Valsts aģentūrā "Jaunie Trīs brāļi" nostiprinājusies izpratne par pretkorupcijas jautājumu nozīmību sociāli atbildīgas iestādes darbībā un Aģentūrai ir jāspēj patstāvīgi realizēt tās pretkorupcijas un atklātības politiku. Aģentūrā novērojams progress Aģentūras korupcijas risku vadības darbā. Piegādatāju izvēlē Aģentūra rūpīgi izvērtē to spēju izpildīt pretkorupcijas deklarācijas prasības, kas ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem efektīvas pretkorupcijas un atklātības politikas ietvaros. Arvien vēl Aģentūrā trūkst vienotas un sistemātiskas uzraudzības piegādātāju darbam pretkorupcijas jomā. Komunikācija ar sabiedrību ir regulāra un projektu aktivitātes visaptveroša.

Jūnijā Delna atlika izvērtējuma publiskošanu, dodot Aģentūrai laiku sakārtot pretkorupcijas un atklātības politikas ieviešanu nacionālo kultūras ēku būvniecībā. Divu mēnešu laikā Aģentūra ir pārstrādājusi savu Ētikas kodeksu un organizatorisko pretkorupcijas pasākumu plānu. Nākamā ceturkšņa laikā Aģentūrai jānodrošina to ieviešana atbilstoši izstrādātajos dokumentos paredzētajai kārtībai.

Par Aģentūras stingrību godīgas un atbildīgas valsts pārvaldes darba organizēšanā liecina Latvijā vēl maz realizēta, bet korupcijas novēršanai valsts pārvaldē ļoti svarīga prakse - pretkorupcijas prasību iekļaušana iepirkuma piedāvājuma pras��bās. Tādējādi Pretendenti iedziļinās pretkorupcijas jautājumos jau plānojot savu piedāvājumu un paredz tirgus situācijai atbilstošas izmaksas. Tāda pati stingrība kā piegādātāju izvēles procesā jānodrošina arī iepirkuma izpildes laikā, t.i. paredzot regulāru un visaptverošu pretkorupcijas deklarācijas izpildes uzraudzību. Šobrīd Aģentūra piemēro dažādus pasākumus pretkorupcijas deklarācijas izpildes uzraudzībai, tomēr laba pārvaldība paredzētu vienlīdzīgu noteikumu piemērošanu pret piegādātājiem. V/a J3B jāievieš vienota un sistemātiska uzraudzības kārtības līdz LNB ēkas būvnieka un būvuzrauga līgumu noslēgšanai.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

#Konference ir iespēja pavisam īsā laikā notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem.

Startup ir digitāls bizness, tāpat pastāv uzskats, ka visu informāciju var atrast internetā, tomēr arvien uzņēmēji kuplā skaitā apmeklē nozares konferences

Vaicāta, kāpēc jaunuzņēmumi dodas uz konferencēm, tehnoloģiju un uzņēmēju konferences TechChill komunikācijas vadītāja Līva Pērkone teic, ka, lai gan jaunuzņēmumi pārstāv tehnoloģiju pasauli, nekas nav mainījies – personīgais kontakts ir neatsverams, jo īpaši Eiropā, kur nav izteikta startup centra, bet ir aktīvi kontakti starp dažādām valstīm. «Konferences ir kā tikšanās vieta. Jaunuzņēmumu nozarē pasākumi kalpo arī būtiskam papildus mērķim – uzņēmējiem ir būtiski satikt investorus. Šajā gadījumā konference ir vērtīgs ieguldījums, jo citkārt uzņēmums, ļoti iespējams, individuāli dotos pie katra potenciālā investora ar visām ar to saistītajām izmaksām, turpretī konferences ietvaros, rūpīgi veicot izpēti un izdarot nepieciešamo «mājasdarbu», var noorganizēt tikšanos ar vairākiem nopietniem investoriem,» viņa teic.

"Ministru kabineta lēmums aicināt AS Merko Ehitus un SIA Merks atkārtoti pretendēt uz Nacionālās bibliotēkas būvniecību arī pēc apsūdzību celšanas Igaunijā saistībā ar augstākā līmeņa politisko korupciju un pēc minēto uzņēmumu iepriekšējas brīvprātīgas izstāšanās no slēgtā konkursa augsto pretkorupcijas standartu dēļ ir vērtējams kā neizskaidrojams, nesaprotams un nesavienojams ar valdības deklarācijā noteiktajiem pretkorupcijas, tiesiskuma un biznesa ētikas veicināšanas standartiem".

Uz to šodien Ministru prezidentam, Kultūras ministrei un v/a J3b direktoram nosūtītajā vēstulē norāda Delna.

Delna vērš amatpersonu uzmanību uz to, ka šāda prakse pakļauj korupcijas aizdomām emocionāli noslogoto Gaismas pils projektu, kā arī valsts starptautisko reputāciju. Jebkādas aizdomas par iespējamu korupciju saistībā ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību grautu jau tā trauslo sabiedrības uzticību Latvijas valsts varas institūciju godaprātam.

Delna aicina Ministru prezidentu, Kultūras ministri un v/a J3b pieprasīt no AS Merko Ehitus un SIA Merks, kā arī Igaunijas tiesībaizsardzības institūcijām visu pieejamo informāciju par krimināllietas gaitu. Delna norāda, ka iestāžu bezdarbība šajā gadījumā būtu klajš 2005.gada 2.septembrī ar Delnu noslēgtā līdzdarbības līguma pārkāpums un sabiedrībai doto pretkorupcijas solījumu ignorēšana.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir izstrādājis jaunās pretkorupcijas programmas 2009.-2013.gadam projektu un izsludina tā sabiedrisko apspriešanu.

Birojs aicina Latvijas sabiedrību – iedzīvotājus, sabiedriskās, politiskās, profesionālās un citas organizācijas iepazīties ar sagatavoto pretkorupcijas programmu un no 10.janvāra līdz 10.februārim sniegt priekšlikumus, kas tiks ņemti vērā, precizējot un papildinot valsts programmas projektā noteiktos rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā nākamajos piecos gados.

Izstrādājot jauno politikas dokumenta projektu 2009.-2013.gadam, tika analizēta līdzšinējā pretkorupcijas politika Latvijā, tika apzinātas tās īstenošanā iesaistīto institūciju problēmas un korupcijas riski, tika saņemti valsts institūciju un nevalstisko organizāciju ieteikumi. Jaunās programmas sagatavošanas posmā tika analizēti arī politiskie aspekti, ekonomiskā situācija, sociālie faktori, kulturālā un tehnoloģiskā vide. Tā rezultātā korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā tika konstatētas vairākas būtiskas problēmas.

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Augusta inflācija sasniegusi 10.1 %, lielāko lomu pieaugumā spēlējušas pārtikas cenas, kas paliks inflācijas dzinējspēks arī tuvākā nākotnē.

Šā gada augustā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar pērnā gada augustu, palielinājies par 10.1%, t.sk. precēm par 8,7%, bet pakalpojumiem - par 13,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomikas ministrija to raksturo kā «strauju cenu pieaugumu šim mēnesim». Latvijas Banka uzskata, ka ne tikai nepieciešams pārskatīt un, iespējams, ieviest jaunus pretinflācijas pasākumus, bet arī mudina valdību strādāt pie budžeta ar pārpalikumu 1% no IKP apmēra jau šogad, un, būtiski lielāku, nekā patlaban plānots, pārpalikumu nākamā gada budžetā - 2% no IKP.

Nesagaidījām...

Tradicionāli augustā, tirgū ar pilnu sparu ienākot jaunajai ražai un pateicoties vasaras preču atlaidēm, vērojams inflācijas skrējiena pierimums vai pat deflācija, bet šogad šie apstākļi inflācijas skrējienu ievērojami mazināt nespēja. CSP dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2007.gada augustā, salīdzinot ar 2007.gada jūliju, palielinājās par 0,4%, lai gan pērngad augustā cenas, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 0.2 %. Augstā gada inflācija lielā mērā vērtējama kā iepriekšējo periodu straujās ekonomikas izaugsmes inerce, taču vērojami arī jauni faktori, kas mudina apsvērt stingrāku pretinflācijas pasākumu nepieciešamību, uzskata Latvijas Banka. «Lai arī pārtikas cenās vērojams sezonāls kritums, kas pozitīvi, taču nozīmīgu augšupvērstu ietekmi atstājuši divi salīdzinoši jauni faktori. Pirmkārt, cenu lēcienu kopš jūlija turpina tabakas izstrādājumu cenas - apsteidzot līmeņus, ko varētu sagaidīt tabakas akcīzes nodokļa pieauguma iespaidā. Otrkārt, pēc neliela pārtraukuma atsācies cenu kāpums neregulējamo pakalpojumu sektorā, kas gada griezumā kāpis par 14%, t.sk. ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumi, bet galvenokārt finanšu starpniecībā - apdrošināšanā,» norādīts Latvijas Bankas paziņojumā. «Inflācija būtu bijusi augstāka, ja nebūtu neliels sezonas cenu samazinājums atsevišķām pārtikas precēm. Taču turpmāk pārtika varētu būt viena no inflācijas pieauguma veicinātājām,» uzsver SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Db jau ziņoja (22.08.), ka, pasaules pārtikas tirgus situācijas un augošo ražotāju izmaksu dēļ, līdz šā gada beigām pārtikas cenu kāpums varētu uzņemt sen neredzētus apgriezienus, dažādās pārtikas preču grupās paaugstinoties no 10 % līdz 50%.

Pasaules viskorumpētāko valstu sarakstā Latvija ieņem 51 vietu, liecina starptautiskā pretkorupcijas organizācijas (Transparency International) veiktais pētijums.

Viskorumpētākās valstis ir Burma, Somālija un Irāka. Savukārt visgodīgākās ir Jaunzēlande, Dānija un Somija.

Latvija ir pakāpusies par 0,1 punktu iepretim iepriekšējā gada rādītājiem. Ar kāpumu no 4,7 līdz 4,8 no 10 iespējamiem punktiem Latvijas attīstība indeksā palēninās iepretim pērnā gada straujajam lēcienam par puspunktu. Nav piepildījušās cerības, ka Latvija beidzot varētu pārvarēt globālā kontekstā par apmierinošo vērtēto 5 punktu robežu. Kopējais Latvijas rādītāju pieaugums piecu gadu laikā ir tikai viens punkts, kas ir vērtējams kā zems izaugsmes temps. Ar 51.vietu no 179 pozīcijām Latvija joprojām atrodas pasaules korumpētāko valstu sabiedrībā (2005.gadā Latvija ieņēma 49. vietu pasaulē 163 valstu sarakstā, bet par satraucošiem tiek uzskatīti visi rādītāji zem 5 punktiem).

Sabiedriskā labuma biedrība

Sabiedrība par atklātību DELNA

Transparency International Latvijas nodaļa

Bruņinieku iela 27 - 38

Rīga LV1001

Tālr.: 7285585

Fakss: 7285584

[email protected]

Rīgā, 2007.gada 10.augustā

Paziņojums presei

Korupcijas novēršanas pasākumu īstenošana kā viens no iemesliem apvienības SIA Merks UN AS Merko Ehitus atteikumam piedalīties LNB ēkas būvniecībā liek apšaubīt uzņēmuma izpratni par godīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, kam ir jāpiemīt jaunās LNB ēkas būvniekam.

Pretkorupcijas nosacījumi iepirkumos nav jauna prakse Latvijā - tā ir pašsaprotama likumpaklausība, kas tiek sagaidīta, uzņēmumam rīkojoties ar valsts līdzekļiem. LNB projekta novitāte ir sadarbībā ar Delnu izstrādātā civiltiesiskā iespēja valsts pusei izstāties no līgumattiecībām uzņēmēja negodīgas prakses gadījumā. LNB ēkas būvniecība ir emocionāli piesātināts un finansiāli apjomīgs valsts pasūtīts būvniecības projekts, kas pieprasa īpašu uzņēmēju līdzdarbību iespējami augstu ētikas standartu ieviešanā būvniecībā un atbildībā pret nodokļu maksātājiem. Tā kā J3B prasības nepārsniedz starptautiski atzītus standartus godīgai uzņēmējdarbībai, Merks argumentācija ar pretkorupcijas noteikumiem kā šķērsli līdzdalībai konkursā vai nu liecina par neadekvātu biznesa praksi vai arī ir aizsegs uzņēmuma vispārējai nespējai piedalīties projektu īstenošanā.

Latvija saņēmusi uzaicinājumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darba grupai par kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Kā informēja Tieslietu ministrijas pārstāvji, Parīzē notiekošās OECD Pretkorupcijas darba grupas sanāksmes ietvaros, uzklausot Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska ziņojumu par Latvijas panākto progresu attiecībā uz tiesību aktu atbilstību OECD 1997.gada 21.novembra konvencijai «Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos» , kā arī par Latvijas gatavību pievienoties OECD Pretkorupcijas konvencijai un Pretkorupcijas darba grupai, OECD Pretkorupcijas darba grupas locekļi uzaicināja Latviju pievienoties minētajai darba grupai.

Jau 2012.gada martā notika diskusijas par Latvijas pieteikumu pievienoties OECD Pretkorupcijas darba grupai un atbilstību Pretkorupcijas konvencijai, kā rezultātā darba grupa izstrādāja un 2012.gada 30.jūlijā iesniedza rekomendācijas Latvijai. Izpildot OECD izteiktās rekomendācijas, Latvija ir pilnveidojusi attiecīgās Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas regulē gan kukuļošanas kriminalizēšanu, gan juridiskās personas atbildību par Krimināllikumā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī palīdz apkarot korupciju starptautiskajos biznesa darījumos, skaidro TM.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Lielākā daļa valsts un pašvaldību institūciju nav izstrādājušas pretkorupcijas plānus, tādējādi palielinot korupcijas riskus

Tā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā valsts un pašvaldību aptauja. Dati liecina, ka no 1662 tūkstošiem aptaujāto valsts un pašvaldību institūciju un uzņēmumu 608 ir izstrādāts pretkorupcijas pasākumu plāns. No kopējā aptaujāto skaita tie ir tikai 36,6%. Tomēr situācija varētu mainīties, jo pašlaik tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas varētu paredzēt, ka gan publiskajām, gan privātajām kapitālsabiedrībām un to meitasuzņēmumiem ir pienākums ziņot par paveikto korupcijas novēršanas riskos. Šobrīd obligāti pretkorupcijas pasākumu plāns jāizstrādā valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, bet uz valsts kapitālsabiedrībām tas neattiecas, DB paskaidroja KNAB Politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Iluta Ceicāne.

Rīgas domes pretkorupcijas komisija 20. maijā uzaicinājusi pilsētas rajonu un priekšpilsētu izpilddirektorus atskaitīties par pretkorupcijas plāniem un to izpildi.

Komisijai iesniegtie pretkorupcijas plāni liecina, ka izpilddirekciju uzskati par korupcijas riskiem ļoti atšķiras. Piemēram, Centra rajona pretkorupcijas plāns uzrakstīts uz vienas A4 formāta lapas, sastāv no 4 punktiem un riska iespējamība un seku nozīmība visām procedūrām, tai skaitā iepirkumiem, novērtēta kā zema.

Savukārt Kurzemes rajona pasākumu plāns sastāv no 16 punktiem uz 7 lapām, un liels korupcijas risks saskatīts gan iepirkumu procedūrā, gan pašvaldības transporta līdzekļu un saziņas līdzekļu izmantošanā, personu deklarēšanā dzīvesvietā. Atzīmēta interešu konflikta iespēja, tāpat kā augsta atzīmēta iespēja nelietderīgi un nelikumīgi apsaimniekot pašvaldības mantu.

Lai ierobežotu inflācijas kāpumu, iedzīvotāja ienākumu nodokļa likme netiks samazināta. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Kādas jūs redzat nākamā gada valsts budžeta galvenās prioritātes?

Faktiski prioritāte ir viena - sabalansēts budžets un pēc iespējas lielāks tā pārpalikums. Sevišķi izteiktu citu prioritāšu nav - ir pietiekami liela iepriekšējā bāze, ir iepriekš pieņemtie likumi, kas ir jāizpilda. Saglabājās visas vecās prioritātes. Respektīvi, ir jāsabalansē visu ministriju vēlmes, bet katrai no tām ir vēlme attīstīties. Ir jau uzrādīti pietiekami lieli apjomi, kam ir vajadzīgi finanšu resursi, sākot ar ugunsdzēsēju automašīnām un beidzot ar iespējamo pensiju indeksāciju. Katrai ministrijai ir savas iekšējās prioritātes, kas ir to stratēģiskajos plānos. Katrā ziņā nekāda liela un jauna prioritāšu bloka nav.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Jūnijā gada inflācija - 17.7 % uzrādījusi samazinājumu, bet eksperti nelolo ilūzijas par tendenču izmaiņām. Toni noteiks gāzes cenas.

Vidējo cenu pieaugumu joprojām uzturēja cenu kāpums degvielai (gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai), kas mēneša laikā kļuva par 4.7 % dārgāka, visticamāk, Jāņu svinēšana veicināja svaigas gaļas cenas kāpumu jūnijā par 5.9 %. Tāpat cenas pieauga vairākiem dārzeņiem, tirdzniecībā nonākot jaunajai ražai. Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns gan atzina, ka jūnijā gaļas patēriņš bijis aptuveni tāds pats kā citos mēnešos. Gada griezumā jūnijā patēriņa cenas precēm un pakalpojumiem pieauga līdzīgi - attiecīgi par 17.7 % un 17.6 %. Jūnijā gada vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 14.6 %.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Veicinot uzņēmēju izpratni par godprātīgu un tiesisku komerciālo darbību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis uzņēmēju izglītošanu par pretkorupcijas jautājumiem. Šogad 9.decembrī, atzīmējot Starptautisko pretkorupcijas dienu, KNAB informēja, ka 2016.gads tiek pasludināts par uzņēmēju gadu, kura laikā notiks vairākas aktivitātes un informatīvie pasākumi tieši uzņēmējiem.

Starptautisko dimensiju uzņēmēju gadam piešķirs ikgadējā Eiropas Partneru pret korupciju (EPAC) konference, kas nākamā gada novembrī notiks Rīgā. EPAC ir neatkarīgs un neformāls institūciju tīkls, kas apvieno vairāk nekā 60 pretkorupcijas institūcijas no Eiropas Padomes dalībvalstīm. Nākamajā gadā konferenci rīkos KNAB un tās galvenais temats būs privātā sektora godprātības loma korupcijas novēršanā. Konferences laikā tiks diskutēts par valsts lomu, nosakot iekšējās kontroles un pretkorupcijas standartus publiskajām kapitālsabiedrībām un privātajiem uzņēmumiem.

Šogad par godu Starptautiskajai pretkorupcijas dienai KNAB rīkoja diskusiju par iekšējās kontroles mehānismiem uzņēmumos, lai veicinātu godprātīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Diskusijā piedalījās pārstāvji no uzņēmējus apvienojošām organizācijām, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām, valsts institūcijām, kā arī privātajiem uzņēmumiem. Pasākuma laikā KNAB informēja par plānu izstrādāt regulējumu, nosakot iekšējās kontroles pamatprasības, lai novērstu korupcijas un interešu konflikta riskus publiskas personas institūcijās, tādējādi attiecinot regulējumu arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Mērķis ir panākt tādas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu, kas maksimāli ierobežotu korupcijas rašanos un finanšu līdzekļu izkrāpšanas iespējas, vienlaikus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībai jākļūst par labās prakses piemēru šīs sistēmas ieviešanā. KNAB vēlas norādīt, ka maldīgi ir uzskati par to, ka korupcijas un krāpšanas nodarījumi attiecas tikai uz valsts amatpersonām, savukārt uzņēmēju godprātīgai rīcībai ir liels korupcijas novēršanas potenciāls.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Ar lielu pompu izveidotā Rīgas domes Pretkorupcijas komisija atradusi visai interesantu veidu, kā laikos, kad valsts un pašvaldību iestādes tiek aicinātas strādāt taupības režīmā, iztērēt 6 669 Ls.

Dīvainākais šajā gadījumā ir tas, ka patiesībā nav īsti skaidrs, kāds tad īsti būs sausais atlikums no Latvijas un Nīderlandes nodokļu maksātāju apmaksātajām pretkorupcijas ekspertu aktivitātēm. Līdzšinējā pieredze liecina, ka, piemēram, Delnas pārstāvju līdzdalība Latvijas Kuģniecības privatizācijas procesa novērošanā nekādi nespēja novērst privatizācijas caurspīdīguma apšaubīšanu, bet šīs organizācijas noslēgtais līgums ar aģentūru Jaunie 3 brāļi nav spējis mazināt nodokļu maksātāju aizdomīgo attieksmi pret Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības procesu. Varētu jau cerēt, ka par domes piešķirtajiem līdzekļiem Delna algos kādu patiešām kompetentu ekspertu, kurš dienu dienā rūpīgi vētīs visus galvaspilsētas pašvaldības lēmumus, piemēram, par zemes iznomāšanu, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piešķiršanu utt. Taču tiek vēstīts, ka Delna darīšot vien to, ko līdz šim jau darījusi brīvprātīgi, vien beigās tapšot kāda uz kvantitatīvām un kvalitatīvām pētījumu metodēm balstīta analīze, kas ļaušot izvērtēt, vai "pretkorupcijas plāni pietiekami detalizēti uzrunā galvenās riska korupcijas zonas un sniedz risinājumu". Pagaidām izskatās, ka vienīgie patiesie ieguvēji būs Delnas algotie eksperti un varbūt vēl daži galvaspilsētas domnieki, kas, iespējams, cer, ka Delna nekodīs rokā, kas to baro.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.