Patlaban biznesa vides attīstību Latvijā kavē demogrāfija, reģionālā attīstība, notikumi eirozonā, kā arī ierēdņu muļķība un reizumis aplama sabiedrības uztvere, diskusijā Kā nodokļi un citas izmaksas ietekmē biznesu un ekonomiku? sacīja uzņēmēji.
«Pirmkārt, uztrauc demogrāfija un reģionālā attīstība Latvijā. Otra lieta - mums ir liela daļa krīzes mantojuma, kas tā vai citādi ir jāizvērtē, un jātiek uz priekšu, virzot caur tiesu sistēmu. Trešā, kas laikam ir pozitīvi, ir tādu klientu kā AS Grindeks veiksme tirgos ārpus Latvijas,» sacīja AS SEB banka valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols.
AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs sacīja, ka nozīmīgi ir ārējie faktori, kas ievieš zināmu neskaidrību.
«Tie ir notikumi eirozonā, Itālijā, Spānijā, nerunājot par Grieķiju, kas nosaka biznesa vides piesardzību arī Latvijā. Lai gan Latvija atrodas uz augšupejošas līknes, tomēr, ja nav skaidrības par gala patēriņu Eiropas tirgū, tas bremzē Latvijas biznesu. Piegādājot elektrību Latvijas biznesam, gribam, lai mūs patērē arvien vairāk. Šī nenoteiktība darbojas kā bremze,» sacīja Žīgurs.
Tikmēr Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols sacīja, ka reklāmas industrijā būtiskākais jēdziens, kas parasti uztrauc, ir muļķība.
«Tā ir muļķība ierobežot legālā alkohola reklāmu, muļķība sagraut vides reklāmas tirgu Rīgā, iespējamā muļķība ielikt MTG-LNT darījumā aktīvu atsavināšanas iespēju,» sacīja Ozols.
Savukārt mobilo sakaru operatora SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde sacīja, ka telekomunikāciju nozarē traucē sabiedrības uztvere, kurai radies priekšstats, ka telekomunikācijām un informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem jābūt visur, un par to nav jāmaksā.
«Tam ir objektīvs iemesls, to radīja interneta industrijas attīstība. Internetā viss šķietami ir par brīvu, un tas tika attiecināts arī uz pārējām telekomunikācijām. Lai šos pakalpojumus varētu piedāvāt, jāveic ļoti lieli kapitālieguldījumi. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms, ko esam realizējuši šajos 20 gados, ir gandrīz 300 miljoni latu. Tas ir jāturpina, jo tehnoloģijas mainās - gan aparatūra, gan programmatūra. Ir zināms paradokss, kas raksturīgs tieši telekomunikāciju nozarei. Jo mazāk lietotājs jūt šo tehnoloģisko vidi, jo dārgāk šī tehnoloģiskā vide izmaksā,» norādīja Binde.
Tikmēr AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis sacīja, ka viņa pārstāvētajā biznesā īpašu traucēkļu nav.
«Es kā neglābjams optimists nevarēšu nosaukt kaut ko, kas ļoti traucētu. Pat gadalaiki, vismaz trīs no četriem, zināmā mērā mums palīdz, jo tajos cilvēki vairāk slimo. Ja runātu par izaicinājumiem, tad lielā dilemma ir sabiedrības veselības drošības apsvērumi, - cik sabiedrība kopumā gatava maksāt par šo drošību. Ir aksioma - pirmie 85% līdz 90% drošības maksā 1000 latu. Katrs nākamais procents - 10 000, 100 000 un 1 000 000. Ja agrāk medikamentu pētījumi maksāja miljonu vai desmit miljonus, tagad maksā simtus miljonus. Tas nozīmē, ka viena medikamenta izstrāde, piemēram, maksā tuvu miljardam. Iedomājieties, kādam jābūt apgrozījumam, lai šo naudu atpelnītu un vēl investētu nākotnē. Par to jādomā globāli - vai gribam absolūtu drošību, kura pat teorētiski nav iespējama,» rezumēja Bundulis.