Farmācija ir daudzšķautnaina industrija, kurā nepieciešami ļoti daudz un dažādi speciālisti, tāpēc es esmu pārliecināts, ka komandai ir galvenā loma, lai bizness šajā nozarē varētu kļūt par veiksmes stāstu, domā Juris Bundulis, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Ir ļoti svarīgi, lai visi cilvēki komandā būtu uz viena viļņa, spriež J.Bundulis, uzsverot, ka jebkuras veiksmīgas komandas pamatā ir prasme veidot savstarpējās attiecības. Man ir svarīgi, lai šīs attiecības būtu godīgas, cieņpilnas un vērstas uz kopīgiem sasniegumiem, atzīmē J.Bundulis. Viens no maniem pamata principiem ir nekad nemelot - ne sev, ne citiem, tāpēc šo spēju augstu novērtēju gan savos kolēģos un komandā, gan sadarbības partneros, pauž Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Virziens skaidrs

Vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem manī mitusi jau kopš bērnības, jo, kad biju pavisam mazs, gribēju kļūt par ugunsdzēsēju, atminas J.Bundulis. “Skolas vecumā savukārt jau zināju, ka vēlos savu nākotni saistīt ar dabaszinātnēm. Man ļoti patika un padevās visi eksaktie priekšmeti, jo īpaši matemātika. Tajā noteikti savs nopelns ir arī manam matemātikas skolotājam, kurš mācēja radīt interesi par šo jomu. Manu vēlmi pēc vidusskolas beigšanas studēt dabaszinātnes noteikti ietekmēja arī mamma, kas visu mūžu strādāja Rīgas Farmaceitiskās fabrikas Kvalitātes kontrolē,” stāsta Olainfarm valdes priekšsēdētājs, kurš dzīves laikā ieguvis divus doktora grādus - vienu ķīmijā, bet otro - bioloģijā.“Studēt dabaszinātnes man likās loģiski, jo mani vienmēr ir interesējusi daba, procesi tajā un mijiedarbība ar cilvēku.

Lai Latvijā atrisinātu jautājumu par zāļu finansiālo pieejamību, būtu nepieciešama stratēģija visai nozarei nākamajiem pieciem gadiem, intervijā pauda zāļu ražotāja "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

"Mēs rēķinājām, ka kompensējamām zālēm ik gadu būtu jāpiešķir papildu 50 līdz 70 miljoni eiro, kas no valsts budžeta viedokļa nav milzīgi līdzekļi. Tad medikamentu finansiālā pieejamība uzlabotos būtiski," sacīja Bundulis, uzsverot, ka farmakoterapija ir viena no izmaksu efektīvākajām metodēm, un ambulatori ārstēties ar zālēm ir daudz lētāk, nekā nonākt slimnīcā ar visām tur esošajām papildu izmaksām.

"Bet, protams, tad, kad naudas visam nepietiek, šādi lēmumi nav viegli pieņemami. To es arī varu saprast, bet tas ir arī stāsts par prioritātēm un cilvēku kā vērtību Latvijā," piebilda valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī sacīja, ka šogad kompensējamo medikamentu sistēmai papildus tika piešķirti 50 miljoni eiro, taču apmēram puse no šīs summas tiks ieguldīta parādu dzēšanai par iepriekšējo gadu. Vienlaikus Bundulis atzinīgi vērtēja soli kompensāciju par zālēm smagu slimību ārstēšanai palielināt no 75% līdz 100% un pārējām kompensācijas apjomu palielināt no 50% līdz 75%. Taču tas, kā uzsvēra Bundulis, nepalielina pacientu skaitu, kas saņems kompensējamos medikamentus, jo jaunu diagnožu, par kurām domātiem medikamentiem varēs saņemt kompensācijas, ir maz.

