Lai gan Bitcoin cena ir apstājusies pie 25 000 ASV dolāru atzīmes, “Bitcoin klona” telpā ir laimīgāki medību lauki, kur iepriekšpārdošanu uzsākusi jaunā Bitcoin BSC Stake-to-Earn kritpovalūta.

Pašlaik pasaules vadošajai kriptovalūtai Bitcoin, iespējams, ir grūti noturēties virs 25 000 ASV dolāru atzīmes, tajā pašā laikā Bitcoin klnou atvasinātajiem žetoniem klājas daudz labāk.

Piemēram, pēdējo trīs mēnešu laikā Bitcoin Cash (BCH) fork no Bitcoin ir palielinājusies par 73%, bet Bitcoin tajā pašā laika posma ir samazinājusies par -2,3%.

Tikmēr Bitcoin BSC, BTC20, kas tika laists klajā pirms mēneša, līdzīga Bitcoin atvasinātā monēta, kas balstīta uz staking, ir palielinājusies par 52%.

Faktiski BTC20 sasniedz visu laiku (ATH) dienas augstāko līmeni - 6 ASV dolārus, kas atbilst 688% - 7x pieaugumam no tā 1 ASV dolāra iepriekšpārdošanas un biržas cenas.

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Digitālo valūtu dinamiskajā vidē Bitcoin ir kļuvis par galveno šīs nozares figūru, ko bieži salīdzina ar “digitālo zeltu”. Šī analoģija ir ne tikai mājiens tā revolucionārajai ietekmei uz finanšu pasauli, bet arī atspoguļo dziļākas debates par tā lietderību. Šīs diskusijas centrā ir Bitcoin divējāda būtība: vai šī populārā kriptovalūta ir tikai vērtības krātuve, kas atspoguļo zelta atribūtus ar tā visiem trūkumiem un unikālajām īpašībām, vai arī tā ir darījumu valūta, kas paredzēta ikdienas lietošanā? Bitcoin cenas svārstības šīm debatēm piešķir kritisku dimensiju, ietekmējot Bitcoin uztveri un lietošanas gadījumus pasaules ekonomikā.

Bitcoin kā digitālais zelts

Bitcoin ir kļuvis par “digitālā zelta” kvintesenci — terminu, kas atspoguļo tā būtību kā modernu vērtību glabātāju un finanšu inovāciju signālu. Līdzīgi kā spīdīgais metāls, Bitcoin valdzinājums slēpjas tā limitētā daudzuma dēļ, kas ierobežo tā piedāvājumu līdz 21 miljonam monētu, atspoguļojot zelta reto un nepiekāpīgo dabu. Šis monētu skaita limits kopā ar tā blokķēdes decentralizēto raksturu piešķir Bitcoin unikālu izturību pret inflāciju un ekonomiskajām svārstībām, kas ir tradicionālajā zeltā augsti novērtētās īpašības.

Lai gan Bitcoin cena ir pakļauta lielākam svārstībām nekā zeltam, gadu gaitā tā ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, piesaistot investorus, kuri to uzskata par digitālu drošu patvērumu nemierīgajos ekonomikas laikos. Tā kā “digitālā zelta” lomu vēl vairāk nostiprina pieaugošā institucionālo investoru interese un tā pieaugošā pieņemšana kā dzīvotspējīga aktīvu klase, paralēli zeltam, diversificētos ieguldījumu portfeļos.

Bitcoin cena ir noslīdējusi zem $30,000 atzīmes, tikmēr jaunā kriptovalūta BTC20 nedaudz vairāk nekā 24 stundu laikā ir piesaistījusi $342,000.

Tā dēvētā "Ethereum Bitcoin" BTC20, kas savā iepriekšpārdošanā tiecas sasniegt 3 miljonu ASV dolāru "soft cap" mērķi, šķietami ir gatava milzu kāpumam, kas visticamāk, aizēnos pašreizējo Bitcoin kursu.

Daudzi aizdomājas, cik daudz varēja nopelnīt, ja Bitcoin būtu iegādājušies 2011. gadā, kad tās vērtība bija 1 dolārs. BTC20 jaunajiem investoriem sniedz tieši šādu iespēju.

