Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.
Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.
Šobrīd gan šķiet, ka šo faktoru kontekstā vaigs apmāksies gan uzņēmējiem, gan tiem, kuriem ienākumi atkarīgi no valsts budžeta izmaksām. Proti, kā izriet no RIA Novosti ziņas, atsaucoties uz Federālo muitas dienestu, laika posmā no šā gada janvāra līdz septembrim Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta sasnieguši nepilnus 121,4 miljardus ASV dolāru, kas ir par 5% mazāk nekā atbilstošā laika periodā gadu iepriekš. Vienlaikus jāpiebilst, ka atkarībā no cenām naftas tirgū un valūtas kursa svārstībām kas kļūst aizvien lielāka, jo fiziskie eksporta apjomi sarūk. Minētajā laika posmā Krievija eksportējusi gandrīz 166,4 miljonus tonnu naftas, apjomam gada laikā sarūkot par 5,1%. Tomēr finanšu tirgus svārstības patlaban Krievijai nemaz nav labvēlīgas un šķiet, ka rubļa un naftas cenas krituma sacensībās pēdējās nedēļās straujāko kustību uzrādījis melnais zelts. Rubļa kurss pret ASV dolāru ir nokrities līdz rekordzemam līmenim zem 52,5 rubļiem par vienu ASV valūtas vienību, savukārt viens barels naftas maksā jau mazāk par 70 dolāriem.
Vēl pirms pāris nedēļām barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenas ziņā rubļu izteiksmē bija pārsniedzis jau iepriekš minētos 3800 rubļus, taču vakar cena bija sarukusi apmēram līdz 3650 rubļiem. Līdz ar to aizvien vairāk izskatās, ka cerības aizpildīt budžetu ar zemāku rubļa kursu sevi diezin vai attaisnos. Jāpiebilst, ka visai vētrainās valūtas kursu un naftas cenu sacīkstes Krievijā pavada aizvien augoša inflācija, kuras rezultātā iedzīvotāju pirktspēja samazinās, tādējādi ekonomiku kļūst aizvien grūtāk sildīt arī uz iekšējo resursu rēķina. Nākas piebilst, ka šajā situācijā vairāk cieš mazāk turīgo iedzīvotāju daļa, jo izmaksas pārtikai aug ievērojami straujāk nekā patēriņa cenu indekss kopumā. Piemēram, oktobrī pārtikai un dzērieniem inflācija, rēķinot gada izteiksmē, sasniedza 11,5%, savukārt kopējais patēriņa cenu indekss šajā laika periodā bija audzis par 8,3%. Jāpiebilst, ka augošā inflācija noēd arī ekonomisko izaug- smi. Saskaņā ar Krievijas statistikas biroja datu bāzēm kaimiņvalsts ekonomikas apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos sasniedzis nepilnus 20,26 triljonus rubļu, kas ir par 0,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr tobrīd bija pavisam citas naftas cenas un arī inflācija bija zemāka. Šobrīd ir lielāka rubļu masa, taču nav nekādu ekonomisko dzinuļu, jo gan iedzīvotāju pirktspēja, gan izejvielu cenas samazinās, turklāt, kā jau minēts, arī fiziskie naftas eksporta apjomi sarūk.
Tāpēc šobrīd aizvien vairāk izskatās, ka Krievijas ekonomikas kurss pamazām var sākt līdzināties tam, kuru iepriekšējā desmitgadē uzskatāmi demonstrēja Zimbabve, proti, tautsaimniecība tika piesātināta ar aizvien lielāka nomināla banknotēm, taču, tā kā ekonomiskie stimuli izpalika, arī valsts turpināja grimt aizvien dziļākā nabadzībā. No vienas puses šāds pavērsiens ļauj cerēt, ka Krievijai būs mazāk resursu ģeopolitiskās spriedzes uzturēšanai, no otras – tas nesola neko labu eksportētājiem, kuru pamata noiets saistīts ar kaimiņvalsts tirgu.