Juris Bundulis ir atkāpies no neatkarīgā padomes locekļa amata veselības uzņēmumu grupā AS "Repharm", paziņojot to uzņēmuma vadībai un akcionāriem. Līdz ar šo atkāpšanos Juris Bundulis vairs neieņem nevienu amatu AS "Repharm" grupas uzņēmumos, informē AS "Repharm".

"Pieņemot piedāvājumu kļūt par "Olainfarm" padomes locekli, apzinājos, ka divu tik būtisku amatu apvienošana nav pilnvērtīgi iespējama. Darbs "Olainfarm" prasīs lielu atbildību, lai sasniegtu ražotnes izvirzītos mērķus, tādēļ vēlos visu savu uzmanību un zināšanas veltīt tam," lēmumu par "Repharm" atstāšanu skaidro Juris Bundulis.

Par Olainfarm padomes priekšsēdētāju iecelts Juris Bundulis 

Par AS "Olainfarm" padomes priekšsēdētāju ir iecelts Juris Bundulis un par padomes...

"Juris Bundulis nenoliedzami ir veselības nozares profesionālis ar skaidru nozares vērtējumu, zināšanām un pieredzi. Mēs augstu vērtējam J.Bunduļa paveikto "Repharm" grupā, bet arī respektējam viņa pieņemto lēmumu par jauniem profesionālajiem izaicinājumiem. Jurim Bundulim nebija iespēju vienpersoniski ietekmēt AS "Repharm" padomes lēmumus, jo tā ir koleģiāla institūcija. Tomēr, lai neradītu nekādus riskus, atbalstām Jura Bunduļa lēmumu atstāt amatu AS "Repharm" grupas uzņēmumos, uzsverot, ka "Repharm" grupa pilnībā ievēro konkurenci regulējošos normatīvos aktus," komentē AS "Repharm" padomes priekšsēdētāja vietnieks Dins Šmits.

Izdevniecības Dienas bizness konferencē Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis uzsvēra nacionālās medikamentu ražošanas nozīmību, atbalstot zāļu pieejamības nepārtrauktību krīzes apstākļos, un akcentēja svarīgākos faktorus, kuri veicinātu nozares izaugsmi.

Pasaulē medikamentu tirgus aug, un straujākais pieaugums notiek valstīs, kurās ir vismazāk sakārtota veselības aprūpes pieejamības sistēma. Eiropas Savienībā (ES) un ASV šī nozare ir stabila, tādēļ tajā nav vērojami strauji izrāvieni.

“Arī Latvijai vēl ir, kur attīstīties, un viens no virzieniem ir zāļu kompensācijas sistēmas sakārtošana, piešķirot tai nepieciešamo finansējumu vismaz Eiropas vidējo rādītāju līmenī” teic Juris Bundulis, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, nacionālo zāļu ražotāju resursi un potenciāls patlaban valsts līmenī netiek pietiekami novērtēti.

Eiropas Savienības valstīts vidēji 40% medikamentu tiek importēti, bet ap 60% ražoti uz vietas, savukārt Latvijā imports veido 94%, turpretī nacionālo ražotāju īpatsvars tirgū ir vien 6% (kopš 2022. gada tas ir pieaudzis par 1%). Tomēr 60 līdz 80% farmaceitisko vielu Eiropas ražotājiem nodrošina Ķīna un Indija. Šajās piegāžu ķēdēs mēdz būt pārrāvumi, kas apgrūtina darbu ražotājiem, sevišķi spilgti šīs problēmas izgaismojās Covid-19 pandēmijas laikā.

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" šodien rīkos konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni.

Konference noritēs trīs blokos - "Sabiedrības veselība šķērsgriezumā", "Farmācijas un medicīnas loma X stundā" un "Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika".

Olainfarm dubultos apgrozījumu  

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir...

"Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā tiek nodrošināta pilna zāļu attīstības un apgādes ķēde, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe.

J.Bundulis uzsver, ka Latvijā ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus, tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu, piebilst Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta ("American Enterprise Institute", AEI) vecākā līdzstrādniece, "Foreign Policy" un "Politico Europe" žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konferencē piedalīsies tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji - "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Bundulis un "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags.

Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas "Stockholm School of Economics in Riga" profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Zāļu ražotāji nav ieinteresēti medikamentus pieteikt un reģistrēt Latvijā nabadzīgā zāļu kompensācijas budžeta dēļ, intervijā sacīja zāļu ražotāja "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš pauda, ka kopumā konkurence Latvijas un Baltijas tirgū medikamentu tirgū ir līdzīga Rietumu tirgiem - principā tirgus līderi no tirgus uz tirgu būtiski nemainās. Vienlaikus viņš skaidroja, ka ikvienā tirgū ir divi aspekti - fiziskā pieejamība jeb tas, vai zāles ir aptiekās, un finansiālā pieejamība jeb tas, vai iedzīvotāji konkrēto medikamentu var atļauties, proti, par to var samaksāt.

"Te milzīga loma ir valsts zāļu kompensācijas sistēmām, jo, līdzko iedzīvotājiem maksājums par viņiem nepieciešamo medikamentu ir pārāk liels, tā uzreiz ir problēmas un zāļu cenu jautājums kļūst sāpīgs," sacīja Bundulis, piebilstot, ka no zāļu fiziskās pieejamības skatu punkta Latvija ne ar ko īpaši neatšķiras no citiem Eiropas tirgiem, jo, ieejot aptiekā, plauktos plaši pārstāvēti dažādu valstu ražotāji, tāpat kā tas ir citviet.

Mūsdienās jaunas, oriģinālas zāles atklāt ir ļoti sarežģīti un ļoti dārgi, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas zāļu ražotāja «Grindeks» valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš norādīja, ka investīcijas, kas nepieciešamas jaunu produktu izstrādē, šobrīd ir krietni lielākas nekā pirms 20-30 gadiem. «Šodien jaunas, oriģinālas zāles atklāt ir ļoti sarežģīti un ļoti dārgi. Pirms doties šajā virzienā, tas ir rūpīgi jāvērtē,» teica Bundulis.

Vienlaikus vinš atzīmēja, ka ir ļoti daudz jaunu iespēju attiecībā jau uz esošajām zālēm, tostarp «Grindeks» attīstībā, atklājot jaunas īpašības jau esošajām, pārbaudītajām zālēm. «Mums ir daudz iespēju piedalīties citos tirgos ar tiem produktiem, kas mums jau ir un ir pārbaudīti un atzīti. Attīstības iespēju ir ļoti daudz, tās visas ir jāprot savlaicīgi izmantot,» norādīja «Grindeks» valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 7.novembrī LZA prezidents Ivars Kalviņš pasniedza goda doktora bioloģijā (Dr.h.c.biol.) diplomu AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājam Jurim Bundulim.

Dr.h.c.biol. Juris Bundulis, kā atzīmē LZA ieteikumā par goda doktora grāda piešķiršanu, ir erudīts eksperts Latvijas farmācijas sistēmā. Savu pieredzi krājis, strādājot atbildīgos amatos šajā jomā vairāk nekā 30 gadu garumā.

Pēc sešiem gadiem Organiskās sintēzes institūtā, J. Bundulis savu profesionālo karjeru cieši saistīja ar farmāciju un veselības aprūpi – 16 gadus nostrādāja AS “Grindeks” un pusi no šī laika bija uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Pēc tam 12 gadus strādāja valsts pārvaldē – Veselības un Labklājības ministrijās.

Šis laiks J. Bundulim sniedza iespēju paraudzīties uz farmācijas nozari no citas perspektīvas, daudz detalizētāk izprotot farmācijas lomu kopējā veselības aprūpes sistēmā. No 2021. gada, esot AS “Olainfam” vadītāja amatā, šī pieredze Jurim Bundulim devusi iespēju medikamentu ražotājus uztvert ne tikai kā produktu izstrādātājus un ražotājus, bet arī kā pakalpojumu sniedzējus, kas rūpējas par cilvēku veselību un dzīvību.

