Pasaulē

Valūtas svārstību dēļ Ziemeļamerikas un Eiropas uzņēmumi zaudējuši 20,18 miljardus dolāru

LETA--AFP,17.03.2015

Jaunākais izdevums

Uzņēmumi Ziemeļamerikā un Eiropā pērnā gada ceturtajā ceturksnī cietuši vienus no lielākajiem zaudējumiem pēdējos trīs gados, kas saistīti ar negatīvu valūtas svārstību ietekmi, ziņo ASV kompānija FiREapps, kas biznesiem nodrošina valūtas ietekmes pārvaldes risinājumus.

FiREapps apkopotie dati liecina, ka ceturtajā ceturksnī negatīvu valūtas svārstību kopējā radītā ietekme sasniegusi 20,18 miljardus dolāru, reģistrējot augstāko līmeni kopš 2011.gada, kad tika sākta šādu datu apkopošana.

Ziemeļamerikas uzņēmumi saskārušies ar vislielākajiem valūtas svārstību sarežģījumiem, ņemot vērā eiro krīzi trīs mēnešos līdz decembrim, norāda FiREapps.

Ziemeļamerikas kompānijas ceturtajā ceturksnī zaudējušas 18,66 miljardus dolāru, bet Eiropas uzņēmumi zaudējuši 1,52 miljardus dolāru.

Tikmēr pērn kopumā Ziemeļamerikas un Eiropas uzņēmumi valūtas kursu svārstību dēļ kopā zaudējuši 39,54 miljardus dolāru.

Ziemeļamerikas kompāniju zaudējumi valūtas kursu svārstību dēļ pagājušajā gadā vairāk nekā dubultojušies un sasnieguši 27,13 miljardus dolāru, bet Eiropas uzņēmumu zaudējumi veidojuši 12,4 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti,11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas institūcijas brīdina par riskiem, kas saistīti ar virtuālo valūtu tirdzniecību

Dienas Bizness,13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Devalvācija Ķīnā veicinās juaņas ietekmi pasaulē vai vispārēju haosu

Džons Hārdijs (John J. Hardy), starptautiskās tiešsaistes investīciju bankas Saxo Bank valūtu stratēģijas vadītājs,12.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā lielās rubļa kursa izmaiņas, bankas rūpīgi tām seko līdzi, ierobežojot darījumus vai palielinot maržas, norāda aptaujāto banku pārstāvji.

Šobrīd lielāka daļa pasaules banku ir atslēgušas Krievijas rubli no elektroniskās kotāciju sistēmas un visi darījumi notiek tikai pēc pieprasījuma, situāciju tirgū raksturo Swedbank vecākais finanšu produktu pārdošanas speciālists Arturs Stimbāns. Ņemot vērā ievērojamās rubļa svārstības finanšu tirgos, visa veida darījumi ar šo valūtu, līdz situācija būs stabilizējusies, Swedbank ir pieejami darba dienās no plkst.9-17, Viņš norāda, ka pieprasījums pēc darījumiem ar rubli palicis nemainīgs, jo tie uzņēmumi, kuri ar rubli strādāja līdz šim, ir spiesti to turpināt konvertēt arī pēc šobrīd esošā kursa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ASV un Ķīnas ekonomiskā simbioze jeb Toma un Džerija spēles

ArcaPay,16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists,14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī uzņēmējus ar valūtu svārstībām sen vairs nav iespējams pārsteigt, tomēr šo izmaiņu ietekme uz konkrēto uzņēmumu finansiālās darbības rādītājiem ir atkarīga no vairākiem faktoriem – norēķina valūtas, konkrēto valstu īpatsvara Latvijas kompānijas kopējā ieņēmumu portfelī, piegāžu apjomiem, arī izmaksu dinamikas pašu mājās, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ar savu nacionālo valūtu kursu maiņu būtībā tiek bremzēts – sadārdzināts imports un stimulēti pašmāju izstrādājumi un tai skaitā arī to eksports. Jāņem gan vērā, ka valūtu kari nav nekāda pagātne, jo vienas no pasaules lielākajām ekonomikām Ķīnas juaņas vērtības samazināšanās nozīmē šajā valstī strādājošo ražotāju konkurētspējas pieaugumu, kas var ietekmēt citās valstis strādājošo ražotāju turpmāko dzīvi un pat likteni.

«Ik mēnesi aptuveni vienu kuģi ar papīrmalku piegādājam uz Zviedriju, taču šīs valsts nacionālās valūtas – kronas – svārstības tiešā veidā nejūtam, jo darījumi notiek eiro, nevis zviedru kronās,» stāsta koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš atzīst, ka darījumu norēķini eiro valūtā pasargā no valūtas maiņas riskiem, taču ne jau visiem ir noslēgti tādi piegāžu līgumi, kas paredz norēķinus eiro. «Ne jau tikai Zviedrija un Lielbritānija koriģē savu nacionālo valūtu kursu tā, lai tas ir izdevīgāk šo valstu uzņēmējiem. Tāpat rīkojas arī daudzas citas valstis - tikai minētās ir salīdzinoši lieli Latvijas izstrādājumu patērētāji, tāpēc arī šīs svārstības vairāk redzam,» vērtē A. Apfelbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai norēķini ar virtuāliem aktīviem aizstās tradicionālos?

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperts Deniss Fiļipovs,06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Lielbritānija šajā situācija nebūs uzvarētāja

Biznesa augstskolas Turība docētāja Zane Driņķe,04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd medijos aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Lielbritānijas referenduma rezultāts ir Eiropas Savienības (ES) beigu sākums? Vai britu lēmums iezīmē politiskās un ekonomiskās krīzes sākumu? Tā kā Lielbritānijā dzīvo un strādā vislielākais skaits no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju, aptuveni 100 tūkstoši, Latviju, protams, satrauc jautājums, kā mainīsies mūsu valstspiederīgo dzīve šajā valstī? Kā Brexit ietekmēs darba iespējas Lielbritānijā, tur esošo latviešu uzņēmumu darbu u.tml. Bažas tiek paustas arī par turpmākajām eksporta iespējām uz Lielbritāniju, tāpēc gribētos mazliet ieskicēt, kāpēc uztraukumam tomēr nav pamata.

Panikai nav pamata

Šobrīd lielākā panika sakņojas tajā, ka ES vienkārši nebija gatava šādam referenduma rezultātam, jo visas provizoriskās aptaujas liecināja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret ES pamešanu, ir lielāks. Bet balsojums ir tāds, kāds ir – taču, jāņem vērā, ka jautājums ir vairāk politisks, nekā ekonomisks. Tuvāko divu gadu laikā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas, pirmkārt, jau britiem jānostabilizē savs politiskais kurss. Šobrīd nav pat īstas skaidrības, kurš būs gatavs stāties pie valsts vadības.

Jāgaida, ko nesīs valūtas kursa svārstības

Nenoliedzami, pavisam bez sekām šī situācija nebūs – samazināsies to mūsu valsts piederīgo ienākumi, kuri strādā Lielbritānijā, attiecīgi samazināsies arī tā naudas masa, kas caur viņu atbalstu tuviniekiem atplūst uz Latviju. Jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Konkrētus samazinājuma apmērus šobrīd būtu pāragri saukt, jo būs jāņem vērā arī valūtas kursa svārstības. Tuvojoties referenduma iznākumam, finanšu tirgos jau bija jūtamas negatīvas svārstības, īpaši Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa izmaiņās, kas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Globālie procesi «apēd» rentabilitātes procentus

Māris Ķirsons,23.01.2017

SIA Rettenmeier Industry Latvia un SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu cenas var būt ļoti svārstīgas. Kopš kriptovalūtu, piemēram, Bitcoin un Ethereum, izlaišanas brīža to vērtība ir strauji kāpusi un kritusies – dažkārt pat dažu minūšu laikā –, un daudzi investori ir nesaprašanā, kā vispār var rasties šādas svārstības.

Kriptovalūtu svārstīgums ir problēma, par kuru uztraucas daudzi tirgotāji un investori. Bet kāpēc mēs redzam Bitcoin un citu kriptovalūtu cenu svārstības? Kāpēc kriptovalūtu tirgus ir tik nestabils?

Šajā rakstā mēs izanalizēsim kriptovalūtu tirgus svārstīgumu, kā arī izskatīsim dažas jaunas kriptovalūtas, piemēram, Wall Street Memes, Sonik Coin un Launchpad XYZ, kas varētu piedāvāt labu peļņu no ieguldījumiem pat “lāču” tirgus apstākļos.

