Mums ir Nacionālais attīstības plāns, vidējā termiņa budžeti, tad ikgadēji, un visur tiek teikts, ka rūpniecība un eksports ir attīstības nepieciešamība. Mums ir Nacionālā industriālā politika, kur iecere ir sasniegt eksporta apjomu 27 miljardus eiro 2027. gadā, bet no otras puses ir biznesa realitāte, pieprasījums, piedāvājums, peļņas iespējas, pandēmijas radītā krīze un Eiropas Zaļais kurss.
Cerīgajos plānos un uzņēmumu sasniegumā ir pamatīgas skaitliskas atšķirības brīdī, kad pienāk plānu izpildes termiņi. Šobrīd plānojam Eiropas Atjaunošanas un noturības instrumenta izlietojumu, dalām pabalstus un gaidām izeju no krīzes, bet tā var notikt dažādi.
Plānoto naudu dala ministrijas
Valsts plānošana, jau sākot no Nacionālā attīstības plāna, budžeta, Eiropas fondu izlietojuma un beidzot ar pēdējo Eiropas Atjaunošanas un noturības instrumenta izlietojuma plānu, kas jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 30. aprīlim, norit pēc viena scenārija – ministrijas, līdzībās runājot, cīnās katra par savu kreklu, un tam visos gadījumos ir līdzīgas sekas.
Kā top lielie plāni
Ir lieli plāni ar apaļām frāzēm, un ir konkrēti skaitļi. Piemēram, valsts plāno iekšzemes kopprodukta ikgadēju izaugsmi 3%. Vai cits piemērs – ekonomikas ministrs 2014. gadā Daniels Pavļuts noteica mērķi, ka rūpniecības pienesums IKP līdz 2020. gadam sasniegs 20%, bet izrādījās, ka sasniedzām tikai 12%, kas drīzāk notika pašplūsmā, nevis kāda plāna dēļ. “Tā ir valsts lielākā problēma – izvirzīt mērķus, kas sasniedzas paši no sevis. 3% IKP izaugsme nav atkarīga no valsts pārvaldes efektīvas darbības, tā vienkārši var doties mājās, un mērķis pats izpildās. Savukārt par 20% rūpniecībai ir jāiespringst. Patiesība ir tāda, ka netika pat mēģināts mērķi sasniegt. Ko nozīmēja šī mērķa nospraušana? Bija jānotiek stratēģiskai izvēlei par labu rūpniecības attīstībai, jo nav iespējams izpatikt visiem. Tas nozīmētu, ka laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam 80% valsts ekonomikas paliktu pašplūsmā un valsts koncentrētos tieši uz šo 20% sasniegšanu. Valsts rūpējas par galveno prioritāti ekonomikā. Tā ir ļoti grūta izvēle, un ir ļoti grūti noturēties un nekļūt populistiem,” Dienas Biznesam sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko.
Visu rakstu lasiet 2.marta žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!