Citas ziņas

Delna: Merks argumentācija par pretkorupciju kā šķērsli - tikai aizsegs pašu grūtībām

,10.08.2007

Jaunākais izdevums

Sabiedriskā labuma biedrība

Sabiedrība par atklātību DELNA

Transparency International Latvijas nodaļa

Bruņinieku iela 27 - 38

Rīga LV1001

Tālr.: 7285585

Fakss: 7285584

[email protected]

Rīgā, 2007.gada 10.augustā

Paziņojums presei

Korupcijas novēršanas pasākumu īstenošana kā viens no iemesliem apvienības SIA Merks UN AS Merko Ehitus atteikumam piedalīties LNB ēkas būvniecībā liek apšaubīt uzņēmuma izpratni par godīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, kam ir jāpiemīt jaunās LNB ēkas būvniekam.

Pretkorupcijas nosacījumi iepirkumos nav jauna prakse Latvijā - tā ir pašsaprotama likumpaklausība, kas tiek sagaidīta, uzņēmumam rīkojoties ar valsts līdzekļiem. LNB projekta novitāte ir sadarbībā ar Delnu izstrādātā civiltiesiskā iespēja valsts pusei izstāties no līgumattiecībām uzņēmēja negodīgas prakses gadījumā. LNB ēkas būvniecība ir emocionāli piesātināts un finansiāli apjomīgs valsts pasūtīts būvniecības projekts, kas pieprasa īpašu uzņēmēju līdzdarbību iespējami augstu ētikas standartu ieviešanā būvniecībā un atbildībā pret nodokļu maksātājiem. Tā kā J3B prasības nepārsniedz starptautiski atzītus standartus godīgai uzņēmējdarbībai, Merks argumentācija ar pretkorupcijas noteikumiem kā šķērsli līdzdalībai konkursā vai nu liecina par neadekvātu biznesa praksi vai arī ir aizsegs uzņēmuma vispārējai nespējai piedalīties projektu īstenošanā.

Delna arī norāda uz uzņēmuma sabiedrisko attiecību prakses nepiemērotību LNB konkursa līdzšinējam vispārējam godīgas konkurences garam. Tā vietā, lai savlaicīgi izskaidrotu savu pozīciju partneriem, Merks ar šīsdienas laikrakstā "Dienas bizness" novērš uzmanību no paša grūtībām un iniciē skandālu tukšā vietā, nostādot neadekvātā situācijā gan Iepirkumu komisiju, gan v/a J3b, gan savus konkurentus un citus projektu partnerus.

Pretkorupcijas nosacījumi līgumā tiek iekļauti Pretkorupcijas deklarācijas formā, kas paredz, ka būvnieks ne tikai veic likumos noteiktos minimālos pienākumus, bet arī skaidro savu rīcību sabiedrībai. Uzņēmumiem būs jāapņemas veikt visu nepieciešamo, lai novērstu korupciju iepirkuma ietvaros. Dažādi pretkorupcijas pasākumi tiek īstenoti, sākot no konkursa izsludināšanas līdz darbu pabeigšanai un ēkas nodošanai ekspluatācijā.

Konkursa laikā tie ir vienādi noteikumi visiem pretendentiem. Ar to saprotot, atteikšanās jebkādā veidā iespaidot iepirkuma komisijas locekļus un atturēšanās iesaistīties pretlikumīgās darbībās, tai skaitā, konkurenci ierobežojošās darbībās, pretlikumīgās vienošanās.

Līguma izpildes laikā būvniekam būs jāievieš savā uzņēmumā ētikas kodekss un korupcijas risku vadības mehānisms jeb pretkorupcijas politika un jāatsakās sadarboties ar apakšuzņēmējiem, kas neievēro ētiskas un godīgas uzņēmējdarbības principus. Līgums paredzēs arī atskaitīšanos par veiktajiem maksājumiem projekta ietvaros.

Šīs prasības ir starptautisks standarts godīgai biznesa praksei.

Delnas Jauno trīs brāļu projekta vadītāja Zanda Garanča norāda, ka "uzņēmumiem, kas pretendē uz LNB ēkas būvniecību jābūt gataviem darīt vairāk, lai materializētu jaunu valsts simbolu nekā tas būtu, piemēram, parasta lielveikala būvē. Uzņēmējiem ir jādomā gan par ēkas drošību, gan videi draudzīgu materiālu un tehnoloģiju izmantošanu, gan par godprātīgu un atbildīgu attieksmi pret pasūtītāju, piesaistītajiem apakšuzņēmējiem un sadarbības partneriem un ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kurš maksā par kvalitatīvas Nacionālās bibliotēkas ēkas uzcelšanu un būs tās lietotājs".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Delna aicina Valsts prezidentu virzīt diskusiju par labu pārvaldību medicīnas aprūpē. Oktobra beigās notiks forums par šo jautājumu.

,13.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskā labuma biedrība

Sabiedrība par atklātību DELNA

Transparency International Latvijas nodaļa

Bruņinieku iela 27 - 38

Rīga LV1001

Tālr.: 7285585

Fakss: 7285584

[email protected]

Rīgā, 2007.gada 13.septembris

Paziņojums presei

Delna ir iesniegusi Valsts prezidentam savus priekšlikumus diskusijai par pārvaldības uzlabošanu veselības aprūpē. Delnas un pieaicinātu ekspertu vēstulē tiek izvirzīti šādi problēmjautājumi:

veselības aprūpes pieejamība,

informācijas apmaiņa un caurskatāmība,

korupcijas novēršana,

profesionālās ētikas standartu veidošana,

ārstu un pacientu tiesiska drošība,

veselības aprūpes procesa dalībnieku līdzdalības iespējas veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā.

Delna vēstulē atkārtoti norāda uz politiskās gribas un līderības trūkumu, vērtējot to kā cēloni veselības aprūpes strukturālajām problēmām. Delna vēstulē norāda, ka "nepieciešama enerģiska vadība, kas spēj mobilizēt jaunu ideju ieviešanu un sektorā strādājošo līdzdarbību. Jārada pārmaiņu process, par kuru atbildību gatavi uzņemties visas svarīgākās iesaistītās puses. Valsts prezidents var kļūt par nozīmīgu katalizatoru, nodrošinot pārmaiņu virzību, centrālo īstenošanas lomu atstājot Veselības ministrijai. Tās paspārnē varētu darboties īpaša konsultatīvā padome, kas diskutētu un uzraudzītu priekšlikumu ieviešanu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma "Merks" apsver iespēju būvēt īres namus, intervijā sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

"Merks" vadītājs informēja, ka patlaban ir liela interese par šo segmentu, īpaši gada sākumā ir parādījušies jauni interesenti no Lietuvas un Igaunijas. Latvijā gadā būtu nepieciešams uzbūvēt apmēram 500 īres dzīvokļu, kā tas tagad notiek Lietuvā un Igaunijā.

"Šajā segmentā mēs varētu sevi realizēt, mums ir pietiekami daudz savas zemes, un vērtējam šādas iespējas. Tas nebūs mūsu pamatvirziens, bet, ja būs labas iespējas, mēs apsvērsim arī īres namu būvniecību," teica Bišmeistars.

Viņš piebilda, ka "Merks" kopš 2020.gada, kad sākās Covid-19 pandēmija, mainīja darbības fokusu, vairāk koncentrējoties uz saviem projektiem, tostarp ir izveidots zīmols "Merks mājas", kas nodarbojas ar dzīvokļu tirdzniecību un attīstību. Ja iepriekš gada laikā "Merks" pārdeva 100-120 dzīvokļu, tad pagājušajā gadā tika pārdoti 300 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņojums presei

,30.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu aģentūras LETA vakardienas ziņas "J3b darbinieki saņēmuši piemaksas no Gaismas pils projekta" un "Delna: akustiskās koncertzāles Interneta aptaujas rezultāti, iespējams, tika viltoti" ir neaptiesas, maldinošanas un neprecīzas. Ziņas tika pārpublicētas www.delfi.lv, www.tvnet.lv, www.vdiena.lv.

Tā kā pēc vakardienas telefoniskām iebildēm LETA redaktorei Andersonei, ziņu aģentūra nekoriģēja savus apgalvojumus atbilstoši faktiem, Delna uzskata par savu pienākumu informēt sabiedrību par šo kļūdu. Tāpat Delna lūdz ziņu aģentūru LETA informēt savus klientus par Delnas viedokli.

Aģentūras LETA korespondente Emīlija Kozule vakardienas ziņā "J3b darbinieki saņēmuši piemaksas no Gaismas pils projekta" apgalvo sekojošo: "Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" darbiniekiem ar vadības un uzņēmuma līgumiem no "Gaismas pils" projekta līdzekļiem pēdējo divu gadu laikā izmaksātas ievērojamas piemaksas, liecina sabiedrības par atklātību "Delna" interneta mājaslapā publiskotā informācija."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņojums presei

,17.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sabiedrība par atklātību - Delna" šodien publisko informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim izlietotajiem 14 428 880 LVL. Informācija apkopota "Datu apkopojumā par LNB projektam izlietoto finansējumu no 2003. līdz 2006. gadam", kas ir pieejams Internetā www.j3b.gov.lv un www.delna.lv. Delna cer, ka šis datu apkopojums dažādi vērtējamajai diskusijai par līdzšinējo līdzeķlu izlietojumu LNB projektā dos faktos balstītus argumentus. Delna nodrošina sabiedrībai iespēju patstāvīgi iepazīties un vērtēt LNB projekta līdzekļu izlietojuma samērīgumu un lietderīgumu. Apkopojums satur datus par fiziskām un juridiskām personām, kas par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu saņēmušas LNB projekta līdzekļus. Delna cer, ka turpmāk atbildīgās valsts pārvaldes iestādes pašas aktīvi un atklāti publiskos šādus datus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību publisko līdzekļu tēriņiem.

Delnas iniciatīva izpētīt un apkopot informāciju par LNB projekta līdzekļu saņēmējiem balstās uz Kultūras ministrijas un v/a "Jaunie Trīs brāļi" un Delnas noslēgto Līdzdarbības līgumu, kas paredz īpaši plašu atklātību un aktīvu vēršanos pret korupciju v/a "Jaunie Trīs brāļu" īstenoto projektu ietvaros.

Kopumā pārskata periodā izlietoti 15 442 440 LVL, bet datu apkopojumā iekļauti 93,4% izlietotā finansējuma. Summas atlikumu veido darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un atsevišķas pozīcijas, kuru dokumentācijai Delnai nebija pieejams.

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums" nosaka, ka LNB projekts ietver ēkas būvniecību, infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, bibliotēkas iekārtošanu un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) izveidošanu. Ar būvniecību un infrastruktūru saistītie darbi ietver jaunās LNB ēkas jeb "Gaismas pils" būvniecību, t.sk., nekustamo īpašumu tiesību sakārtošanu, infrastruktūras izveidi, bibliotēkas iekārtošana, un LNB Repozitorija jeb reti pieprasīto grāmatu krātuves Ropažu pagasta Silakrogā rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņojums presei

,30.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sabiedrība par atklātību - Delna" šodien publisko informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim izlietotajiem 14 428 880 LVL. Informācija apkopota "Datu apkopojumā par LNB projektam izlietoto finansējumu no 2003. līdz 2006. gadam", kas ir pieejams Internetā www.j3b.gov.lv un www.delna.lv. Delna cer, ka šis datu apkopojums dažādi vērtējamajai diskusijai par līdzšinējo līdzeķlu izlietojumu LNB projektā dos faktos balstītus argumentus. Delna nodrošina sabiedrībai iespēju patstāvīgi iepazīties un vērtēt LNB projekta līdzekļu izlietojuma samērīgumu un lietderīgumu. Apkopojums satur datus par fiziskām un juridiskām personām, kas par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu saņēmušas LNB projekta līdzekļus. Delna cer, ka turpmāk atbildīgās valsts pārvaldes iestādes pašas aktīvi un atklāti publiskos šādus datus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību publisko līdzekļu tēriņiem.

Delnas iniciatīva izpētīt un apkopot informāciju par LNB projekta līdzekļu saņēmējiem balstās uz Kultūras ministrijas un v/a "Jaunie Trīs brāļi" un Delnas noslēgto Līdzdarbības līgumu, kas paredz īpaši plašu atklātību un aktīvu vēršanos pret korupciju v/a "Jaunie Trīs brāļu" īstenoto projektu ietvaros.

Kopumā pārskata periodā izlietoti 15 442 440 LVL, bet datu apkopojumā iekļauti 93,4% izlietotā finansējuma. Summas atlikumu veido darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un atsevišķas pozīcijas, kuru dokumentācijai Delnai nebija pieejams.

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums" nosaka, ka LNB projekts ietver ēkas būvniecību, infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, bibliotēkas iekārtošanu un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) izveidošanu. Ar būvniecību un infrastruktūru saistītie darbi ietver jaunās LNB ēkas jeb "Gaismas pils" būvniecību, t.sk., nekustamo īpašumu tiesību sakārtošanu, infrastruktūras izveidi, bibliotēkas iekārtošana, un LNB Repozitorija jeb reti pieprasīto grāmatu krātuves Ropažu pagasta Silakrogā rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Merks" pagājušajā gadā strādāja ar 108,963 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 76,1% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt kompānijas peļņa auga par 39,4% un bija 2,191 miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums pērn bija 113,162 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa auga 11,7 reizes un bija 5,538 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn no "Merks" koncerna būvniecības apgrozījuma privāto pasūtītāju projekti veidoja 79%. Svarīgākie gada objekti bija biznesa centri "Gustavs" un "Elemental Skanste", "Orkla Biscuit Production" cepumu un vafeļu ražotne Ādažos un armijas bāze Ādažos.

Pērn koncerna vadība nolēma neslēgt jaunu projektu būvniecības līgumus ar fiksētu būvniecības cenu, apzinoties izaicinošos tirgus apstākļus ar strauji augošām cenām un savlaicīgu materiālu piegādes problēmām. "Merks" bija gatavs izskatīt būvniecības līgumus ar atvērtās cenas principiem, tomēr tirgū šāda veida līgumi nebija bieži sastopami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Delna vēršas pret AS Merko Ehitus un SIA Merks

,19.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ministru kabineta lēmums aicināt AS Merko Ehitus un SIA Merks atkārtoti pretendēt uz Nacionālās bibliotēkas būvniecību arī pēc apsūdzību celšanas Igaunijā saistībā ar augstākā līmeņa politisko korupciju un pēc minēto uzņēmumu iepriekšējas brīvprātīgas izstāšanās no slēgtā konkursa augsto pretkorupcijas standartu dēļ ir vērtējams kā neizskaidrojams, nesaprotams un nesavienojams ar valdības deklarācijā noteiktajiem pretkorupcijas, tiesiskuma un biznesa ētikas veicināšanas standartiem".

Uz to šodien Ministru prezidentam, Kultūras ministrei un v/a J3b direktoram nosūtītajā vēstulē norāda Delna.

Delna vērš amatpersonu uzmanību uz to, ka šāda prakse pakļauj korupcijas aizdomām emocionāli noslogoto Gaismas pils projektu, kā arī valsts starptautisko reputāciju. Jebkādas aizdomas par iespējamu korupciju saistībā ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību grautu jau tā trauslo sabiedrības uzticību Latvijas valsts varas institūciju godaprātam.

Delna aicina Ministru prezidentu, Kultūras ministri un v/a J3b pieprasīt no AS Merko Ehitus un SIA Merks, kā arī Igaunijas tiesībaizsardzības institūcijām visu pieejamo informāciju par krimināllietas gaitu. Delna norāda, ka iestāžu bezdarbība šajā gadījumā būtu klajš 2005.gada 2.septembrī ar Delnu noslēgtā līdzdarbības līguma pārkāpums un sabiedrībai doto pretkorupcijas solījumu ignorēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņojums presei

,29.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūrā "Jaunie Trīs brāļi" nostiprinājusies izpratne par pretkorupcijas jautājumu nozīmību sociāli atbildīgas iestādes darbībā un Aģentūrai ir jāspēj patstāvīgi realizēt tās pretkorupcijas un atklātības politiku. Aģentūrā novērojams progress Aģentūras korupcijas risku vadības darbā. Piegādatāju izvēlē Aģentūra rūpīgi izvērtē to spēju izpildīt pretkorupcijas deklarācijas prasības, kas ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem efektīvas pretkorupcijas un atklātības politikas ietvaros. Arvien vēl Aģentūrā trūkst vienotas un sistemātiskas uzraudzības piegādātāju darbam pretkorupcijas jomā. Komunikācija ar sabiedrību ir regulāra un projektu aktivitātes visaptveroša.

Jūnijā Delna atlika izvērtējuma publiskošanu, dodot Aģentūrai laiku sakārtot pretkorupcijas un atklātības politikas ieviešanu nacionālo kultūras ēku būvniecībā. Divu mēnešu laikā Aģentūra ir pārstrādājusi savu Ētikas kodeksu un organizatorisko pretkorupcijas pasākumu plānu. Nākamā ceturkšņa laikā Aģentūrai jānodrošina to ieviešana atbilstoši izstrādātajos dokumentos paredzētajai kārtībai.

Par Aģentūras stingrību godīgas un atbildīgas valsts pārvaldes darba organizēšanā liecina Latvijā vēl maz realizēta, bet korupcijas novēršanai valsts pārvaldē ļoti svarīga prakse - pretkorupcijas prasību iekļaušana iepirkuma piedāvājuma pras��bās. Tādējādi Pretendenti iedziļinās pretkorupcijas jautājumos jau plānojot savu piedāvājumu un paredz tirgus situācijai atbilstošas izmaksas. Tāda pati stingrība kā piegādātāju izvēles procesā jānodrošina arī iepirkuma izpildes laikā, t.i. paredzot regulāru un visaptverošu pretkorupcijas deklarācijas izpildes uzraudzību. Šobrīd Aģentūra piemēro dažādus pasākumus pretkorupcijas deklarācijas izpildes uzraudzībai, tomēr laba pārvaldība paredzētu vienlīdzīgu noteikumu piemērošanu pret piegādātājiem. V/a J3B jāievieš vienota un sistemātiska uzraudzības kārtības līdz LNB ēkas būvnieka un būvuzrauga līgumu noslēgšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā Merks plāno ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro

LETA, Db.lv,15.01.2020

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē pērn maija vidū tika prezentēti Zaķusalas vērienīgie apbūves plāni.

Avots: Projekta vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro, norādīja "Merks" Nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

Lucavsalas kvartālā celtniecību plānots sākt nākamā gada pavasarī, informēja Freimanis. Plānots, ka piecu gadu laikā tiks pabeigts viss kvartāls, bet projekts dalīsies būvniecības fāzēs un pirmie iedzīvotāji mājokļos varētu ievākties aptuveni 2022.gada vidū. Kopumā projektā būs trīs kārtas.

"Savukārt Zaķusala ir apjomīgs projekts un tas tiks realizēts vismaz 10 kārtās. Infrastruktūru plānojam attīstīt jau šī gada otrajā pusē," informēja Freimanis.

Viņš informēja, ka Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā būs tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākiem neveiksmīgiem būvkompānijas “Merks” mēģinājumiem atrisināt domstarpības ar Salaspils novada domi saistībā ar bērnudārza būvniecības līgumu būvkompānija iesniegusi prasību tiesā, informē uzņēmumā.

Salaspils bērnudārza būvniecību bija plānots pabeigt jau šī gada janvārī, tomēr būvdarbi ievilkušies pašvaldības pasūtītā būvprojekta nepilnību dēļ.

Tajā konstatēta virkne būtisku trūkumu, tajā skaitā atsevišķu būvprojekta sadaļu neatbilstība ugunsdrošības prasībām, ko ir apstiprinājušas atbildīgās valsts institūcijas. Šie trūkumi radījuši nobīdes būvniecības procesa izpildes laikā, neļaujot arī “Merks” iekļauties sākotnējā grafikā. Šīs laika nobīdes Salaspils dome izmantojusi kā argumentu, lai nenorēķinātos par jau paveiktajiem darbiem, kā arī patvaļīgi atkāptos no noslēgto saistību pildīšanas.

“Šobrīd atrodamies strupceļā, jo projektu spējām pabeigt jau 2022. gada pavasarī, tomēr atdūrāmies pret nekvalitatīvu būvprojektu, kurā neatbilstības joprojām netiek novērstas. Turklāt Salaspils dome ne vien nevēlas sadarboties, lai panāktu projekta realizāciju, bet arī neveic norēķinus par padarītajiem darbiem vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā un pieprasa līguma laušanu. Šajā laikā Salaspils domei esam nosūtījuši jau vairākus desmitus vēstuļu, aicinot rast risinājumu, esam iniciējuši vairākas tikšanās, bet joprojām neredzam nekādu pozitīvu reakciju un virzību. Gluži pretēji – esam spiesti strādāt pašvaldības neizlēmības un pretdarbības apstākļos. Ņemot vērā, ka viena no mūsu prioritātēm ir nākamās paaudzes, šim projektam piegājām ar īpašu rūpību. Skumji apzināties, ka arī šajā septembrī gandrīz 300 bērniem izpaliks iespēja apgūt pasauli jaunās, modernās un īpaši bērniem pielāgotās telpās,” atklāj “Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarūk mājsaimniecību skaits, kurām ir grūtības segt ikdienas izdevumus

Žanete Hāka,15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Merks pagaidām neprognozē, kad sāksies Zaķusalas un Lucavsalas projektu būvdarbi

LETA,14.04.2022

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē 2019.gada pavasarī tika prezentēti Zaķusalas vērienīgie apbūves plāni.

Avots: Projekta vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" pagaidām vēl neprognozē, kad varētu sākties apjomīgo Zaķusalas un Lucavsalas apbūves projektu būvdarbi, sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

Viņš norādīja, ka pagaidām nevar precīzi pateikt, kad sākses būvniecība, savukārt ar projektēšanu "Merks" ir ticis tālāk.

Lucavsalā dzīvokļu projekts ir gatavs, plānotas trīs kārtas - gan ekonomiskā, gan biznesa, kā arī luksusa klases dzīvokļi. Projekta pirmā kārta ir saskaņota būvvaldē. Projekts kopumā būs pietiekami apjomīgs un ambiciozs, uzsvēra Bišmeistars.

Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā Merks plāno ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro 

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas...

Savukārt Zaķusalā "Merks" intensīvi sācis infrastruktūras projektus, ir noslēdzies konkurss par pirmās un otrās apbūves kārtas projektēšanu, ko veiks arhitektu birojs "Ruume". Šis projekts vairāk tiek virzīts uz 2023.gadu, teica Bišmeistars.

Iepriekš jau ziņots, ka "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro.

Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā plānotas tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Kopumā Zaķusalā "Merks" plāno uzbūvēt aptuveni 2500 dzīvokļu, bet Lucavsalā - aptuveni 600 dzīvokļu.

Jau ziņots, ka "Merks" 2020.gadā strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apstiprināti jauni SIA Merks padomes un valdes locekļi

Monta Glumane,01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais SIA «Merks» valdes loceklis un celtniecības direktors Jānis Šperbergs apstiprināts par uzņēmuma padomes locekli, savukārt viņa līdzšinējais vietnieks Andris Bišmeistars apstiprināts par SIA «Merks» valdes locekli un celtniecības direktoru.

«Mēs redzam, ka katru gadu palielinās «Merks» pienesums «Merko Ehitus» grupas kopējam biznesa apjomam, turklāt būtiski pieaug mūsu īpatsvars grupas ietvaros – 2017.gadā Latvija veidoja jau ceturto daļu no grupas kopējā apgrozījuma un paredzams, ka šogad tas būs vēl vairāk. Mēs esam gandarīti, ka to novērtējuši arī grupas akcionāri, un turpmāk Latvijai būs savs pārstāvis uzņēmuma padomē,» saka Oskars Ozoliņš, «Merks» valdes priekšsēdētājs.

Andris Bišmeistars ir absolvējis Rīgas Tehnisko Universitāti ar bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju būvniecībā. 2005.gadā viņš uzsāka darbu «Merks» kā tehniķis inženiertehniskajā nodaļa, strādājot ar projektu dokumentāciju, 2008.gadā kļūstot par būvdarbu vadītāju, bet 2012. gadā – par projektu vadītāju. A.Bišmeistara pārraudzībā bijuši tādi «Merks» celti objekti kā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, dzīvojamais projekts «Mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas Dzintaru prospekts 26 un 28, Jūrmalā» , dzīvojamais projekts «Skanstes Parks» un multifunkcionālais kompless «Z-towers», bet šī gada janvārī A.Bišmeisters pievienojās «Merks» vadības komandai kā celtniecības direktora vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Capitalica Asset Management" pārvaldītā fonda uzņēmums Latvijā nolēmis lauzt 48 miljonus eiro vērto līgumu ar būvkompāniju "Merks" par biroju kompleksa "Verde" būvniecību Rīgā, pamatojot, ka "Merks" ir pārkāpis noslēgtajā līgumā paredzētās saistības, Db.lv informēja uzņēmumā.

Pasūtītājs izskata iespēju vērsties šķīrējtiesā par līgumā paredzēto soda naudu un zaudējumu atlīdzināšanu, kas var pārsniegt 3 miljonus eiro.

SIA "Merks" valdes loceklis Andris Bišmeistars norāda, ka uzņēmums nepiekrīt "Capitalica Asset Management" viedoklim un situācijas skaidrojumam, uzskatot to par maldinošu. "SIA "Merks" uzskata "Capitalica" paziņojumā minētos faktus un apgalvojumus par nepamatotiem. Viņaprāt, iespējamai prasībai pret SIA "Merks" nav jebkāda juridiska pamata.

"Līgums, ko 2020. gada 16. jūnijā parakstīja SIA "Merks" un SIA "Hanza 14" par biznesa kompleksa "Verde" būvniecību Rīgā, nestājās spēkā, jo neiestājās līguma spēkā stāšanās nosacījums. Sarunas par jauna līguma parakstīšanu par "Verde" būvniecību ir beigušās, nepanākot vienošanos," skaidro A.Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Publisko bibliotēkai iztērētas naudas izlietojumu

,17.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība par atklātību - Delna publiskojusi informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim izlietotajiem 14 428 880 LVL.

Informācija apkopota Datu apkopojumā par LNB projektam izlietoto finansējumu no 2003. līdz 2006. gadam, kas ir pieejams Internetā http://www.j3b.gov.lv/index.php un http://www.delna.lv/. Delna cer, ka šis datu apkopojums dažādi vērtējamajai diskusijai par līdzšinējo līdzeķlu izlietojumu LNB projektā dos faktos balstītus argumentus. Apkopojums satur datus par fiziskām un juridiskām personām, kas par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu saņēmušas LNB projekta līdzekļus.

Kopumā pārskata periodā izlietoti 15 442 440 LVL, bet datu apkopojumā iekļauti 93,4% izlietotā finansējuma. Summas atlikumu veido darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un atsevišķas pozīcijas, kuru dokumentācijai Delnai nebija pieejams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Delna: finansējuma trūkums var apdraudēt Gaismas pils pabeigšanu līdz 2012. gadam

Sandra Dieziņa,10.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības pabeigšana līdz 2012.gada 18.novembrim ir apdraudēta, un sabiedrība varētu saņemt nevis funkcionējošu bibliotēku, bet tukšu un neizmantojamu betona noliktavu.

Tā uzskata sabiedrības par atklātību Delna, kas sagatavojusi ziņojumu par Gaismas pils projekta īstenošanu.

Delna vērš uzmanību, ka patlaban kavēšanās noteikt skaidru tālākās rīcības plānu, tostarp finansējumu projekta turpināšanai, ar katru mēnesi palielina iespēju, ka LNB līdz iecerētajam 2012.gadam nevarēs pabeigt.

Delna uzskata, ka Kultūras ministrijai (KM) ir pārliecinoši jāuzņemas bibliotēkas pasūtītāja loma. Lai gan Būvuzraugs Hill International S.A ir tehniski kompetents konsultants, bet projekta attīstība un stratēģiskā vadība ir ministrijas, nevis konsultanta kompetence, norāda Delna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Korupcijas ēnā

Ieva Mārtiņa, 67084426,03.04.2008

Merks, kam pretkorupcijas prasību dēļ liegta dalība Gaismas pils būvniecības konkursā, tomēr iesniedzis savu piedāvājumu par 87.6 milj. Ls, to nosūtot arī valdībai. Lai gan aģentūra Jaunie Trīs brāļi uzsver, ka piedāvājumu nevērtēs, līdz šim ilggadēja pazīšanās ar savās jomās ietekmīgiem cilvēkiem, tostarp Aināru Šleseru un nu jau aizturēto Vilni Štramu, iespējams, līdzējusi Ivara Geidāna vadītajam Merks kļūt par Latvijas lielāko būvfirmu. "Pie mums pār jebkuru var būt korupcijas ēna, arī pār mani," tā I. Geidāns.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadēja pazīšanās ar ietekmīgiem cilvēkiem, t.sk. Aināru Šleseru un aizturēto Vilni Štramu, iespējams, līdzējusi Merkam kļūt par Latvijas lielāko būvfirmu.

Ilggadēja ceļu krustošanās ar savās jomās ietekmīgiem cilvēkiem, tostarp satiksmes ministru Aināru Šleseru, bijušo Rīgas domes darboni, patlaban par iespējamo kukuļņemšanu aizturēto Vilni Štramu, iespējams, sekmējusi apjomīgu projektu gaitu un ļāvusi Ivara Geidāna vadītājam SIA Merks no kompānijas ar dažu miljonu latu apgrozījumu kļūt par Latvijas lielāko būvfirmu ar 60 milj. Ls apgrozījumu un vairāku miljonu Ls peļņu. Vienlaikus ar projektu virzību arī atbalstu sniegušajiem draugiem finansēs un biznesā veicās labi. Piem., A. Šlesers ticis pie simtiem tūkstošu eiro, bet Viļņa Štrama jaundibināta firma tiek pie lieliem pasūtījumiem, piem., Arēnas Rīga teritorijas attīšanas. Merka vērienīgie darījumi vairākkārt presē pētīti un vairākas no šīm personām, ar kurām ceļi krustojušies, t.sk. A. Šlesers, noliegušas jebkādu interešu lobēšanu un samaksu par to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī būvfirma Merks uzvarējusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) trīs ēku renovācijas darbu konkursā, darbi nav veikti, jo uzņēmums nav spējis tos izpildīt par pašas nosolīto cenu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Energoefektivitātes paaugstināšana slimnīcas ēkās ir ERAF finansēts projekts. Naudas apgūšanai vispirms notika konkurss pērn rudenī, kad uzvarēja Merks, spējot piedāvāt pareizo kombināciju starp cenu un darbu izpildes termiņu. Dārgā piedāvājuma pieņemšanu slimnīca attaisnoja ar paredzēto darbu tempu. Tomēr jau drīz pēc tam, izskanot bažām par konkursa norises atbilstību valsts interesēm, iepirkuma procesu pārtrauca.

Veselības ministrijas Veselības norēķinu centrs sāka jaunu būvnieka meklēšanu. Atkal uzvarēja Merks, kas šoreiz izpildīja kritēriju - zemākā cena. Iepirkuma komisijas vadītāja Ina Meluškāne sacījusi, ka neesot bijis pamats apšaubīt pretendenta piedāvājumu, jo kompānija pati atbild par to, vai par nosolīto cenu būvdarbus spēs izpildīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot aizdevuma līgumu vairāk kā 7 miljonus eiro vērtībā, Swedbank vienojusies ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Merks Mājas” par jauna daudzdzīvokļu nama kompleksa būvniecību Rīgā, Skrīnes ielā.

“Merks” grupa sadarbībā ar Swedbank attīstījis jau vairākus daudzdzīvokļu namu projektus, piemēram, “Merks Mežpilsēta”, “Merks Gaiļezera nami”, “Skanstes mājas” un “Skanstes parks”.

“Merks Mājas” šobrīd realizē jaunu projektu Pārdaugavā - “Merks Magnolijas”, kas primāri vērsts uz piedāvājumu jaunajām ģimenēm.

"Merks" pagājušajā gadā strādāja ar 61,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,2% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4% un bija 1,572 miljoni eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums pērn bija 52,825 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās četras reizes un bija 473 642 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.

Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.

Kā informē "Sabiedrība par atklātību - Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā, liecina "Merks" mātesuzņēmuma "Merko Ehitus" paziņojums biržai "Nasdaq Tallinn".

Otrdien, 3.augustā, "Merks" ir noslēdzis līgumu ar Lietuvas "Galio Group" ietilpstošo SIA "Gustava parks projekti" par biznesa centra "Gustavs" būvniecību Rīgā, Gustava Zemgala ielā 73.

Tā būs pirmā ēka "Gustava biznesa parka" projektā, kuru kopumā veidos trīs ēkas.

Db.lv jau rakstīja, ka vienu no trijām biroju ēkām biznesa centrā “Gustavs” izīrējis SEB grupas pakalpojumu centrs. Plānots, ka SEB nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platības, lai nodrošinātu vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jaunām telpām 

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma...

Noslēgtais līgums paredz sešu stāvu biroju ēkas un divstāvu pazemes autostāvvietas celtniecību, kā arī infrastruktūras izbūvi.

Līguma vērtība ir aptuveni 22 miljoni eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis). Būvdarbus plānots pabeigt 2022.gada decembrī.

"Mēs esam priecīgi, ka šis nozīmīgais projekts ir sasniedzis jaunu soli savā attīstībā, iesaistoties ģenerāluzņēmējam “Merks”. “Galio Group” rūpējas par sociālo ietekmi, tāpēc mūsu biroja ēkas Rīgā būs energoefektīvas un videi draudzīgas. Ar biznesa centru “Gustavs” esam izveidojuši tālredzīgu vietu, lai iedvesmotu, uzmundrinātu un atbalstītu jūs –– biznesa centra “Gustavs” nākotnes darbiniekus. Turklāt, arī tā apkārtne –– VEF kvartāls –– ir ļoti veiksmīgi attīstījusies un ir kļuvusi par uzņēmējdarbības rajonu, kur satiekas jaunie profesionāļi. Mēs redzam, ka šis rajons ir ļoti daudzsološs Rīgas nākotnei,” komentē Kaspars Beitiņš, “GALIO Development” valdes loceklis Latvijā.

"Šis ir viens no straujāk augošajiem rajoniem Rīgā, tāpēc esam gandarīti dot arī savu pienesumu tā attīstībā. “Gustavs” biznesa centrs sniedz ieskatu, kādai ir nepieciešams izskatīties jaunākās paaudzes biroju ēkai – dabai draudzīgai, harmoniskai un modernai. Šajā projektā mēs nodrošināsim būvniecības un autoruzraudzības procesus, lai sekmīgi iekļautos vēlamajā būvniecības termiņā un garantētu būves realizāciju atbilstoši izstrādātajam projektam," piebilst Andris Bišmeistars, SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors:

“Gustavs” biznesa centra arhitekti un projekta autori ir SIA “Vilnis Mičulis”. Būvuzraudzību nodrošina SIA “Būvuzraugi LV”.

"Gustava parks projekti" ir reģistrēta 2019.gada maijā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums "Galio Asset Management", bet patiesais labuma guvējs ir Lietuvas uzņēmējs Nerijs Numa (līdz 2020.gadam - Numavičs).

"Merks" pērn strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija "Merks" ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA «Merks» 2018. gadā palielinājusi apgrozījumu par 90,1%, salīdzinot ar gadu iepriekš, - līdz 144,415 miljoniem eiro, kas ir lielākais apgrozījums, ar kādu uzņēmums strādājis tā pastāvēšanas vēsturē, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču neskatoties uz straujo apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn bija 2,469 miljoni eiro, kas bija 6,25 reizes mazāka nekā 2017. gadā.

Lielāko daļu - 91% - no SIA «Merks» 2018. gada apgrozījuma veidoja ienākumi no ēku būvniecības, uzņēmuma būvēto dzīvokļu pārdošana ienesa 7% no kopējā apgrozījuma, bet citi ienākumi veidoja 2% no kopējā apgrozījuma.

Pagājušajā gadā svarīgākie SIA «Merks» projekti bija daudzfunkcionālā centra «Akropole», multifunkcionālā kompleksa «Z torņi», kā arī Ventspils mūzikas vidusskolas un tirdzniecības centra «Alfa» būvniecība, sacīts būvnieka gada pārskatā.

2018. gadā SIA «Merks» bruto rentabilitātes rādītājs bija aptuveni 5% no apgrozījuma, kas bija 2017. gada līmenī, ko uzņēmums spēja noturēt, neskatoties uz būvniecības izmaksu kāpumu par 5,6% pērn, atzīmēts tā gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru