Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Energoresursu, citu materiālu un pakalpojumu cenu, kā arī atalgojuma pieaugums atkritumu apsaimniekotājus nostādījis situācijā, kad izmaksas līdzvērtīgas ieņēmumiem un to tālākais pieaugums nozīmēs strādāšanu ar zaudējumiem, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi būs augstāki

Atkritumu apsaimniekotāji, vairs nespējot akumulēt degvielas cenu sprādziena, atalgojumu un vispārējās inflācijas radīto izmaksu sadārdzinājumu, kā tas darīts iepriekšējos gados, ir spiesti palielināt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu,” par kritisko situāciju nozarē skaidro Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Viņš atgādina, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu – gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.

Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens - investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.

Kas pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā?

Transformācija no 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kuriem laika gaitā jākļūst par aprites ekonomikas centriem. Tiem būs ļoti nozīmīga loma, lai tiktu sasniegts Eiropas Savienības uzstādītais mērķis – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. Otrs izaicinājums, ko gribu minēt, ir līdzsvars starp privātajām un publiskajām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62% no visiem Latvijas iedzīvotājiem — teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie - tikai 38% jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.

Pretēji izvirzītajam mērķim, politiķu steidzamības kārtā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem.

Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt ES izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas draud ar pamatīgiem sodiem.

Šonedēļ Saeima, visticamāk, turpinās skatīt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas tieši skars visus Rīgas iedzīvotājus. Politiķi, kas virza šos ar nozari neizdiskutētos grozījumus, uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta brīva konkurence Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. LASUA ieskatā likumprojekts politiķu piedāvātajā redakcijā nenodrošinās veselīgu konkurenci, bet gan gluži pretēji - tā tiks kropļota, negatīvi ietekmējot pašvaldības iedzīvotāju iespēju saņemt efektīvāko un labāko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Rīgā turpmāko gadu laikā tiks izveidoti vai modernizēti 2500 dalītās atkritumu vākšanas punkti un izveidoti 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK prasību līdz 2025.gadam Latvijā nodrošināt vismaz 55% sadzīves atkritumu šķirošanu, Rīgas dome par vienu no prioritātēm pilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projektā izvirzījusi atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu, izveidojot iedzīvotājiem pieejamu un ērtu publisko šķirošanas konteineru tīklu, kā arī šķirošanas laukumus.

Eurostat 2018. gada dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs rada vidēji 410 kilogramu sadzīves atkritumu gadā. Rīgā tas veido kopējo sadzīves atkritumu apjomu 262 000 t apmērā ik gadu. Šobrīd tiek sašķiroti tikai nedaudz vairāk kā 10% atkritumu, nešķirotā veidā poligonā nonāk vairāk nekā 200 000 t atkritumu gadā.

Mājsaimniecību būvniecības atkritumu apsaimniekošanā Latvijā trūkst vienotas pieejas, tāpēc valstī nav izmantots viss šā tipa atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotās izmantošanas potenciāls, atklāj atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” un Banku augstskolas veiktais pētījums.

Pētījuma ““Būvniecības un/vai nojaukšanas procesā radušos būvgružu plūsmas shēmas un ekspluatācijas shēmas sistēmas pilnveidošana” mērķis bija ne tikai ievākt datus, bet arī izstrādāt vadlīnijas un priekšlikumus būvniecības nozares normatīvajos aktos un tie pašlaik ir iesniegti Klimata un enerģētikas ministrijai. Vienlaikus tika radīti vairāki praktiski rīki gan pašvaldībām, gan iestādēm, kas uzrauga būvniecības procesus.

“Būvniecības un būvju nojaukšanā radītie atkritumi veido aptuveni 35 % no visiem Eiropas Savienībā esošajiem atkritumiem. Taču tajos ir daudz dažādu materiālu, piemēram, betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas joprojām var būt vērtīgs resurss. Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CleanR Verso” pieredze liecina, ka, pareizi būvgružus pārstrādājot, otrreizējā izmantošanā var atgriezt 65 % materiāla un tas ir vērā ņemams apjoms, kam nevajadzētu nonākt poligonā,” uzsver industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” valdes loceklis Jānis Reinfelds.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Rīgas pašvaldība uz 20 gadiem nepārdomāti ierobežos pakalpojuma sniedzēju skaitu atkritumu apsaimniekošanas nozarē, komentējot konkursu Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai publiskās-privātās partnerības ietvaros, pauda Konkurences padomes (KP) Komunikācijas nodaļas vadītāja Paula Vilsone.

Viņa sacīja, ka KP kopumā neiebilst pret publiskās-privātās partnerības modeli atkritumu apsaimniekošanai galvaspilsētā. Tajā pašā laikā KP nav saprotams tas, kāpēc Rīgas dome pēc vairākkārtējiem iestādes aicinājumiem izvēlēties konkurencei labvēlīgu risinājumu, piemēram, sadalīt Rīgu vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās, tomēr paredzējusi vienu atkritumu apsaimniekošanas zonu. Tāpat bažas raisa izvēlētais, konkurencei nelabvēlīgais partnerības termiņš - 20 gadi.

Vilsone paskaidroja, ka pēdējos gados konkurence atkritumu apsaimniekošanas tirgū ir piedzīvojusi būtisku ierobežošanu, kas ir panākts gan ar konkurencei nelabvēlīgu normatīvo aktu pieņemšanu, gan aizvien plašāk izplatīto tendenci pašvaldībām šo pakalpojumu uzticēt sev piederošām kapitālsabiedrībām. Pašlaik arvien vairāk samazinās tās Latvijas teritorijas daļas, kurās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz vai nākotnē sniegs privātie atkritumu apsaimniekotāji - vairāk nekā pusē Latvijas atkritumu apsaimniekošanu veic pašvaldībām piederoši uzņēmumi.

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Atkritumu apsaimniekošanā Latvijā turpmāk paredzēta virkne pārmaiņu. Viena no tām ir administratīvā un praktiskā atkritumu apsaimniekošanas reģionu centralizācija - tuvākajā laikā no pašreizējiem desmit centriem apvienošanas kārtībā plāno atstāt piecus.

Tas ir atbalstāmi un piemēroti Latvijas apjomiem, jo mazi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri nekad nebūs pie mums ekonomiski izdevīgi. Tomēr plānotās izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā rada būtiskus riskus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un atkritumu apstrādes un pārstrādes darbību īstenošanu.

Paredzēts, ka jau drīzumā poligonu pārziņā līdz ar līdzšinējiem atkritumiem varētu nonākt arī viss iepakojums un jebkuri citi šķirotie materiāli, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas un ko pašreiz lielākoties apsaimnieko privātā sektora dalībnieki. Tomēr līdz šim Konkurences padome šajā nozarē skaidri un gaiši noteikusi, ka konkurences samazināšanās nav pieļaujama, kas nozīmē – valsts un pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā ir dot vadlīnijas, ievērot vides un zaļā kursa apņemšanās Eiropas Savienības ietvaros, pārraudzīt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti iedzīvotājiem un koordinēt tos, kas veic atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām, informēja Rīgas domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe apliecināja, ka konkurss ir izsludināts, ņemot vērā spēkā esošos saistošos noteikumus. Iepriekš vēstīts, ka jaunos noteikumus, kas tostarp paredz vietvarā atkritumu apsaimniekošanu dalīt četrās zonās, neapstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Piņķe arī apstiprināja, ka izsludinātais iepirkums paredz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un viens piegādātājs varēs iegūt tiesības sniegt pakalpojumu tikai vienā zonā.

Kā informēja domē, konkurss izsludināts uz septiņiem gadiem no līguma spēkā stāšanās brīža vai līdz Konkurences padomes galīgajam lēmumam, ja tiks atzīts, ka noslēgtais šī gada 14.jūnija koncesijas līgums ar AS "Tīrīga" ir spēkā esošs un uzņēmums ir tiesīgs turpināt līguma slēgšanu ar iedzīvotājiem un sākt pakalpojuma sniegšanu.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar pašvaldību uzņēmumu SIA ZAAO un Vides pakalpojumu uzņēmumu Clean R šī gada 7. aprīlī rīko ikgadējo konferenci Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pārvaldība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ES un Latvijas tiesiskajā regulējumā un politikas plānošanā. Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem (2021.-2028. gadam) paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus.

Plāns paredz līdz 2021.gada maijam noteikt jauno atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas, lai reģionu pašvaldībās līdz 2022.gada beigām kopīgi izstrādātu reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus. Drīzumā stāsies spēkā vairākas ES prasības un normas, kā rezultātā paredzamas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā Latvijā. Būs jāmaina iedzīvotāju domāšanas veids un paradumi. Kā tiks īstenotas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un kādi ir atkritumu plāna sasniedzamie rezultāti tuvākajos gados?

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Vīrusa Covid-19 straujā izplatība un tās ierobežošanai izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un citās pasaules valstīs radījis papildu izaicinājumus arī atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas nozarē. Daļā Latvijas reģionālo poligonu atkritumu šķirošana pirms to noglabāšanas poligonā tiek veikta manuāli, tāpēc vēl vairāk aktualizējušies jautājumi par darbaspēka pieejamību un gatavību šo procesu nodrošināt.

Savukārt ražotāju atbildības sistēmām (RAS), samazinoties dalīti savāktu un sašķirotu atkritumu apjomam, kā arī iespējām tos pārstrādāt, būs grūtības izpildīt normatīvajos aktos noteiktās saistības pret valsti.

Atsevišķos reģionālajos poligonos ir radušās grūtības nokomplektēt maiņas ar darbaspēku, jo bailēs inficēties ar vīrusu darbinieki izvēlas izvairīties no darba pienākumu izpildes. Turklāt drošības aizsarglīdzekļu pieejamība šobrīd tirgū ir ievērojami sarukusi un to cenas augušas. Visi nozares uzņēmumi, apzinoties situācijas nopietnību un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nepārtrauktības nozīmi, ir ieviesuši stingrus piesardzības pasākumus, lai, cik iespējams, pasargātu savus darbiniekus. "Taču diemžēl šobrīd vērojams, ka valsts līmenī netiek pienācīgā līmenī novērtēti riski, ko varētu radīt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamības pārtraukumi Covid-19 izplatības dēļ," norāda Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirektors Armands Nikolajevs.

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.