bet kā to novērst – pagaidām plāns tikai top.

Tikmēr cilvēktiesību eksperte Sigita Zankovska Odiņa norāda, ka krievvalodīgo jautājumā Latvija ir daudz nokavējusi. Pirms gada, gatavojot integrācijas pamatnostādnes, tobrīd Sarmītes Ēlertes vadītā Kultūras ministrija dokumentā neiekļāva gandrīz nevienu mazākumtautību pārstāvju ieteikumu. Tāpēc šobrīd sarunāties par jauno plānu kā kopīgi problēmu risināt ir vēl grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru apstiprina Māri Bērziņu

Līva Melbārzde,11.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte par ministrijas parlamentāro sekretāru apstiprinājusi rakstnieku Māri Bērziņu. Tāpat ministres padomnieks kultūrizglītības jautājumos būs Egīls Šēfers, kurš jau iepriekš veica šos pienākumus.

Par to liecina Kultūras ministrijā (KM) izplatītais paziņojums. Līdz ar to šobrīd Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes birojā strādā četri cilvēki - vēl arī biroja vadītāja Vita Cīrule, kā arī preses sekretārs Andris Saulītis.

«Šis biroja sastāvs vairs netiks papildināts,» norāda S. Ēlerte. M. Bērziņš 1990. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. Kopš 1988. gada strādājis dažādās privātstruktūrās un valsts iestādēs, 1998. gadā viņš kļuva par jaundibinātā Valsts Kultūrkapitāla fonda direktoru. 2001. gadā M. Bērziņu apstiprināja par Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētāju. Kopš iestādes reorganizācijas 2008. gadā M. Bērziņš pievērsies rakstniecībai un šobrīd izdotas četras viņa grāmatas - īsprozas krājums Gūtenmorgens, bērnu grāmata Resnais svešinieks, romāns Ērika Trauma sapnis un lugu krājums Iztēlojies, par ko M. Bērziņš pērn ieguva Literatūras gada balvu dramaturģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte jaunu partiju neveido

,13.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarmīte Ēlerte nenodarbojoties ar jaunas partijas dibināšanu, bet joprojām atbalsta triju labējo partiju apvienību Vienotība, ziņo Diena.lv.

Vaicāta, vai viņa nākamgad no politikas atbalstītājas uz Saeimas vēlēšanām tomēr varētu kandidēt Vienotības sarakstā, viņa atbildēja: «Visi risinājumi ir iespējami – tie ir taktikas jautājumi. Taču svarīgākais jautājums ir, vai pēc nākamajām vēlēšanām par valsti turpinās lemt vecās sistēmas arhitekti – Šķēle, Šlesers un Lembergs.»

Db.lv jau rakstīja, ka bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte paralēli triju labējo partiju apvienībai apsver jaunas partijas veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ēlerte: nodokļu atlaides ziedotājiem jāsaglabā

Lelde Petrāne,14.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jāsaglabā valsts atbalsts ziedotājiem uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaides veidā, bet vienlaicīgi jābūt noteiktiem skaidriem principiem, kādiem mērķiem un pēc kādiem kritērijiem daļu peļņas ziedo valsts uzņēmumi, uzskata Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Otrdien valdības sēdē, kad valdība skatīja informatīvo ziņojumu Par pastāvošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu izvērtējumu no to efektivitātes un nodokļu administrēšanas viedokļa, kultūras ministre vērsusi uzmanību uz nepieciešamību veicināt mecenātisma tradīciju.

Pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem pērn Latvijas kultūrai privātpersonas un uzņēmumi ziedojuši vairāk nekā 1,2 miljonus latu.

«Gan valsts, gan nevalstisko kultūras iestāžu darbība šobrīd nav iedomājama bez sadarbības ar kultūras labdariem. Valsts pienākums ir veicināt uzņēmēju labo gribu un pilsonisko atbildību Latvijā, veidojot pievilcīgu kutūrtelpu,» norāda S. Ēlerte. Pateicoties mecenātu atbalstam, Latvijā iestudētas teātra izrādes, izdoti mākslas albumi, notikuši koncerti un operas iestudējumi, restaurēti kultūras pieminekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cērtu vecās avenes. Vēl... vēl malka jāsaskalda, jābauda skaistā diena,» laikrakstam Diena atbildējis bijušais tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (Vienotība), trešdien jautāts, ko dara pēc ministra amata pienākumu pildīšanas beigām.

Viņš atzinis, ka nekādu turpmāku plānu viņam pagaidām nav.

Par to, ko darīs turpmāk, pārliecināta nav arī bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) un ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). «Pirms iepriekšējām vēlēšanām apņēmos nākamos četrus gadus veltīt politikai un to arī domāju turpināt, bet veidi, kā to darīt, ir ļoti dažādi, un vēl konkrēti atbildēt nevarēšu - neesmu pieņēmusi lēmumu,» skaidrojusi S. Ēlerte.

Politikā palikt domājot arī A. Kampars, kurš vēloties strādāt partijā, un esot jau izskanējis, ka viņš būs Vienotības ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotības

900 sekundes

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināts - Lembergs: SEB un Swedbank kontrolē amerikāņi

Lelde Petrāne,13.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jā, protams,» tā, vaicāts, vai bankas SEB un Swedbank, pēc viņa domām, kontrolē amerikāņi, atbildējis šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Jautāts, kas ir tie ietekmīgie cilvēki, kuriem šobrīd pieder vara Latvijā - pirms kāda laika teica, ka lielāka vara nekā citiem pieder Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, A. Lembergs laikrakstam Diena atbildējis: «Muļķības. Nekad nav piederējusi. Apskatieties - tie ir sorosieši. Meierovica biedrība. Tīrākā sorosiešu biedrība, un vēl aizvien tās faktiskā līdere ir Sarmīte Ēlerte.»

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kāpēc nacionālā buržuāzija tā ļauj nostiprināties šiem sorosiešiem, Lembergs sacījis: «Tāpēc, ka nacionālā buržuāzija ir sašķelta. Lielākā daļa dzīvo savā dārziņā. Viņus veiksmīgi izdodas savā starpā sarīdīt un atbrīvot vietu lielajiem spēlētājiem. Latvijas nacionālā buržuāzija ir veidojusies pēdējo divdesmit, nevis pēdējo divsimt gadu laikā. Lielākā daļa jau pārdevusi savus īpašumus. Cilvēki kļūst gados vecāki un pārdod. Ja atstāj bērniem, tie vēl ātrāk pārdod. Kad sprāga nekustamo īpašumu burbulis, atkal viena liela daļa nacionālās buržuāzijas izsīka.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Pieņem Rīgas pašvaldības 2016.gada budžetu, deficītu plānojot 669 000 eiro apmērā

LETA,15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Zemgalē

Elīna Pankovska,04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads Zemgalē būvniecībā aizvadīts salīdzinoši aktīvi, pabeigti gan pērn, gan arī šogad iesākti projekti.

Jau otro gadu būvniecības attīstības tempi Latvijā ir diezgan strauji. Tā, piemēram, lielākajā reģiona pilsētā Jelgavā šogad līdz 1. decembrim ir izsniegtas 196 būvatļaujas, savukārt pagājušajā gadā kopējais izsniegto būvatļauju skaits bija 208. Kopumā reģionā realizēti vairāki pašvaldībām nozīmīgi sporta un kultūras projekti. Zemgalē kopumā ir reģistrēti vairāk nekā astoņi procenti no visiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem, liecina Lursoft informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Viens no lielākajiem projektiem, kas šajā gadā pabeigts Zemgalē, ir jaunā Tukuma sporta halle. Kopējās būvniecības izmaksas ir 3,8 milj. eiro. Projekta autors ir SIA Skonto būve, bet būvnieks – SIA Selva būve. Sporta zāle tika nodota ekspluatācijā šā gada augusta beigās. Projekta gaitā ir tapusi jauna sporta halle, kas savienota ar esošo skolas ēku, rekonstruēts stadions, izbūvēts mākslīgā seguma futbola laukums, skrejceļš un ierīkotas vingrošanas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bendiks: Ēlerte grib būt par prezidenti

,19.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais polittehnologs Mārcis Bendiks uzskata, ka bijušās laikraksta Diena vadītājas Sarmītes Ēlertes mērķis ir būt par Valsts prezidenti.

To viņš norādījis laikrakstam Neatkarīgā, sakot, ka Ēlertei neviens cits postenis nav tik pievilcīgs kā šis.

Viņš arī norādījis, ka viņas loma triju partiju apvienošanā ir «aizkustinoša». Bendiks atgādina, ka S. Ēlerte savulaik bijusi galvenais Jaunā laika šķeltnieciskais instruments un izsaka izbrīnu, ka šāds «profesionāls šķeltnieks» grib ko apvienot.

