Citas ziņas

Delna aicina Valsts prezidentu virzīt diskusiju par labu pārvaldību medicīnas aprūpē. Oktobra beigās notiks forums par šo jautājumu.

, 13.09.2007

Jaunākais izdevums

Sabiedriskā labuma biedrība

Sabiedrība par atklātību DELNA

Transparency International Latvijas nodaļa

Bruņinieku iela 27 - 38

Rīga LV1001

Tālr.: 7285585

Fakss: 7285584

[email protected]

Rīgā, 2007.gada 13.septembris

Paziņojums presei

Delna ir iesniegusi Valsts prezidentam savus priekšlikumus diskusijai par pārvaldības uzlabošanu veselības aprūpē. Delnas un pieaicinātu ekspertu vēstulē tiek izvirzīti šādi problēmjautājumi:

veselības aprūpes pieejamība,

informācijas apmaiņa un caurskatāmība,

korupcijas novēršana,

profesionālās ētikas standartu veidošana,

ārstu un pacientu tiesiska drošība,

veselības aprūpes procesa dalībnieku līdzdalības iespējas veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā.

Delna vēstulē atkārtoti norāda uz politiskās gribas un līderības trūkumu, vērtējot to kā cēloni veselības aprūpes strukturālajām problēmām. Delna vēstulē norāda, ka "nepieciešama enerģiska vadība, kas spēj mobilizēt jaunu ideju ieviešanu un sektorā strādājošo līdzdarbību. Jārada pārmaiņu process, par kuru atbildību gatavi uzņemties visas svarīgākās iesaistītās puses. Valsts prezidents var kļūt par nozīmīgu katalizatoru, nodrošinot pārmaiņu virzību, centrālo īstenošanas lomu atstājot Veselības ministrijai. Tās paspārnē varētu darboties īpaša konsultatīvā padome, kas diskutētu un uzraudzītu priekšlikumu ieviešanu."

Delna vēstulē apstiprina Valsts prezidentam 28.augustā tikšanās laikā doto solījumu sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un Veselības ministriju uzņemties nākamā sabiedriskā foruma rīkošanu par veselības aprūpes pārvaldības uzlabošanu. Foruma mērķis būs panākt veselības aprūpes labas pārvaldības programmatiskas vīzijas izstrādi, iekļaujot iespējami plašas interešu grupas. Forums ir iecerēts oktobra beigās vai novembra sākumā.

Minētā iniciatīva izriet no Delnas padomes un pieaicinātu ekspertu tikšanās ar Valsts prezidentu 28.augustā. Delna maijā kritizēja Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzīšanas procedūru no valdošās koalīcijas puses, kas sabiedrībai deva tikai deviņas dienas, lai vērtētu kandidāta atbilstību amatam. Delna uzskata, ka nelikumīgi maksājumi ārstiem nav savienojami ar labu reputāciju tāpat kā nenomaksāti nodokļi par šādiem ieņēmumiem. Delnas vērtējumā VID ir pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu, sniedzot selektīvu vērtējumu par nodokļu nomaksas pienākumu. Tomēr Delna pēc Valsts prezidenta vēlēšanām ir atturējusies vērtēt Valda Zatlera saistības šajā lietā, nogaidot uz piekritīgo valsts iestāžu joprojām notiekošo pārbaužu rezultātiem. Taču Delna atgādina, ka šāda nenoteiktības situācija joprojām apdraud Valsts prezidenta institūciju.

Minēto iemeslu dēļ Delna vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu uzņemties atbildību virzīt veselības aprūpes pārvaldības uzlabošanas iniciatīvu. Tikšanās laikā 28.augustā Delnas pārstāvji guva pārliecību par Valsts prezidenta labo gribu rīkoties un valsts galvas apņemšanos šo atbildību uzņemties. Delna uzskata, ka Valsts prezidentam ir nozīmīga iespēja ar sava amata autoritāti un personisko kompetenci panākt sistēmiskus uzlabojumus veselības aprūpē, kas būtu gan ievērojams ieguvums katram valsts iedzīvotājam, gan ieguldījums Valsts prezidenta institūcijas nostiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņojums presei

, 17.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sabiedrība par atklātību - Delna" šodien publisko informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim izlietotajiem 14 428 880 LVL. Informācija apkopota "Datu apkopojumā par LNB projektam izlietoto finansējumu no 2003. līdz 2006. gadam", kas ir pieejams Internetā www.j3b.gov.lv un www.delna.lv. Delna cer, ka šis datu apkopojums dažādi vērtējamajai diskusijai par līdzšinējo līdzeķlu izlietojumu LNB projektā dos faktos balstītus argumentus. Delna nodrošina sabiedrībai iespēju patstāvīgi iepazīties un vērtēt LNB projekta līdzekļu izlietojuma samērīgumu un lietderīgumu. Apkopojums satur datus par fiziskām un juridiskām personām, kas par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu saņēmušas LNB projekta līdzekļus. Delna cer, ka turpmāk atbildīgās valsts pārvaldes iestādes pašas aktīvi un atklāti publiskos šādus datus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību publisko līdzekļu tēriņiem.

Delnas iniciatīva izpētīt un apkopot informāciju par LNB projekta līdzekļu saņēmējiem balstās uz Kultūras ministrijas un v/a "Jaunie Trīs brāļi" un Delnas noslēgto Līdzdarbības līgumu, kas paredz īpaši plašu atklātību un aktīvu vēršanos pret korupciju v/a "Jaunie Trīs brāļu" īstenoto projektu ietvaros.

Kopumā pārskata periodā izlietoti 15 442 440 LVL, bet datu apkopojumā iekļauti 93,4% izlietotā finansējuma. Summas atlikumu veido darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un atsevišķas pozīcijas, kuru dokumentācijai Delnai nebija pieejams.

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums" nosaka, ka LNB projekts ietver ēkas būvniecību, infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, bibliotēkas iekārtošanu un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) izveidošanu. Ar būvniecību un infrastruktūru saistītie darbi ietver jaunās LNB ēkas jeb "Gaismas pils" būvniecību, t.sk., nekustamo īpašumu tiesību sakārtošanu, infrastruktūras izveidi, bibliotēkas iekārtošana, un LNB Repozitorija jeb reti pieprasīto grāmatu krātuves Ropažu pagasta Silakrogā rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņojums presei

, 30.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sabiedrība par atklātību - Delna" šodien publisko informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim izlietotajiem 14 428 880 LVL. Informācija apkopota "Datu apkopojumā par LNB projektam izlietoto finansējumu no 2003. līdz 2006. gadam", kas ir pieejams Internetā www.j3b.gov.lv un www.delna.lv. Delna cer, ka šis datu apkopojums dažādi vērtējamajai diskusijai par līdzšinējo līdzeķlu izlietojumu LNB projektā dos faktos balstītus argumentus. Delna nodrošina sabiedrībai iespēju patstāvīgi iepazīties un vērtēt LNB projekta līdzekļu izlietojuma samērīgumu un lietderīgumu. Apkopojums satur datus par fiziskām un juridiskām personām, kas par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu saņēmušas LNB projekta līdzekļus. Delna cer, ka turpmāk atbildīgās valsts pārvaldes iestādes pašas aktīvi un atklāti publiskos šādus datus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību publisko līdzekļu tēriņiem.

Delnas iniciatīva izpētīt un apkopot informāciju par LNB projekta līdzekļu saņēmējiem balstās uz Kultūras ministrijas un v/a "Jaunie Trīs brāļi" un Delnas noslēgto Līdzdarbības līgumu, kas paredz īpaši plašu atklātību un aktīvu vēršanos pret korupciju v/a "Jaunie Trīs brāļu" īstenoto projektu ietvaros.

Kopumā pārskata periodā izlietoti 15 442 440 LVL, bet datu apkopojumā iekļauti 93,4% izlietotā finansējuma. Summas atlikumu veido darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un atsevišķas pozīcijas, kuru dokumentācijai Delnai nebija pieejams.

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums" nosaka, ka LNB projekts ietver ēkas būvniecību, infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, bibliotēkas iekārtošanu un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) izveidošanu. Ar būvniecību un infrastruktūru saistītie darbi ietver jaunās LNB ēkas jeb "Gaismas pils" būvniecību, t.sk., nekustamo īpašumu tiesību sakārtošanu, infrastruktūras izveidi, bibliotēkas iekārtošana, un LNB Repozitorija jeb reti pieprasīto grāmatu krātuves Ropažu pagasta Silakrogā rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņojums presei

, 30.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu aģentūras LETA vakardienas ziņas "J3b darbinieki saņēmuši piemaksas no Gaismas pils projekta" un "Delna: akustiskās koncertzāles Interneta aptaujas rezultāti, iespējams, tika viltoti" ir neaptiesas, maldinošanas un neprecīzas. Ziņas tika pārpublicētas www.delfi.lv, www.tvnet.lv, www.vdiena.lv.

Tā kā pēc vakardienas telefoniskām iebildēm LETA redaktorei Andersonei, ziņu aģentūra nekoriģēja savus apgalvojumus atbilstoši faktiem, Delna uzskata par savu pienākumu informēt sabiedrību par šo kļūdu. Tāpat Delna lūdz ziņu aģentūru LETA informēt savus klientus par Delnas viedokli.

Aģentūras LETA korespondente Emīlija Kozule vakardienas ziņā "J3b darbinieki saņēmuši piemaksas no Gaismas pils projekta" apgalvo sekojošo: "Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" darbiniekiem ar vadības un uzņēmuma līgumiem no "Gaismas pils" projekta līdzekļiem pēdējo divu gadu laikā izmaksātas ievērojamas piemaksas, liecina sabiedrības par atklātību "Delna" interneta mājaslapā publiskotā informācija."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņojums presei

, 29.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūrā "Jaunie Trīs brāļi" nostiprinājusies izpratne par pretkorupcijas jautājumu nozīmību sociāli atbildīgas iestādes darbībā un Aģentūrai ir jāspēj patstāvīgi realizēt tās pretkorupcijas un atklātības politiku. Aģentūrā novērojams progress Aģentūras korupcijas risku vadības darbā. Piegādatāju izvēlē Aģentūra rūpīgi izvērtē to spēju izpildīt pretkorupcijas deklarācijas prasības, kas ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem efektīvas pretkorupcijas un atklātības politikas ietvaros. Arvien vēl Aģentūrā trūkst vienotas un sistemātiskas uzraudzības piegādātāju darbam pretkorupcijas jomā. Komunikācija ar sabiedrību ir regulāra un projektu aktivitātes visaptveroša.

Jūnijā Delna atlika izvērtējuma publiskošanu, dodot Aģentūrai laiku sakārtot pretkorupcijas un atklātības politikas ieviešanu nacionālo kultūras ēku būvniecībā. Divu mēnešu laikā Aģentūra ir pārstrādājusi savu Ētikas kodeksu un organizatorisko pretkorupcijas pasākumu plānu. Nākamā ceturkšņa laikā Aģentūrai jānodrošina to ieviešana atbilstoši izstrādātajos dokumentos paredzētajai kārtībai.

Par Aģentūras stingrību godīgas un atbildīgas valsts pārvaldes darba organizēšanā liecina Latvijā vēl maz realizēta, bet korupcijas novēršanai valsts pārvaldē ļoti svarīga prakse - pretkorupcijas prasību iekļaušana iepirkuma piedāvājuma pras��bās. Tādējādi Pretendenti iedziļinās pretkorupcijas jautājumos jau plānojot savu piedāvājumu un paredz tirgus situācijai atbilstošas izmaksas. Tāda pati stingrība kā piegādātāju izvēles procesā jānodrošina arī iepirkuma izpildes laikā, t.i. paredzot regulāru un visaptverošu pretkorupcijas deklarācijas izpildes uzraudzību. Šobrīd Aģentūra piemēro dažādus pasākumus pretkorupcijas deklarācijas izpildes uzraudzībai, tomēr laba pārvaldība paredzētu vienlīdzīgu noteikumu piemērošanu pret piegādātājiem. V/a J3B jāievieš vienota un sistemātiska uzraudzības kārtības līdz LNB ēkas būvnieka un būvuzrauga līgumu noslēgšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VENTSPILS PILSĒTAS PLĀNOTO NOTIKUMU KALENDĀRS no 10. līdz 16. septembrim

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Delna: finansējuma trūkums var apdraudēt Gaismas pils pabeigšanu līdz 2012. gadam

Sandra Dieziņa, 10.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības pabeigšana līdz 2012.gada 18.novembrim ir apdraudēta, un sabiedrība varētu saņemt nevis funkcionējošu bibliotēku, bet tukšu un neizmantojamu betona noliktavu.

Tā uzskata sabiedrības par atklātību Delna, kas sagatavojusi ziņojumu par Gaismas pils projekta īstenošanu.

Delna vērš uzmanību, ka patlaban kavēšanās noteikt skaidru tālākās rīcības plānu, tostarp finansējumu projekta turpināšanai, ar katru mēnesi palielina iespēju, ka LNB līdz iecerētajam 2012.gadam nevarēs pabeigt.

Delna uzskata, ka Kultūras ministrijai (KM) ir pārliecinoši jāuzņemas bibliotēkas pasūtītāja loma. Lai gan Būvuzraugs Hill International S.A ir tehniski kompetents konsultants, bet projekta attīstība un stratēģiskā vadība ir ministrijas, nevis konsultanta kompetence, norāda Delna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Publisko bibliotēkai iztērētas naudas izlietojumu

, 17.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība par atklātību - Delna publiskojusi informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim izlietotajiem 14 428 880 LVL.

Informācija apkopota Datu apkopojumā par LNB projektam izlietoto finansējumu no 2003. līdz 2006. gadam, kas ir pieejams Internetā http://www.j3b.gov.lv/index.php un http://www.delna.lv/. Delna cer, ka šis datu apkopojums dažādi vērtējamajai diskusijai par līdzšinējo līdzeķlu izlietojumu LNB projektā dos faktos balstītus argumentus. Apkopojums satur datus par fiziskām un juridiskām personām, kas par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu saņēmušas LNB projekta līdzekļus.

Kopumā pārskata periodā izlietoti 15 442 440 LVL, bet datu apkopojumā iekļauti 93,4% izlietotā finansējuma. Summas atlikumu veido darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un atsevišķas pozīcijas, kuru dokumentācijai Delnai nebija pieejams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Medicīnas tūrisms – iespēja valsts izaugsmei

Renārs Putniņš, neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks veselības aprūpes jautājumos, 22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.

Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.

Kā informē "Sabiedrība par atklātību - Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VENTSPILS PILSĒTAS PLĀNOTO NOTIKUMU KALENDĀRS

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Delna vēršas pret AS Merko Ehitus un SIA Merks

, 19.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ministru kabineta lēmums aicināt AS Merko Ehitus un SIA Merks atkārtoti pretendēt uz Nacionālās bibliotēkas būvniecību arī pēc apsūdzību celšanas Igaunijā saistībā ar augstākā līmeņa politisko korupciju un pēc minēto uzņēmumu iepriekšējas brīvprātīgas izstāšanās no slēgtā konkursa augsto pretkorupcijas standartu dēļ ir vērtējams kā neizskaidrojams, nesaprotams un nesavienojams ar valdības deklarācijā noteiktajiem pretkorupcijas, tiesiskuma un biznesa ētikas veicināšanas standartiem".

Uz to šodien Ministru prezidentam, Kultūras ministrei un v/a J3b direktoram nosūtītajā vēstulē norāda Delna.

Delna vērš amatpersonu uzmanību uz to, ka šāda prakse pakļauj korupcijas aizdomām emocionāli noslogoto Gaismas pils projektu, kā arī valsts starptautisko reputāciju. Jebkādas aizdomas par iespējamu korupciju saistībā ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību grautu jau tā trauslo sabiedrības uzticību Latvijas valsts varas institūciju godaprātam.

Delna aicina Ministru prezidentu, Kultūras ministri un v/a J3b pieprasīt no AS Merko Ehitus un SIA Merks, kā arī Igaunijas tiesībaizsardzības institūcijām visu pieejamo informāciju par krimināllietas gaitu. Delna norāda, ka iestāžu bezdarbība šajā gadījumā būtu klajš 2005.gada 2.septembrī ar Delnu noslēgtā līdzdarbības līguma pārkāpums un sabiedrībai doto pretkorupcijas solījumu ignorēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārsti prasa lielākas algas

, 27.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārstu biedrības valde nosūtījusi atklāto vēstuli, kurā norāda, ka algu paaugstinājums ārstiem, medicīnas māsām un citām veselības aprūpē strādājošām ārstniecības personām ir bijis nepietiekams.

Vēstule nosūtīta Veselības ministram Vinetam Veldrem, Saeimas Veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Valdim Ģīlim, Finansu ministram Oskaram Spurdziņam un Saeimas Finansu un budžeta komisijas priekšsēdētājam Kārlim Leiškalnam.

Iepazīstoties ar jaunākajiem Statistikas pārvaldes ziņojumiem par cilvēkresursiem Latvijas Veselības aizsardzībā, Latvijas Ārstu biedrības valde nolēmusi aicināt Veselības ministriju strikti turēties pie iepriekš panāktās vienošanās trīspusējā padomē un Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka ārstniecības personu algas 2007. gadā aprēķināmas no vidējās tautsaimniecības algas ar koeficientu 2.0- ārstiem, 1,2- medicīnas māsām, 0.8- zemākajam medicīnas personālam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

V/a Valsts nekustamie īpašumi prakse, informējot sabiedrību bijušās Valsts prezidentes dienesta dzīvokļa remonta lietā neatbilst labai pārvaldībai un apdraud prezidenta institūcijas reputāciju.

, 30.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar ziņu aģentūras LETA sniegto informāciju medija pārstāvji vakar ir "varējuši gūt ieskatu" minētā dzīvokļa izmaksu tāmē. Attiecīgi ziņu aģentūra ir varējusi publiskot fragmentārus datus par šiem izdevumiem. Tomēr šie dati nerada pilnīgu iespaidu par izdevumu apjomu un pamatotību. Delna šodien ir saņēmusi VNĪA vēstuli, kurā atbildes sniegšana tajā pašā jautājumā tiek atlikta līdz Tieslietu ministrijas atzinuma saņemšanai.

Šāda v/a prakse vērtējama:

1) kā labai pārvaldībai neatbilstoša, jo nedod iespēju pārbaudīt līdzekļu izlietojamības pamatotību,

2) tā pārkāpj pilsoņu vienlīdzību informācijas pieejamībā, jo atbilde netiek sniegta visiem iesniedzējiem vienlīdzīgi;

3) sniegto datu nepilnīgums nodara kaitējumu Valsts prezidenta institūcijas reputācijai, jo ļauj manipulēt ar nepārbaudāmiem skaitļiem un rada lieku ažiotāžu;

4) pati kavēšanās ar datu sniegšanu ir vērtējama kā Informācijas atklātības likuma pārkāpums, ko jau ir fiksējis Tiesībsarga birojs.

Delna vēl šodien atkārtoti vērsās VNĪA, lai pieprasītu vismaz aģentūrai LETA pausto informāciju, taču atbildi nav saņēmusi. Delna ir informēta par to, ka atbildi, neskatoties uz iesniegumu, nav saņēmuši arī divi Latvijas mediji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Delna: Potenciālie KNAB šefi sabiedrībai nezināmi

Miks Lūsis, Db, 27.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Delna uzsver, ka Artūrs Zvejsalnieks un Normunds Vilnītis, kurus valdība lēmusi virzīt tālāk KNAB priekšnieka konkursā, sabiedrībai nav plaši pazīstami, tāpēc būtu vēlama izvērstāka informēšana par viņu uzskatiem KNAB darbībai nozīmīgos jautājumos.

Piedevām Sabiedrība par atklātību – Delna uzskata, ka valdībai jāargumentē izvēle KNAB konkursā. Neesot pieņemami, ka valdība lēmumu par A. Zvejsalnieku un N. Vilnīti pieņēmusi aiz slēgtām durvīm, tādēļ Delna aicina valdību publiski pamatot, kādēļ tālākai izskatīšanai tiek virzīti tieši šie pretendenti.

Ministru kabineta sēdes atklātajā daļā tika uzklausīti septiņi kandidāti uz KNAB priekšnieka amatu. Taču lēmums tālāk virzīt divus kandidātus pieņemts Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā. Daļa pretendentu netika virzīti izskatīšanai jau uz otrdienas, 27. janvāra Ministru kabineta sēdi, taču pamatojums, kādiem likuma kritērijiem pretendenti neatbilst, nav publiskots, atzīmē Delna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lielu pompu izveidotā Rīgas domes Pretkorupcijas komisija atradusi visai interesantu veidu, kā laikos, kad valsts un pašvaldību iestādes tiek aicinātas strādāt taupības režīmā, iztērēt 6 669 Ls.

Dīvainākais šajā gadījumā ir tas, ka patiesībā nav īsti skaidrs, kāds tad īsti būs sausais atlikums no Latvijas un Nīderlandes nodokļu maksātāju apmaksātajām pretkorupcijas ekspertu aktivitātēm. Līdzšinējā pieredze liecina, ka, piemēram, Delnas pārstāvju līdzdalība Latvijas Kuģniecības privatizācijas procesa novērošanā nekādi nespēja novērst privatizācijas caurspīdīguma apšaubīšanu, bet šīs organizācijas noslēgtais līgums ar aģentūru Jaunie 3 brāļi nav spējis mazināt nodokļu maksātāju aizdomīgo attieksmi pret Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības procesu. Varētu jau cerēt, ka par domes piešķirtajiem līdzekļiem Delna algos kādu patiešām kompetentu ekspertu, kurš dienu dienā rūpīgi vētīs visus galvaspilsētas pašvaldības lēmumus, piemēram, par zemes iznomāšanu, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piešķiršanu utt. Taču tiek vēstīts, ka Delna darīšot vien to, ko līdz šim jau darījusi brīvprātīgi, vien beigās tapšot kāda uz kvantitatīvām un kvalitatīvām pētījumu metodēm balstīta analīze, kas ļaušot izvērtēt, vai "pretkorupcijas plāni pietiekami detalizēti uzrunā galvenās riska korupcijas zonas un sniedz risinājumu". Pagaidām izskatās, ka vienīgie patiesie ieguvēji būs Delnas algotie eksperti un varbūt vēl daži galvaspilsētas domnieki, kas, iespējams, cer, ka Delna nekodīs rokā, kas to baro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Delna: Gaismas pils būvniecības aizkavēšana var palielināt izmaksas

, 19.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu plāns jāsaskaņo četriem gadiem, jo, samazinot darbu apjomu, pagarināsies nodošanas termiņš un palielināsies izmaksas, teikts Sabiedrības par atklātību Delna ziņojumā.

Paredzot situāciju tikai 2009. un 2010.gadā, pastāv nopietns risks pieņemt valstij neizdevīgus lēmumus, teikts Delnas publiskotajā ziņojumā par līdzdarbības līguma izpildi ar Kultūras ministriju un aģentūru Jaunie Trīs brāļi (J3b) par 2009.gada maiju – jūliju. Delna jau jūlijā nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam V.Dombrovskim, aicinot savlaicīgi plānot to, cik liels finansējums un no kādiem avotiem būs pieejams visa LNB projekta virzībai nākamajos gados.

Savā iepriekšējā ziņojumā Delna aicināja Kultūras ministriju un J3b apsvērt visus veidus, ka samazināt LNB būvniecības izmaksas. 2009.gada 1.ceturksnī, piemērojot būvniecības cenu indeksu, būvniecības izmaksas ir izdevies samazināt par 282 tūkstošiem latu, savukārt ministrijas sniegtā provizoriskā informācija liecina, ka 2.ceturksnī būvniecības izmaksas varētu samazināties par aptuveni 450 tūkstošiem latu. Savulaik J3b aprēķināja, ka, būvniecībai un deflācijai turpinoties tādos pašos tempos kā šobrīd, piemērojot būvdarbu cenai līgumā iekļauto būvniecības izmaksu indeksu, kopumā varētu izdoties ietaupīt ap 28.2 miljoniem latu līdz paredzētajai LNB celtniecības pabeigšanai 2012.gadā. Savukārt Nacionālās Būvkompāniju apvienības (NBA) valdes loceklis Māris Vidauskis norādījis, ka būvniecības cenu indeksa piemērošanas rezultātā radītais finansējuma samazinājums būvniekiem varētu būt problemātisks, jo 80% bibliotēkas ēkas būvniecībai nepieciešamo materiālu ir jāiepērk ārzemēs, t.i. būvniecības materiāli ir jāiepērk valstīs, kurās deflācijas nav vai tā ir daudz mazāka nekā Latvijā. NBA ir aprēķinājusi, ka, piemērojot deflācijas indeksu, būvniekiem tiktu izmaksāta summa, kas ir par aptuveni 4.2 miljonu latu mazāka nekā būtu nepieciešams saistību izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru