Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.
Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.
Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.
Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirms pandēmijas uzplūdiem atradās nedaudz virs 1% atzīmes. Savukārt marta vidū tas bija palēcies līdz 2,3%. Šobrīd tas atkal ir sarucis līdz 1,26%.
Līdzīgi stress pagaisis arī attiecībā uz Spānijas, Grieķijas un Portugāles parādu. Itālijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī saruka par 5,4%, liecina pieejamie dati. Savukārt šīs valsts parāda pret IKP rādītājs atradās pie 135% no IKP. Nav izslēgts, ka līdz ar šo krīzi tā var sākt tuvoties 200% no IKP, lai gan šādu pieaugumu var stādināt eirozonas aktīvā virzība kopēja parāda emitēšanas virzienā.
Savukārt vecā kontinenta drošības etalona - Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju - ienesīgums šīs nedēļas vidū atradās pie -0,45% atzīmes. Marta vidū tas bija pieaudzis līdz -0,23%. Savukārt pirms pandēmijas saasināšanās uz brīdi izskatījās, ka tas pat varētu sasniegt -1% atzīmi. Šādas negatīvas likmes nozīmē, ka pietiekami daudzi lielie investori par naudas "noparkošanu" drošībā jau ir gatavi (vai ir spiesti) piemaksāt - pat visai daudz. Šādus vērtspapīrus turot līdz dzēšanai, garantēti tiks zaudēta nauda.
Marta vidū ECB ziņoja, ka savas "svaigākās" pandēmijas aktīvu uzpirkšanas programmas ietvaros iegādāsies vērtspapīrus 750 miljardu eiro apmērā. Pagājušajā mēnesī ECB savas šīs jaunākās programmas apmēru palielināja līdz 1,35 triljoniem eiro, ziņo Financial Times. Šāda apmēra iejaukšanās tirgus dalībniekus pārliecinājusi arī par nosacīti "vājāku" eirozonas valdību parādu turēšanu. Tāpat vecā kontinenta līderi ziņoja vēl par kopēja krīzes fonda/parāda emitēšanu 750 miljardu eiro apmērā ."Šīs krīzes karstumā likās, ka eirozonā katrs ir par sevi. Tagad mums ir daži pierādījumi par solidaritāti gan attiecībā uz ECB rīcību, gan arī uz Eiropas savienības atveseļošanas fondu," šā brīža noskaņojumu parāda tirgū Financial Times ieskicē finanšu uzņēmuma BlueBay Asset Management eksperti.
Vienmēr šādos brīžos var spriest arī par ECB intervenču ietekmi uz politiku (pie arvien jaunām "bezprecedenta intervencēm", šķiet, kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes jau pieprasts). Faktiski no ECB šādu programmu turpināšanās ir atkarīgas ne tikai kādas individuālas valstis, bet viss reģions. Tāpat ECB šāda veidā netieši (jo pagaidām pērk obligācijas otrreizējā tirgū) finansē aktuālās valdības. Varas politiķiem darbu atvieglo arvien zemākas valdības aizņēmumu likmes, un tas, ka pēc valsts parādzīmēm vienmēr būs liels pieprasījums no milzīga pircēja puses.
Jauni politikas mandāti
ECB stūrmaņi, šķiet, ir arī arvien ieinteresētāki panākt kādus citus mērķus bez šīs iestādes tradicionālā solījuma par cenu stabilitātes nodrošināšanu.
ECB prezidenta Kristīne Lagarda nupat intervijā Financial Times klāstījusi, ka tā savas aktīvu uzpirkšanas shēmas var lietot, lai panāktu kādus "zaļos mērķus". Proti, ECB vadītāja solīja, ka izvērtēs iestādes politiku un darbības, kuras nākotnē var tikt vērstas, lai palīdzētu cīnīties ar klimata pārmaiņām. Šādi soļi ECB padarītu par pirmo lielo centrālo banku, kas savu obligāciju pirkšanas programmu izmanto, lai sasniegtu kādus zaļās politikas uzstādījumus.
Vides aktīvisti, kāda, šķiet, ir arī ECB vadītāja, jau kādu laiku runā par to, ka ECB vajadzētu izpārdot to savā īpašumā esošo parādu, kas nav uzskatāms par zaļu un pastiprināti iegādāties kādās zaļās obligācijas. Kritiķi gan tomēr piebilst, ka politiķiem, nevis centrālajām bankām būtu jāizlemj, kurus uzņēmumus uz politiku atbalstīt un kurus - sodīt. Šāda situācija izgaismo arī pasauli, kur faktiski liela daļa varas atrodas centrālo banku rokās. Tās uzpirkušas parādus un no to šādas politikas turpināšanas rezultātā daudzi kļuvuši ļoti atkarīgi.
Kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Kamēr politiķi strīdas, ātrāk un konkrētāk spēj rīkoties tie, kam nav jācīnās par balsīm un jāatskaitās vēlētājiem. Zināmi jautājumi ir par demokrātiju - var spriest, ka pārnacionālajai ECB jau ir pārāk liela ietekme uz politiku. Tomēr vispārējais pieņēmums ir - ja iestāde pēdējo gadu monetāros eksperimentus (un, protams, arī šā gada) nebūtu īstenojusi, ekonomikai būtu daudz, daudz sliktāk un arī bankas līdzšinējais galvenais mērķis - cenu stabilitāte - netiktu ne tuvu sasniegts.
Jau ziņots - tas, ka ECB resursi tiek izmantoti kaut kam citam, kas nozīmētu milzīgu atšķirību no ierastās kārtības un, iespējams, vēl dziļāku iesaistīšanos politikas, citu finanšu iestāžu (ar kādiem papildu noteikumiem) un uzņēmējdarbības koriģēšanā. Piemēram, uzņēmumiem, kuru izmeši ir lielāki, būs arvien grūtāk tikt pie finansējuma; savukārt nauda tiek virzīta dabai šķietami draudzīgāku shēmu virzienā. Un ne tikai ECB - sāk izskatīties, ka centrālās bankas papildu esošajam cenu stabilitātes mandātam sev noteiks vēl vienu uzdevumu - virzīt un realizēt ar klimata pārmaiņām saistīto politiku. Nav izslēgts tas, ka centrālās bankas galu galā teiks aptuveni tā, ka klimata pārmaiņas ir nozīmīgs risks cenu stabilitātei un ekonomikas izaugsmei. Līdz ar to - jāīsteno kāda pastarpināta vai tiešāka politika, kas risina šos izaicinājumus.
Arī citas centrālās bankas sākušas domāt par zaļo jautājumu risināšanu. Piemēram, Anglijas Bankas vadība izteikusies, ka apsvērs klimata pārmaiņu apsvērumus iekļaušanu tās korporatīvo obligāciju pirkšanā. Tas gan tikšot darīts pēc Covid-19 krīzes beigām. Pagaidām