Polittehnologs arī norāda uz cilvēku grupām, kas rotē ap Sorosa finansētajām organizācijām un vēlas pārņemt varu valstī. Šī cilvēku grupa pēc tā esot tiekusies ilgstoši – jau kopš 1997. gada. Komentējot sorosiešu ieceri veidot sabiedrisko organizāciju, kas nodrošinās Saeimas vēlēšanu kampaņu trim partijām vai kādai jaunai, Bendiks norāda, ka viņi var iekrist tajā bedrē, ko paši rakuši citiem, piebilstot, ka politiskās partijas nedrīkst finansēt pastarpināti, līdz ar to viņiem nāksies organizēt pozitīvisma kampaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija apkopojusi aptuveni divu trešdaļu vēlētāju izdarītās atzīmes – izsvītrotos deputātu kandidātus un atzīmētās «+» - zīmes. DB izveidojis iespējamo Saeimas deputātu sarakstu, tomēr jāņem vērā, ka tajā iespējamas izmaiņas, kad tiks apkopotas visas vēlētāju atzīmes.

Tāpat izmaiņas sarakstā Savukārt, ja kāds no šiem deputātiem būs ministrs

Vienotība (33 vietas)

Rīga (9 vietas)

Ģirts Valdis Kristovskis

Lolita Čigāne

Andris Buiķis

Ojārs Ēriks Kalniņš

Ints Dālderis

Inguna Rībena

Imants Viesturs Lieģis

Ilze Viņķele

Rasma Kārkliņa

Vidzeme (12 vietas)

Valdis Dombrovskis

Artis Pabriks

Ilma Čepāne

Ainars Latkovskis

Ina Druviete

Andris Vilks

Edvards Smiltēns

Dzintars Ābiķis

Arvils Ašeradens

Guntars Galvanovskis

Dzintra Hirša

Ilze Vergina

Latgale (2 vietas)

Aleksejs Loskutovs

Kārlis Šadurskis

Kurzeme (4 vietas)

Solvita Āboltiņa

Janīna Kursīte-Pakule

Ingmārs Kuklis

Silva Bendrāte

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Restraurēs Latvijas Nacionālo mākslas muzeju

Jānis Šķupelis,21.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24. janvārī Rīgas dome un Latvijas Nacionālo mākslas muzeja vadība parakstīs līgumu par muzeja restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem, informē Rīgas dome.

Līguma parakstīšanā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Lietuvas vēstnieks Antanasams Valionis un muzeja direktore Māra Lāce. Tāpat aicināta piedalīties arī Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Kopumā Rīgas domes šā gada budžetā minētā muzeja ēkas rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei atvēlēti 700 tūkstoši latu. Tiek paredzēts, ka būvdarbi varētu izmaksāt no 10 līdz 12 miljoniem latu. Visus būvdarbus plānots pabeigt līdz 2014. gadam

Jāatgādina, ka pērn Rīgas domes Īpašuma departamenta rīkotajā starptautiskajā konkursā par mākslas muzeja galvenās ēkas rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrādi, žūrijas komisija par labāko atzina Lietuvas arhitektu biroju ProcessOffice.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Delna: Pērn lielākos ienākumus guvuši Lembergs, Brigmanis un Čepāne

LETA,05.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn 20 lielāko ienākumu guvēju vidū bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kura ieņēmumi sasnieguši 324 002 latus, un deputātu kandidāti Augusts Brigmanis (ZZS) - 73 239 latus un Ilma Čepāne (V) - 65 968 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) pērn nopelnījis - 63 629 latus,

Solvita Āboltiņa (V) - 58 332 latus,

Ainārs Šlesers (ŠRP-LPP/LC) - 55 133 latus,

Ņikita Ņikiforovs (SC) - 50 125 latus,

Jānis Vucāns (ZZS) - 44 949 latus,

Janīna Kursīte-Pakule (V) - 43 078 latus,

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) - 38 312 latus,

Ausma Cimdiņa (ŠRP-LPP/LC) - 35 379 latus,

Oskars Zīds (ZZS) - 34 152 latus,

Staņislavs Šķesters (ZZS) - 33 609 latus,

Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - 33 302 latus,

Valdis Zatlers (ZRP) - 33 202 latus,

Sarmīte Ēlerte (V) - 32 418 latus,

Aija Barča (ZZS) - 32 088 latus,

Ina Druviete (V) - 30 794 latus,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotības

Vienotības

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reformu partija kā Rīgas mēra amata kandidātu vēlas redzēt Bondaru

LETA,03.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reformu partija (RP) kā savu Rīgas mēra amata kandidātu vēlētos redzēt bezpartejisko bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Mārtiņu Bondaru, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma rīcībā esošā neoficiālā informācija.