Farmācijas uzņēmuma “Olainfarm” akcionāru sapulce 22. septembrī apstiprinājusi dinamiskāku stratēģijas īstenošanu ar koncentrētāku vadības komandu, lai ar pētniecības un inovāciju palīdzību nostiprinātos Rietumu tirgos.

Par AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju iecelts Juris Bundulis. Valde turpmāk darbosies trīs cilvēku sastāvā līdzšinējo četru vietā, un darbu valdē veiks arī Andris Jegorovs un Jānis Leimanis.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Buks, kurš pārraudzīja sekmīgu uzņēmuma transformāciju no biržas par privāto uzņēmumu un uzsāka optimizācijas procesus, turpmāk vadīs uzņēmuma padomi piecu cilvēku sastāvā. Šāda uzņēmuma līderības kompetenču koncentrēšana valdē un padomē ļaus mērķtiecīgāk īstenot pērnā gada nogalē publiskoto stratēģisko attīstību Rietumu tirgos un pilnvērtīgi investēt jaunu produktu izstrādē un pētniecībā.

“Esmu pagodināts jaunajā līderības modelī strādāt kopā ar farmācijas, finanšu, vadības un korporatīvās pārvaldības jomas līderiem, kas kopā ar savām komandām radīs jaunu produktu portfeli, paplašinās tirgus daļu Latvijā un visā Baltijas reģionā, kā arī virzīsies Rietumeiropas tirgos. Mūsu mērķis ir būt starp 10 lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā. Līdzšinējā vadības struktūrā esam sagatavojuši labus priekšnoteikumus mūsu mērķu sasniegšanai, tagad varēsim tos īstenot vēl straujāk!” norāda “Olainfarm” jaunais valdes priekšsēdētājs J.Bundulis.

Ķīmijas nozare ir viena no vadošajām apstrādes rūpniecībā un, neraugoties uz nelabvēlīgās ģeopolitiskās situācijas ietekmi, pašlaik nozare piedzīvo strauju attīstību, apliecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Tā ir eksportorientēta (78% saražotā tiek eksportēts) nozare, turklāt ar augstu pievienoto vērtību, piektdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas ķīmijas nozares vadošie eksporta produkti ir farmaceitiskie izstrādājumi – 37% no kopējā nozares eksporta kopapjoma, plastmasas izstrādājumi (17%) un stikla šķiedra (8%). V. Skrīvelis atzīst, ka nozares apgrozījums gadā uz vienu strādājošo ir 80 000 eiro, salīdzinājumam kokapstrādē – 35 000 gadā.

Viena no nozares galvenajām problēmām ir speciālistu trūkums. Pēc V. Skrīveļa teiktā, lai nozare sekmīgi attīstītos, tuvākos piecos gados ir nepieciešami papildus vēl vismaz 1000 speciālistu. Ja situācija nemainīsies, ar vietējiem spēkiem to nodrošināt nebūs iespējams. «Katru gadu Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte uzņem 150 studentu, no tiem absolventi ir tikai 75. Tas ir absolūti nepietiekami, līdz ar to mēs nopietni domājam par speciālistu importu no trešajām valstīm,» stāsta V. Skrīvelis.

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, konferencē par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

Pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību norisinājās 9.martā.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Patlaban biznesa vides attīstību Latvijā kavē demogrāfija, reģionālā attīstība, notikumi eirozonā, kā arī ierēdņu muļķība un reizumis aplama sabiedrības uztvere, diskusijā Kā nodokļi un citas izmaksas ietekmē biznesu un ekonomiku? sacīja uzņēmēji.