Jaunā kriptovalūta BTC20 ir pagriezusi Bitcoin kursu atpakaļ uz 2011. gadu, kas nozīmē, ka jūs varat iegādāties monētu par 1 ASV dolāru.

BTC20 pieaugums varētu svārstīties no 81,000% līdz 3,000,000%

Bitcoin cena ir nedaudz pacēlusies, bet tokenizētā Bitcoin Cloud mining platforma Bitcoin Minetrix ($BTCMTX) ir piesaistījusi vairāk nekā 1,5 miljonus ASV dolāru diezgan īsā laika posmā.

Bitcoin Cloud-mining ir arvien pievilcīgāks produktu piedāvājums, taču krāpšana ir visur. Bitcoin Minetrix atrisina šo problēmu, izmantojot Ethereum blokķēdi.

Bitcoin Minetrix viss tiek kontrolēts, izmantojot viedos līgumus - no stake-to-mine mehānisma līdz Cloud kredītu pelnīšanai un piešķiršanai.

Vienkārši “iesaldējiet” savus žetonus, lai sāktu nopelnīt procentus no ieguves ieņēmumiem, pamatojoties uz mining kredītu apjomu. Nav nepieciešami dārgi sākotnējies kapitālieguldījumi un zaudējumu risks.

Turklāt visas ieguves darbības pārvaldības sarežģītības tiek deleģētas viedajiem līgumiem, taču tā, lai lietotājs būtu atbildīgs.

Vietējā monēta $BTCMTX tagad ir iepriekšpārdošanā.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Bitcoin un zelts bieži tiek salīdzināti finanšu aprindās, jo īpaši ņemot vērā to reputāciju kā "vērtības krātuvē" un to statusu kā "drošas patvēruma" investīcijas ekonomikas satricinājumu laikā. Šī līdzība ir guvusi vēl lielāku pievilcību līdz ar digitālo valūtu popularitātes pieaugumu, kā rezultātā daži šo fenomenu dēvē par "jauno digitālo zelta drudzi". Tā kā gan investori, gan entuziasti cenšas izprast savas bagātības saglabāšanas un izaugsmes iespējas, kļūst arvien noderīgāka izpētīt, kā šie divi aktīvi sakrīt viens ar otru. Šis salīdzinājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā bieži vien nepastāvīgās Bitcoin cenu izmaiņas, kas atspoguļo virsrakstus un rosina diskusijas par digitālo valūtu ilgtspējību un stabilitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu. Šeit ir ieskats par to, kā Bitcoin un zelts tiek salīdzināts dažādos kritiskos aspektos: to raksturīgajās īpašībās, piegādes ierobežojumiem, tirgus dinamikai, lietderībai, normatīvajai videi un pieejamībai investoriem.

Daba un izcelsme

Zelts ir fizisks dārgmetāls, ko cilvēku sabiedrība ir novērtējusi tūkstošiem gadu. Tas ir iegūts no zemes, un tam ir taustāma klātbūtne, ko izmanto it visā, sākot no rotaslietām līdz elektronikai, un kā naudas rezervi. Bitcoin ir digitāla kriptovalūta, kas pilnībā pastāv elektroniskā formā. To 2009. gadā izveidoja anonīma figūra vai cilvēku grupa, izmantojot pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin tiek "iegūts", risinot sarežģītas matemātikas problēmas.

Piegādes mehānika

Zelta piegādi ierobežo tas, cik daudz var iegūt no zemes, kas ir lēns un dārgs process. Kopējais iegūtā zelta apjoms pieaug ļoti lēni, un liela daļa iegūtā zelta joprojām pastāv. Bitcoin ir arī ierobežots piedāvājums. Tā pamatā esošā algoritma noteikto noteikumu dēļ Bitcoin monētu jebkad būs tikai 21 miljons. Šis trūkums ir būtiska tā dizaina sastāvdaļa, kas paredzēta inflācijas novēršanai.

Lai arī pasaulē kriptovalūtu bums turpinās jau vairākus gadus, Latvijā tas ir novērojams salīdzinoši nesen. Presē un citos medijos parādās raksti par izmaiņām kriptovalūtu tirgū, precēm un pakalpojumiem, par kuriem beidzot var norēķināties ar Bitcoin, kā arī dažādajiem riskiem, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem.

Šīs publikācijas mērķis ir sniegt lasītājam īsu «ievadu kriptovalūtās», kā arī atbildēt uz jautājumu, kā fiziskām personām ir piemērojami nodokļi darījumos ar kriptovalūtu.

Ievads kriptovalūtās

Kriptovalūta ir virtuālā valūta, kas, līdzīgi kā jebkuras valsts valūta var tikt izmantota kā maiņas (maksājumu) līdzeklis. Taču atšķirībā no valūtas tradicionālā izpratnē, to neemitē un negarantē nevienas valsts centrālā banka. Darījumi ar kriptovalūtu tiek aizsargāti un kontrolēti, izmantojot kriptogrāfiju. Iepriekš jau pieminētā kriptovalūta Bitcoin tiek uzskatīta par pasaulē pirmo kriptovalūtu, taču tā nebūt nav vienīgā – tirgū ir pieejamas arī citas vairāk vai mazāk pazīstamas kriptovalūtas.

2009. gadā Satoši Nakamoto izgudroja Bitcoin ar mērķi radīt decentralizētu digitālo valūtu jeb tādu valūtu, kuru neizmanto bankas. Nakamoto izgudrojums sāka gūt reālo monetāro vērtību 2010. gadā, kad par 10 tūkst. Bitcoin varēja iegādāties picu. Šobrīd viens Bitcoin ir vērts 4500 ASV dolāru, kas nozīmē, ka pirms septiņiem gadiem nopirktā pica šobrīd maksātu 45 milj. dolāru.

Jutos apmulsis, dzirdot par visām digitālajām valūtām – Bitcoin, Ethereum, Litecoin un blockchain, tāpēc lūkoju par to painteresēties sīkāk. Uz sarunu aicināju Janu Peteru Jansenu, Coinweb izgudrotāju.

Mazliet par šīs jomas terminiem. Kriptovalūta ir digitāla valūta, kas radīta ar tiem pašiem principiem kā Bitcoin. Šobrīd ir simtiem alternatīvu kriptovalūtu, bet tikai dažas var patiešām reāli izmantot. Blockchain ir digitāla valūtu virsgrāmata, kurā tiek ierakstīti visi darījumi ar bitcoin, litecoin, ethereum vai citām valūtām. Šīs transakcijas tiek parādītas hronoloģiski un publiski. Lielie Bitcoin panākumi ir devuši iespēju ieraudzīt arī tā nepilnības. Bitcoin valūtai ir maksimālā šobrīd iespējamā jauda – septiņas transakcijas sekundē (tps). Tas ir nekas, ja salīdzina ar VISA sistēmas jaudu – 2000 tps. Jebkādi centieni palielināt Bitcoin jaudu ir beigušies ar neveiksmi. Padarīt Bitcoin par vērienīgāku sistēmu ir tehnisks izaicinājums, taču daudz grūtāk ir panākt vienošanos kopienā par kādu no Bitcoin jaudas palielināšanas priekšlikumiem. Ņemot vērā relatīvi zemo Bitcoin transakciju jaudu sekundē, darījumi ar Bitcoin ir kļuvuši diezgan dārgi. Reizēm par transakciju nākas maksāt trīs, četrus vai pat piecus eiro par parastu pārskaitījumu. Liela daļa neapmierināto lietotāju ir sākuši izmantot konkurējošās kriptovalūtas – Ethereum un Litecoin.

Gada sākumā ievērojamu kriptovalūtu cenu lēcienu izraisīja Bitcoin (BTC) spot ETF tirdzniecības uzsākšana ASV biržās. Savukārt šobrīd esam pavisam tuvu otras lielākās kriptovalūtas Ethereum (ETH) spot ETF tirdzniecības uzsākšanai ASV biržās, kas varētu kļūt par starta šāvienu jaunam kriptovalūtu cenu rallijam.

Lai gan atsevišķās biržās, piemēram, Kanādā un Zviedrijā, jau iepriekš tika tirgoti Bitcoin un Ethereum cenai piesaistīti finanšu instrumenti, tomēr ETF ledus kriptovalūtu jomā reāli iekustējās tikai šā gada sākumā, kad ASV tika apstiprināti 11 ETF (biržā tirgotie fondi), kuru bāzes aktīvs ir Bitcoin. Šo ETF starts kļuva par vienu no vienu no visveiksmīgākajiem ETF vēsturē. Līdz jūnija beigām Bitcoin ETF izdevās piesaistīt 33,1 miljardu ASV dolāru. Šim notikumam bija divi nozīmīgi aspekti.

Pirmkārt Bitcoin ETF nodrošināja ērtu un regulētu piekļuvi investīcijām kriptovalūtās esošajā finanšu tirgus sistēmā, bez nepieciešamības pašam tieši pārvaldīt kriptoaktīvus. Tādejādi, tiek plaši atvērtas durvis institucionālajiem investoriem. Otrkārt, kriptovalūtu tirgū ievērojamā apjomā ienāca jauns kapitāls, kas šogad nodrošināja jauna augstākā Bitcoin cenu līmeņa sasniegšanu vēl pirms BTC dalīšanas notikuma, kad atlīdzība par viena bloka ieguvi tiek samazināta uz pusi.

Neskatoties uz lielo ažiotāžu, kas sacelta ap kriptovalūtām, it īpaši pērn, tām acīmredzami šobrīd nevar dot pilnvērtīgas naudas statusu.

Iespējas norēķināties ar vispopulārāko no kriptovalūtām — bitkoinu — pasaulē ir pagaidām ārkārtīgi šauras un drīzāk tiek uzskatītas par eksotiskām, t. i., novērojamo drudžaino pieprasījumu nevar skaidrot ar vajadzību pēc bitcoin kā maksāšanas līdzekļa.

Ir valstis, kur bitcoin ir populārāks, jo atzīts valsts līmenī, piemēram, Japānā, Beļģijā, Vācijā vai Čehijā. Bet ir arī valstis, kuras gandrīz vai aizliegušas norēķinus ar bitcoin, piemēram, Latīņamerikas valstis, Ķīna vai Baltkrievija.

Problēma saistībā ar norēķiniem bitcoin valūtā ir arī to augstā volatilitāte — iespējamās straujās bitcoin cenas izmaiņas pret tradicionālajām valūtām.

Runājot par Latviju, jāsecina, ka tā pagaidām būtiski atpaliek no vairākuma Eiropas valstu bitcoin norēķinos — ne tikai no Vācijas, Čehijas vai Beļģijas, bet arī no Polijas, Rumānijas un Bulgārijas. airBaltic norēķinus ar bitcoin sāka piedāvāt vēl 2014. gadā, kļūstot par pasaulē pirmo lidsabiedrību, kas pieņem bitcoin, pasažieriem norēķinoties par aviobiļetēm.

Jūnija sākums bija ļoti daudzsološs biržā tirgotajiem Bitcoin fondiem – mēneša pirmajā nedēļā investīciju apjoms, kas ieplūda Bitcoin ETF, pārsniedza to “digitālā zelta” apjomu, kas vidēji tiek iegūts divu mēnešu periodā.

Jūnija pirmajā nedēļā biržā tirgotie 11 Bitcoin fondi kopumā iegādājās 25 729 BTC, kas ir gandrīz astoņas reizes vairāk nekā tajā pašā periodā jauniegūtie 3 150 BTC.

Institucionālo investoru pieaugošā interese iegādāties Bitcoin turpina nostiprināt tā pozīcijas kā digitālā laikmeta zelta alternatīvu. Daudzi investori un kapitāla tirgus dalībnieki Bitcoin jau izsenis ir uzskatījuši par “digitālo zeltu”, norādot, ka investīcijām BTC līdzīgi kā investīcijām zeltā ir ne vien vērtību saglabājoša, bet arī vērtību palielinoša funkcija. Lielāko kriptovalūtu ETF kopējā vērtība ASV biržās šobrīd ir aptuveni 60 % no zelta ETF vērtības. Pie tam jāņem vērā, ka investīcijas zelta ETF notiek jau 20 gadus, savukārt Bitcoin spot ETF ASV tika atvērti tikai šī gada sākumā.

Nav šaubu, ka Bitcoin savā īsajā vēsturē ir saskārusies ar lieliem kāpumiem un kritumiem un joprojām Bitcoin saskaras ar cenu nepastāvību.