RP Rīgas nodaļas kopsapulcē paredzēts diskutēt par RP startu Rīgas pašvaldības vēlēšanās. Kopsapulcē paredzēts apspriest jautājumus, kas saistīti ar pašvaldību vēlēšanām, proti, programmu un partijas līderi vēlēšanās Rīgā, iepriekš sacīja RP izpilddirektors Ivo Valdovskis.

Kā vēstīja Panorāma, neoficiāli minētais iespējamais Rīgas mēra amata kandidāts, pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts no kandidēšanas atteicies. Tāpēc partijā tiekot pieļauts, ka mēra amata kandidāts varētu arī nebūt RP biedrs un esot vēlme pierunāt Bondaru.

Raidījums norāda, ka rīt paredzētajā RP kopsapulcē konkrēts mēra amata kandidāts varētu arī netikt nosaukts un varētu tikt pieņemts lēmums, ka pieļaujamas iespējas sākt sarunas ar bezpartejisku kandidātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Okupācijas muzeja ekspozīcijas provizoriskās izmaksas - 700 tūkstoši eiro

Žanete Hāka,05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB) izsludinājusi Latvijas Okupācijas muzeja jaunajās ekspozīcijas dizaina konkursu, informē LOMB.

Ekspozīcija atradīsies pārbūvētajā muzeja ēkā Latviešu strēlnieku laukumā 1. Pieteikšanās konkursam un dokumentu saņemšana ir noteikta līdz 16. septembrim. Savukārt konkursa darbi pretendentiem, kas būs pieteikušies, jāiesniedz līdz 29. novembrim plkst. 17.00.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrība šā gada 19. jūlijā pilnsapulcē nolēma, ka vislabākais risinājums modernas, pievilcīgas ekspozīcijas dizaina iegūšanai būs rīkot atklātu dizaina konkursu. Pretendentiem - fiziskām vai juridiskām personām vai personu apvienībām, kas vēlēsies pieteikties, jābūt izstrādājušām un īstenojušām vismaz vienu līdzīgu ekspozīciju, izstādes vai sabiedriski nozīmīga pasākuma dizaina projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs: par banku kļūdām jāmaksā to īpašniekiem, nevis nodokļu maksātājiem

Vēsma Lēvalde, Db,26.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā padziļinās banku krīze un tuvākajā laikā bankrotēs vēl kāda banka, intervijā Neatkarīgajai (NRA) apgalvo Ventspils mērs Aivars Lembergs. Lai šobrīd veiktu privatizāciju, neesot valstiski racionālu argumentu, jo šobrīd varēs dabūt zemāko cenu, norāda A. Lembergs.

«Ja ir mērķis valsts īpašumus pārdot kādam pircējam, kas zināms vien dažiem, par zemāko cenu – tad tā jau ir cita loģika,» tā A. Lembergs. Parex banku gan varot pārdot, jo tur uzdevums ir atgūt valsts ieguldīto naudu ar nelieliem procentiem, viņš piebilst. Tomēr pamatā banku krīze prasa mainīt komercbanku darbības politiku ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, pirmkārt, jau ASV, uzskata Lembergs. Viņaprāt, šobrīd Latvijā padziļinās banku krīze. Lai varētu īstenot krīzes vadību, banku uzraudzība pilnībā būtu jānodod attiecīgo valstu valdībām. Jau 15 gadus valdība banku darbību neuzrauga, atgādina Ventspils mērs. Rezultātā šobrīd par banku kļūdām maksā valdība, tātad nodokļu maksātāji. Par kļūdām esot jāmaksā banku īpašniekam, nevis valdībai. Uz jautājumu, vai tuvākajā laikā Latvijā bankrotēs vēl kāda banka, Ventspils mērs atbild nešaubīgi: Protams. Viņš uzsver, ka viens no Latvijas trumpjiem sarunās ar SVF varēja būt arguments – ja jūs mums nepalīdzēsiet, mēs neglābsim ziemeļvalstu bankas. «Banku afēras ir problēmu problēma. Banku uzraudzība nevar būt ārpus valdības,» norāda A. Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru