Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.

ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.

Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.

ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Cenu kāpums eiro zonā turpinās ar pārāk lielu ātrumu, kā rezultātā, turpinot cīņu ar pārāk augsto inflācijas līmeni, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 14. septembrī nolēma vēlreiz par 25 bāzes punktiem paaugstināt savas procentu likmes.

No 20. septembra galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme būs 4,50%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme 4,75% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme būs 4,00%. Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2001. gada augustā (eiro refinansēšanas likme ir tikai 25 bāzes punktu attālumā no 4,75% rekorda).

ECB palielina procentlikmes 

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes....

Kopš ECB pagājušā gada jūlijā uzsāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu, eiro bāzes procentu likmes tika paaugstinātas 10 sapulcēs pēc kārtas kopumā par 450 bāzes punktiem kas ir gan ātruma, gan apjoma rekords (pēdējās četrās sapulcēs likmes katrā paaugstinātas par 25 bāzes punktiem).

Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Nav garantēts, bet ECB savā paziņojumā saka, ka “pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos tās mērķa līmenī. Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.”

Citāts ir tik garš tādēļ, ka preses konferencē ECB vadītāja Lagardas kundze īpaši uzsvēra visu šo paragrāfu un to, ka turpmākie lēmumi būs balstīti uz datiem un, ja inflācijas dati nemainīsies vēlamajā virzienā, likmes var arī turpmāk tikt paaugstinātas. Nekādā gadījumā ECB neapgalvo, ka eiro procentu likmes ir sasniegušas savu maksimumu.

Nedaudz par inflāciju. Lai arī ir vērojamas pozitīvas inflācijas līmeņa pazemināšanās tendences, atviegloti uzelpot vēl ir krietni par agru. Piemēram, patēriņa cenas šogad Latvijā augustā, salīdzinājumā ar 2022.gada augustu, palielinājās par 5,4% (jūlijā tie bija 6,4%). It kā laba pazemināšanās tendence, bet ir jāņem vērā, ka augustā cenas pieauga par 5,4% klāt pie pagājušā gadā reģistrētajiem 21,5% virs 2021. gada augusta cenām. Pašreizējais arvien zemākais inflācijas līmenis nav nekāds atvieglojums patērētājiem, jo cenas turpina augt. Pozitīvā ziņa Latvijā ir algu kāpums – salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums šogad 2. ceturksnī par pilnas slodzes darbu palielinājās par 163 eiro jeb 12%, bet algu kāpums cenu kāpumam seko ar lielu nobīdi. No otras puses algu kāpums eiro zonā ir viens no tiem faktoriem (papildus nesenajam energoresursu cenu kāpumam), kas ECB liek bažīties, ka salauzt inflāciju līdz 2% atzīmei būs ļoti smags uzdevums.

ECB publicēja savas svaigākās inflācijas un IKP prognozes. Ja inflācijas prognozes pavisam nedaudz koriģētas uz augšu (vidējais inflācijas līmenis 2023. gadā būs 5,6%, 2024. gadā – 3,2% un 2025. gadā – 2,1%), tad ekonomikas izaugsmei šoreiz jau krietni būtiskāka korekcija uz leju nekā citās reizēs (ECB speciālisti paredz eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi par 0,7% 2023. gadā, par 1,0% 2024. gadā un par 1,5% 2025. gadā).

ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums

Kopš 1 gada Euribor likme jūnija vidū pārkāpa 4% atzīmi, tā nekur daudz augstāk nav devusies un vasaras otro pusi pārsvarā pavadīja svārstoties nedaudz virs 4%. 14. septembrī pirms ECB sapulces lēmuma 4% atzīmi pirmo reizi kopš 2008. gada septembra pārsniedza 6 mēnešu Euribor likme. ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums, jo pirms sapulces diezgan populārs bija arī viedoklis ka ECB septembrī izvēlēsies iepauzēt. Tieši tādēļ šis paaugstinājums netika pilnībā iecenots tirgus procentu likmēs pirms sapulces un tuvākajās dienās visticamāk būs vērojama neliela Euribor procentu likmju pakāpšanas. 1 un 3 mēnešu likmes varētu pakāpties nedaudz vairāk par 6 un 12 mēnešu Euribor likmēm (vēsture ir labs rādītājs – likmju kāpuma apjoma piemēri ir redzami grafikos, kuros Euribor likmes ir apvienotas ar ECB depozīta procentu likmi). Atliek cerēt, ka piepildīsies iepriekš citētā ECB paragrāfa pirmais teikums, ka likmes ir sasniegušas līmeni, kurš varētu būt pietiekošs cīņā pret pārāk augsto inflāciju (šis teikums beidzot ir cerību stariņš, varbūtība, ka šis varētu būt pēdējais likmju paaugstinājums).

