Septembra vidus paies nozīmīgu centrālo banku sapulču zīmē, un tam droši vien vēl ilgi būs ietekme gan uz tendencēm finanšu tirgos, gan arī ekonomikā.
Jau šo ceturtdien gaidāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) mītiņš, un tirgus dalībnieki no šī pasākuma gaida procentu likmju samazināšanu un vēl kādus nestandarta pasākumus, lai pasargātu reģiona tautsaimniecību no atgriešanās mazasinīgas izaugsmes un deflācijas slazdā. Būtībā tiek pieņemts, ka ECB šefs Mario Dragi pirms šī amata atstāšanas nometīs kārtīgu monetārās politikas «atombumbu».
Problēma gan šoreiz tāda, ka likmes jāsāk samazināt jau no eksperimentāli zema līmeņa, un centrālā banka savas nesen iepauzētās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros jau ir uzpirkusi gigantisku kaudzi vērtspapīru. Eiro refinansēšanas likme ir nulle, depozītu likme bankām ir negatīvos ūdeņos un atrodas pie -0,4%. Šobrīd tiek lēsts, ka šī likme negatīvajā teritorijā tiks vesta vēl dziļāk un ceturtdien tiks noteikta -0,5% vai uzreiz -0,6% apmērā. Tas nozīmē to, ka bankām par savu lietā nelikto naudu būs jāmaksā vairāk, kam pamatā ir doma – tas spiedīs tās izsniegt aizdevumus un tādā veidā stimulēt ekonomiku.
Nav izslēgts, ka tas tuvinās situāciju, ka reģiona bankas negatīvas likmes noteiks savu mazo klientu depozītiem un varbūt kādā brīdī pat naudai kontā – iespējams, sākotnēji bagātajiem klientiem. Tad arī «parastos» banku klientus skars psiholoģiskais spiediens labāk naudu tērēt, nevis sarast ar domu, ka tā lēnām šādā veidā dilst. Šādas politikas sarežģījumu rada tas, ka joprojām pieejama skaidra nauda, pie kā mūsu valstī gan tiek pamatīgi piestrādāts. Dzirdams, ka ar krājējiem bagātajā Vācijā runā par likuma noteikšanu, kas aizliegtu šādu negatīvu likmju piemērošanu. Šajā pašā laikā tas var iedurt šīs valsts bankām, jo tas būs papildu drauds to spējai pelnīt.
Vēl nākamnedēļ notiks arī pašas ietekmīgākās pasaules centrālās bankas – ASV Federālo rezervju sistēmas sanāksme. Arī no tās tiek gaidīti lēmumi par procentu likmju samazināšanu. Iespējams, gaidāma gluži tāda kā centrālo banku sacensība – kura «mīkstinās» vairāk un tādā veidā zemāk novedīs savas vietējās valūtas vērtību, kas savukārt sniegtu palīdzīgu roku vietējiem ražotājiem un eksportētājiem. Pagaidām ASV dolārs ir dārgs, lai gan ASV Centrālā banka to var mēģināt pamainīt, ja pārsteigs tirgus dalībniekus ar krietni agresīvākām monetārās politikas izmaiņām. Jo interesantāka būs šīs nedēļas ECB sanāksme – reģiona monetārās politikas soļiem valūtu kariņā būs jāizdara zalve un tad jāvēro atbildes no citiem.
Centrālajām bankām šoreiz jācīnās, šķiet, ne tikai ar ekonomikas izaicinājumiem, bet ar milzīgām, sakāpinātām tirgus dalībnieku gaidām. Viens no grūtākajiem to politikas soļu un retorikas uzdevumiem būs daudzmaz jēdzīgi šīs gaidas vadīt un kontrolēt. Ja tās sarūgtinās, tad tendences finanšu tirgos var mainīties ļoti strauji, ja ņem vērā to, ka pēdējos gados tieši centrālo banku izteikumi un politika ir bijusi galvenais cenu pieauguma pīlārs.
