Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Liepājas Universitātes Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūta zinātnieki pērnā gada nogalē iesniedza Latvijas un Eiropas patenta pieteikumus sistēmas izgudrojumam optimālas anaerobās vides uzturēšanai biogāzes ražošanā.

Liepājas Universitātes zinātnieki ir izstrādājuši automātisku sistēmu, kas ļauj nodrošināt biogāzes ražošanā izmantojamo anaerobisko baktēriju uzturēšanu vajadzīgajā temperatūras diapazonā, izmantojot speciālas palīgvielas un/vai ūdeni kontrolētā laistīšanas nodrošinājumā.

Patlaban ir izveidots matemātiskais modelis, kas nosaka šķidruma spiedienu, mitrumu un temperatūru ar rūpniecisku sensoru palīdzību, tādējādi novērtējot biogāzes komponenšu – metāna un ogļskābās gāzes daudzumu.

Zinātnieki Liepājā ir matemātiski pamatotojuši sistēmas sensoru izvēli un optimālo izvietojumu atkritumu poligonā. Risinājuma formulējums ļauj noteikt mitruma avotu un biogāzes noteču optimālo izvietojumu, minimizēt biogāzes (oglekļa dioksīda) noplūdi atmosfērā.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Jau publiski izskanējis, ka Balticovo plāno vairāk nekā 100 miljonu vērtas investīcijas. Ko ar šīm investīcijām uzņēmums plāno darīt?

Tiešām, esam paredzējuši 100 miljonu eiro lielas investīcijas Balticovo, un tās pamatā būs saistītas ar vistu turēšanas apstākļiem, proti, pāreju uz ārpus sprostiem dētām olām. Tās ir fundamentālas infrastruktūras pārmaiņas, kas prasa nozīmīgus finanšu, laika un zināšanu resursus, taču esam ne tikai apņēmības pilni, bet jau to darām! Pāreja uz dējējvistu turēšanu ārpus sprostiem nenoliedzami ir saistīta ar plašākām olu ražošanas nozares tendencēm. Piemēram, Latvijā visi lielie tirdzniecības tīkli ir paziņojuši, ka tirgos tikai šādas ārpussprostu vistu olas. Arī Eiropas Savienība (ES) paredz pakāpenisku pāreju uz vistu turēšanu ārpus sprostiem. Punkts, te vairs nav diskusiju!

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

«Rīcība, kad biogāzes ražošanai lauku speciāli apsēj un tad tur izaugušos augus sapūdē, lai ražotu salīdzinoši dārgu elektrību, atmirs.»

Tā, skaidrojot Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam laikrakstam Dienas bizness sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Tāpēc enerģētikas stratēģijā rakstīts, ka biogāze ražojama no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, enerģētikā izmantojama arī atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radusies gāze, taču jāaizmirst par lauku apsēšanu ar kukurūzu vai citiem pārtikas produktiem, ko pēc tam vienkārši sapūdē biogāzes reaktoros. EM arī uzskata, ka biogāzes izmantošanai daudz lielāka nākotne ir transportā, nevis elektroenerģijas ražošanā. «Biogāze, jo īpaši tā, kas ir ražota no mēsliem un atkritumiem, ir salīdzinoši lēts energoresurss. Ražot elektroenerģiju no biogāzes ir dārgi, sevišķi, ja efektīvi netiek izmantots arī siltums, tāpēc šādam biznesam nav nākotnes. Potenciāls ir arī biogāzes attīrīšanai līdz dabasgāzes kvalitātei un tās ieplūdināšanai dabasgāzes tīklos, to var arī sašķidrināt un izmantot balonos mājsaimniecības vajadzībām,» skaidro J. Pūce.

Uzņēmējs Andris Griģis, kura vārds kādu laiku bija pazudis no uzņēmumu amatpersonu sarakstiem, atkal stājies uzņēmuma vadībā.

Andris Griģis kļuvis par akciju sabiedrības Taka - G valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību, nomainot šajā amatā ilggadēju savu uzticības personu un vairāku senāko Griģa uzņēmumu vadītāju Valdi Pirktiņu. Uzņēmējs pats apstiprināja, ka atgriezies uzņēmējdarbībā «pavisam reāli», tomēr nekādus komentārus sniegt nevēlējās. A/s Taka - G ir cūkkopības kompleksa SIA Vaiņodes bekons īpašniece. Taka - G vienīgais īpašnieks līdz šim bija A. Griģa jurists Ēriks Štālbergs.

2010. gada nogalē Azkraukles banka (AB) reģistrējusi 3,36 miljonus lielu komercķīlu, kuras devēja ir biogāzes projekta attīstītāja SIA Bio Future un arī a/s Taka - G. SIA Bio Future iepriekšējais nosaukums bija SIA Taka G1, kas bija saistīta ar uzņēmēju Andri Griģi un 2009. gadā saņēma akceptu 1 MW biogāzes ražotnei Vaiņodes pagastā. Obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas noteiktais apjoms gadā uzņēmumam bija noteikts 8000 MWh. Db.lv jau rakstīja, ka Aizkraukles banka nenoliedza, ka iesaistās biogāzes biznesā.

Latvenergo stacijām samazinās jaudas komponenti, izmetot tās mainīgo daļu; Latvijas energoflagmanim elektrība būs jāpārdod tirgū.

Par to DB informēja a/s Latvenergo akciju turētājs Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce. Minētos grozījumus valdībā varētu skatīt 23. jūlijā kopā ar citiem elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanas pasākumiem. OIK jau pašlaik rada vismaz 20% lielu slogu elektrības patērētāju gala maksājumos, turklāt uzrāda tendenci tuvākajos gados vēl būtiski pieaugt – tajā skaitā uz ekspluatācijā nododamā Latvenergo TEC-2 otrā bloka rēķina. «Minētie 20 milj. Ls nav pēdējie, ko OIK ietvaros nocirpsim. Mums vēl ir idejas gan par Latvenergo, gan citām spēkstacijām,» uzsver J. Pūce.

EuroEnergy ir Libra Group meitasuzņēmums atjaunojamās enerģijas nozarē Eiropā, kas iegādājies 50 % biogāzes biznesa, zemes un licenču tiesības no Latvijas kopuzņēmuma vietējā partnera. Kopējā uzņēmumu portfelī ietilpst septiņi Latvijas biogāzes projekti — četri no tiem darbojas jau šobrīd (Piejūra Energy, Vegi eco, EcoZeta un Zemgaļi JR) un pārējie trīs ir saņēmuši licences ražošanai (Dubnas siltums, Naujenes jauda un Remas energija).

Kopējā uzstādītā ražošanas jauda esošajās ražotnēs Cesvaines, Zemgales un Liepājas reģionos ir 4,2 MW. Līdz ar kopuzņēmuma daļu iegādi EuroEnergy tagad ir arī pilnas īpašuma tiesības uz lauksaimniecības uzņēmumu Latvijas Ekozeme, pārvaldības sabiedrību EuroEnergy Biogāze Latvija un trim uzņēmumiem, kuriem pieder licences jaunu elektroenerģijas staciju izveidei. Tiem ir nepieciešamās atļaujas sākt būvniecību, un to prognozētā kopējā ražošanas jauda ir 5 MW.

EuroEnergy darbojas biogāzes degvielas ražošanā, bioloģiski sadalot organiskās vielas, izmantojot anaerobās pārstrādes metodi vai bioloģiski noārdāmu materiālu fermentāciju. Tie parasti ir kultūraugi, kurus audzē tieši enerģijas ražošanai, kā arī dažāda veida organiskie atkritumi.

Rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kilogrami pārtikas produktu, 38% no tiem rodas mājsaimniecībās, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dati ir aptuveni, jo pārtikas atkritumu reģistru Latvijā sarežģī vienotas uzskaites trūkums. Daļa atkritumu tiek atdalīta un reģistrēta kā pārtikas atkritumi, daļa nonāk sadzīves atkritumu kopējā masā un tālāk poligonos – kā jaukti sadzīves atkritumi. Visā pasaulē tiek strādāts pie tā, lai tiktu samazināts pārtikas atkritumu apjoms. Tomēr jau radušos pārtikas atkritumus var pārstrādāt, piemēram, biogāzē vai kompostā un izmantot atkārtoti.

Trešā daļa produktu, kas tiek ražoti lietošanai pārtikā, tiek zaudēti vai izsviesti – kopumā 1,3 miljardi tonnu gadā, liela daļa no šiem atkritumiem rodas pārstrādes rezultātā, liecina Eiropas Komisijas dati. Kopumā visās valstīs lielākā daļa no pārtikas atkritumiem rodas mājsaimniecībās – 38%, lauksaimniecībā – 23%, viesnīcās un sabiedriskajā ēdināšanā – 14%, produktu sagatavošanā un uzglabāšanā – 12%, lielveikalu tīklā – 9%, bet pārtikas rūpniecībā – 5%.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi faktiski ir apturējuši Rīgas domes (RD) ieceri no 2025. gada vairs neizsniegt atļaujas gāzes apkures katlu izmantošanai (kas pārsvarā skars tieši privāto sektoru), tomēr nojaušams, ka galvaspilsētas pašvaldība no sava plāna nav atteikusies un mēģinās savu lēmumu tomēr īstenot.

Vismaz par to liecina arī RD publicētā komentāra konteksts par VARAM pretenzijām pašvaldības mājaslapā. Jebkas, izņemot gāzi Neskatoties uz to, ka gāzi diezgan lielos apjomos siltumenerģijas ražošanai izmanto pašai RD daļēji piederošā AS Rīgas siltums, tomēr pašvaldība šo niansi publiskajā komunikācijā par savu lēmumu teju vispār nepiemin.

Tas savukārt rosina domāt, vai RD vēlme liegt gāzi izmantot apkurē privātajam sektoram primāri nav saistīta ar mērķi palielināt RS klientu skaitu un attiecīgi peļņu vismaz tajās pilsētas daļās, kur šobrīd ir RS infrastruktūra, bet kur daļa mājsaimniecību vai uzņēmumu siltumenerģijas ražošanu nodrošina ar savām iekārtām, kā kurināmo izmantojot gāzi. Teorētiski gāzes apkures iekārtas varēs izmantot arī pēc 2025. gada, kā arī uzstādīt jaunas, ja pašvaldībā būs saņemts saskaņojums iekārtas uzstādīšanai līdz 2025. gada 1. janvārim. Taču šajā apstāklī ir kāda nianse – ikvienai tehnoloģiskai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu.

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 3 miljonu eiro apmērā SIA “Liepājas RAS” bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes sistēmas izveidei poligonā “Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Finansējums paredzēts specializētā aprīkojuma un tehnikas iegādei.

“Apstrādājot sadzīves atkritumus pēc jaunā tehnoloģiskā risinājuma, poligonā ik gadu tiks apglabāti aptuveni par 9,5% mazāk sadzīves atkritumu,” norāda SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols. “Turklāt, bioloģisko atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde ir Latvijas turpmāko gadu viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo normatīvo aktu prasības paredz no 2024. gada ieviest šķirošanas sistēmu pārtikas un dārzu atkritumiem, kas attiecīgi arī būs jāpārstrādā.”

Visi projektā plānotie būvdarbi, kas ietver gan tehnoloģiskās ēkas būvdarbus, gan biomasas tuneļu ēku būvdarbus, gan nojumes, gan ceļu, laukumu un inženierkomunikāciju izbūves darbus, turpināsies līdz 2023.gada nogalei. Izvēlētā tehnoloģija ļaus pārstrādāt bioloģiski noārdāmus atkritumus komposta materiālā, kas izmantojams apzaļumošanai, inženiertehniskām vajadzībām, tilpņu aizbēršanai un ainavu veidošanai, tādējādi samazinot poligonā apglabājamo atkritumu apjomu un tautsaimniecībā izmantoto minerālresursu patēriņu. Pārstrādes procesā tiks iegūta arī biogāze, ko izmantos atjaunojamās enerģijas ražošanā.

Atkritumu poligonā "Brakšķi" ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvēta un svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca, kas izmaksāja 14 852 111 eiro, informē Jelgavas pašvaldībā.

Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Piemēram, pērn "Brakšķos" no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas - bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30-40% no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība, uzsver pašvaldībā.

Realizējot projektu, poligonā uzstādīta BNA anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.

Kalsnavas spirta rūpnīca, kas ir pārdzīvojusi īpašnieku bankrotu un maksātnespēju, joprojām kārto saistības ar kreditoriem, pēc modernizācijas rūpnīcā sākta zaļā jeb bioloģiskas izcelsmes etilspirta ražošana, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Kalsnavas spirta rūpnīcā saimnieko SIA Biodegviela, kuras īpašnieki ir Kiprā reģistrēts ofšors. SIA Biodegviela, kas spirta rūpnīcas modernizācijā kopumā ir ieguldījusi 12 milj. eiro, ir uzsākusi biogāzes un bioetanola ražošanu, kā arī plāno sākt organiskas izcelsmes pārtikas ogļskābās gāzes tirdzniecību. Tuvākajā laikā plānots uzbūvēt graudu kalti, kuras izmaksas tiek lēstas ap 0,5 – 0,7 milj. eiro. Kalsnavas spirta rūpnīca sāka strādāt 1937. gadā, pašos pirmsākumos tā ražoja spirtu no kartupeļiem, kuru izmantoja kā degvielu automašīnām. Šobrīd Kalsnavas spirta rūpnīca ražo spirtu gan no kviešiem, gan no rudziem un piegādā spirtu lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem - a/s Grindeks un a/s Olainfarm.

Astanas Expo izstādē norisinājās Nīderlandes nacionālā diena, kuras ietvaros ekonomikas ministrs Henks Kamps uzslavēja abu valstu ilgo sadarbību jau kopš Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā.

Kazahstānas enerģētikas viceministrs Magaovs Asets uzsvēra Astanas nozīmi jaunu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, kas nākotnē spēs pasaules iedzīvotājus nodrošināt ar ekoloģiski tīru enerģiju. «Esam pārliecināti, ka Astana kļūs par izcilu demonstrācijas platformu alternatīvās enerģijas apguves veidiem, ko sniedz – saule, vējš, biogāze, kā arī termālie un jūras ūdeņi,» stāsta M.Asets.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Nīderlande, pēc H. Kampa stāstītā, ir lielākais Kazahstānas investors ar vairāk nekā 75 dažādiem uzņēmumiem un organizācijām, kas savu darbību šajā valstī ir veiksmīgi attīstījušas jau gadiem ilgi.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, intervijā norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.marta numurā lasi:

STATISTIKA. Vidējā inflācija Eiropas Savienībā sasniedz 6,2%.

TĒMA. Pašpietiekamība var būt izvēle starp efektivitāti un drošību.

Biogāze: ar OIK – slikti, bez – arī!

Alternatīva – koksnes gazifikācija. Izmantosim?

AKTUĀLI. Pa kontrolierim pie katra sēņotāja un ogotāja?

FINANSES. Karali dolāru vēl no troņa negāzīs.

DB KONFERENCES

Ietekme ģeopolitikai, ne tik daudz globālai konkurencei.

PPP veselības aprūpē – kāpēc un kā to darīt?

Primāri jādomā par ieguldījumiem izglītībā un zinātnē.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Atkritumu poligona Ķīvītes apsaimniekotājs SIA Liepājas RAS vēlas piesaistīt privātu investoru, kurš būtu gatavs izveidot jaunu biogāzes ražotni. Saražoto biogāzi atpirks SIA Liepājas RAS.

Pašreiz ir izsludināts iepirkuma konkurss par biogāzes piegādi SIA Liepājas RAS. Uzņēmums vēlas iepirkt biogāzi ap 4 miljonu m3/gadā. Biogāzes piegādes vietas noteiktas divas – Grobiņas novada Ķīvītes un Liepājā, Lībiešu ielā 24, ar iespēju piegādātājam izvēlēties piemērotāko.

Piegādes uzsākšanas laiks noteikts ne ātrāk kā 2012. gada vidus. Piedāvājuma izvēles kritērijs būs prasībām atbilstošas biogāzes piedāvājums ar viszemāko cenu.

Liepājas RAS no 2004. gada iegūst biogāzi atkritumu poligonā Ķīvītes un izgāztuvē Šķēde. Tā kā iegūtā biogāze nenoslogo poligona iekārtas, kas no biogāzes ražo elektrību, nepieciešama vēl kāda biogāzes ražotne, Db.lv informēja SIA Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols.

Rucavas novada teritorijā līdz mūsdienām saglabājušās Ķāķišķes un Lukāžu dzirnavas. Abas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Īstenot ieceres gan pašvaldībai, gan privātpersonām liedz līdzekļu trūkums.

Ķāķišķes jeb Vidussila vējdzirnavas atrodas netālu no Rucavas pagasta centra – Ķāķišķē – un šobrīd pieder pašvaldībai. Rucavas novada domes izpilddirektors Guntis Ratnieks stāsta, ka pašvaldība, apsekojot dzirnavas, secinājusi, ka tās ir bīstamas dzīvībai, tāpēc šobrīd ēkas durvis ir aiznaglotas. Pirms kāda laika viens pārgalvis gājis bojā, visas kāpnes ir sapuvušas.

Neskaidrs ir arī Lukāžu dzirnavu liktenis Sikšņos.

Šobrīd Lukāžu dzirnavas atrodas uzņēmuma EuroEnergy Biogāze Latvija īpašumā.