Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.
Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.
No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.
Ministru kabinetam līdz 2016.gada beigām bija arī jānodrošina tādu attīstības plānošanas sistēmas sasaisti ar budžeta plānošanu, kas ļautu pārskatāmi izsekot vai un kādā pakāpē ar gadskārtējo un vidēja termiņa valsts budžetu ir plānots sasniegt attīstības plānošanas dokumentos noteiktos mērķus.
Valdība nav arī izpildījusi Valsts kontroles ieteikumu līdz 2016.gada beigām izvērtēt ielūgumu izsniegšanas praksi valsts budžeta iestāžu un valsts kapitālsabiedrību organizētu pasākumu ietvaros. Ministru kabinetam līdz 2017.gadam bija ieteikts uzsāktās kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmas reorganizācijas ietvaros tiesību aktos noregulēt kapitālsabiedrību minimālo dividendēs izmaksājamo apmēru, kā arī tika ieteikts nodrošināt šo dividenžu izmaksu konsekvenci un pamatotību.
Šogad Ministru kabinetam bija jānodrošina valsts budžeta izstrādē iesaistīto darba grupu izveides un darbības atklātību. Tāpat valdībai šogad bija jāizstrādā politikas plānošanas dokuments, kas ietvertu konkrētus mērķus, uzdevumus un saskaņotu nozaru ministriju rīcību publisko investīciju plūsmas stabilizēšanai pēc Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda noslēguma. Lai pilnveidotu publisko investīciju pārvaldības procesu, Ministru kabinets tika aicināts līdz šim gadam nodrošināt, ka ir izstrādāta un ieviesta sistēma publisko investīciju pārvaldībai. Tāpat valdībai līdz šim gadam bija jānodrošina attīstības plānošanas sistēmas sasaisti ar budžeta plānošanu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kavējusi četru ieteikumu ieviešanu. Ministrijai līdz 2019.gadam bija ieteikts izvērtēt iespēju pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu jeb VIIS, lai padarītu to par efektīvu pašvaldību izglītības iestāžu darba organizācijas rīku, tajā skaitā iestrādājot sistēmā paziņojumu par pedagoga kopējo tarificēto slodzi, kā arī izstrādājot detalizētākas, lietotājiem viegli pieejamas norādes par tarifikāciju sagatavošanu.
Šogad IZM bija jāizvērtē iespēja pilnveidot VIIS, tajā iestrādājot kontroles pār izglītības iestādes direktora, tā vietnieku un atbalsta personāla darba samaksai paredzētā finansējuma sadales kritēriju ievērošanu. Tāpat IZM šogad bija jāizvērtē mērķdotācijas līdzekļu aprēķināšanas perioda izmaiņu iespējas, veicot aprēķinus pirms mācību gada sākuma nolūkā nodrošināt pedagogu savlaicīgu informēšanu par darba samaksas nosacījumiem.
Zemkopības ministrija (ZM) kavējusi trīs ieteikumu ieviešanu. Līdz šim gadam ZM bija jāizvērtē iespēja izveidot vienotu Meža attīstības fonda valsts atbalsta, AS "Latvijas valsts meži" ziedojuma un Medību saimniecības attīstības fonda pārvaldību. Šogad ZM bija arī jānodrošina informācijas publicēšana par iespēju pieteikties tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē un piešķirt finansējumu projektiem, kas ir saistīti ar atbalsta mērķi. Valsts kanceleja kavējusi divu ieteikumu ieviešanu. Tai līdz 2018.gadam bija jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu atlīdzības noteikšanā. Līdz 2019.gadam Valsts kancelejai bija ieteikts apsvērt iespēju mainīt pastāvošo pašvaldības deputātu atlīdzības noteikšanas kārtību, padarot to skaidrāku, vienkāršāku un caurskatāmāku.
Finanšu ministrija kavējusi viena ieteikuma ieviešanu. Tai līdz 2017.gadam bija saistībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldes īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā" jānodrošina Eiropas Komisijas (EK) lēmuma par lielo projektu grozījumu sagatavošanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kavējis viena ieteikuma ieviešanu. Iestādie līdz 2019.gadam bija jāpilnveido normatīvais regulējums attiecībā uz ziedojumu saņemšanas un izlietošanas ierobežojumiem pašvaldībās.
Rīgas pašvaldība kavējusi viena ieteikuma ieviešanu. Rīgas domei līdz 2018.gadam, ņemot vērā apaļkoku pārstrādes rezultātus, bija jānovērš SIA "Rīgas meži" nepamatotu iesaistīšanos komercdarbībā kokrūpniecības jomā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kavējusi viena ieteikuma ieviešanu. Ministrijai līdz 2019.gadam bija ieteikts izstrādāt normatīvo regulējumu, nosakot par atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu atbildīgās institūcijas un finansēšanas kārtību, lai veicinātu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas sakārtošanu un pārtrauktu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Liepājas speciālajai ekonomiskajai (Liepājas SEZ) zonai līdz 2016.gadam bija jāizstrādā un jāievieš nomas maksas, tajā skaitā par Liepājas ostas piestātnēm.
LETA jau vēstīja, ka šā gada 12.jūnijā tika atklāta jauna Valsts kontroles mājaslapa, kurā tiek ievietota informācija par revīziju gaitā sniegto ieteikumu izpildi, aģentūru
LETA informēja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Plānots, ka informācija platformā tiks atjaunota divas reizes gadā - 1.martā par ieteikumu ieviešanas statusu līdz 31.decembrim, un 1.septembrī par ieteikumu ieviešanas statusu līdz 30.jūnijam. Valsts kontroles padomes loceklis norādīja, ka platformā tiks publiskota tikai informācija par ieteikumiem, kuri ir ieviešami vai ir ieviešanas stadijā, nevis jau ieviestajiem ieteikumiem.
Patlaban visvairāk ieteikumu ir Labklājības ministrijai (LM), kas gan, pēc Korčagina teiktā, nenozīmē, ka šī joma ir nesakārtotākā. Ieteikumu lielais daudzums saistīts ar to, ka Valsts kontroles sniegtie ieteikumi LM ir jauni un to ieviešanai vēl ir termiņš. Vienlaikus viņš norādīja, ka ieteikumu ieviešanas kavējumu līderis ir Ministru kabinets.
Kopumā valdība kavē 11 ieteikumu ieviešanu, tomēr Valsts kontroles pārstāvis šos kavējumus saista ar faktu, ka par konkrētu ieteikumu ieviešanu nepieciešams kopīgs valdības lēmums. Korčagina vērtējumā, kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ar ieteikumu ieviešanu veicas labi, jo kavējumu līmenis nav augsts.