3 iemesli, kādēļ kriptovalūtu cenas ir svārstīgas

Kriptovalūtas ir augsta riska un augsta ienesīguma ieguldījumu aktīvu klase, un to tirdzniecība prasa spēju analizēt un izpratni par pamatā esošo tehnoloģiju un tirgus virzītājspēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Valūtas – vēlamajā virzienā

Žanete Hāka,05.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji, kas savu produkciju eksportē, priecājas par dolāra un mārciņas vērtības kāpumu, savukārt smagu triecienu devusi NVS valstu un Krievijas valūtu vājināšanās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākoties Latvijas ražotāji savas preces eksportē uz Eiropas Savienības valstīm, kur valūtu svārstības tirdzniecību neietekmē, taču aptuveni trešdaļa no apjomiem tomēr tiek vesta uz valstīm, kurās norēķini notiek citās valūtās. Tādēļ norises pasaules finanšu un valūtas tirgos ietekmē arī mūsu ražotāju pozīcijas. Ir skaidrs par Krieviju, kuras ekonomiskā situācija un rubļa vērtības kritums pēdējā laikā ir sitis mūsu kompānijām, liekot samazināt ražošanas apjomus, meklēt jaunus tirgus vai pat apstādināt ražošanu, tomēr citās valstīs situācija nav tik bēdīga un to valūtu vērtība devusies virzienā, kas palīdz audzēt pārdošanas apjomus. Kaut arī eksporta apjomi uz valstīm, kurās nav eiro, nav milzīgi, ražotāji ir pamanījuši pozitīvās iezīmes. Tiesa gan, jāatgādina, ka valūtu svārstības ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē eksporta dinamiku uz dažādām valstīm, saka Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. To ietekmē arī, piemēram, ekonomikas izaugsme vai lejupslīde, kas nosaka pieprasījuma izmaiņas tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas uzņēmēju konkurētspēja, administratīvi šķēršļi (piemēram, tirdzniecības ierobežojumi). Turklāt jāņem vērā, ka uzņēmēji var slēgt arī t.s. forward līgumus, kas ierobežo valūtu svārstību risku. Tāpēc eiro pastiprināšanās vai pavājināšanās var ietekmēt eksporta rādītājus vēlāk un mazākā mērā, piebilst L. Strašuna.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Rubļu namiņa sienās plaisas kļūst aizvien lielākas

Mārtiņš Apinis, žurnālists,02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.

Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiro ir priekšnoteikums, nevis panaceja

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprit pieci gadi kopš Latvijas pievienošanās eirozonai, saistībā ar to Rīgā notiek arī liela konference. Izvērtējot jāteic, ka eiro ieviešana noteikti ir bijis Latvijas veiksmes stāsts.

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka visi gaidītie ieguvumi no eiro ieviešanas ir materializējušies, un, ja eiro nebūtu ticis ieviests, tad pēdējos piecos gados investīciju būtu bijis par 5% mazāk. Savukārt nav piepildījušies eiroskeptiķu draudi par Latvijas ekonomikas teju sabrukumu eiro ieviešanas gadījumā. Pats galvenais – līdz ar pievienošanos eiro ir novērsti jebkādi vietējās valūtas devalvācijas riski, kā arī neiespējami kļuvuši dažādu politikāņu centieni izeju no krīzes meklēt naudas «piedrukāšanā».

Eiro par labu nācis arī mūsu eksportētājiem, kuriem, pārdodot savu produkciju eirozonas valstīs, nav jāsatraucas par iespējamām valūtas svārstībām. Tāpat mazām valūtām ir daudz lielāki iespējamie uzbrukuma riski, kas nav aktuāli tādām valūtām kā, piemēram, eiro vai dolārs. Pozitīvi ir arī tas, ka cilvēku ienākumi un ņemtie kredīti ir vienā valūtā. Tad, kad cilvēku ienākumi bija latos, taču ņemtie kredīti pārsvarā eiro, tos ļoti ietekmēja valūtas kursa svārstības, un eksperti vairākkārt uzsvēra, ka visdrošāk kredītus ņemt tādā valūtā, kādā ir ienākumi. Līdz ar eiro ieviešanu šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības. Latvijas ekonomikai, ņemot vērā lielo populisma līmeni, arī par labu nāk nepieciešamība ievērot Māstrihtas kritērijus un stingru fiskālo disciplīnu, kas paredz budžeta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai 2015.gads ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%, atskatoties uz aizvadīto gadu, vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ministrs uzskata, ka Latvijas eksportētāji 2015. gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī. Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%.