«Pirmkārt, uztrauc demogrāfija un reģionālā attīstība Latvijā. Otra lieta - mums ir liela daļa krīzes mantojuma, kas tā vai citādi ir jāizvērtē, un jātiek uz priekšu, virzot caur tiesu sistēmu. Trešā, kas laikam ir pozitīvi, ir tādu klientu kā AS Grindeks veiksme tirgos ārpus Latvijas,» sacīja AS SEB banka valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs sacīja, ka nozīmīgi ir ārējie faktori, kas ievieš zināmu neskaidrību.

«Tie ir notikumi eirozonā, Itālijā, Spānijā, nerunājot par Grieķiju, kas nosaka biznesa vides piesardzību arī Latvijā. Lai gan Latvija atrodas uz augšupejošas līknes, tomēr, ja nav skaidrības par gala patēriņu Eiropas tirgū, tas bremzē Latvijas biznesu. Piegādājot elektrību Latvijas biznesam, gribam, lai mūs patērē arvien vairāk. Šī nenoteiktība darbojas kā bremze,» sacīja Žīgurs.

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.jūlija numurā:

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Koncerna Grindeks apgrozījums 2012. gada pirmajā ceturksnī bija 15,94 milj. latu, kas ir par 1,94 milj. latu jeb par 13,9% vairāk kā pērnā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt koncerna neto peļņa sasniegusi 1,64 milj. latu, kas gada griezumā ir pieaugums 0,14 milj. latu jeb 9,3% apmērā.

Par to liecina biržā publicētais uzņēmuma pirmā ceturkšņa finanšu pārskats.

Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis stāsta, ka pirmajā ceturksnī tika veikts būtisks darbs produktu portfeļa izvērtēšanā, kas no uzņēmuma «prasīja spēju mobilizēties, toties tagad ir skaidra produktu attīstības vīzija tuvākajiem desmit gadiem, kas konkurencē rada stabilitāti un papildu priekšrocības».

Uzņēmuma bruto peļņas rentabilitāte 2012. gada pirmajā ceturksnī bija 54,1%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 10,3%. Šā gada pirmajā ceturksnī koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 42 pasaules valstīm – kopumā par 15,12 milj. latu.

Farmācijas kompānijas Grindeks apgrozījums pirmajā pusgadā bija 40,7 miljoni eiro, kas ir par 13,9 miljoniem eiro jeb par 25,5% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, pirmajā pusgadā bija 2,8 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, ir samazinājusies par 3,1 milj eiro vai 52,5%. Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā pusgadā bija 57%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 6,9%. Šā gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 56 pasaules valstīm, kopumā par 38,6 miljoniem eiro, kas ir par 13 miljoniem eiro jeb par 25,2% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā.

Vairumtirdzniecības noliktavu atlikumu optimizācija un nacionālo valūtu devalvācijas risku vadība iezīmējas kā būtiska tendence galvenajos Grindeks gatavo zāļu tirgos. Šie ir svarīgākie iemesli, kas ietekmējuši apgrozījuma rādītāja samazinājumu pirmajā pusgadā. Savukārt neto peļņas rādītāja samazinājums ir skaidrojams ar ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā divos stratēģiskajos projektos. Sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem sekmīgi pabeigti kardioprotektīvās vielas – GBB hidroksilāzes inhibitora ar oriģinālu struktūru – ķīmiskie un preklīniskie farmakoloģiskās efektivitātes pētījumi, kas ir nozīmīgs posms jauna medicīnas preparāta radīšanā. Otrs projekts ir medikamenta Mildronāts® reģistrācija Ķīnā, kur šobrīd tiek veikts preparāta 3. fāzes klīniskais pētījums.

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis ceturtdien, 17.jūnija, akcionāru ārkārtas sapulces ievēlēto jauno zāļu ražotāja AS "Olainfarm" padomi un izmaiņas valdē, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 19.jūnija "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs ir Juris Bundulis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Sandis Petrovičs, bet padomes locekļi - Andrejs Leibovičs, Pēteris Rubenis un Irina Maligina.