Šobrīd Bitcoin tirdzniecība ir par vairāk nekā 50% zemāka salīdzinājumā ar visu laiku augstāko cenu. Skatoties uz Bitcoin vēsturi katra gada septembrī, tad septembris nav bijis labākais laiks priekš Bitcoin, tikai 2015. un 2016. gadā Bitcoin bija novērojama pozitīva kustība.

Augustā Bitcoin nokritās līdz -11%, kas arī sagaidāms septembrī, bet neaizmirsīsim, ka digitālo aktīvu cenas ir atkarīgas no daudziem faktoriem, piemēram kā, vispārējā noskaņojuma kriptogrāfijas tirgū, makroekonomikas un citiem faktoriem.

Vai šis būtu piemērotākais laiks, lai iegādātos Bitcoin? Daudzi nozares eksperti uzskata, ka nē. Viņi uzskata, ka tagad labākai laiks būtu ieguldīt tādās alternatīvajās kriptovalūtās kā yPredict, Launchpad XYZ un Wall Street Memes.

Kā zināms kriptovalūtas ir ļoti nepastāvīgas un tās var piedzīvot kā straujus kāpumus, tā arī straujus kritumus. Un, pašlaik, kriptovalūtu tirgū ir ievērojama lejupslīde jeb “lāča” tirgus.

Kriptovalūtu tirgus lejupslīde ir labākais laiks, lai iegādātos kādu no kriptovalūtām.

Šajā rakstā mēs esam apkopojuši 3 labākās kriptovalūtas, kuras iegādāties tagad, kamēr kriptovalūtu tirgū ir lejupslīde.

• Bitcoin Minetrix - pirmā kriptovalūta, kas piedāvā “stake-to-mine” sistēmu. Lietotāji, kur “iesaldē” savus $BTCMTX žetonus, var piekļūt BTC ieguves iespējām. Kā arī investoriem ir iespēja nopelnīt gada procentuālo ienesīgu (APY).

• Meme Kombat - kriptovalūta, kas piedāvā investoriem vairākus peļņas veidus, sākot no derībām līdz “iesaldēšanai”. Meme Kombat apvieno visu populāro memu varoņus kaujas spēlēm, kur spēlē tiek izmantotas jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Hakeriem uzbrūkot virtuālās valūtas Bitcoin biržai Bitfinex (bāzēta Honkongā), nozagta šī valūta vismaz 65 miljonu ASV dolāru vērtībā, ziņo Bloomberg.

Bitfinex atklājusi, ka no tās platformas nozagti gandrīz 120 tūkstoši bitkoinu.

Kamēr notikušais tiek izmeklēts, Bitfinex iesaldējusi visus darījumus.

Tā ir viena no apjomīgākajām zādzībām Bitcoin vēsturē.

Bitfinex birža dibināta 2013.gadā un saskaņā ar bitcoinity.org datiem tā ir piektā lielākā Bitcoin birža pasaulē un lielākā, kas atrodas ārpus Ķīnas.

Bitcoin kriptovalūtas cena šogad jau otro reizi ir pārspējusi iepriekšējo cenas rekordu, šodien cenai pārsniedzot 75 tūkstošu ASV dolāru cenas atzīmi. Tādejādi ir pārspēts šī gada martā sasniegtais cenas rekords — 73 738 USD. Straujš BTC cenas kāpums sekoja labajiem sākotnējiem Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas rezultātiem ASV.

Jāņem gan vērā, ka balsu skaitīšana jorpojām turpinās.

Kopš 2024. gada sākuma Bitcoin ir uzrādījis pieaugumu par vairāk nekā 70 %, un jaunais cenas rekords ir saistāms ar vairāku makroekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Tradicionāli Bitcoin cenas kāpumam ir pozitīva ietekme arī uz citiem digitālajiem aktīviemViens no galvenajiem straujās izaugsmes iemesliem ir vēlēšanu process Amerikas Savienotajās Valstīs. Daudzi investori un tirgotāji jau šobrīd izdara nozīmīgas likmes kriptovalūtu tirgū neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma.

Otrs nozīmīgs faktors ir Bitcoin biržā tirgoto fondu (ETF) ietekme uz kopējo kriptovalūtu tirgu kopš to darbības uzsākšanas ASV janvāra sākumā. Investīcijām Bitcoin ETF ir pievērsušies tādi finanšu nozares smagsvari kā BlackRock un Fidelity, kā arī vēl septiņi citi nozīmīgi aktīvu pārvaldības uzņēmumi. Kopš to darbības uzsākšanas deviņu fondu pārvaldībā ir nonācis Bitcoin vairāk nekā 68,5 miljardu dolāru vērtībā, kas ir aptuveni 5 % no visa BTC kriptovalūtu apjoma.

Virtuālās valūtas Bitcoin un citu kriptovalūtu popularitāte pasaulē var palīdzēt identificēt nelegāli iegūtas naudas legalizācijas apjomus pasaulē, atsaucoties uz BlackRock vadītāja Lerija Finka teikto, raksta MarketWatch.

Pēdējā laikā popularitāti guvušo kriptovalūtu apjomu pieaugums liecina par to, cik lieli naudas atmazgāšanas apjomi patlaban ir pasaulē, viņš uzsvēris.

Līdz šim tieši kriptovalūtu izmantošana tiešsaistes azartspēlēs, izvairīšanās no nodokļiem un naudas atmazgāšanas darījumos ir minēta kā lielākais šo norēķinu līdzekļu mīnuss, jo sektors lielā mērā aizvien netiek regulēts.

Patlaban kriptovalūtu tirgus vērtība pasaulē sasniedz 144 miljardus dolāru, un Bitcoin veido aptuveni pusi vērtības.

«Es ticu kriptovalūtu potenciālam,» viņš uzsvēris, piebilstot, ka saskata lielas iespējas tirgū, taču pašreiz atmosfēra ir vairāk spekulatīva.

Patlaban Bitcoin vērtība sasniedz 4288 dolārus, un šā gada laikā tā augusi par 350%.

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Katru dienu virtuālo valūtu vēstniecībā CryptoCash ienāk vairāk nekā desmit cilvēki, kuri vēlas gan pirkt, gan pārdot virtuālo naudu

Sākumā bija lielāka interese par virtuālo aktīvu pārdošanu, bet tagad tos arī pērk. Tipiskais darījums ir Bitcoin iegāde 700 eiro vērtībā un pārdošana 1500 eiro vērtībā. «Mēs atvērām vēstniecību, lai cilvēkiem ne vien būtu vieta, kur pirkt un pārdot kriptovalūtas, bet arī lai Latvijā būtu centrs, kur cilvēki var atnākt un iepazīties ar blokķēdes tehnoloģiju,» saka Konstantīns Vasiļenko, virtuālo valūtu vēstniecības CryptoCash līdzdibinātājs. Viņa skatījumā, pirmie mēneši vēstniecībai bijuši diezgan labi. CryproCash atvērta pagājušā gada nogalē – laikā, kad virtuālo valūtu cena bija strauji piezemējusies. «Īstenībā tagadējā cena ir ļoti reālistiska. Iepriekšējā bija vairāk spekulatīva. Interesants ir psiholoģiskais aspekts – kad Bitcoin maksāja 15 tūkstošus eiro, cilvēki nebaidījās to pirkt, bet tagad, kad tas maksā 3900 dolārus, – baidās. Šis nebija pirmais vērtības kritums vai kāpums, un tas bija diezgan normāls. Arī fondu un akciju tirgū pērn bija ļoti līdzīga tendence – 2017. gada vidū bija pieaugums, bet 2018. gada beigās tirgus nokrita. Tas ir normāls cikls finanšu pasaulē. Kad bija spekulatīvais bums un viss attīstījās, visi gribēja pirkt un nebija problēmu pārdot. Cilvēki bija dzirdējuši, ka Bitcoin vērtība aug, ka tā ir viegla nauda un vajag investēt. Problēma tāda, ka daudzi no viņiem nezina, ko tas viss nozīmē. Daži no viņiem, kas par lielu summu iepirka virtuālās valūtas, tagad gaida, kad tās pārdot ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem,» atzīst K. Vasiļenko.

Vēl pirms dažiem gadiem kriptovalūtu nozarē gandrīz pilnībā dominēja tikai privātie investori, savukārt pēdējo sešu mēnešu laikā situācija ir visai būtiski mainījusies, jo kriptoaktīvus lielos apjomos ir sākuši iegādāties paši lielākie nozares spēlētāji.

Privātie investori lielākoties ir fiziskas personas, kas iegulda savu personīgo naudu, savukārt institucionālie investori ir galvenokārt finanšu sektora uzņēmumi, piemēram, riska kapitāla fondi, pensiju fondi, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, investīciju bankas, kas pārvalda un iegulda savu klientu naudu. Atsevišķos gadījumos tie ir arī citos sektoros strādājoši uzņēmumi, kuri nolēmuši savus brīvos līdzekļus ieguldīt kriptoaktīvos.

Šajā ziņā īpaši izceļas ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums MicroStrategy, kura bilancē jau ir Bitcoin aptuveni 13 miljardu eiro vērtībā. Uzņēmuma Bitcoin rezerves jau šobrīd mēdz aizēnot tā pamatdarbību, un tā cenu biržā nereti primāri nosaka tā brīža Bitcoin cena, nevis paša uzņēmuma finanšu rezultāti.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" ir pārtraucis pieņemt maksājumus kriptovalūtā "Bitcoin" vides aizsardzības apsvērumu dēļ, trešdien paziņoja uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks.

Kompānija ir nobažījusies, ka strauji pieaug fosilo degvielu, sevišķi ogļu, izmantošana "Bitcoin" rakšanai un transakcijām, tviterī pavēstīja Masks.

"Kriptovalūta ir laba ideja daudzos līmeņos, un mēs ticam, ka tai ir daudzsološa nākotne, bet tas nevar notikt, ja tā dārgi maksātu videi," rakstīja Masks.

"Tesla" martā oficiāli sāka pieņemt kriptovalūtu "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli par elektromobiļu iegādēm.

"Tesla" jau februārī paziņoja, ka drīzumā plāno "Bitcoin" pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm. Vienlaikus uzņēmums iegādājās "Bitcoin" aptuveni 1,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Vides aizsardzības aktīvisti jau ilgu laiku ir kritizējuši "Bitcoin" par lielo elektroenerģijas patēriņu šīs kriptovalūtas rakšanā.

Vai jūs ieguldītu visus savus naudas uzkrājumus bitcoinos?

Visticamāk ka nē, jo bitcoin tirgus nav sasniedzis tādu lielumu, lai mēs to uztvertu par līdzvērtīgu investīciju, kā, piemēram, zelts, akcijas, valūta (dolāri, eiro) utt. Bitcoin tirgus vēl nav sasniedzis šo kritisko masu, un pastāv viedoklis, ka tam jābūt vismaz 18% no tirgus lieluma, kad dažādu profesiju, vecuma un valstu pārstāvji to sāks izmantot ikdienā.

Kā izskatās šodienas bitcoin investora portrets? Šeit pastāv divi atšķirīgi virzieni, ja runa ir par attīstības valstīm, tad tie ir parasti cilvēki, kuri neuzticas vietējai valūtai un banku sistēmai. Tāpēc tas ir veids, kā pasargāt savus uzkrājumus no inflācijas, devalvācijas un aktīvu nacionalizācijas. Šajās valstīs veiktas investīcijas var veidot būtiski daļu no cilvēkiem pieejamās brīvās naudas. Savukārt, ja mēs runājam par investoriem no labklājības valstīm, tad parasti tie iegulda tikai nelielu daļu no saviem brīvajiem līdzekļiem, lai gūtu lielu peļņu nākotnē. Tātad tie ir tīri spekulatīvas dabas darījumi. Xapo dibinātāja un izpilddirektora Wences Casares ieguldījuma formula ir šāda: paņemiet 1% vai mazāk no tā, kas jums pieder, un ieguldiet to bitcoinā, bet pēc tam aizmirstiet par to vismaz uz nākamajiem pieciem gadiem; ideālā gadījumā uz nākamajiem desmit gadiem. Jūs vai nu zaudēsiet vienu procentu no jūsu neto vērtības, ko lielākā daļa cilvēku var atļauties, vai arī jums būs miljons. Līdz šim vēsturē pastāvēja tikai viens universālais naudas līdzeklis, proti, zelts. Šodien daudzi eksperti uzskata, ka bitcoin var kļūt vai pat jau ir kļuvis par jauno universālo naudas līdzekli jeb jauno zeltu. Bitcoin pilda visas trīs naudas funkcijas. Tas ir norēķinu vienība, vērtību mērs un skaitīšanas vienība, kas vienlaicīgi ir serviss un produkts. Bet atšķirībā no zelta tas neeksistē fiziskā formā un ir pieejams lielākam iedzīvotāju skaitam nekā zelts. Izmantotās Block Chain tehnoloģijas dēļ tas piedāvā arī daudz plašākas funkcijas, nekā bija iespējams veikt ar zeltu. Digitālai pasaulei - digitāla nauda. Cik tad bitcoin maksās nākotnē? Vieni apgalvo, ka drīz tas nokritīs līdz nullei, bet citi, ka maksās miljonus. Lai saprastu, cik tas varētu maksāt paredzamā nākotnē, ir jāpaņem to kopējais tirgus kapitalizācijas lielums un jāsadala ar naudas vienību skaitu apgrozībā un laika posmu. Rezultātā viena bitcoin vērtība var sasniegt no 2 līdz 5 miljoniem ASV dolāru. Ja katrs nopirks kaut vai vienu bitcoinu (ņemot vērā, ka maksimālais daudzums, kurš tiks emitēts, pēc algoritma ir 21 miljons bitcoinu), tad tā vērtība sasniegs 1 miljonu dolāru. Redzot, cik aktīvi Ķīnas iedzīvotāji tos pērk, tas izskatās ļoti reālistiski. Ekspertu vidū pašlaik rit asas diskusijas, kas tad īsti ir bitcoin – nākotnes valūta vai maksājumu sistēma? Laiks rādīs.

Kriptovalūtas Bitcoin cena kopš sasniegtā rekordaugstā līmeņa nokritusies par 29%, liecina Bloomberg dati.

Virtuālās valūtas vērtība sarukusi, tirgus dalībniekiem reaģējot uz ziņām, ka tiek atlikta Bitcoin tehnoloģijas uzlabošana. Jāatzīmē, ka šajā gadā investori, ieguldot Bitcoin, varēja nopelnīt ievērojamu naudas summu, jo tās cena ir augusi par vairāk nekā 800%.

Kopš piektdienas pēcpusdienas Bitcoin vērtība gan samazinājusies par 9,5%, tādējādi no pagājušajā nedēļā sasniegtās rekordaugstās atzīmes tā cena ir sarukusi par 29%.

Cenas kritumu veicināja tas, ka vairāki kriptovalūtu dalībnieki atcēla plānus palielināt Bitcoin bloka izmēru, jo šis solis varēja veicināt turpmāku cenas pieaugumu.

Bitcoin cenas svārstības šajā gadā ir ārkārtīgi lielas, pat ņemot vērā Bitcoin raksturu, un tām seko augošā interese no regulatoru, banku un fondu pārvaldnieku puses. Skeptiķi gan nodēvējuši cenas pieaugumu par burbuli, taču tajā pašā laikā tas ir pārāk straujš, lai to ignorētu Volstrītas investori. Kaut arī kopš pagājušās nedēļas trešdienas cena ir sarukusi par 38 miljardiem dolāru, Bitcoin tirgus vērtība ir 101 miljards dolāru.

Virtuālās valūtas bitcoin faniem tiek piedāvāta iespēja iegādāties dzīvokli Dubaijā, raksta CNN Money.

Kompānija Astor Plaza and Residences piedāvā iegādāties 150 dzīvokļus Dubaijā, par tiem norēķinoties ar kriptovalūtu. Studijas tipa dzīvoklis maksā 30 bitkoinus, bet vienistabas dzīvoklis – aptuveni 50 bitkoinus (252 tūkstošus dolāru). Cena gan var mainīties, ņemot vērā, ka virtuālā valūta ir piesaistīta dolāram.

Kompānijas pārstāve Mišela Monē pastāstījusi, ka oktobrī interesentiem, kas vēlas iegādāties īpašumu, maksājot ar bitkoiniem, tiks piedāvāti vēl dzīvokļi.

«Mēs gribam dot iespēju bitcoin pasaulei,» viņa komentējusi šo piedāvājumu, uzsverot, ka šī ir laba iespēja bitcoin pārvērst īpašumā.

Dubai Science Park sastāv no diviem debesskrāpjiem, peldēšanas kompleksa, āra kinoteātra un iepirkumu centra. Dzīvokļa pircējs ar bitcoin var maksāt arī par iekšējo apdari.