Finanses

Valsts kontroliere: Uzlabojusies situācija ar ieteikumu ieviešanu

BNS,19.11.2014

Jaunākais izdevums

Kopumā uzlabojusies situācija ar Valsts kontroles (VK) ieteikumu ieviešanu valsts iestādēs un institūcijās, kā arī pašvaldībās, aģentūrai BNS pēc Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes trešdien sacīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņa norādīja, ka kopējais ieviestais ieteikumu skaits, ko pēc revīziju veikšanas norādījusi VK, svārstās no 80% līdz 85%, kas, vērtējot pēc starptautiskiem standartiem, ir labs rādītājs.

Prezentējot deputātiem VK uzdevumus un veikumu pēdējos gados, Krūmiņa norādīja, ka VK no 2013. un 2014.gadam dažādu jomu valsts iestādēm iesniegusi 433 ieteikumus, un no tiem ieviesti ir 360 jeb 83%, kā arī šobrīd uzsākta 31 ieteikuma ieviešana.

Tāpat Krūmiņa komisijas sēdē norādīja, ka, izvērtējot VK darbību, secināts, ka nav sabiedrībai pietiekami sniegta informācija par VK sniegto ieteikumu rezultātu. Sabiedrībai pietiekami neskaidrojām, kas ir reāli paveikts un izdarīts VK ieteikumu ieviešanas rezultātā, viņa uzsvēra.

Valsts kontroles vadītāja pēc komisijas sēdes atzina, ka VK trūkst resursu, kā arī darbinieku algas ir par zemu. Runājot par algām, neesam konkurētspējīgi ar citām institūcijām. Savukārt, kas attiecas uz cilvēkresursiem, ja būtu vairāk darbinieku, tad varētu veikt vairāk revīziju. Protams, nekad revidentu nebūs tik daudz, lai varētu nodrošināt nepārtrauktas revīzijas visās valsts iestādēs. Jārēķinās, ka finansiālā situācija valstī ir tāda kāda tā ir un vienmēr visu nevarēs, paskaidroja Krūmiņa.

VK šobrīd ir no 150 līdz 160 štata darba vietu, bet, kā norāda Krūmiņa, visas darba vietas neizdodas nokomplektēt augsto darbā pieņemšanas prasību dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Valsts kontrole vairumā gadījumu pārbaudītajām iestādēm, kur redzama līdzekļu izšķērdēšana, izsaka dažādus ieteikumus, ar to ieviešanu īsti neveicas; pat smagāko pārkāpumu gadījumā reāli ietekmējošu instrumentu nav

Proti, nopietnāko pārkāpumu gadījumā Valsts kontrole (VK) vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tālākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: «Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Latvijas autoceļu uzturētājs izmaksas samazinājis, bet investīcijas tiek plānotas haotiski

Žanete Hāka,05.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts kontroles (VK) ieteikumu ieviešanas VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) savas izmaksas ir samazinājis par 5 miljoniem eiro, kā arī guvis papildu ieņēmumus – aptuveni 350 tūkstošus eiro.

Tomēr revidenti uzskata, ka kapitālsabiedrības izmaksu optimizēšanas iespējas nebūt nav izsmeltas. Tā secinājusi VK, pārbaudot, kā ieviesti 2011.gadā veiktās revīzijas ieteikumi.

No 25 savulaik sniegtiem ieteikumiem pārbaudīta 19 joprojām aktuālo ieteikumu ieviešana, jo daļa ieteikumu ir zaudējuši aktualitāti. Par ieviestiem atbilstīgi ieteikumu mērķiem var atzīt 13 ieteikumus.

Viens no ilgstoši panāktiem risinājumiem ir tas, ka Satiksmes ministrija ir noformulējusi valsts politiku valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas jomā, nosakot, ka tā ir stratēģiski svarīga nozare. LAU darbojas kā valsts kapitālsabiedrība, kurai valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšana tiek deleģēta ar konkrētiem uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Valsts kontrole apšauba 6 miljonu eiro izlietojumu piemaksām valsts iestādēs

LETA,18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole vērsīsies Ģenerālprokuratūrā par pērn nepamatoti piešķirtām piemaksām valsts iestāžu darbiniekiem, šodien žurnālistus informēja Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Valsts iestāžu finanšu revīzijā 2016.gadā izlases veidā tika vērtēta piemaksu piešķiršana valsts iestāžu darbiniekiem. Kā norādīja Krūmiņa, Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par piešķirto piemaksu pamatojumu kopumā par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro.