ECB atzīst, ka tās rīcības rezultātā eiro zonā turpinās būtiska naudas aizņemšanās sadārdzināšanās. Sadārdzinās arī bankām pieejamā nauda, jo iedzīvotāji kontos esošo naudu pārvieto uz garā termiņa depozītiem ar augstākām procentu likmēm. Kredītu tirgus dinamika eiro zonā turpina pavājināties.

Joprojām nemainās mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās. Šī gada jūlijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 0,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs un jau ir bīstami tuvu negatīviem rādītājiem.

Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka cenu pieaugums gada laikā jūlijā apsteidzis Latvijas iedzīvotāju banku kontu atlikuma pieaugumu gada laikā par 5,6%.

ASV FRS nākamā sapulce būs 19. un 20. septembrī (ir izredzes uz pauzi, bet vēl nevar izslēgt 12 paaugstinājumu), bet ECB vadība tiekas 26. oktobrī Atēnās.

Pasaules lielāko Centrālo banku pārstāvji februāra sākumā pēc pārtraukuma pulcēsies uz 2023. gada pirmajām sēdēm. Lai arī kopš rudens sākuma ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā Banka (ECB) uzturēja vienādus likmju celšanas tempus, spriežot pēc banku pārstāvju paziņojumiem un finanšu tirgus prognozēm, februārī šī dinamika varētu mainīties.

Jaunākās prognozes liecina, ka FRS februāra sākumā varētu pacelt dolāru likmi par 0.25 procenta punktiem, tādējādi samazinot iepriekš pieredzēto likmju celšanas soli no 0.50 procenta punktiem, kas tika fiksēts decembrī. Tikmēr ECB varētu saglābāt nemainīgu ātrumu, turpinot celt eiro likmes par 0.50 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme februārī varētu sasniegt 2.5 %, savukārt refinansēšanas likme - 3 % apgabalu.

Pie kādām likmēm ASV un Eiropa varētu apstāties?

Tuvākajā laikā ECB varētu saglabāt agresīvāku stāju nekā FRS. Saskaņā ar nākotnes darījumu tirgus prognozēm dolāru likmes augstāko līmeni varētu sasniegt jau drīz - pie 4.75 - 5.00 % (patlaban - 4.25 - 4.50 %). FRS plāno apstāties pie 5.00 - 5.25% apgabala. Tikmēr eirozonā likmes vēl kādu laiku varētu turpināt kāpt. Pēc prognozētās pacelšanas februārī par 0.50 procenta punktiem tirgus paredz, ka eiro likmes martā tiks celtas par līdzīgu apmēru un vēl vienu vai divas reizes par 0.25 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme vasarā varētu uzkāpt līdz 3.25 - 3.50 % (patlaban – 2 %). Atbilstoši arī starpbanku procentu likmes savu maksimumu varētu sasniegt tuvu šiem līmeņiem.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2018. gada aprīlī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 77.4 milj. eiro.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,966.8 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, 2016. gadā – par 2,548.9 milj. eiro, bet 2017. gadā – par 2,362.7 milj. eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) tīmekļvietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā ierasti vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja.

Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai, obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīru veids, kas tiek izmantots, lai piesaistītu līdzekļus finanšu tirgū. Vienkāršoti darījuma būtību var raksturot kā obligāciju emitenta aizņemšanos tirgū no daudziem aizdevējiem (obligāciju pircējiem) atbilstoši vienādiem emitenta sagatavotajos obligāciju emisijas noteikumos vai prospektā ietvertajiem nosacījumiem.

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.