Šogad aprit pieci gadi kopš Latvijas pievienošanās eirozonai, saistībā ar to Rīgā notiek arī liela konference. Izvērtējot jāteic, ka eiro ieviešana noteikti ir bijis Latvijas veiksmes stāsts.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka visi gaidītie ieguvumi no eiro ieviešanas ir materializējušies, un, ja eiro nebūtu ticis ieviests, tad pēdējos piecos gados investīciju būtu bijis par 5% mazāk. Savukārt nav piepildījušies eiroskeptiķu draudi par Latvijas ekonomikas teju sabrukumu eiro ieviešanas gadījumā. Pats galvenais – līdz ar pievienošanos eiro ir novērsti jebkādi vietējās valūtas devalvācijas riski, kā arī neiespējami kļuvuši dažādu politikāņu centieni izeju no krīzes meklēt naudas «piedrukāšanā».
Eiro par labu nācis arī mūsu eksportētājiem, kuriem, pārdodot savu produkciju eirozonas valstīs, nav jāsatraucas par iespējamām valūtas svārstībām. Tāpat mazām valūtām ir daudz lielāki iespējamie uzbrukuma riski, kas nav aktuāli tādām valūtām kā, piemēram, eiro vai dolārs. Pozitīvi ir arī tas, ka cilvēku ienākumi un ņemtie kredīti ir vienā valūtā. Tad, kad cilvēku ienākumi bija latos, taču ņemtie kredīti pārsvarā eiro, tos ļoti ietekmēja valūtas kursa svārstības, un eksperti vairākkārt uzsvēra, ka visdrošāk kredītus ņemt tādā valūtā, kādā ir ienākumi. Līdz ar eiro ieviešanu šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības. Latvijas ekonomikai, ņemot vērā lielo populisma līmeni, arī par labu nāk nepieciešamība ievērot Māstrihtas kritērijus un stingru fiskālo disciplīnu, kas paredz budžeta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.
Ir ļoti ticams, ka bez šīs saskaņošanas nepieciešamības mūsu politiķi, īpaši priekšvēlēšanu gadā, daudz vieglprātīgāk attiektos pret pieļaujamo budžeta deficītu. Tajā pašā laikā varētu jautāt, kāpēc tad pēdējos gados vērojams investīciju kritums un nemaz tik labi nesokas ar to piesaisti? Te jāatgādina Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka teiktais, ka atrašanās eirozonā ir kā mājas nosiltināšana, taču par siltumu tajā, proti, kurināšanu, tomēr jārūpējas pašiem. Investoru piesardzību noteikti ietekmēja arī konflikts Austrumukrainā, kas sākās neilgi pēc Latvijas iestāšanās eirozonā, tas atstāja nelabvēlīgas sekas uz investīciju piesaisti visā reģionā. Jāatceras, ka eiro ieviešana ir tikai priekšnoteikums, nevis garants ekonomiskajai izaugsmei un investīcijām. Tāpat kā tiesību iegūšana ir priekšnoteikums automašīnas vadīšanai, taču nav garants, ka izdosies iztikt bez avārijām.
Līdz ar to eiro nav uzskatāms par panaceju, un nebūtu gudri to vainot visās ekonomiskajās likstās. Pie tā, ka Latvijas finanšu sektoram ir problēmas, noteikti nav vainojams eiro, un ar to mums pašiem jātiek galā. Tāpat aktuāli darbaspēka un izglītības jautājumi nav atrisināmi ar valūtas palīdzību. Tādējādi, atskatoties uz pieciem gadiem eirozonā un domājot par nākotni, gudrākais būtu eiro nozīmi adekvāti novērtēt, to nedz noniecinot, nedz pārspīlējot.