Tāpat no 19.jūnija "Olainfarm" valdes loceklis ir Jānis Leimanis. Kopā ar viņu valdē darbojas arī Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Raimonds Terentjevs. Leimanim, Bušbergai un Balderei-Sildedzei ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi, bet Terentjevam - kopā ar vismaz diviem citiem valdes locekļiem.

Jau ziņots, ka 17.jūnijā "Olainfarm" akcionāri ārkārtas sapulcē ievēlēja jaunu uzņēmuma padomi. Akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā piedalījās vairāk nekā 70% uzņēmuma akcionāru, padomē uz piecu gadu termiņu tika apstiprināti pieci pārstāvji - Bundulis, Leibovičs, Rubenis, Petrovičs un Irina Maligina. Padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums noteikts 21 000 eiro apmērā.

Līdz šā gada beigām vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS “Olpha” vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs un Apvienotajā Karalistē piedāvās četrus dažādus jaunus medikamentus, kuriem ir noslēdzies reģistrācijas process un izpildītas arī pārējās regulatorās prasības.

Jaunie medikamenti paredzēti uroloģisko, onkoloģisko un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Plānots, ka nākamgad ES tirgos nonāks vēl vismaz 18 jauni patentbrīvie medikamenti.

Tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno ievērojami palielināt savu produktu portfeli, papildinot to ar patentbrīvajiem medikamentiem. Pašlaik ir apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni preparāti, kuriem ir sākta reģistrācija vairāk nekā 10 ES valstīs. Pašlaik reģistrācijai ir iesniegti jau 32 medikamenti, bet izstrādes procesā ir vēl aptuveni 100 jaunu produktu. Divi no jaunajiem “Olpha” medikamentiem, kam šogad varēs sākt komercializācijas, ir paredzēti uroloģisko slimību, bet pa vienam preparātam sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību ārstēšanai.

«Tā ir Latvijas vidējā alga reiz divi,» tā, atbildot uz jautājumu, kāda ir vidējā alga, kuru maksājat saviem darbiniekiem, stāstījis a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

«Pieredzējuši vadītāji saņem apmēram pusotru tūkstoti latu mēnesī; direktoru līmeņa speciālisti un laboratorijas vadītāji - pat vairāk nekā pirmās amatpersonas valsts pārvaldē. Ar to es domāju ministriju valsts sekretāru atalgojumu. Ir par ko padomāt valsts konkurētspējas kontekstā, vai ne?» intervijā laikrakstam Neatkarīgā turpinājis stāstīt uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī skaidrojis: «Gribu uzsvērt kādu aksiomu - Grindeks ir deklarējis, ka ikviens darbinieks tam ir milzīga vērtība. Analogi to pašu varu teikt arī par uzņēmuma klientiem. Katrs zāļu lietotājs mums ir milzu vērtība. Paskaidrošu: ja ražotājs nodarbojies ar iestāstīšanu, reklāmās pārspīlē produktu īpašības, tad agrāk vai vēlāk atklāsies patiesā aina.

Latvijas farmācijas nozare šobrīd nevar justies stabili, jo Veselības ministrija ir paziņojusi, ka piedāvās virkni regulējuma izmaiņu aptieku darbībā, taču vēl aizvien nav skaidrs, kādas tās būs.

"Ik pa laikam tiek virzīta kāda likumdošanas iniciatīva. Nesenais piemērs ar aptieku izvietojuma kritēriju maiņu – virzība sākta, bet turpinājuma pagaidām nav. Trūkst stratēģiska redzējuma par farmācijas tirgus virzību Latvijā vismaz tuvāko 5–7 gadu laikā. Turklāt šis viss notiek Covid-19 pandēmijas laikā, kas prasa no aptiekām papildu slodzi," situāciju nozarē raksturo Aptieku īpašnieku asociācijas (AĪA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Aptieku izvietošanas kritēriju analīze var novirzīt no galveno problēmu izpratnes nozarē, Dienas Biznesam atzīst AS Repharm neatkarīgais padomes loceklis Juris Bundulis. Viņš norāda, ka ļoti svarīgs aspekts nozarē, par ko ir jārunā valsts līmenī, – kompensējamo zāļu iegāde un pieejamība. Ja iedzīvotājam izdevumi par medikamentiem ģimenes budžetam ir pārāk lieli, viņš nespēj iegādāties tos nepieciešamajā apjomā. Nepietiekams finansējums ir lielākā problēma kompensējamo zāļu nodrošināšanas sistēmā.

AS Grindeks un Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) nostiprinājis ilggadējo sadarbību ar jaunu līgumu, tādējādi no atsevišķiem pētniecības projektiem pārorientējoties uz stratēģisku ilgtermiņa sadarbību un paverot jaunas perspektīvas zāļu pētniecībā, attīstībā un izstrādē, informē AS Grindeks.

Līguma mērķis ir padarīt līdzšinējo sadarbību vēl ciešāku, lai efektīvāk un mērķtiecīgāk varētu pielāgoties globālā farmācijas tirgus prasībām un radītu jaunus ārstniecības līdzekļus sabiedrības veselības uzlabošanai.

«Sadarbības līguma parakstīšana ar Grindeks ir liels abpusējs ieguvums gan uzņēmumam, gan mūsu institūtam, kura pieredze jaunu zāļvielu izstrādē mērāma jau desmitgadēs. Ceru, ka ilgtermiņā kopējās sadarbības rezultāti būs redzami sabiedrībai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē,» stāsta OSI direktors Osvalds Pugovičs.

Arī AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis uzsver, ka veiksmīgas un ciešas sadarbības izveidošana pētniecības un izstrādes jomā ir viens no farmācijas industrijas uzņēmumu izaugsmes stūrakmeņiem.

Baltijas farmācijas uzņēmumu AS “Olainfarm” 5.februārī apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš kopā ar uzņēmuma vadību pārrunāja aktuālos jautājumus par Latvijas medikamentu ražotāju attīstības iespējām, “Olainfarm” jauno produktu portfeli, investīcijām modernizācijā un ražošanas jaudu kāpināšanā, kā arī vēl straujāku darbības paplašināšanu Rietumvalstu un Pasaules tirgos.

Tikšanās laikā ministrs apmeklēja arī “Olainfarm” zāļu ražotni, kurā ik gadu tiek saražotas un nodrošinātas pacientiem vairāk nekā viens miljards tablešu un kapsulu. Saskaņā ar uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, jau tuvākajos gados arī ar valsts atbalsta programmu palīdzību ražošanas jaudas ir plānots ievērojami palielināt, eksporta apjomiem uz jauniem tirgiem pieaugot vairāk kā par 80%.

“Farmācija ir viena no spēcīgākajām un eksportspējīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, kurai ir ļoti augsts eksporta potenciāls. Tā nenoliedzami sniedz nozīmīgu pienesumu valsts kopējā attīstībā un izaugsmē, turklāt radot augstas pievienotās vērtības produktus. “Olainfarm” ir lielisks piemērs tam, ka mērķtiecīgi investējot automatizācijā, digitalizācijā un modernizācijā, kā arī produktu portfeļa paplašināšanā un jaunu tirgu apgūšanā, Latvijas uzņēmumi varēs vēl sekmīgāk konkurēt ar lielajiem pasaules līmeņa spēlētājiem. Valsts uzdevums ir efektīvi un pārdomāti sniegt atbalstu uzņēmumiem eksportspējas veicināšanai gan ar dažādiem finanšu instrumentiem, gan padarot mūsu uzņēmējdarbības vidi vietējiem komersantiem daudz draudzīgāku, piemēram, samazinot administratīvo slogu. Mums ir jāveido tāda uzņēmējdarbības vide, kas Latvijai gan piesaista jaunas investīcijas, gan palīdz augt un attīstīties nacionālā kapitāla uzņēmumiem,” tikšanās laikā uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.