Lai arī Valsts kontrole vairumā gadījumu pārbaudītajām iestādēm, kur redzama līdzekļu izšķērdēšana, izsaka dažādus ieteikumus, ar to ieviešanu īsti neveicas; pat smagāko pārkāpumu gadījumā reāli ietekmējošu instrumentu nav
Proti, nopietnāko pārkāpumu gadījumā Valsts kontrole (VK) vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tālākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: «Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā.»
Neklausa augstākie
Viens no uzskatāmākajiem gadījumiem, kad VK brīdinājumi nav ņemti vērā, ir Rīgas brīvostā. Revīzijā VK secināja, ka no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 58,33 milj. eiro apmērā. Tomēr visus VK ieteikumus brīvosta nav ieviesusi – tika sniegti 23 ieteikumi ostas pārvaldīšanas, pārvaldes finanšu vadības un grāmatvedības uzskaites sakārtošanai, taču ieviesti 17. Atlikušo sešu ieteikumu ieviešanas process, pēc VK stāstītā, ir «smagnējs un nenorit noteiktajos termiņos». VK Piektā revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis atzīst, ka «dažos gadījumos klaji tiek demonstrēta nevēlēšanās ieteikumu ieviest». «Šādu attieksmi stiprina arī Satiksmes ministrijas nespēja vai nevēlēšanās sakārtot ostu jomu Latvijā,» norāda A. Ērglis. Konkrētas rīcības trūkums sākotnēji pamatots ar nepieciešamību sagaidīt Pasaules bankas ekspertu rekomendācijas. Vēlāk izrādījās, ka jāizveido vēl viena, šoreiz vietējo ekspertu darba grupa, kas izvērtētu PB ekspertu rekomendācijas. Rezultātā ministrija ir saņēmusi vietējo ekspertu viedokli, ka ar Latvijas ostu pārvaldīšanu gandrīz viss ir kārtībā, skaidro VK. Augusta beigās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē uzklausīti minētās darba grupas secinājumi, taču Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, kā arī VK par darba grupas paveikto izteikušas vairākus iebildumus. VK sola turpināt sekot līdzi norisēm Rīgas brīvostā un pieprasīt «reālu darbību, nevis darbības imitāciju».
Koks ar diviem galiem
Plašsaziņas līdzekļos pietiekami bieži izskan informācija par to, ka VK revīziju ieteikumi ieviesti daļēji un lēni, klāsta J. Endziņš.
Saskaņā ar VK sniegto informāciju ieteikumi gan lielākoties tiek ieviesti – 2013.gadā revidējamās vienības kopumā bija ieviesušas (vai uzsākušas ieviešanu) 81% no VK sniegtajiem ieteikumiem. Savukārt šā gada pirmajā pusgadā pilnībā ieviesti (vai uzsākta ieviešana) 82% sniegto ieteikumu. Gadījumi, kad VK ieteikumi netiek ņemti vērā, ļauj J. Endziņam secināt divas lietas: «Vai nu revīziju ieteikumi ir nekvalitatīvi un iestādes tos neatzīst par tik pareiziem, lai ieviestu, un tad ir jautājums par revīzijas iestādes darba kvalitātes uzlabošanu, vai arī ieteikumi ir pareizi, un tad jautājums – kāpēc tie netiek ieviesti,» viņš klāsta un piebilst, ka sliecas atbalstīt otro versiju. «Ja valsts tērē resursus revīzijām, taču tās paliek atvilktnē, tad ir jautājums par līdzekļu izšķērdēšanu,» atzīst J. Endziņš.
Šaurie loki
Brīvosta ir tikai viens no gadījumiem, kur VK ieteikumi vismaz pagaidām nav ieviesti. «Iestāžu attieksme pret VK sniegtajiem ieteikumiem ir ļoti dažāda, pieredze liecina, ka smagāk ieteikumu ieviešana norit jomās, kur tiek skartas šaurāku grupu intereses,» stāsta VK. Šis aspekts spilgti esot izpaudies pēc revīzijas valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM), kuras kapitāldaļu turētāja ir Zemkopības ministrija. VK secināja, ka, nosakot nepamatoti mazus LVM valsts budžetā veicamos maksājumus, valsts nav guvusi tai pienākošos labumu. Proti, LVM būtu valsts budžetā jāmaksā dividendes no peļņas, kā arī maksājums par meža produkcijas pārdošanas rezultātā gūtajiem līdzekļiem. Tomēr, sākot ar 2004.gadu, atļauts maksāt tikai dividendes, un uzņēmumam tika dota iespēja, palielinot izdevumus, samazināt peļņu un attiecīgi maksājumus valsts budžetā.
VK sniedza ieteikumu – ZM noteikt pamatotu LVM valsts budžetā ieskaitāmo maksājuma apmēru. Taču rezultāts bija pretējs – Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā tika veikti grozījumi, nosakot, ka likums nav piemērojams LVM apsaimniekotajos valsts mežos iegūtās produkcijas atsavināšanai, tādējādi «likumizējot» šo ieņēmumu atstāšanu LVM rīcībā, klāsta VK. Atkarībā no tā, kāpēc VK ieteikumi ņemti vērā, jādomā vai nu par VK darba uzlabošanu, vai valsts un pašvaldības iestāžu disciplīnas uzlabošanu, lai VK ieteikumi tiktu ņemti vērā. «Ja reiz ir ieteikumi, jārunā ar iestāžu vadību, darbiniekiem un jāsaprot, kas nepieciešams situācijas uzlabošanai,» min J. Endziņš. Tas nozīmē arī vadītāju vai darbinieku maiņu, vai vismaz atbildības – disciplināras vai kriminālatbildības – prasīšanu
Uzņemties atbildību
Arī vairāki citi eksperti uzsver valsts līdzekļu atbildīgu tērēšanu, tomēr secina, ka par izmaiņām jālemj politiķiem. Ja, izanalizējot ziņojumu rezultātus, tiek secināts, ka VK loma jāstiprina, tad no labas pārvaldības viedokļa tas būtu jādara, norāda Tiesībsarga birojā. Valsts pārvaldes vai pašvaldību darbiniekiem ir jāuzņemas atbildība par neatbilstošu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, kā tas ir atrunāts likumā, skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijā. «Ar valsts iestāžu tēriņiem un to uzskaitījumu ir panākta jau zināma kārtība, taču to nevar teikt par pašvaldību gada pārskatiem, kur grāmatvedības uzskaite ir gan necaurspīdīga, gan nepilnīga,» piebilst LDDK. VK gan klāsta,ka pašvaldību kapitālsabiedrībās VK sniegtie ieteikumi tiek respektēti un pamatā ieviesti. Vēl vasaras sākumā VK paziņoja Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme revīzijas secinājumus, tostarp, ka RS noteiktais tarifs 1,20 eiro apmērā ir nepamatoti paaugstināts. RS vadība pauda atšķirīgu viedokli par tarifa pamatotību un pasažieru uzskaiti, taču VK Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava uzsver – fakts, ka 1,20 eiro tarifs netiek piemērots, turklāt nav uzsāktas diskusijas par tā pamatotību un piemērošanu VK ieskatā liecina par to, ka atbildīgās amatpersonas ir izpratušas nepieciešamību, pārskatot sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifus, lēmumus pieņemt, balstoties uz ekonomiski pamatotiem un ticamiem aprēķiniem.
Jauns likums
Ņemot vērā VK revīziju sekas līdz šim un to, ka neviens asāku reakciju neprasa, secināms, ka VK funkcijas arī nemainīsies. «VK ir nevis sodītāja, bet padomdevēja iestāde,» uzsver VK.
Tomēr ir vairāki mehānismi, kā kontrolēt revidētās iestādes, piemēram, VK veic īpašas revīzijas, lai pārbaudītu, kā iestādēm veicas ar ieteikumu ieviešanu. Tā šogad ir uzsāktas likumības un lietderības revīzijas par ieteikumu ieviešanu valsts kapitālsabiedrību darbības valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas jomā, valsts a/s Latvijas pasts un valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga, par kuru rezultātiem VK informēs gada nogalē.
Savukārt atbildīgo amatpersonu atbildības izvērtēšanu iecerēts veicināt ar likuma grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada pavasarī. Grozījums Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā paredz – ja VK ir konstatējusi minētā likuma pārkāpumus, revidējamai iestādei piecu mēnešu laikā ir jāinformē VK par personu atbildības izvērtēšanu. «Līdz ar to tiks nodrošināta atbildīgo amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtēšana par VK revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem revidējamās vienībās un to augstākajās institūcijās,» saka VK.