Valsts kontroliere atzina, ka lielākoties piemaksu piešķiršanas process ir formāls un nerada pārliecību, ka ir izvērtēts personas ieguldījums iestādes mērķu sasniegšanā. Valsts kontroliere atzina, ka ir bijuši pat gadījumi, kad piemaksas piešķirtas par darbu, kas ir identisks pamata darbā noteikto pienākumu izpildei.

Krūmiņa stāstīja, ka piemaksas darbiniekiem nereti piešķirtas ar pamatojum, ka darbinieks "kvalitatīvi izpildījis doto uzdevumu", "atbildīgi izturējies pret resursiem", "darbinieks izrāda interesi par darbu", "nekavē darba izpildes termiņus", "veic darbu atbilstošā apmērā", "ir labas iemaņas darbā ar datoru" utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss: Lēmums par Loginova atbrīvošanu jāpieņem solidāri

LETA,09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri, pirmdien preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts kontroles vadību norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa,03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole veic operatīvo revīziju Rīgas namu apsaimniekotājā Rīgas namu pārvaldnieks, otrdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

«Mēs esam novirzījuši operatīvos resursus Rīgas namu pārvaldniekam, par ko mēs saņemam nebeidzamas sūdzības un iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti,» teica Krūmiņa.

Viņa norādīja, ka problēmas pastāv ļoti daudzos Rīgas pašvaldības uzņēmumos. «Rīgas pašvaldībā ir daudz tādu institūciju, kuru darbība neapmierina iedzīvotājus,» teica kontroliere, uzsverot, ka Valsts kontrole nevar tērēt bezgalīgus resursus pašvaldības uzņēmumu uzraudzībā, tādēļ lielāka atbildība un loma būtu jāuzņemas paši pašvaldībai.

Krūmiņa piebilda, ka revīzijas rezultāti par Rīgas namu pārvaldnieku varētu būt zināmi vasaras sākumā, maijā. «Protams, arī šīs revīzijas rezultāti būs atkarīgi no tā, kā tiek iesniegti dati un kā iestāde vēlas sadarboties ar Valsts kontroli. Arī Rīgas satiksmē saskārāmies ar to, ka šo datu iegūšana ir diezgan apgrūtinoša,» teica Valsts kontroliere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Lidosta Rīga novērsusi nelietderīgas investīcijas un saistības 194,2 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness,04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga, sekojot Valsts kontroles (VK) norādēm, novērsusi nelietderīgas investīcijas un attiecīgās saistības 194,2 miljonu eiro apmērā, informē VK.

Revīzijā, kurā tika pārbaudīts, kā veicas ar 2008.gadā veiktās likumības revīzijas ieteikumu ieviešanu secināts, ka apturēts jauna zemo izmaksu un pilna servisa termināļa būvniecības projekts, un tā vietā atjaunota 2007.gadā pārtrauktā esošā termināļa paplašināšana.

«Pēc pieciem gadiem starptautiskā lidosta Rīga gadā apkalpos desmit miljonus pasažieru, kas dos miljarda latu investīcijas Latvijas ekonomikai.» Tā 2006. gada nogalē apgalvoja tā laika satiksmes ministrs, atgādina VK.

Lidosta Rīga no budžeta dotāciju lūdzējas un saņēmējas kļuvusi par uzņēmumu, kas ar saviem ieņēmumiem nodrošina gandrīz visu darbību. VK atgādina, ka no 2007.gada lidosta sāka saņemt dotāciju lidlauka drošības nodrošināšanai. Sākotnēji 2 750 tūkstošus latu, 2008.gadā jau 5 704 tūkstošus latu. Ieviešot ieteikumu, noteikt tarifus, kas nodrošinātu lidostas darbības izmaksu segšanu, nepiesaistot budžeta līdzekļus, dotācijas apjoms no 2008.gada līdz 2013.gadam sarucis par 99%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sesks: Negatīvā VK vērtējuma dēļ Liepājas SEZ var paiet garām miljonus vērtas investīcijas

NOZARE.LV,10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadībai Valsts kontrole (VK) noteikusi 16 ieteikumus, kas tai jāievieš līdz nākamā gada februārim, to trešdien akceptēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, ka viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Saeimas komisijas sēdē tika demonstrēts VK Liepājā sagatavots sižets, kurā asi tika kritizēta SEZ pārvalde. Pēc šī video rullīša noskatīšanās Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) visai emocionālā uzrunā norādīja, ka video rullītis veidots dzeltenās preses līmenī, turklāt VK esot nodarījusi lielu kaitējumu, jo tieši negatīvā vērtējuma dēļ tai garām varot paiet miljonus eiro vērtas investīcijas no kāda Itālijas uzņēmuma, kurš izvēlējies apturēt investīcijas, kamēr būs skaidrība par situāciju SEZ. Sesks uzskata, ka VK apdraud kopumā investīciju ienākšanu Latvijā. Uz aizrādījumu, ka viņš pārāk skaļi Saeimas komisijā kliedz, Sesks skaidroja, ka viņš esot pārāk aizvainots par VK sižetu. Viņš savukārt demonstrēja prezentāciju par Liepājas SEZ un pilsētas sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā epidemioloģiskā situācija uzlabojas un vakcinācijas kampaņas paātrinās visā Eiropas Savienības (ES), Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm pakāpeniski atvieglot ceļošanas pasākumus, tostarp jo īpaši attiecībā uz ES digitālā "Covid" sertifikāta turētājiem.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ir ierosinājusi atjaunināt kopējos kritērijus attiecībā uz riska apgabaliem un ieviest ārkārtas apstākļos izmantojamu procedūru, lai risinātu jautājumu par bažas raisošu vai uzmanību prasošu jaunu vīrusa variantu izplatību. Priekšlikumā ir iekļauti arī īpaši noteikumi attiecībā uz bērniem, lai nodrošinātu ceļojošo ģimeņu vienotību, un standarta derīguma termiņš attiecībā uz testiem.

Galvenie atjauninājumi vienotajā pieejā attiecībā uz ceļošanas pasākumiem ES iekšienē, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publicēto ar krāsu kodiem iezīmēto karti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Ostu pārvaldības problēma joprojām ir kā «karsts kartupelis»

Dienas Bizness,21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostu pārvaldības problēma jau ilgu laiku ir kā «karsts kartupelis», ko politiķi mētā no rokas rokā, veidojot darba grupas, piesaistot ekspertus un uzklausot speciālistus, taču nepieņemot nekādu risinājumu, paziņojumā presei norāda Valsts kontrole (VK).

Problēmu detalizēti pētījuši un ieteikumus snieguši gan VK revidenti, gan pašmāju, gan Pasaules Bankas (PB) eksperti, taču situācija nav uzlabojusies – Latvijas ostu pārvaldība joprojām ir pārlieku politizēta, necaurskatāma un neprofesionāla.

Jau 2013. gada sākumā, pēc revīzijas Rīgas brīvostas pārvaldē, valdība solīja, ka sakārtos atbilstošos normatīvos aktus, kas ļaus veikt brīvostu darbības kontroli un tiesiskuma nodrošināšanu. Pie šī jautājuma strādāja PB eksperti, kuriem bija jāiesaka, kas un kā jādara, lai sakārtotu Latvijas ostu konkurētspēju un pārvaldību.

«Visu šo daudzo cilvēku paveiktais darbs un izlietotie resursi būs velti, ja valdība neķersies pie profesionālas un atbildīgas ostu pārvaldības normatīvā regulējuma izstrādes, kas iekļautu arī virkni profesionālo kritēriju, pēc kuriem izraugāmi valžu locekļi. Kā savā ziņojumā norāda PB eksperti, ne mazāk svarīgi par izglītību un pieredzi ir precīzi noteikti darbības rezultatīvie rādītāji un atbildība par to neizpildīšanu,» teikts VK paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa amatā apstiprināta uz otru termiņu.

Fragments no DB intervijas:

Valsts kontrole cēla apsūdzības Rīgas Brīvostas amatpersonām, tiesa janvāra sākumā tās attaisnoja. Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs šajā sakarībā norādīja, ka VK darbiniekiem ir šaura profesionalitāte. Tiesa savukārt norādīja, ka nav gūti pieteikami pierādījumi. Vai, jūsuprāt, tas kaut kā iezīmē VK darba trūkumus?

Tādas pilnīgi skaidras atbildes man nav. Tad būtu jāredz detalizētais pamatojums no tiesas. Es nevaru īsti komentēt, kāpēc tā notika, jo normatīvā akta pārkāpumus konstatēja ne tikai Valsts kontrole. Policija, pētot materiālus, nonāca tieši pie tiem pašiem secinājumiem, arī prokuratūra lēma, ka šis materiāls ir jāiesniedz tiesā. Ir vēl viena niase, kas jāņem vērā. Bieži vien, skatoties tiesas nolēmumus, mēs redzam to, ka pārkāpums ir konstatēts, bet, kā zināms, pie kriminālatbildības sauc tad, ja tiek konstētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Iespējams, ka tiesa konstatēja pārkāpumu, bet neuzskatīja, ka tas būtu krimināli sodāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Tūrisma Manifesta alianse nākusi klajā ar virkni kopīgu ieteikumu ES dalībvalstīm par to, kā atjaunot pārvietošanās brīvību Eiropā laikā līdz 2021. gada vasarai.

Ieteikumu pamatā ir ES ceļveža izstrāde, kā droši atsākt ceļošanu pēc mājsēdes ierobežojumu atcelšanas. Ceļvedis jāizstrādā un jāīsteno ciešā sadarbībā ar tūrisma nozari un sociālajiem partneriem. Īpaša komisijas darba grupa cilvēku brīvas pārvietošanās atjaunošanai vadītu ceļveža izstrādes un īstenošanas procesu, kā arī sniegtu pastāvīgu situācijas novērtējumu, pamatojoties uz pastāvošajiem riskiem un jaunākajiem zinātniskajiem datiem. Tā mērķis būtu definēt nosacījumus un scenārijus, saskaņā ar kuriem pašreizējos starptautiskās ceļošanas ierobežojumus varētu atvieglot un pēc tam atcelt visā Eiropā un arī ārpus tās. Lai to sasniegtu, ceļvedim jābūt viegli pielāgojamam, un ar iespēju to regulāri atjaunināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).

VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Trauksmes celšanas likumu, kas noteiks, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz personām, kas saistītas ar trauksmes cēlēju.

Ar jauno likumu paredzēts precizēt jomas un pārkāpumus, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat tiks precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.

Tāpat ar likumu tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā, precizētas prasības attiecībā uz identitātes aizsardzību, kā arī trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā, tajā skaitā uz privāto sektoru attiecinātas vairākas prasības, kas līdz šim bija ietvertas vadlīnijās jeb ieteikumu veidā.

Vienlaikus atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.

No jauna Trauksmes celšanas likums izstrādāts, jo, precizējot vairākas likuma normas, kā arī papildinot to ar jaunām, konstatēts, ka netiek grozīts tikai viens no spēkā esošajiem pantiem, un nepieciešamais grozījumu apjoms ir ievērojams, līdz ar to nolemts sagatavot likumu no jauna. Ar to aizstās 2019.gadā spēkā stājušos Trauksmes celšanas likumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Sabiedrība nevar būt pārliecināta par amatpersonu deklarācijās norādīto datu patiesumu

Žanete Hāka,18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu iesniegtajiem aptuveni 56 tūkstošiem amatpersonu deklarāciju būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību, norāda Valses kontrole.

Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva? konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.

Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no ceturtdienas, 1. jūlija, atcelt karantīnu, kas pērn novembrī tika noteikta Covid-19 dēļ, tomēr valstī joprojām paliks spēkā ārkārtējā situācija un liela daļa pašreizējo ierobežojumu un rekomendāciju.

Tādu ieteikumu pagājušajā nedēļā valdībai sniedza Valsts ārkārtējo situāciju komisija (VESK), norādot, ka nevar izslēgt jauna pandēmijas viļņa iespējamību.

Kā norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, līdzšinējos atbalsta pasākumus pandēmijas skartajai uzņēmējdarbībai paredzēts turpināt.

Pēc viņa teiktā, pašreizējo normatīvo regulējumu attiecībā uz piesardzības pasākumiem nav paredzēts būtiski mainīt, jo riski joprojām pastāv, lai gan pašlaik epidemioloģiskā situācija jūtami uzlabojusies.

"Mums ir [jaunā koronavīrusa] Delta paveids, vakcinācijas process palēninājies - mēs vienkārši adaptējam tiesisko regulējumu," skaidrojis ministrs.

Uzklausot VESK ieteikumu, valdība lēmusi, ka tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos darbs organizējams saskaņā ar ārkārtējās situācijas vadītāja noteikto kārtību, ievērojot prasības attiecībā uz apmeklētāju plūsmu regulēšanu, distancēšanos un higiēnas noteikumu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Valsts iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču miljoniem eiro tērē neefektīvi

Dienas Bizness,17.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot finanšu revīzijas par 2015.gadu, Valsts kontrole (VK) pastiprinātu uzmanību šoreiz pārbaudēs pievērsusi līdzekļu izlietojuma atbilstības konkrētam mērķim izvērtēšanai, tā saucamajiem atbilstības izvērtējumiem. Tur joprojām konstatēts daudz trūkumu un vairākos miljonos eiro mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums, ziņo VK.

«Valsts ir iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču joprojām daudz nepilnību ir līdzekļu izlietojumā atbilstoši noteiktajam mērķim,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kopumā, izmantojot VK noteikto metodiku, vērtēšanai tika izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Pārkāpumi vai neatbilstības netika konstatētas mazāk nekā pusē no vērtētajiem pasākumiem - 15 gadījumos VK konstatēja būtiskus pārkāpumus.

Vislielākais skaits gadījumu, kad VK bija jāsniedz modificēts atzinums, saistīts ar politikas ieviešanas efektivitāti vai trūkumiem. Tas attiecināms gan uz jaunajām politikām, kuru īstenošana uzsākta nesen, gan uz tādām, kuras tiek īstenotas jau gadiem, bet ir trūcis detalizēta izvērtējuma tam, cik veiksmīgi tiek sasniegti politikā nospraustie mērķi. Kā norāda valsts kontroliere E.Krūmiņa, netrūkst arī tādu gadījumu, kur paši politikas mērķi ir pretrunīgi vai neskaidri, tāpēc nemaz nav iespējams runāt par līdzekļu izlietojuma efektivitāti. Šādos gadījumos nereti vienkārši tiek uzturēts process, maksātas algas, tērēti līdzekļi, bet atdeve no līdzekļiem ir visai apšaubāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta 16:56 - Par atkritumu apsaimniekošanu nepamatoti iekasēti vairāk nekā 3,6 miljoni eiro

Baiba Zālīte, speciāli db.lv,06.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2012. gada sākuma no iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu nepamatoti iekasēti vairāk nekā 3,6 miljoni eiro, liecina Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas atbilstība plānotajiem mērķiem un tiesību aktu prasībām.

Šī pārmaksa veidojusies, atkritumu apsaimniekotājiem piemērojot faktiskajai situācija neatbilstošu maksas aprēķina metodiku, kā arī nepamatoti iekasējot dabas resursu nodokli par atkritumu poligonam faktiski nenodotu atkritumu apglabāšanu.

«Nepamatotas maksas iekasēšana no iedzīvotājiem - tā īsumā var raksturot situāciju daudzās pārbaudītajās vietās. Diemžēl pašvaldības, kuru pienākums ir aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses, ne vienmēr izrāda ieinteresētību, lai nepieļautu šādu situāciju,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kopējā pārmaksa 3 647 341 eiro apmērā veidojās no divām daļām. Nepareizas aprēķina metodes piemērošanas rezultātā, 25 pašvaldību atkritumu radītāji pārmaksājuši 2 076 380 par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vajadzīgs jauns Maksātnespējas likums

Sandris Točs, speciāli DB,19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Eksperts: Vai cilvēki uzskata, ka labi apmaksāto darbvietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, ierēdņa vai politiķa kabinetā?

Žanete Hāka,26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas, liecina noslēdzošā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu. Tikmēr visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Komentāri

Pievienot komentāru