Citas ziņas

Spurdziņš: nodokļa likmi nesamazināsim

Andrejs Vaivars, [email protected], 67084442,11.09.2007

Jaunākais izdevums

Lai ierobežotu inflācijas kāpumu, iedzīvotāja ienākumu nodokļa likme netiks samazināta. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Kādas jūs redzat nākamā gada valsts budžeta galvenās prioritātes?

Faktiski prioritāte ir viena - sabalansēts budžets un pēc iespējas lielāks tā pārpalikums. Sevišķi izteiktu citu prioritāšu nav - ir pietiekami liela iepriekšējā bāze, ir iepriekš pieņemtie likumi, kas ir jāizpilda. Saglabājās visas vecās prioritātes. Respektīvi, ir jāsabalansē visu ministriju vēlmes, bet katrai no tām ir vēlme attīstīties. Ir jau uzrādīti pietiekami lieli apjomi, kam ir vajadzīgi finanšu resursi, sākot ar ugunsdzēsēju automašīnām un beidzot ar iespējamo pensiju indeksāciju. Katrai ministrijai ir savas iekšējās prioritātes, kas ir to stratēģiskajos plānos. Katrā ziņā nekāda liela un jauna prioritāšu bloka nav.

Jūs esat norādījis, ka šobrīd ministrijas pieprasa aptuveni 300 miljonus latu vairāk nekā ir budžeta bāze. Uz kā rēķina jūs redzat iespēju samazināt šo summu?

Samazināt kaut ko var tikai samazinot. Ministriem ir vienkāši jāpārvērtē savas priritātes, ko droši vien ir iespējams izdarīt tikai uz iepriekšējās bāzes pārskatīšanas rēķina. Ir jāizvērtē, vai no jauna izvirzītās prioritātes tiešām ir svarīgākas par vecajām, vai daudzi iesāktie darbi nav jāpārkārto par labu jaunajām prioritātēm. Parasti jau ir tā, ka rodas kaut kas jauns, bet viss vecais tiek saglabāts. Tāpēc ir jāpārskata, vai visas esošās programmas strādā efektīvi.

Protams, budžets mums pildās ar uzviju, un tas nozīmē, ka ieņēmumu daļa arī palielinās. Taču tā nepalielinās tik strauji, kā nepieciešamības. Tas nozīmē, ka, piemēram, algu pielikums skolotājiem, ko sāk realizēt ar šā gada septembri, turpināsies arī visu nākamo gadu.

Ir paredzēts, ka nākamā gada budžets būs ar 0,2 % pārpalikumu. Kad un kā ir paredzēts izlietot šos līdzekļus?

Šos līdzekļus nekā nav paredzēts izlietot - tas ir vienkārši uzkrājums. Mēs taču visu laiku runājam par to, ka šobrīd mums ir strauja attīstība, un ir jāveido kaut kādi uzkrājumi, lai nākotnē, kad ekonomikai varbūt klāsies sliktāk, mums būtu papildu resursi.

Nākamā gada valsts sociālajā budžetā ir paredzēts pārpalikums. Cik liels?

Šobrīd es nevaru pateikt konkrēto ciparu, jo tas ir izstrādes stadijā un vēl tiks precizēts. Šajā sakarā ir jāvieš neliela skaidrība saistībā ar izskanējušajām spekulācijām, ka bezdeficīta budžets tikšot veidots uz sociālā budžeta rēķina. Jau no 2001. gada, kad tika iedibināts 2. līmenis pensiju sistēmā, valstij ir jāveido zināms uzkrājums, lai piedalītos šajā līmenī no savas puses. Tas nozīmē, ka mums gadiem ilgi ir jāveido šis uzkrājums, to neiztērējot. Piemēram, pusgadā šis uzkrājums bija aptuveni 300 miljonus latu liels, un pagaidām ir grūti pateikt, kāds tas būs nākamgad, jo vēl līdz šā gada beigām palielināsies sociālās iemaksas. Tajā pašā laikā valsts konsolidētaj�� budžetā no minētā 2001. gada ir bijis un arī nākamajā gadā diemžēl būs tā, ka soci��lajā budžetā ir pārpalikums, bet pamatbudžetā - deficīts. Man nav īsti izprotama izskanējusī politiskā retorika šajā sakarā, ka valdība kaut ko dara uz pensionāru rēķinā, ņemot vērā, ka šāda situācija, kā es nupat raksturoju, bija iepriekšējo, tajā skaitā arī Repšes kunga valdības laikā. Pašreiz valdība cenšas veidot konsolidēto budžetu bez deficīta.

Turklāt tā nauda, kas rodas kā sociālā budžeta pārpalikums, nestāv finanšu ministram vai (labklājības ministrei) Staķes kundzei seifā - tā ir apritē. Valsts Kase par to maksā 6 % gadā.

Ideāla situācija, protams, būtu, ka arī pamatbudžets mums būtu sabalansēts, un es pieļauju, ka tā tas varētu būt 2010. vai 2011. gadā, ņemot vērā, ka pie konsolidētā bezdeficīta budžeta mēs esam nonākuši tikai šogad, protams, ja Saeima to apstiprinās.

Plašas debates burtiski nesen izraisīja jautājums par to, ir vai nav valstī jābūt obligātajai veselības apdrošināšanai…

Obligtā veselības apdrošināšana, manuprāt, ir laba lieta, bet šajā brīdī šāds solis kardināli mainītu situāciju ar iemaksām budžetā un izmaksām no tā. Tā ir diezgan sarežģīta sistēma, un tāpēc es domāju, ka nevar tā vienkārši paziņot - mēs dibinam obligāto veselības apdrošināšanu. Principā jau obligātā apdrošināšana šajā jomā darbojas jau pašlaik, bet pilnīga veselības apdrošināšana prasa papildu izdevumus no valsts budžeta, turklāt tad būtu jāpārskata šī sistēma kopumā. Domāju, ka šāds ceļš būtu ejams, bet tas ir diezgan sarežģīts process.

Tātad vismaz nākamajā gadā šāda sistēma vēl netiks ieviesta?

Domāju, ka nē - nākamajā gadā tas nebūs.

Pērn tika solīts, ka ar 2008. gadu beidzot tiks samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme no 25 līdz 15 %. Vai šis solījums paliek spēkā?

Uz nākamo gadu nav šāda apņemšanās. Šajā situācijā, kad mums jau tāpat ir ļoti augsts patēriņš, mēs esam valdībā vienojušies, ka iedzīvotāja ienākumu nodokļa likmi mēs nesamazināsim.

Cik lielu inflācijas kāpumu prognozējat 2008. gadā?

Tas ir diezgan sarežģīts jautājums. Pašreiz mēs paliekam pie ieriekšējās inflācijas prognozes 6 līdz 7 % robežās, attiecinot to uz nākamo gadu. Taču pilnīgi precīzi es šo prognozi pateikt šodien nevaru.

Par nepieciešamību ar nākamo gadu būtiski celt energoresursu tarifus ir izteikusies gan Latvijas Gāzes, gan arī Latvenergo vadība. Kā šis faktors, jūsuprāt, ļas iekļauties jūsu minētajās 6 līdz 7 % robežās?

Šis faktors, protams, palielinā inflāciju - tas ir neizbēgami. Mēs jau skatāmies uz citiem faktoriem, kas varētu sabalansēt šo palielinājumu, to izlīdzinot, nepieļaujot tik lielu. Turklāt regulators uzrāda, ka uz inflacijas kāpumu šiem tarifu pieaugumiem ir ietekme no viena līdz diviem procentpunktam. Protams, uz visa parējā fona arī šis viena procentpunkta pieaugums ir pietiekami liels. Tajā pašā laikā es sagaidu, ka nākamajā gadā inflācijas apkarošanas plāns sāks darboties arī citās sadaļās, ne tikai finanšu sektorā, un tādējādi būtu faktori, kas ne tikai palielinātu, bet arī samazinātu inflāciju.

Vairākkārt ir uzsvērt, ka būtisks dzinulis inflācijas kāpumam ir lielo būvniecības projektu realizācijai. Runa ir par Latvijas Nacionālo bibliotēku, P. Stradiņa slimnīcu, kā arī tiek apspriesta iecere būvēt jaunas ēkas VID un KNAB. Vai pieļaujat, ka varrētu tikt pārskatīta šo objektu realizācija?

Šobrīd faktiski jau ir runa par Nacionālās bibliotēkas projektu, kas jau ir ierēķināts naudas plūsmā - tas nav nekas jauns. Arī attiecībā uz slimnīcu bija skaidrs, ka būs šī būvniecība. Tādējādi saistībā ar šiem projektiem naudas plūsmas ir sabalansētas. Slikti būtu tad, ja parādītos kaut kas tāds, kas nav paredzēts šajās naudas plūsmās. Man šķiet, ka minētie projekti nevarētu izraisīt papildu inflacijas kāpumu. Protams, ir jāskatās, kas notiks būvniecības sektorā nākotnē. Ne velti mūsu pretinflācijas plānā ir iekļauts, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāseko līdzi tam, kā lielie būvniecības projekti iekļaujas kopējā naudas plūsmā - varbūt kads lielāks projekts ir jāatliek uz vēlāku laiku un jāpabeidz tie, kas jau ir iesākti. Turklāt šajā jomā ir jāskatās ne tikai uz valsts, bet arī pašvaldību realizētajiem projektiem. Runa ir par vairākiem olimpiskajiem centriem, kas būtu jāpabeidz - Liepājā. Daugavpilī u.c. Mums ir arī dažādas skolu piebūves, to renovācijas miljonu latu vērtībā. Tas viss būtu jāsabalansē šajā naudas plūsmā.

Kura valsts būvniecības projekta realizāciju, jūsuprat, varētu atlikt uz vēlāku laiku?

Nu īsti jau neviena tāda nav. Faktiski jau realizēts tiks bbliotēkas projekts. Protams, vēl var runāt par VID, kā arī radio un televīzijas ēku, bet tas viss vēl ir projektu stadijā. Principā valstij šobrīd nav tādu zemju platību, lai šos objektus varētu būvēt uz valsti piederošas zemes. Tajā pašā laikā konkurss par zemi, kas saistījās ar piedāvājumu par VID ēkas būvniecību, valdība netika akceptēts, un šajā jomā ir jāstrādā tālāk. Bet tas jau nenozīmē, ka uzreiz notiks arī būvniecība - katrā ziņā nākamgad šādi darbi nav plānoti.

Ir paredzēts turpināt virzīt ieceri par jaunas VID ēkas būvniecību Mežaparkā?

Tur ir vairāki nosacījumi.Pirmām kārtām jārunā par sabiedrībā izskanējušo argumentu, ka attiecīgais zemes gabals ir (VID Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka) V. Vaškeviča sievas kādreizējais īpašums, kurš ticis pārdots, un pēc tam atkal pārdots… Latvija nav liela valsts, un, manuprāt, jebkuram zemes gabalam mēs varētu atrast kādu saistību ar kādu personu. Tajā pašā laikā (a/s Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs) Kaijaka kungs man norādīja, ka konkurss ir noticis korekti, ka iepriekš nav zināts, kam šīs zemes pieder, turklāt šobrīd īpašnieks tām ir pavisam cits. Jā, vēl ir ar drošības jautājumiem šajā projektā saistīti iebildumi. Ja šis arguments valdībā tiek uzskatīts par pietiekami svarīgu, mēs, protams, meklējam citas iespējas, citus partnerus. Taču ir skaidrs, ka VID nav īsti vietas Finanšu ministrijas ēkā Vecrīgā - šis dienests jau ir izkaisīts pa ļoti daudzām vietām. Turklāt Vecrīgā nav laba, un tā tur nav arī attīstāma. Līdzīgi risinājumi nākotnē varētu būt arī par pašu Finanšu ministriju. Taču šobrīd mēs neredzam turpmākās virzības iespējas VID ēkas celtniecībai, kamēr nav jauna konkrēta piedāvājuma - domāju, ka līdz 2010. gadam šis jautājums diez vai tiks strauji risināts.

Viens no lielākajiem pārmetumiem iecerei būvēt VID ēku Mežeparkā, bija attiecībā uz vietas izvēli, ņemot vērā, ka runa ir par vienu no tiem pilsētas rajoniem, kur nekustamais īpašums ir visdārgākais…

Tas ir jautājums Kaijaka kungam - no manas puses nav bijušas norādes par konkrētām teritorijām. Mēs zinām, ka arī KNAB interesējas par jaunas ēkas celtniecību Ķīpsalā. Mums visiem šķiet, ka zemes Rīgā ir ļoti daudz, bet tas nav valsts īpašums, tāpēc tiek rīkoti konkursi un izvēlēts labākais piedāvājums. Man ir svarīgi tas, lai konkursi būtu objektīvi, bet nosacījumi tādi, kas ir izdevīgi valstij. Skaidrs ir tas, ka no paša Rīgas centra šīs iestādes būtu jāpārvieto uz daudz saprātīgākām vietām. Jāpiebilst gan, ka fiziski iespējams šīs iestādes izvietot nav arī dzīvojamos mikrorajonos. Ideālais variants būtu būvēt tādu kā valsts iestāžu pilsētiņu, kur tad arī ietilptu VID, KNAB, muita, Valsts kontrole, Finanšu policija u.c.

Jūs pieminējāt arī Finanšu ministriju. Vai arī šai iestādei ir iecere būvēt jaunu ēku?

Pieļauju, ka tas nenotiks tuvāko trīs gadu laikā, bet katrā ziņā agri vai vēlu tas notiks.

Vairākkārt ir uzsvērts, ka šobrīd budžets tiek gatavots ne tikai 2008., bet arī 2009. un 2010. gadam. Vai nepastāv risks, ka pārējos divos gados tas kļūs neaktuāls, ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu valstī?

Uz katru nākamo gadu budžets tiks aktualizēts. No Finanšu ministrijas viedokļa skatoties, protams, būtu ideāla situācija, ja mēs šobrīd varētu jau uz 2010. gadu pieņemts ciparus, kas netiktu laika gaitā grozīti. Taču, ņemot vērā straujo ekonomikas augšanu, kā arī pietiekami lielo inflāciju, tas ir diezgan nereāli. Tāpēc uz 2009. un 2010. gadu tiks noteikti kontrolskaitļi, kuri bbūs jāņem par pamatu, taču gan nākamgad, gan aiznākamgad uz katru nākamo gadu būs korekcijas.

Šogad tika apstiprināts jūsu vadītās darba grupas inflācijas apkarošanas plāns. Cik tas, jūsuprāt, ir veiksmīgs?

Domāju, ka plāns ir labs un pietiekoši aptverošs. Ne velti dažs labs eksperts to ir nosaucis par ekonomikas stabilizācijas plānu, un principā uz to mēs arī gājām. Ne jau velti to izstrādājām kopā ar sociālajiem partneriem, banku sektoru, ar centrālo banku un dažādiem citiem ekspertiem. Tas darbs, kas bija jāveic Finanšu ministrijai kopā ar banku sektoru, tas patiešām ir izdarīts pietiekoši strauji. Taču, kas attiecas uz citu ministriju darbu, uz pārējām sadaļām, tad tur es vēlētos daudz ātrākus, konkrētākus risinājumus. Protams, šie termiņi nevar būt īpaši strauji - tie ir vidēja un ilgtermiņa pasākumi.

Kuras tad ir tās sadaļas, kas, jūsuprāt, šobrīd bremzē inflācijas ierobežošanu?

Straujāk noteikti būtu jārisina konkurences pastiprināšanas sadaļa. Būtu jārisinajautājums par darba resursiem, kā arī, protams, ātrāk jātiek skaidrībā par ilgtermiņa sabiedriski regulējamām cenām. Te runa ir nevis tikai par nākošo cenu kāpumu, bet gan šo palielinājumu tuvākajos trīs gados.

Kā gan mēs varētu ietekmēt šīs sabiedriski regulējamās cenas, ņemot vērā, ka galveno energoresursu cenas faktiski netiek noteiktas Latvijā?

Protams, mēs varam ietekmēt - regulators var vienkārši necelt šos tarifus.

Tiešām var?

Protams, tāpēc jau attiecīgajiem uzņēmumiem ir jāpierāda, kāpēc tie vēlas celt cenas. Jautājums ir par to, kā šie tarifu kāpumi ir sabalansējami. Varbūt vajag pašreizējā brīdī tos celt straujāk, bet vēlāk - lēnāk, bet varbūt vajag rīkoties gluži pretēji. Galvenais tagad būtu zināt, kāds būs nākamais solis kaut vai no tās pašas Latvijas Gāzes puses. Pirmām kārtām tam ir ietekme uz sociālo budžetu, bet otrkart - tas sadārdzinās valsts izdevumus.

Pieminējāt jēdzienu "darbaspēka resursi". Vai ar to ir domāta darbaspēka piesaistīšana no trešajām valstīm?

Tas ir ļoti komplekss, kura ietvaros ir jāskata vairāki jautājumi. Vispirms jau jātiek skaidrībā ar nodarbinātību kā tādu, ar mūsu bezdarba sistēmu, ar strādājošo pensionāru jautājumu. Protams, jāpieņem lēmums par to, kas notiek ar daudzajām vakancēm. Un šis jautājums ir jāskata kontekstā ar profesionālās izglītības sistēmu. Realitāte ir tāda, ka katru gadu 20 -30% izglītības iestāžu absolventu uzreiz kļūst par bezdarbniekiem, un diez vai tas ir saprātīgi apstākļos, kad mums trūkst darbaspēka. Tādējādi jautājums nav tikai par to - ielaidīsim mēs baltkrievu strādniekus vai neielaidīsim. Jēga tam ir tikai tad, ja mēs uz šo problēmu skatāmies kompleksi - pretējā gadījumā sanāk vienkārša politiska polemika. Arī pašiem uzņēmējiem ir jāzina, ko viņi pieprasīs no izglītības sektora. Ne visi uzņēmēji ir analizējuši, kas viņiem nākotnē būs nepieciešami.

Jautājums ir arī par budžeta vietām augstākās izglītības iestādēs. Manuprāt, absurda situācija bija tā, ka līdz šim gadam Rīgas Tehniskajā universitātē, sagatavojot jaunos muitniekus, neparedzot nevienu budžeta vietu, kaut gan runa ir par valsts interesēm.

Vai, jūsuprāt, var uzskatīt, ka inflācijas apkarošanas plāns ir labs, ņemot vērā, ka jūlijā inflācijas līmenis valstī sasniedza savu rekordlīmeni - 9,5 %?

Šis plāns tikai no jūlija ir sācis strādāt. Es pieļauju, ka tas īsti inflācijas apkarošanas plāna efektu mēs varēsm novērtēt tikai nākošgad. Šobrīd pateikt, ka tas plāns darbojas veiksmīgi, es nevarētu, jo tikai tagad ir sācis darboties - par rezultātiem spriest vēl ir pāragri.

Pietiekami bieži pēdējo mēnešu laikā tiek apspriests lata devalvācijas jautājums…

Manā skatījumā tā ir tēma, kas ir ļoti interesanta medijiem, bet es domāju, ka Latvijas Banka ir pietiekami spēcīga, lai ar šo problēmu tiktu galā. Šobrīd nav lata devalvācijas riska. Mēs ar (Latvijas Bankas prezdentu) Rimševica kungu vismaz reizi nedēļā tiekamies vai sazvanāmies, un nevienu brīdi darba kārtībā nav bijis lata devalvācijas jautājums, un tāds arī nebūs. Spekulācijas, kas ir ap šo lietu, izveidojās, ņemot vēra tos riskus, kas pastāv, attīstoties mūsu ekonomikai. Turklāt arī ekspertu viedokļi šajā jautājuma irļoti dažādi. Šeit ir pamats spekulācijām, bet nav pamata uztraukumiem.

Kam ir jānotiek Latvijas ekonomikā, lai lata devalvācija kļūtu par nepieciešamību?

Nemāku jums atbildēt, jo šis jautājums nav dienas kārtībā. Es aicinātu cilvēkus gudrāk izvērtēt šo lietu un nepaļauties panikai. Ja mēs ticam kaut kādām īsziņām, bet neticam Latvijas Bankas prezidentam, tad varam skriet un mainīt naudu, lai pēc tam būtu neapmierināti, ka mūsu rīcība ir bijusi nepareiza. Mūsu valūta ir pietiekami stabila, bet Latvijas Bankas rezerves - pietiekami lielas.

Drīzāk pamats satraukumam ir par to, vai mēs protam taupīt naudu, vai arī tikai tērējam - mēs gribam dzīvot pēc iespējas labāk uzreiz, nedomājot par uzkrājumu veidošanu. Neveicot uzkrājumus, mēs paši veicinam spiedienu uz pieprasījumu, inflācijas kāpumu - mēs ieejam "spirālē", no kuras vēlāk ir ļoti grūti izkļūt. Tajā pašā laikā banku sektors ir sācis piedāvāt jaunus pakalpojumus tieši līdzekļu uzkrāšanas ziņā, kas, manuprāt, ir ļoti pareizi.

Vai, jūsuprāt, rezdot, cik liels joprojām ir inflācijas kāpums, veikt jūsu pieminēto uzkrāšanu nav pārāk neizdevīgi?

Jā, bet tikai aizraujoties ar tērēšanu, mēs paši veicinam to, ka inflācija aug.

Bet, uzkrājot naudu bankās, tā faktiski tiek zaudēta…

Vienā brīdī tas ir jāpārdomā, jo, ja es paziņoju, ka man ir vairak naudas, noteikti liks tirgotājam sarosīties uz lielākas cenas noteikšanu - tas iz neizbēgami. Savukārt, man pasakot, ka es savu naudu tērēšu vēlāk, spiests padomāt būs arī tirgotājs. Naudas apjoms un pieprasījums ir milzīgs, un arī cenu spiediens ir liels. Jā, varbūt mans aicinājums uzkrāt naudu izklausās mazliet naivi, bet tikai tdā veidā mēs varam sevi nodrošināt pret to, ka šī inflācija nav tik liela. Faktiski jau arī pašai valstij būtu jāveic vēl lielāka uzkrāšana.

Cik efektīvi, jūsuprāt, ir aicināt iedzīvotājus uzkrāt līdzekļus, tajā pašā laikā pašai valstij kāpinot savus izdevumus?

No tiem tēriņiem, kas ir iekļauti šā gada budžeta grozījumos, tikai divi atstāj ietekmi uz iflāciju - skolotāju algas un māmiņu pabalsti, kuru apjomu nācās palielināt, jo vairāk nekā paredzēts bija jauno māmiņu. Ko gan es varu teikt šajā sakarā - valdībai savi solījumi ir jāpilda, jo citādi mums bīūs problēmas ar šo jautājumu sociālo pusi.

Jāizlīdzinās ar Eiropas līmeni ir ne tikai cenām, bet arī algām?

Protams! Atsevišķos sektoros algas ir bijušas ļoti zemas. Tiesa, algu izlīdzināšanās procesam ir jānotiek saprātīgi. Turklāt es vienmēr esmu uzsvēris, ka ir jāaug ne tikai algām, bet arī darba ražīgumam. Uzskatu, ka algu kāpumam ir jābūt 1 % zem ražīguma kāpuma - tieši šādu principu ievēroja Slovēnija pirms eiro ieviešanas.

Jau ilgstoši tiek runāts par iespējamajām izmaiņām valdības sastāvā. Cik reāla ir iespēja, ka atsevišķi ministri varētu tikt nomainīti?

Koleģiālās attiecības valdībā mums ir ļoti labas, un šāds jautājums nav apspriests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Informācija par izmaiņām tiesību aktos, kas stāsies spēkā no 1.janvāra

,27.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA,19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējo likmi no 23% uz 26%.
Paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot visus kapitāla ienākumus, piemērojot nodokļa likme 10% dividendēm un procentu ienākumam, bet kapitāla pieaugumam 15% (visi kapitāla ienākumi, t.sk. dividendes tiek apliktas ar 2010.gadu).
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikt gūto labumu no darba devējam (uzņēmumam) piederoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām.
Samazināt darba devēja ar IIN neapliekamo dāvanu apmēru no minimālās mēnešalgas apmēra (Ls 180) līdz Ls 0.
Paaugstināt nodokļa likmi pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem), piemērot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Aplikt ar nodokli dāvinājumus, kas pārsniedz 1000 latus gadā, ja tie saņemti no personām, ar kurām dāvinājuma saņēmēju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (Civillikuma izpratnē). Ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (Civillikuma izpratnē) un visi radniecībā lejupejošie, tad dāvinājums nav apliekams ar nodokli.
Aplikt ar nodokli ienākumu no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, 10% likmi piemērot tikai meža īpašniekiem (starpniekiem piemērot saimnieciskās darbības normas).
Samazināt neapliekamo summu no 4000 latiem līdz 2000 latiem gadā par ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas.
Mainīt nodokļa stimulus uzkrājumiem (privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas sabiedrībās un investīciju fondos).
Iekļaut apliekamā ienākuma aprēķinā summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotos izdevumus par izglītības pakalpojumiem un ārstnieciskajiem pakalpojumiem pārskatīšana attiecībā uz 2010.gadā saņemtajiem pakalpojumiem, samazinot izdevumu normu no 300 latiem gadā līdz 150 latiem (ietekme 2011.gadā).
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (algas nodokļa) piemērošana ienākumam no iznomāta personāla.
Paredzēta kārtība, ka noteiktās jomās varēs maksāt patentmaksu.
Nekustamā īpašuma nodoklis
Palielināt nodokļa likmi zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām līdz 1,5%.
Noteikt minimālo nodokļa maksājumu 5 lati par katru nodokļa objektu (zemi, ēku).
Aplikt ar paaugstinātu likmi 3% apmērā neapstrādātas lauksaimniecības zemes
Nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana, dzīvojamām ēkām par kadastrālo vērtību līdz 40 tūkst.latu, piemērojot likmi 0,1%, par kadastrālo vērtību 40001-75000 latu - 0,2%, par kadastrālo vērtību virs 75 tūkst.latu - 0,3%.
Aplikt ar NĪN inženiertehniskās būves.
Akcīzes nodoklis
Ar 2010.gada 1.janvāri noteikt minimālo akcīzes nodokļa līmeni cigaretēm 48 lati par 1000 cigaretēm, kā arī atcelt nosacījumu par nodokļa atmaksu par degvieleļļu (mazutu), kas izmantota siltuma ražošanai telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai (turpmāk tiek piemērota samazināta akcīzes nodokļa likme 11 lati par 1000 kilogramiem).
Ar 2010.gada 1.februāri paaugstināt akcīzes nodokli vīnam un raudzētajiem dzērieniem no 40 latiem (par 100 litriem) uz 45 latiem jeb par 12.5% un starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem (ieskaitot) no 42 latiem (par 100 litriem) uz 45 latiem (par 100 litriem) jeb par 7,1%.
Ar 2010.gada 1.aprīli ieviest datorizētu Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, attiecīgi precizējot likumā lietotos terminus, nodokļa maksātāju loku, normas par akcīzes preču pārvietošanu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu datorizētās sistēmas ietvaros, un citus nosacījumus.
Ar 2010.gada 1.maiju aplikt ar nodokli dabas gāzi, ko izmanto kā kurināmo, piemērojot likmi 15.60 lati par 1000 m3, un dabas gāzi, ko izmanto kā degvielu, piemērojot likmi 70 lati par 1000m3.
Ar 2010.gada 1.jūliju piemērot degvielai, kuru izmanto par kurināmo, samazinātu akcīzes nodokļa likmi – 15 lati par 1000 litriem, ja tā satur rapšu sēklu eļļu vai no rapšu sēklu eļļas iegūtu biodīzeļdegvielu, savukārt fosilajai degvielai, kuru izmanto par kurināmo, nodokļa likmi 40 lati par 1000 litriem.
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis
Iepriekš nereģistrētiem vai pēc 2009.gada 1.janvāra ārvalstīs reģistrētiem vieglajiem automobiļiem aprēķināt atkarībā no automobiļa radīto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma, savukārt motocikliem - atkarībā no dzinēja tilpuma (m3).
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Samazināt reprezentācijas izdevumu normu, ko drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma, no 60% līdz 40%
Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām 1,5 reizes palielināt izdevumos neiekļaujamo izmaksu daļu, kas nav saistīta ar saimniecisko darbību un zaudējumiem, kurus radījusi sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana
Paplašina iespējas nodokļu maksātājam pašiem noteikt samazinātus avansa maksājumus, ja ir samazinājies peļņas apmērs. Paredzēts arī, ja starpība starp rezumējoša kārtībā aprēķināto nodokli un paša nodokļa maksātāja noteiktiem samazinātajiem avansa maksājumiem nepārsniegs 20 % no taksācijas gadā rezumējoša kārtībā aprēķinātā nodokļa, tad piemaksājamo nodokļa summu neuzskatīs par nokavēto nodokļa maksājumu un tai nepiemēros nokavējuma procentus.
Pievienotās vērtības nodoklis
Precizētas normas par PVN taksācijas periodu
Noteikts, ka PVN deklarācijas par taksācijas gadu iesniedz tikai atsevišķos likumā noteiktos gadījumos
Noteikta īpaša PVN maksāšanas kārtība un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība („kases princips”) atsevišķām apliekamo personu grupām
Pagarināts nodokļa nomaksas termiņš valsts budžetā – uz 20 dienām pēc taksācijas perioda beigām
Palielināts PVN kompensācijas apmērs lauksaimniekiem no 12 % uz 14 %
Tiek ieviesta jauna, pilnveidota pārmaksātā PVN atmaksas sistēma, kas attieksies uz pārmaksātā PVN summu, kas izveidojusies sākot ar 2010. gada 1. jūliju
Par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem, bet kas nav apliecināts ar parakstu un spiedogu (čekus nav nepieciešams vairs apliecināt ar parakstu un spiedogu)
Precizēta preču importa darījumā ar PVN apliekamā importēto preču muitas vērtība un noteikta PVN iekasēšanas kārtība gadījumam, ja preču importēšanas brīdī nav zināma preču importa darījuma faktiskā vērtība
Saistībā ar pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem atcelšanu noteikts, ka PVN rēķina viens no rekvizītiem ir vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu, un ievieš jaunu pārskatu par iekšzemē piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem
Precizēta pakalpojumu sniegšanas vieta saskaņā ar Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvu 2008/8/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EEK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu
Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva
Paaugstināt nodevas likmes, nosakot tās šādā apmērā: motocikliem 24 lati (pašlaik 3 lati); vieglajiem automobiļiem līdz 1500 kg 24 lati (pašlaik 12 lati);1501-1800 kg 48 lati (pašlaik 24 lati); 1801-2100 kg 75 lati (pašlaik 45 lati); 2101-2600 kg 95 lati (pašlaik 54 lati); 2601-3500 kg 115 lati (pašlaik 72 lati); 3501 kg un vairāk 150 lati (pašlaik 78 lati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons,07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

NĪN atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi

LETA,18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi, par NĪN likuma grozījumu darba grupas secinājumiem informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš stāstīja, ka darba grupa izskatīja vairākus variantus, lai ierobežotu NĪN apmēra pieaugumu saistībā ar kadastrālo vērtību strauju pieaugumu atsevišķās teritorijās apbūves zemei un dzīvošanai paredzētiem īpašumiem. Tika izskatīts gan modelis piemērot vienotu nodokļa likmi ēkai un zemei, gan atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli ar zemi.

Analizējot šos piedāvājumus, tika konstatēts, ka abi piedāvājumi būtu sarežģīti administrējami, savukārt vienotas nodokļa likmes noteikšana radītu nodokļa sloga pieaugumu personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un samazinātu nodokļa slogu privātmājās, bet vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa radītu nodokļa sloga pieaugumu īres gadījumos un vienlaicīgi pašvaldību ieņēmumu samazinājumu. «Piedāvājumi netika plaši atbalstīti, bet bija vairāki darba grupas locekļi, kas atbalstīja kādu no variantiem,»sacīja FM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons,21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Finanšu ministrija rosina samazināt NĪN likmi

,26.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sloga palielināšanu iedzīvotājiem, Finanšu ministrija rosina samazināt nodokļa likmi. Pēc iepazīšanās ar ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem NĪN politikas plānošanai, otrdien, 26. jūnijā, Ministru kabinets (MK) uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot atbilstošus grozījumus likumā par NĪN.

Finanšu ministrija nodokļa sloga pieauguma ierobežošanai ir sagatavojusi priekšlikumu samazināt nodokļa likmi, nosakot to 1% apmērā. Tāpat ministrija ierosina noteikt 2008.gadam paredzētā nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25% apmērā, salīdzinājumā ar iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto (ja nav mainījies ar NĪN apliekamais objekts).

NĪN sloga palielināšanās būtu sagaidāma ar nākamo gadu. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam un MK 2006.gada 18.aprīļa noteikumiem Nr.305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis vairākus noteikumu projektus, kuri paredz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju un kuriem jāstājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. VZD ir aprēķinājis, ka zemes kadastrālā vērtība pieaugs visā valstī:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes no nākamā gada plānots palielināt par 10%

LETA,30.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vienojas mazināt īpašuma nodokļa slogu

,26.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa pilnveidošanai, ar mērķi novērst būtisku nekustamā īpašuma nodokļa sloga palielināšanu iedzīvotājiem.

Pēc iepazīšanās ar ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem NĪN politikas plānošanai, otrdien, 26. jūnijā, Ministru kabinets (MK) uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot atbilstošus grozījumus likumā par NĪN.

Finanšu ministrija nodokļa sloga pieauguma ierobežošanai ir sagatavojusi priekšlikumu samazināt nodokļa likmi, nosakot to 1% apmērā. Tāpat ministrija ierosina noteikt 2008.gadam paredzētā nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25% apmērā, salīdzinājumā ar iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto (ja nav mainījies ar NĪN apliekamais objekts).

NĪN sloga palielināšanās būtu sagaidāma ar nākamo gadu. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam un MK 2006.gada 18.aprīļa noteikumiem Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis vairākus noteikumu projektus, kuri paredz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju un kuriem jāstājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. VZD ir aprēķinājis, ka zemes kadastrālā vērtība pieaugs visā valstī:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valdība atbalsta 12% PVN likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

LETA,28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd viena no sabiedrības aktualitātēm ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām ēkām, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā risinājuma rezultātā jau ievērojami pārsniedz publiskajā telpā diskutētās nodokļa reformas robežas un akceptēšanas gadījumā var atstāt ļoti būtisku ietekmi ne tikai uz maksājumu lielumu, bet arī uz Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieku kopumu.

1. Šajā gadījumā to plāno veikt pašu vēlētais parlaments un tā ieceltā valdība;

2. Ja plašsaziņas līdzekļos politiķu paustie mērķi ir patiesi, tad nav pārliecības par to, ka viņi paši ir pietiekami iedziļinājušies izskatāmajā jautājumā.

3. Šobrīd sabiedrībā ir kāda visai ietekmīga grupa, kuras interesēs ir panākt rosību nekustamā īpašuma tirgū. Viena no pārbaudītām metodēm ir nesamērīgi nodokļi.

Vispirms par dažiem mītiem:

Pirmais mīts: pēc māju kadastrālās vērtības (KV) var noteikt, cik bagāti ir īpašnieki.

Patiesībā ēku KV netiek atvasinātas no to greznuma, lepnuma, svaiguma, materiālu dārdzības, īpašnieku turīguma un tamlīdzīgiem parametriem, bet, galvenokārt, no zemes kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nodokļa pieaugumam būs noteikti griesti

Madara Fridrihsone,27.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi visiem maksātājiem ik gadu nedrīkstēs pieaugt vairāk nekā par 25 % pret iepriekšējo gadu.

Par to otrdien, izskatot ilgstoši tapušos Finanšu ministrijas ierosinājumus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pilnveidošanai, lai novērstu būtisku nodokļa sloga pieaugumu, ir vienojusies valdība. Likums gan ir jāpieņem Saeimai. NĪN pieauguma ierobežojums 25 % apmērā pret iepriekšējo gadu varētu pastāvēt vismaz turpmākos 3 gadus - tā NĪN maksājumu apmērs tiktu pārskatīts katru gadu, pakāpeniski to palielinot. Atbilstoši tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumam, valdība pēc pāris gadiem varētu lemt, vai uzsākt dzīvojamo māju aplikšanu ar NĪN no 2011. gada, vienlaikus samazinot NĪN likmi un ieviešot ar šo nodokli neapliekamo minimumu par deklarēto dzīvesvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12% PVN likmei nepieciešamos 16 miljonus var iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas

LETA,22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. augusta paaugstinās akcīzes nodokļa likmes, kas sadārdzina alu un grādīgos dzērienus, bet valsts cer uz papildu miljoniem eiro , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Grozījumi akcīzes nodokļa likumā paredz dažādu akcīzes nodokļa kāpumu.

Līdzšinējā akcīzes nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielinās līdz 3,8 eiro, bet vīnam – no 64,03 līdz 70 eiro. Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi paredzēts diferencēt. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem plānots noteikt likmi 64 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem – 70 eiro apmērā par 100 litriem. Patlaban nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litriem. Šī nodokļa likmi paredzēts palielināt starpproduktiem – par 100 litriem dzēriena ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem nodokļa likmi no līdzšinējiem 64,03 eiro plānots palielināt līdz 70 eiro, bet ar spirta saturu virs 15 tilpumprocentiem –no 99,6 līdz 110 eiro. Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi plānots palielināt līdz 1360 eiro par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban nodokļa likme ir 1337,5 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli jau paredz novērst strauju nodokļa maksājumu pieaugumu

,12.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) paredz samazināt NĪN likmi līdz 1% no pašreizējiem 1,5% un noteikt nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā visiem nodokļa maksātājiem no nākamā gada 1.janvāra.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš norāda, ka iespējamas arī turpmākas diskusijas par likmes lielumu, nodokļa bāzi un tālāko nekustamā īpašuma nodokļa politikas attīstību, taču ir jāņem vērā, ka šo nodokli 100% apmērā saņem pašvaldības, kas to arī administrē, un tas ir būtisks pašvaldību finanšu avots.

Ja Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa likmi samazinātu līdz LPP/LC apvienības ierosinātajiem 0,2%, valdībai mazākajām pašvaldībām būtu jāmaksā lielas kompensācijas, lai segtu zaudējumus. "Rīga un Jūrmala nodokļu likmes samazināšanu tik ļoti neizjutīs, bet mazākās pašvaldības vairs nesaņems jau tā nelielos ienākumus no nodokļa," norāda O.Spurdziņš. Tādēļ katras izmaiņas ir detalizēti jāanalizē un jāapspriež ar pašvaldībām, uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA,16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

Papildināts viss teksts

Rīga, 16.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes.

Tiesa nolēma Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.

Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Budžeta komisija konceptuāli atbalsta akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam

Dienas Bizness,31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 31.martā, konceptuāli atbalstīja akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, ko paredz rosinātie grozījumi likumā Par akcīzes nodokli.

Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz šī gada valsts budžeta likumu, un papildu finansējumu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem paredzēts novirzīt izglītības jomai, galvenokārt brīvpusdienu nodrošināšanai 4.klašu skolēniem,» grozījumu nepieciešamību raksturoja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Grozījumi paredz līdzšinējo nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielināt līdz 4,4 eiro, bet vīnam no 64,03 līdz 78 eiro.

Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi paredzēts diferencēt. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem plānots noteikt likmi 39 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem – 78 eiro apmērā par 100 litriem. Patlaban nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdībā izceļas asas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu

BNS,10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā, gatavojot Ministru kabineta atbildes vēstules projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par likumprojektu grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, otrdien izcēlās asas vairāk nekā stundu garas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, aģentūra BNS novēroja Ministru kabineta sēdē.

Diskusijas raisīja atbildes vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis valdības ministriem norādīja, ka pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs no sociālās apdrošināšanas un budžetu ieņēmumu aspekta, tāpat arī mikrouzņēmumu nodoklis ne vienmēr tiek izmantots atbilstoši likumam, un vairāki tā maksātāji nemaz patiesībā nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Viņš atzīmēja, ka pērn mikrouzņēmumu nodokļa kopējie ieņēmumi bija 51,1 miljons eiro, un atbilstoši FM aprēķiniem likumprojekta kopējā negatīvā fiskālā ietekme, veicot plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, no 2015.gada līdz 2017.gadam būs 38,1 miljons eiro, tostarp 2015.gadā - septiņi miljoni eiro, 2016.gadā - 13 miljoni eiro, savukārt 2017.gadā - 18,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru