Pēc Valsts kontroles (VK) ieteikumu ieviešanas VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) savas izmaksas ir samazinājis par 5 miljoniem eiro, kā arī guvis papildu ieņēmumus – aptuveni 350 tūkstošus eiro.
Tomēr revidenti uzskata, ka kapitālsabiedrības izmaksu optimizēšanas iespējas nebūt nav izsmeltas. Tā secinājusi VK, pārbaudot, kā ieviesti 2011.gadā veiktās revīzijas ieteikumi.
No 25 savulaik sniegtiem ieteikumiem pārbaudīta 19 joprojām aktuālo ieteikumu ieviešana, jo daļa ieteikumu ir zaudējuši aktualitāti. Par ieviestiem atbilstīgi ieteikumu mērķiem var atzīt 13 ieteikumus.
Viens no ilgstoši panāktiem risinājumiem ir tas, ka Satiksmes ministrija ir noformulējusi valsts politiku valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas jomā, nosakot, ka tā ir stratēģiski svarīga nozare. LAU darbojas kā valsts kapitālsabiedrība, kurai valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšana tiek deleģēta ar konkrētiem uzdevumiem.
Optimizējot kapitālsabiedrības struktūru un ieviešot Valsts kontroles ieteikumus darbības efektivitātes paaugstināšanai, LAU būtiskāko izmaksu ekonomiju ir panācis gan pabeidzot kapitālsabiedrības restrukturizāciju – tādējādi ir nodrošināta izmaksu samazināšana par aptuveni 2,2 miljoniem eiro gadā, gan pārskatot un nosakot faktiskajai situācijai atbilstošus pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, tādējādi panākot izmaksu samazinājumu par aptuveni 1,5 miljoniem eiro gadā.
Ne tik veiksmīgi ir īstenotas izmaiņas attiecībā uz pakalpojumu izmaksām. Ieviešot iepriekšējās revīzijas ieteikumus, LAU pārrēķināja pakalpojumu cenas, taču uzlabojumi nav veiksmīgi ieviesti. Rezultātā, šā gada pirmajos 6 mēnešos nepamatoti paaugstinātās cenas uzņēmuma kasē ienesa nepamatotu peļņu aptuveni – 1,9 miljonus eiro. Reaģējot uz revidentu norādījumiem, ka jaunais cenu aprēķins nav pareizs un sadārdzinājums ir par lielu, jau revīzijas laikā cenas tika pārskatītas un no 2014.gada 1.decembra – samazinātas.
Līdz galam nav izdevies ieviest ieteikumu arī par uzņēmuma atalgojuma politiku. LAU nav nodrošinājis, ka darba samaksas mainīgā daļa tiek piešķirta un tās apjoms noteikts pamatojoties uz skaidriem un visiem saprotamiem kritērijiem. Tādējādi realitātē šā koeficienta piemērošana ir subjektīvs process – instruments valdes rokās
Par ieviestu nevar uzskatīt arī ieteikumu par tehnikas un personāla optimālo slodzi. Līdz ar to nav nodrošināta izmaksu efektīva darba organizācija. Situācijā, kad ir deleģēti precīzi uzdevumi un zināmi konkrēti termiņi, kapitālsabiedrība tomēr nespēj atbilstīgi ieplānot šiem darbiem nepieciešamo tehniku un personālu. Tas, savukārt veicina nepārdomātus tehnikas iegādes pieprasījumus un attiecīgi, iespējams, nelietderīgus izdevumus. Revidenti norāda, ka uzņēmuma vadībai nav redzējuma par kapitālsabiedrības attīstību ilgtermiņā, ieguldījumi vai investīcijas tiek plānotas haotiski, bez stratēģiskā skatījuma.