Kopumā gads ir bijis labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums Liepājas Metalurgs. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi spekulē par Dānijas spēju saglabāt savas kronas ciešu sasaisti ar eiro cenu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šveices Centrālās bankas lēmums atteikties no vājas franka vērtības uzturēšanas finanšu tirgos rezultējies ar pamatīgu traci, kas putekļiem licis pacelties arī jau no piemirstām un it kā pieņemtām lietām attiecībā uz pasaules centrālo baņķieru politiku. Šādas straujas monetāras politikas nostājas izmaiņas liek domāt, ka nevajadzētu īpaši aizrauties ar uzticēšanos Centrālo banku teiktajam par to ilgtermiņa monetārās politikas «fundamentiem».

Šajā sakarā interesanti, ka pēdējo dienu laikā ievērojamas spekulācijas skārušas arī Dānijas Centrālo banku (CB). Šajā valstī eiro ieviests nav, bet Dānijas Centrālā banka ir Eiropas Monetārās sistēmas Valūtas kursa mehānisma II biedre. Tas šajā gadījumā nozīmē, ka tiek pieļautas eiro cenas svārstības 2,25% robežās uz katru pusi no 7,46038 Dānijas kronu atzīmes (praksē Dānijas Centrālā banka pieļauj svārstības tikai 1% robežās uz katru pusi). Spekulācijas ir, ka līdz ar aktuālo eiro vērtības samazināšanos, par ko, visticamāk, varēsim runāt vēl ilgi, Dānijai būs grūti noturēties pie šīm noteiktajām valūtas cenas robežām (eiro cena tuvosies noteiktā koridora apakšējam slieksnim). Eiro cenai sarūkot, dāņiem būs milzīgos apjomos un, iespējams, ilgstoši, jāpērk kopējā valūta un jāpārdod sava krona. Tas jau būtībā tiek darīts, un Dānijas Centrālā banka eiro cenu nelaiž klāt noteiktās robežas zemākajiem punktiem, lai lieki pašreizējā situācijā netracinātu finanšu tirgus dalībniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiro svārstīguma līmenis - lielākais 3,5 gadu laikā

Žanete Hāka,16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro kursa svārstības pret dolāru pēc Grieķijas sarunu izgāšanās sasniedza augstāko līmeni kopš 2011. gada, liecina Bloomberg dati.

Valūtas kurss piedzīvoja svārstības, jo Eiropas amatpersonas radīja spiedienu uz Grieķiju, lai tā atgrieztos pie sarunu galda un turpinātu meklēt kompromisu, lai saņemtu nākamo palīdzības paku. Patlaban eiro maksā augstāk nekā pēdējo 50 un 100 dienu vidējais rādītājs. Eiro vērtība palielinājās pēc tam, kad jaunākie dati uzrādīja, ka ASV ekonomika nespēj atgūt iepriekšējos izaugsmes tempus.

Eiro vērtība pieauga par 0,2% līdz 1,1288 dolāriem. Pēdējo pāris nedēļu laikā vienotās valūtas vērtība ir augusi par 2,5%, ko veicināja investoru prieks, ka krītošā inflācija ir sasniegusi zemāko punktu un ekonomikas izaugsme eirozonā atkal sāk palielināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā vasarā uz ekonomiskās izaugsmes fona Eiropā un ASV parādījušies diametrāli pretēji signāli no Ķīnas, secināts jaunākajā SEB Investīciju apskatā (SEB Investment Outlook).

Ekonomiskās izaugsmes tempu palielināšanās Ķīnā un tās valūtas politika ir radījuši krasas svārstības fondu tirgū.

Ņemot vērā, ka kopējā izaugsme ir pietiekoša, lai akcijas un parāda instrumenti sniegtu labāku peļņu nekā pozīcijas drošajos aktīvos, investori joprojām jūtas pietiekami stabili, SEB bankas Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis: «Ķīnas valdības reakcija uz akciju tirgus kritumu un nepārliecinošās izmaiņas valūtas kursa politikā palielina nenoteiktību par reformu gaitu. Attīstības valstis, īpaši Ķīna, ir kļuvušas par galveno pasaules ekonomiskās izaugsmes riska avotu. Tomēr pozitīvs faktors ir joprojām augošā vidusšķira un urbanizācija. Tas turpinās uzturēt pieprasījumu pēc patēriņa precēm un jauniem pakalpojumiem. Līdz ar to, pat neskatoties uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, panikai nav iemesla.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija pirmdien sāka īstenot pasākumu paketi, kas vērsti pret nacionālās valūtas liras devalvāciju.

Turcijas liras vērtība pret ASV dolāru un pret eiro bija kritusies līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem, bet pēc paziņojuma par šiem pasākumiem pieauga par apmēram 25%.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc ministru kabineta sēdes paziņoja, ka cilvēku noguldījumi bankās tiks aizsargāti pret zaudējumiem, kurus radītu valūtas kursa svārstības.

Ja zaudējumi izrādīsies lielāki par banku solītajiem noguldījumu procentiem, šie zaudējumi tiks kompensēti.

"No šī brīža nevienam mūsu pilsonim nevajadzēs konvertēt savus noguldījumus no lirām uz ārvalstu valūtām, baidoties, ka maiņas kursa svārstības varētu iznīcināt peļņu no procentu maksājumiem," sacīja Erdogans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Inflācija un ekonomiskā aktivitāte Latvijā. Kas mainījies pēdējo 15 gadu laikā?

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Bessonovs,04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valūtu tirgū orientēties arī turpmāk būs visai grūti , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valūtu tirgū īstermiņā tendences prognozēt ir grūti, ko pierāda populārāko pasaules valūtu pāru uzvedība. Eiro vērtība šonedēļ atrodas atkal pie 1,13 ASV dolāru atzīmes, lai gan liela daļa tirgus dalībnieku jau sen prognozē šīs valūtas vērtības došanos paritātes virzienā ar jau pieminēto ASV dolāru (paritāte būtu 1 EUR = 1 USD). Piemēram, šā mēneša sākumā Reuters veiktās analītiķu aptaujas rezultāti liecina, ka kopējās valūtas vērtībai pēc sešiem mēnešiem vajadzētu atrasties pie 1,05 ASV dolāru līmeņa (eiro cenas krituma prognozes salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem ir apcirptas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība pieaug, bet Eiropas biržu indeksi krītas

LETA--AFP,23.11.2018

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas delegācijas vienojās par deklarācijas projektu attiecībām pēc «Breksita».

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Britu mārciņas padārdzināšanās dēļ saruka Londonas biržas indekss. Eiropas biržu indeksu kritumu sekmēja arī krasas naftas cenu svārstības, bažas par tirdzniecības karu un Itālijas budžeta problēmas.

Mārciņas vērtības straujais kāpums nedaudz tika nobremzēts, kad analītiķi secināja, ka pēcbreksita attiecību deklarācijas projektā ir maz kā tāda, kas attaisnotu šīs valūtas ilgtspējīgu padārdzināšanos.

«Neraugoties uz pozitīvo valodu, projekta tekstā ir grūti atrast daudz ko tādu, ko mēs jau nezinājām,» sacīja risku pārvaldības konsultāciju uzņēmuma JCRA analītiķis Džošua Robertss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis pandēmijas gads pagaidām veiksmīgs izrādījies virtuālajām valūtām. Populārākā šāda veidojuma - bitkoina - vērtība to maiņas vietās internetā palielinājusies aptuveni par 45% un pārkāpusi pāri apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par vienu tās vienību.

Rezultātā "Bloomberg" apkopotā virtuālo valūtu kopuma "Galaxy Crypto" indeksa vērtība šogad palēkusies jau par 66%. Vairāku šādu virtuālo valūtu cenu pieaugums bijis pat vēl straujāks, ja salīdzina ar jau minēto bitkoinu.

Kopumā tādējādi tieši virtuālās valūtas cenu pieauguma ziņā šogad pagaidām bijis pats labākais aktīvs un tādējādi izgriezis pogas tradicionālākiem ieguldījumiem. Katrā ziņā virtuālajām valūtām pēdējos gados izveidojies savs fanu pulciņš, kas mēdz norādīt, ka šādas virtuālās valūtas ir gluži kā neizbēgama monetārā evolūcija. Bieži vien bitkoina entuziasti uzmanību vērsuši uz to, ka šis veidojums ir decentralizēts un pārskaitījumi ir anonīmi. Jāteic gan, ka, virtuālajām valūtām kļūstot nozīmīgākām, faktiski uzreiz palielinājās arī valdību centieni šo jomu kontrolēt un uzraudzīt. Tām par labu bieži vien nenāk arī dažādi skandāli, kas saistīti ar krāpniecību šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru