Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2022. gada pārskatu, informē Latvijas Banka.

Tajā papildus ietvertajiem 2022. gada finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam aplūkota Latvijas un eiro zonas ekonomiskā vide un tautsaimniecības attīstība pagājušajā gadā, kā arī sniegta informācija par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2022. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lai gan Latvijas Bankas finanšu rezultātus 2022. gadā negatīvi ietekmēja apstākļi ārējos finanšu tirgos, kā arī Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi, iepriekš veiktie risku ierobežošanas pasākumi, t.sk. uzkrājumu finanšu riskiem veidošana, ir nodrošinājuši 2022. gada noslēgšanu ar neitrālu finanšu rezultātu – bez zaudējumiem un peļņas.

Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.

ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.

Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.

ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme tiks pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

"Pamatojoties uz padomes aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks spert vēl vienu soli ceļā uz monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšanu," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Nolietotu detaļu atjaunošana, to remonts komplektā ar nestandarta iekārtu projektēšanu un izgatavošanu ļauj SIA Metāro sekmīgi strādāt gan ar Latvijas, gan ārvalstu klientiem

Uzņēmuma neto apgrozījums ir atkarīgs no klientu aktivitātēm un arī paša uzņēmuma iespējām. SIA Metāro galvenais inženieris Elgars Upītis uzsver, ka uzņēmuma sākotnēji vienīgais stūrakmens – dažādu detaļu remonts un restaurācija – ir attīstīts, otrs nozīmīgs virziens ir nestandarta iekārtu projektēšana, ražošana un dažādu citu ar metālapstrādi saistītu pakalpojumu sniegšana, kas ļauj efektīvi izmantot uzņēmuma rīcībā esošos aktīvus – gan iekārtas, gan speciālistus. «Sākotnēji 2003. gadā uzņēmums tika izveidots uz AS Valmieras stikla šķiedra mehāniskā ceha bāzes, un tā pirmais un lielākais klients bija Valmieras stikla šķiedra, bet gadu gaitā ir piesaistīti daudzi citi uzņēmumi no Vidzemes, kas strādā kokapstrādē, būvmateriālu, mēbeļu ražošanā, kā arī metālapstrādē,» stāsta E. Upītis. Vēsturiski uzņēmumam vislielākais neto apgrozījums arī tika sasniegts tieši tad, kad Valmieras stikla šķiedra būvēja savu ražotni ASV un bija ļoti daudz pasūtījumu.

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Šīsdienas sanāksmē, kas notika Rīgā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome rūpīgi pārvērtēja panākto progresu virzībā uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, ņemot vērā arī jaunākās Eirosistēmas speciālistu iespēju aplēses, cenu un darba samaksas spiediena rādītājus un nenoteiktību saistībā ar inflācijas perspektīvu, informē ECB.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem ECB padome līdz 2018. gada septembra beigām turpinās neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 30 miljardus eiro. Padome sagaida, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās padomes vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms tiks samazināts līdz 15 miljardiem eiro, bet pēc tam neto iegādes tiks pārtrauktas.

Padome paredz arī turpmāk īstenot politiku, kas ietver AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai saglabātu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tiks samazināta līdz 4,25%, aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 4,5% un noguldījumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,75%, nolemts ECB padomes sēdē Frankfurtē.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12.jūnijā.

"Pamatojoties uz aktualizētu novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks samazināt monetārās politikas ierobežojumu līmeni pēc tam, kad procentlikmes netika mainītas deviņus mēnešus," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

"Kopš padomes 2023.gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentpunktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Monetārās politikas ietekmē finansēšanas nosacījumi bijuši ierobežojoši. Pieprasījuma vājināšana un stabilu inflācijas gaidu saglabāšana devusi būtisku artavu, lai atkal samazinātu inflāciju," konstatē padome.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Septembra vidus paies nozīmīgu centrālo banku sapulču zīmē, un tam droši vien vēl ilgi būs ietekme gan uz tendencēm finanšu tirgos, gan arī ekonomikā.

Jau šo ceturtdien gaidāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) mītiņš, un tirgus dalībnieki no šī pasākuma gaida procentu likmju samazināšanu un vēl kādus nestandarta pasākumus, lai pasargātu reģiona tautsaimniecību no atgriešanās mazasinīgas izaugsmes un deflācijas slazdā. Būtībā tiek pieņemts, ka ECB šefs Mario Dragi pirms šī amata atstāšanas nometīs kārtīgu monetārās politikas «atombumbu».

Problēma gan šoreiz tāda, ka likmes jāsāk samazināt jau no eksperimentāli zema līmeņa, un centrālā banka savas nesen iepauzētās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros jau ir uzpirkusi gigantisku kaudzi vērtspapīru. Eiro refinansēšanas likme ir nulle, depozītu likme bankām ir negatīvos ūdeņos un atrodas pie -0,4%. Šobrīd tiek lēsts, ka šī likme negatīvajā teritorijā tiks vesta vēl dziļāk un ceturtdien tiks noteikta -0,5% vai uzreiz -0,6% apmērā. Tas nozīmē to, ka bankām par savu lietā nelikto naudu būs jāmaksā vairāk, kam pamatā ir doma – tas spiedīs tās izsniegt aizdevumus un tādā veidā stimulēt ekonomiku.

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Gaida spēcīgāku eiro; šādas prognozes gan aprīlī apcirptas vēl tālāk.

Eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma nedaudz sarukusi. Liela daļa tirgus analītiķu gan joprojām uzskata, ka Vecā kontinenta valūtas vērtībai tomēr vajadzētu nonākt augstāk. Šīs nedēļas sākumā eiro cena atradās pie 1,123 ASV dolāru atzīmes, kas ir par 2% zemāk nekā pagājušā gada beigās. Eiro cenas ASV dolāros samazināšanās tendence vērojama jau kopš 2018. gada janvāra beigu daļas, kad kopējās valūtas vērtība bija pārkāpusi pāri 1,25 dolāru slieksnim. Šobrīd šo valūtu attiecība atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Atliek uz vēlāku laiku

Lielā mērā šāda lielo valūtu kustība tiek skaidrota ar centrālo banku politikas izmaiņām. Kļuvis skaidrs, ka to monetāro politiku normalizēšana tiks atlikta. Turklāt pesimistiskāka izklausījusies tieši Eiropas Centrālā banka (ECB), kur šādu tās nostāju pamato arī vājāki reģiona ekonomikas dati. Piemēram, arī šīs nedēļas sākumā vājāki izrādījās gan Vācijas eksporta, gan importa rādītāji.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 45,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,8 reizes mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 16,6 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 30.jūnijā bija 22,308 miljardi eiro, kas ir par 5% jeb 1,06 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,248 miljardi eiro.

Jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,372 miljardi eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,23 miljardus eiro, kas ir par 4,7% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 141,4 miljoni eiro, kas ir par 27% mazāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja peļņu 286 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 35,6 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 30.jūnijā bija 28,134 miljardi eiro, kas ir par 5,7% jeb 1,528 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,606 miljardi eiro.

Šogad jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,887 miljardi eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,805 miljardus eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 81,5 miljoni eiro, kas ir par 1,1% mazāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos septiņos mēnešos strādāja ar 152,2 miljonu eiro peļņu, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes guvušas peļņu kopumā 27,1 miljona eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2019.gada 31.jūlijā bija 21,452 miljardi eiro, kas ir par 3,7% jeb 0,756 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 20,696 miljardi eiro.

Jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,986 miljardi eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,788 miljardus eiro, kas ir par 2,4% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 197,6 miljoni eiro, kas ir par 10,2% mazāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja peļņu 379 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19,5% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 48 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 31.augustā bija 28,453 miljardi eiro, kas ir par 5,9% jeb 1,581 miljardu eiro vairāk nekā 2023.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,872 miljardi eiro.

Šogad augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 14,006 miljardi eiro, kas ir par 2,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,921 miljardu eiro, kas ir par 2,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 84,9 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja ar 72,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 27,7 miljonu eiro apmērā. Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 31.jūlijā bija 22,257 miljardi eiro, kas ir par 3,8% jeb 805,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,451 miljards eiro.

Jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,352 miljardi eiro, kas ir par 5,3% mazāk nekā pirms gada.

Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,22 miljardus eiro, kas ir par 4,8% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 132,2 miljoni eiro, kas ir par 33,1% mazāk. No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums jūlija beigās bija 13,471 miljards eiro, kas ir par 7,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 12,466 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,005 miljardi eiro.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos piecos mēnešos strādāja ar 269,6 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp maijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 67 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.maijā bija 25,951 miljards eiro, kas ir par 5,4% jeb 1,335 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada maija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,616 miljardi eiro.

Šogad maija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,352 miljardi eiro, kas ir par 5,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,262 miljardus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 90,2 miljoni eiro, kas ir par 15,4% mazāk.