Pārejas perioda ideju maksimālās PVN likmes piemērošanai presei uz 2009. gadu valdības sēdē vakar tika noraidīta un šis jautājums nu ir Saeimas ziņā. Ja parlaments neko nemainīs, tad jau ar 2009. gadu PVN likme presei pieaugs vairāk nekā 4 reizes.

Tomēr, ja parlaments nākamgad saglabās 10 % PVN likmi, tā būs viena no augstākajām likmēm ES, apdraudot preses biznesa nākotni. Ņemot vērā, ka liela daļa preses izdevumu jau noslēguši ar abonentiem līgumus uz nākamo gadu, presei vēl 2009. gadā tiks piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kura gan pieaugs no pašreizējiem 5 % līdz 10 %.

Saeima par valdībā otrdien apstiprināto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kā arī likumprojektiem, kas saistīti ar tās ieviešanu, lems šodien.

PVN nepalielināt

Tomēr nemierā arī ar šo kompromisa variantu ir Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) biedri. Asociācijas biedri ārkārtas sēdē vakar secināja, ka valdības piedāvātās PVN likmes - ne 10 %, ne 21 % - ir nepieņemamas un preses industriju iznīcinošas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbalsta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vietējai drukātajai presei, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ministrs.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā piemērot PVN likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.

Reirs norādīja, ka samazinātā PVN piemērošana vietējai drukātajai presei un e-grāmatām ir atbalstāma, turklāt tam nebūtu negatīvas fiskālas ietekmes.

"[Jautājumā par drukāto presi] savijas ģeopolitika un ideoloģija. Liela daļa laužu reģionos informāciju iegūst no drukātajiem medijiem. Tomēr mediji patlaban strādā ar zaudējumiem, tāpēc mums ir jādod iespēja šai informācijai nokļūt pie cilvēkiem. Līdz ar to samazinājums PVN drukātajai presei ir pareizs risinājums," uzskata Reirs.

Ministrs piebilda, ka patlaban samazinātā PVN likme 12% tiek piemērota gan vietējai presei, gan trešo valstu drukātajiem medijiem. "Sanāk tā, ka mēs subsidējam kaimiņvalstu negatīvo naratīvu pret mums caur samazinātu PVN. Pareizāk būtu trešo valstu medijiem piemērot pilno PVN likmi 21% apmērā," atzina finanšu ministrs.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Pazeminot PVN, iegūto naudu preses izdevēji novirzīs algu pieaugumam un ražošanas izmaksu segšanai

Tā intervijā DB saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Sarunā viņš ieskicē priekšnoteikumus drukātās preses pastāvēšanai nākotnē un argumentē valsts atbalsta nepieciešamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas pašlaik notiek drukātās preses tirgū? Kādas ir aktualitātes un vai, pārfrāzējot klasiķi, var teikt, ka ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas?

Ziņas par mūsu nāvi tiešām ir pāragras. Protams, jaunās tehnoloģijas izmaina tirgu, saliek citus akcentus, bet produkti ar augstu pievienoto vērtību, kādi ir gan laikraksti, gan žurnāli, noteikti paliks. Vai drukātais medijs saglabāsies tāds, kāds tas ir pašlaik? Pamatlīnijās, domāju, ka jā, jo tā ir arī sensuāla un vizuāla pieredze, kuru nevar aizstāt digitālās tehnoloģijas. Rezumējot – prese noteikti ir lielu pārmaiņu priekšā, taču tikpat noteikti ir visi priekšnoteikumi, lai mēs izdzīvotu. Tas ir svarīgi arī no valsts drošības viedokļa. Ja runājam pa reģionālajiem laikrakstiem, tad tie ir ļoti svarīgi reģiona kultūrvēsturiskajā kontekstā – vides saglabāšanai un uzturēšanai. Ir interesanti un vērtīgi lasīt vietējos laikrakstus, piemēram, no vietvārdu izmantošanas viedokļa.

Pretēji Korupcijas novēršanas un novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājumam Ģenerālprokuratūra izbeigusi kriminālprocesu pret atstādināto Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnesi Aiju Orniņu un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra paziņojumā presei raksta, ka 24.aprīlī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors ir izbeidzis no KNAB saņemto kriminālprocesu pret vienu privātpersonu un rajona tiesas tiesnesi, jo pirmstiesas izmeklēšanas gaitā nav iegūti pierādījumi par noziedzīgā nodarījuma sastāvu personu darbībās.

Kā ziņots, KNAB jau pērn lūdza apsūdzēt Orniņu un Krūmiņu, taču jau toreiz prokuratūra atzina, ka nav pamata lemt jautājumu par tiesneses saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu un privātpersonas saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma izteikšanu. Toreiz kriminālprocesu nodeva birojam papildus izmeklēšanai, līdz birojs atkal rosināja uzrādīt apsūdzību.

Ir noslēgusies ziedojumu vākšanas (akcija) seriāla Neprāta cena turpinājuma filmēšanai, informē fonda pārstāve Inta Gorodecka.

Kā liecina provizoriskie dati, ir savākta mazāk nekā ceturtā daļa no nepieciešamās summas (aptuveni 160 tūks. Ls), kas ir nepietiekami. Skaidrs, ka seriāla veidošana Latvijas Televīzijā, nav iespējama sakarā ar valsts budžeta samazinājumu, taču TV3 piedāvājusi finansēt seriāla uzņemšanu, pēc iespējas drīzāk uzsākot Neprāta cenas otrās daļas ražošanu sadarbībā ar radošo grupu, režisores Intas Gorodeckas vadībā.

emNeprāta cenas/em turpinājumu finansēsem TV3/emAkcijas laikā iedzīvotāju saziedotie līdzekļi tiks izmantoti atbilstoši akcijas un fonda mērķiem - tos paredzēts izmantot aktieru atalgojumam seriāla otrajā daļā. «Fonds un seriāla veidotāji ir bezgala pateicīgi par sniegto morālo un finansiālo atbalstu gan skatītājiem, gan visiem medijiem, kas informēja par līdzekļu vākšanas akciju. Šis atbalsts deva spēku un motivāciju nenolaist rokas un meklēt iespējas darba turpināšanai,» teikusi Inta Gorodecka.

Latvijas Televīzijas vadība ir šokēta par seriāla Neprāta cena veidotāju šodien izplatīto paziņojumu par vienošanos ar TV3 par seriāla turpmāko veidošanu un pārraidīšanu TV3 ēterā.

"Seriāls Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas veidots produkts – ideja un oriģināldarbs, un līdz pat šim brīdim iespēja, ka tā veidošanu varētu pārņemt kāda cita telekompānija, pat nav apspriesta. Šobrīd arī nepieļaujam šādu iespēju, jo paši aktīvi meklējam līdzekļus tā atjaunošanai," paziņojumā presei norādīja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš arī uzsvēra, ka seriāla radošajai komandai nav tiesību vienpersonīgi vienoties par seriāla pāriešanu uz citu televīziju, kas turklāt darīts aizmuguriski, neinformējot Latvijas Televīziju. "Projekta atjaunošanā esam ieguldījuši gan savus finansiālos, gan materiālos resursus, bijām uzsākuši sarunas ar vairākiem iespējamiem sponsoriem, tāpēc šis paziņojums mūs ļoti nepatīkami pārsteidz," sašutumu neslēpa E. Kots. Tikai pāris stundas pirms publicētā paziņojuma šodien LTV darbinieku kopsapulcē seriāla Neprāta cena režisore Inta Gorodecka un projekta vadītāja Baiba Saleniece sarunā ar LTV1 kanāla direktori Baibu Šmiti atzina, ka vēl nav skaidrība par projekta turpmāko nākotni, savukārt jau pēc īsa brīža presei tika publicēts paziņojums par seriāla turpmāku veidošanu TV3. Tas norāda uz apzinātu Latvijas Televīzijas maldināšanu, jo sarunas ar TV3 projekta veidotāji, visticamāk, jau bija veikuši ilgāku laiku iepriekš. Šādā situācijā LTV uzskata, ka seriāla veidotāji un TV3 ir rīkojošies klaji neētiski, norādīja Latvijas Televīzijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka.

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ceturtdien paziņoja, ka piespriedusi aviobūves milzim "The Boeing Company" 200 miljonu ASV dolāru naudassodu par to, ka uzņēmums maldinājis investorus par lidmašīnu "737 MAX" drošumu pēc divām to katastrofām ar cilvēku upuriem.

"Boeing" piekrita šim naudassodam, lai izbeigtu apsūdzības, ka tas "nolaidīgi pārkāpis krāpniecības novēršanas noteikumus" ASV vērtspapīru likumos, paziņoja SEC. Komisija atzina, ka uzņēmums un tā vadītājs "stādījis peļņu augstāk par cilvēkiem".

"Boeing" bijušais vadītājs Deniss Mjulenbergs arī piekrita samaksāt vienu miljonu dolāru, lai izbeigtu tādas pašas apsūdzības civillietā.

SEC piespiestais sods ir jaunākais trieciens "Boeing" saistībā ar šī modeļa lidmašīnām pēc aviosabiedrības "Lion Air" lidmašīnas katastrofas Indonēzijā 2018.gada oktobrī un aviokompānijas "Ethiopian Airlines" lidmašīnas katastrofas Etiopijā 2019.gada martā. Abās katastrofās kopā gāja bojā ap 350 cilvēku.

Valdības galvenais uzdevums tās darbības pirmajās 100 dienās bija 2009. gada budžeta grozījumu pieņemšana un izdevumu būtiska samazināšana, lai valsti glābtu no bankrota, paziņojumā presei norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks).

„To mēs esam paveikuši, lai gan emocionāli tas ir ārkārtīgi smags lēmums,” norāda valdības vadītājs.

Viņš pauž, ka valdības mērķis ir valsts pārvaldes izdevumu samazināšana un strukturālās reformas, tādēļ 2009. gada valsts budžeta grozījumi paredz kopumā par 82 milj. Ls samazināt līdzekļus, kas tiek tērēti atlīdzību izmaksai valsts pārvaldē strādājošajiem un preču un pakalpojumu iegādei paredzēto izdevumu samazināšana par 2.5 %. Kopš šī gada sākuma valdība lēmusi par 24 valsts pārvaldes iestāžu likvidāciju. No gada sākuma līdz 30. aprīlim no darba atlaisti 5475 valsts pārvaldes darbinieki.

Paziņojumā presei V. Dombrovskis norāda, ka valdība optimizējusi bezdarbnieku atbalsta sistēmu, lai iespēju robežās nodrošinātu to, ka bezdarbnieki nepaliek bez iztikas līdzekļiem.

Ventspils un Rīgas brīvostu pāriešana valsts pārziņā uzņēmējdarbību ostās neietekmēs, tā 23. janvārī Rīgas brīvostas pārvaldes organizētās mediju brokastīs paziņoja ostu vadītāji un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis papildus izskaidroja, ka Ventspils brīvostas funkciju nodošana VAS Ventas osta notiks pakāpeniski, ilgstošā laika posmā, jo nepieciešams sakārtot dažādas līgumiskas attiecības ar pašvaldību, kas vēsturiski brīvostai izveidojušās ar Ventspils pilsētu.

“Šobrīd VAS "Ventas osta" ir daži darbinieki un viņu galvenais uzdevums ir nodarboties ar kravu plūsmu, savukārt Ventspils brīvosta ir uzņēmums, kuram ir dažādas saistības, kuras atbilstoši līgumiem ir jāturpina,” skaidroja A. Purmalis.

Viņš arī apstiprināja, ka 90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu, jo ir augstas raudzes speciālisti, tomēr par daļu no izveidotām darba vietām A. Purmalim ir šaubas, jo tām neesot redzama pamata. Tāpat viņš uzsvēra, ka dažiem darbiniekiem būs jāiet pensijā, lai atbrīvotu vietu jauniem kadriem.

ES plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga tikās ar galvenajiem redaktoriem no deviņiem Eiropas preses izdevumiem, tostarp, Le Monde (Francija) un Lidové Noviny (Čehija), lai augsta līmeņa sanāksmē apspriestu situāciju, kāda patlaban valda drukātajos plašsaziņas līdzekļos, Db.lv uzzināja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā.

Apspriedes dienas kārtība: vai preses izdevumi ievēro augstus rakstītā vārda standartus tiešsaistē vai arī tie par katru cenu cenšas pirmie publicēt jaunas ziņas? Vai rakstošajiem žurnālistiem nav jāuzņemas pārāk daudzas lomas daudzveidīgajā drukātā vārda, tīmekļa, podcast un videoklipu pasaulē un, ja tā notiek, vai tas neiespaido kvalitāti? Vai galvenajiem redaktoriem no jaunajām un vecajām dalībvalstīm ir kopēja nostāja par plašsaziņas līdzekļu plurālismu, kas varētu Komisijai palīdzēt noteikt rādītājus plašsaziņas līdzekļu plurālisma pakāpes izvērtēšanai? Kā raidorganizāciju tiešsaistes darbību publiskais finansējums varētu negatīvi ietekmēt preses brīvību?

Gandrīz pirms gada nodegušā atpūtas un ēdināšanas kompleksa Dzelmes īpašnieks Māris Mālmeistars no apdrošināšanas a/s Balta vēlas piedzīt 240 tūkst. Ls, tāpēc ir iesniegta prasība Rīgas apgabaltiesā par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu, Db pavēstīja Dzelmju īpašnieka piesaistītais advokāts Mārtiņš Krieķis.

Prasība iesniegta, jo šajā laikā nav izdevies panākt vienošanos starp Dzelmju īpašnieku un apdrošinātāju par atlīdzības izmaksu.

"Gandrīz gada garumā esmu cīnījies ar apdrošinātāju par noslēgtā līguma godprātīgu izpildi. Apšaubāmas ekspertīzes, ko apšaubāmā kārtībā veikuši apšaubāmi eksperti, kas, kā izrādās, ilgāku laiku no apdrošinātāja saņem naudu, man rada aizvien nesatricināmāku iespaidu par to, ka apdrošināšanas kompānija Balta mēģina izvairīties no savu saistību izpildes, izmantojot negodīgus un prettiesiskus līdzekļus. Diez vai mani tagad pārsteigtu ekspertīze, kas liecinātu, ka savu īpašumu esmu nodedzinājis es pats," paziņojumā presei sašutumu pauž kompleksa Dzelmju īpašnieks.

Uģa Magones un viņa sievas pulksteņu kolekcija ir iegādāta likumīgi un U.Magonem piederošā manta pilnā apmērā atbilstoši likumam ir minēta amatpersonas deklarācijā. Publiskajā telpā izskanējušie anonīmie apgalvojumi par U.Magoņa un viņas sievas pulksteņu kolekciju, kas it kā neesot deklarēta, ir nepatiesi un maldinoši. Kārtējo reizi anonīmas personas mēģina manipulēt ar sabiedrisko domu un, iespējams, ietekmēt izmeklēšanas gaitu, paziņojumā presei norāda advokāts Alvis Marga.

Laikraksts Diena piektdien vēsta, ka «patlaban Magonis tiek turēts aizdomās par liela apmēra kukuļa pieņemšanu, bet tiek pieļauts, ka bijušā LDz vadītāja lieta var «apaugt» ar apsūdzībām par pārkāpumiem, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju, slēpjot ienākumus un nedeklarējot darījumus un dāvanas, piemēram, vairākus kratīšanā izņemtos ekskluzīvu zīmolu rokaspulksteņus, kuru vērtība pārsniedz likumā noteiktās 20 minimālās darba algas jeb 7200 eiro».

Advokāts A.Marga norāda, ka pulksteņu kolekcionēšanu nav uzskatāma par pārkāpumu, bet ir ilgstoša un kopīga U.Magones un viņa sievas aizraušanās. Viņu abu pulksteņu kolekcija, kurā atbilstoši ir gan vīriešu, gan sieviešu pulksteņi, ir veidota daudzu gadu garumā, iegādājoties pulksteņus gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. «Protams, starp tiem ir arī pulksteņi, kurus kādam no ģimenes locekļiem laika gaitā ir dāvinājuši arī draugi, paziņas un darba kolēģi. Visas mantas, tostarp arī pulksteņi, atbilstoši likumam ir deklarēti U.Magones amatpersonas deklarācijā. Tajā, protams, nav iekļauti sievai piederošie pulksteņi un pulksteņi, kurus U.Magone ir iegādājies vai saņēmis kā dāvanas tikai šā gada laikā. Tie noteikti tiks norādīti nākamā gada deklarācijā, kad tā tiks aizpildīta,» paziņojumā presei apgalvo advokāts.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Somijas kapitāla kompānijai Forum Cinemas, kas Lietuvā pārvalda kinoteātrus Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Panevēžā un Šauļos, būs jāmaksā 1,384 miljonu eiro naudassods par karteļa vienošanos, piektdien nolēmusi Lietuvas Konkurences padome.

Kompānija šo lēmumu gatavojas pārsūdzēt.

Konkurences padome atzinusi, ka kinoteātri Forum Cinemas, Multikino Lietuva un Cinamon Operations savā starpā saskaņojuši biļešu cenas.

«Izmeklēšanas materiāli liecina, ka kompānijas, kas pārvalda kinoteātrus Viļņā un Kauņā, piekrītot Forum Cinemas iniciatīvai, atteikušās no skatītājiem draudzīgām ģimeņu, nedēļas nogales un citām akcijām, kā arī no atlaidēm skatītāju iemīļotām filmām. Forum Cinemas nepārprotami mudinājusi savus konkurentus turēties pie «pieņemtās prakses» neparedzēt atlaides kinofilmu rādīšanas sākumā,» paziņojumā presei norāda padomes locekle Jolanta Ivanauskiene.

No redzamām spēka pozīcijām Londonā olimpiādes laikā pieies ne tikai drošības jautājumam vien. Īpaša 286 profesionāļu liela «zīmolpolicija» īstenos masīvu olimpisko spēļu ģenerālsponsoru tiesību uzraudzīšanu. Speciāli Londonas spēlēm paredzētā likumdošanā šiem tiesībsargiem dotas pilnvaras «kaktu reklāmistiem» uzlikt sodus līdz pat 20 tūkstošiem mārciņu, ziņo The Independent.

Spēļu rīkotāji jau veikuši preventīvu informatīvu kampaņu, liekot vietējiem biznesiem saprast, ka joku nebūs. Arī presei piekodināts nepadoties visam, uz ko mēle niez. The Independent publicējis bīstamo vārdu sarakstu, kuru lietošanu presei un uzņēmējiem labāk apsvērt divreiz. To starpā ir šādi: Londona, spēles, vasara, divi tūkstoši divpadsmit, divpadsmit divpadsmit, medaļas, zelts, sudrabs, bronza, sponsori un skaitlis 2012.

Krogu īpašnieki brīdināti, ka tāfelēm, uz kurām garāmgājēju piesaistei rakstīti spēļu translāciju laiki, jābūt «neitrālām». Proti, lai tie nereklamētu alus šķirnes vai darītavas, kas nav spēļu sponsori. Arī ēdienkartēs silti ieteikts izvairīties no «olimpiskajām kotletēm» u.tml., vai arī tas izrādīsies sālīti. Arī spēlēs pielaistajiem individuālajiem komersantiem atradies šķērslis. Lai neaizvainotu globālo partneri McDonald's, kam spēlēs ir ekskluzīvas ātro uzkodu tirgošanas tiesības, kioskniekiem aizliegts tirgot čipsus. Un tas nekas, ka McDonald's čipsus netaisa.

Izdevniecība Bizness&Baltija piektdien laidusi klajā jaunu nedēļas izdevumu Pulss, kas saturiski un vizuāli izskatās ļoti līdzīgi Izdevniecības Dienas bizness izdevumam Impulss. Vērtējiet paši - attēli fotogalerijā.

Projektu līdzības pamanīšanu plašākā publikā pierāda arī Dienas bizness reklāmas nodaļā piektdienas rītā saņemtie zvani - zvanītāji interesējās, vai iespējams ielikt reklāmu jaunajā Dienas biznesa izdevumā.

Savukārt Dienas bizness abonēšanas daļa piektdien saņēma šādu e-pastu: "Šodien (29.06.2007.) saņēmām "Dienas bizness" avīzi kopā ar pielikumu "Impulss". Tas "Impulsa" eksemplārs, kas tika ievietots mūsu pasta kastītē, ir krievu valodā. Mēs būtu pateicīgi, ja varētu to saņemt latviešu valodā." Izdevums Impulss piektdien neiznāk. Sazvanoties ar e-pasta nosūtītājiem, noskaidrojām, ka viņi saņēmuši izdevumu Pulss un noturējuši to par Impulss krievu versiju.

Parlamenta deputāti šodien galīgajā lasījumā atbalstījuši PVN likmes samazināšanu tūrisma mītnēm, kā arī samazinātās PVN likmes piemērošanu presei arī nākamgad.

Jau ziņots, ka PVN likme no 21% uz 10% tūrismā tiks samazināta no šī gada 1. maija.

Pašlaik likums paredz, ka presei samazinātā PVN likme tiek piemērota līdz šī gada beigām, tomēr deputāti atbalstīja priekšlikumu to piemērot arī nākamgad.

Diskusijas izraisīja priekšlikumi samazināt PVN likmi recepšu zālēm, tomēr tie neizpelnījās deputātu vairākuma atbalstu.

Tūrisma nozare solījusi, ka nodokļa likmes samazināšana tai ļaus radīt 2000 jaunu darba vietu, kā arī palielinās apgrozījumu tūrismā, jo šāds solis ļaus piesaistīt lielās tūristu grupas, konferences utt.

Lai gan Eiropas naudas apguve ir apdraudēta, starp SIA Ventspils Energo dalībniekiem - Stadtwerke Flensburg GmbH un Ventspils domi - nav rasta saskaņa.

Ventspils Energo līdzīpašniece Stadtwerke Flensburg GmbH paziņojumā presei izsaka bažas, ka pašvaldība vēlas no projekta izstāties. Savas bažas Vācijas kapitāla uzņēmuma vadība pamato ar 6. maijā Ventspils pašvaldības izsludināto konkursu par konsultanta piesaistīšanu, lai esošās mazuta katlu mājas renovētu un piemērotu videi draudzīgākam kurināmajam.

«Mēs nevaram saprast, kādēļ Ventspils vēlas ieguldīt līdzekļus pilnībā novecojušās iekārtās. Vēlākais, 2013. gada beigās sāks darboties jaunās iekārtas. Ekonomiski un tehniski mēs nevaram izprast jēgu.

Mēs neticam, ka īsi pirms TEC projekta faktiskās realizācijas uzsākšanas Ventspils veiks tik krasu pavērsienu pilsētas siltuma un elektroenerģijas apgādes attīstībā. Taču mēs arī nespējam racionāli izskaidrot šādu rīcību,» pauž Stadtwerke Flensburg GmbH pārstāvis Tomas Bēlers. Savukārt Ventspils pašvaldība ironiski aicina Stadtwerke Flensburg GmbH koncentrēties sekmīgai TEC projekta īstenošanai, nevis izplatīt paziņojumus presei. «Kārtējo reizi nav izpildīts LR Finanšu ministrijas aicinājums līdz šā gada 14.maijam iesniegt pamatotu projekta realizēšanas shēmu,» Stadtwerke Flensburg GmbH paziņojumu komentē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.

Bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita, kurš ir viens no apsūdzētajiem vērienīgajā Rīgas domes kukuļošanas lietā, pratināšanā liecinājis, ka 5000 eiro (3500 lati) esot bijuši paredzēti vienam no Tautas partijas (TP) dibinātājiem, kādreizējam Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājam Edmundam Krastiņam, raksta diena.lv atsaucoties uz žurnālu Klubs.

Žurnāls raksta, ka «politiskā jumta» esamību minētajā lietā apliecina gan noklausītas sarunas starp krimināllietā apsūdzētajiem Janitu un bijušo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu, gan epizode ar 30 000 eiro pieprasīšanu par būvniecības atļaujas iegūšanu namam Dzelzavas ielā, Rīgā.

Pēc žurnāla rīcībā esošas neoficiālas informācijas, lietā noklausītajās sarunās Štrams vairākkārt piemin gan kādu Edmundu, gan Krastiņu, caur kuru iet «visi jautājumi». Par politisko jumtu liecinot vēl viena epizode.

Saskaņā ar apsūdzību 2007.gadā sākumā Štrams izskaidroja Janitam, ka jāpieprasa 30 000 eiro (21 000 latu) no firmas C.R.M. nami par būvniecības atļaujas iegūšanu dzīvojamo māju celtniecībai Rīgā, Dzelzavas ielā. Tobrīd firmas kontrolpakete piederējusi partijas Jaunais laiks (JL) bijušā ģenerālsekretāra Grigorija Krupņikova brālim Dmitrijam.

Ģenerālprokuratūra nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret AS Latvijas Dzelzceļš (LDz) bijušo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni par aptuveni 500 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu. Kukuļa došana savukārt tiek inkriminēta Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūra paziņojumā presei kā jau ierasts uzvārdus nemin, taču norāda, ka vakar un šodien Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore sākusi kriminālvajāšanu pret divām personām, pieņemot lēmumus par valsts amatpersonas un privātpersonas saukšanu pie kriminālatbildības.

Pret valsts amatpersonu sākta kriminālvajāšana par kukuļa lielā apmērā pieņemšanu no privātpersonas saistībā ar Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmuma LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu.

Pret privātpersonu šodien sākta kriminālvajāšana par kukuļa lielā apmērā došanu amatpersonai par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.

Par Vienotības daļu kļuvusī politiskā partija Jaunais laiks (JL), no masu medijiem uzzinot, ka 2009. gadā pieņēmusi ziedojumus no personām, kam uzrādītas apsūdzības sutenerismā, no šīm personām saņemto naudu ziedojusi vardarbībā cietušo sieviešu rehabilitācijai resursu centrā sievietēm Marta.

Tas pausts piektdien izplatītajā paziņojumā presei. Svētdien Latvijas Televīzijas raidījums De facto gatavojas pārraidīt sižetu par to, ka JL savulaik pieņēmusi ziedojumus no prostitūcijas biznesā iesaistītām personām, liecina televīzijā demonstrētais De facto pieteikums.

JL paziņojumā presei norāda, ka, ņemot vērā, ka ik gadu partijai finanšu līdzekļus ziedo vidēji trīs tūkstoši cilvēku un organizācijai nav pieejas informācijai par šo personu darījumiem, pārbaudīt katra ziedotāja darbību neesot iespējams.

Vērtējot ieceri likvidēt Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju, vairāku pašvaldību vadītāji uzskata, ka vienkāršota pieeja valsts pārvaldes reformām nav pieņemama un aicina neaizmirst par pašvaldību un to iedzīvotāju interesēm.

Krīzes laikā, kad pašvaldībām nākas operatīvi risināt virkni iedzīvotājiem svarīgu jautājumu, kā arī pēc novadu izveidošanas domājot par plašākas teritorijas attīstību, esot nepieņemami, ka tiek sarežģīta pašvaldību saikne ar valdību. Tāpat sasteigtās diskusijas par labi strādājošas ministrijas likvidāciju liekot uzdot jautājumu, kas turpmāk notiks ar Eiropas fondu investīcijām pašvaldībās, ar nekavējoties uzsākamo aktivitāti kompleksai jauno novadu attīstības veicināšanai. «Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad samazinās uzņēmējdarbības aktivitāte un līdz ar to pašvaldību ieņēmumi, redzot šādus koalīcijas lēmumus, rodas sajūta, ka valdība neizprot, ka tieši Eiropas fondi, kas caur pašvaldībām tiek novirzīti investīcijās, ir gandrīz vienīgā iespēja uzturēt un sildīt ekonomiku reģionos,» sacīts vairāku pašvaldību vadītāju paziņojumā presei. Kopumā to parakstījuši 15 novadu vadītāji.

Zāļu apgāde Latvijā ir apdraudēta, ja tiks īstenots Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību, paziņojumā presei norāda Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija.

Savukārt Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija portālam lsm.lv norāda, ka VM sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā uzlabot recepšu zāļu pieejamību Latvijā, ir sasteigts, bet atsevišķi priekšlikumi – nelietderīgi un izšķērdīgi, turklāt plāna īstenošana varētu novest pie 150 attālāku aptieku bankrota.

VM plānā rosinātas vairākas izmaiņas recepšu zāļu aprites un pieejamības uzlabošanā, tostarp, piemēram, iecere medikamentiem noteikt cenu griestus – recepšu zāļu cenām Latvijā nepārsniegt tā paša ražotāja pārdošanas vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat VM piedāvā visām recepšu zālēm, kuras nav kompensējamo medikamentu sarakstā, noteikt 5% kompensāciju.

Publiskotajā vēstulē premjeram un partiju Saeimas frakcijām LPIA pauž viedokli, ka šāda rīcība «grautu Latvijas ekonomiku, kā arī apdraudētu demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanu, jo būtiski ierobežotu iedzīvotāju iespēju saņemt objektīvu un daudzpusīgu informāciju».

Asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis atsaucas uz Eiropas laikrakstu izdevēju asociācijas (ENPA) memorandu, kur uzsvērts, ka visiem pilsoņiem jābūt nodrošinātai iespējai iegādāties laikrakstu par viszemāko cenu. «Tas ir iespējams tikai tad, ja PVN likme tiek saglabāta viszemākajā – nulles līmenī,» vēstulē premjeram un partijām raksta LPIA. Šobrīd presei piemērota samazinātā PVN likme, kas ir 10%.

LPIA brīdina, ka PVN samazinātās likmes likvidācija sagrautu reģionālo drukāto mediju pastāvēšanu, kā arī būtu smags trieciens nacionālajai presei. Lēmums paaugstināt nodokli no 10% uz 21% vissmagāk ietekmētu tieši sociāli mazāk nodrošinātās iedzīvotāju grupas - pensionārus, bezdarbniekus, maznodrošinātas personas, kas vairs nespēs iegādāties preses izdevumus. Valdības piedāvātā alternatīva - neapliekamā minimuma palielināšana - nekādi neietekmētu šo cilvēku pirktspēju, uzskata G. Līcis.