“Intrum” izejot no Baltijas tirgus, tā apkalpošanas platformas un investīciju portfeļus Baltijas valstīs iegādājies “Aktiva Finance Group”, kas ir vadošais spēlētājs Baltijas parādu piedziņas un pirkšanas tirgū.

Paredzams, ka darījums, kas ietver 100 % “Intrum Estonia AS”, “Intrum Latvia SIA” un “Intrum Lithuania UAB” kapitāla daļu, tiks pabeigts trešajā ceturksnī attiecībā uz Igaunijas un Latvijas uzņēmumiem un ceturtajā ceturksnī attiecībā uz Lietuvas uzņēmumiem.

Kā stāsta “Aktiva Finance Group” valdes priekšsēdētājs Ilars Māpalu (Ülar Maapalu), uzņēmums šobrīd turpina īstenot savas stratēģiskās prioritātes, veidojot reģionālo finanšu infrastruktūras grupu.

““Intrum” biznesa iegāde Baltijā atbilst mūsu stratēģijai – izveidot veiksmīgu Baltijas finanšu infrastruktūras grupu. Mēs uzskatām šo par nākotnes vīzijas būtisku pagrieziena punktu. Esmu pārliecināts, ka “Intrum” klienti arī turpmāk gūs augsta līmeņa servisu un novērtēs augstvērtīgu pakalpojumu klāstu, ko šodien piedāvā “Aktiva Finance Group,” tā I. Māpalu.

Starp "Intrum" un "Danske Bank" Latvijā noslēgts darījums, kā ietvaros "Intrum" iegādājies daļu no "Danske Bank" kredītportfeļa Latvijā.

Kredītportfelis sastāv no nodrošinātām kredītsaistībām, un tajā ietilpst gan kavēti, gan arī nekavēti kredīti. Cesijas rezultātā mainoties kredītu īpašniekam, prasījuma tiesības jau ir nodotas SIA "Intrum Latvia", kas uzsācis darbu ar debitoriem.

Darījuma apjomu un summu puses vienojušās neizpaust.

""Intrum" ne tikai apkalpo dažādus uzņēmumus darbā ar to klientiem un debitoriem, bet arī pats aktīvi investē un iegādājas kredītportfeļus. Šajā ziņā esam vieni no aktīvākajiem spēlētājiem Baltijā, un pagājušais gads investīciju apjoma ziņā mums ir bijis viens no sekmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā.

Mums kā starptautiskam un biržā kotētam uzņēmumam ir ļoti strikti iekšējās atbilstības noteikumi, un pirms jebkura kredītportfeļa iegādes veicam rūpīgu un detalizētu aktīvu pārbaudi," komentē "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Uzņēmuma vadītājam ir jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem un paļauties uz tiem, jo viens cilvēks nekad nevar izdarīt visu, domā SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Tas ir labi, ja vadītājs izprot biznesu, taču tas nenozīmē, ka viņam viss jādara pašam, uzskata I. Valeika, kura uzņēmuma galvu salīdzina ar orķestra diriģentu. Ja viņš mēģinās vienlaikus spēlēt gan vijoli, gan bungas un kādā brīdī vēl metīsies pie arfas, nekas labs tur nesanāks. Tāpat ir arī uzņēmumā – katram jādara savs darbs, bet vadītājam jāpārredz spēles laukums un vienmēr fokusā jāpatur mērķis, spriež I. Valeika.

No zvanu centra līdz vadītājai

“Bērnībā es ļoti daudz sportoju, tāpēc arī mans pirmais darbs bija saistīts ar basketbolu,” stāsta I. Valeika. “Pusaudžu gados naudu pelnīju, tiesājot un pildot dažādus basketbola spēlēšanas protokolus, taču mana pirmā korporatīvā darba pieredze bija saistīta tieši ar Intrum. Šajā uzņēmumā nokļuvu pirms 17 gadiem un paralēli studijām Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūtā strādāju Intrum zvanu centrā. Toreiz gan uzņēmumam vēl bija cits nosaukums – Contant, vēlāk tas kļuva par Lindorff un tikai pēc tam par Intrum. Es pati esmu no Gulbenes, tāpēc, pārceļoties uz Rīgu, bija skaidrs, ka man nepieciešams meklēt kādu pusslodzes darbu. Tā kā es labi pārzināju vairākas valodas, nonācu zvanu centrā. Tolaik tas vēl bija ļoti mazs uzņēmums, ja nemaldos, tajā nebija pat desmit darbinieku, tāpēc varētu teikt, ka es pati esmu attīstījusies un augusi tam līdzi. Šo gadu laikā uzņēmums vairākas reizes ir mainījis nosaukumu, bet lielākās pārmaiņas notika 2017. gadā, kad Lindorff apvienojās ar Intrum Justitia visā Eiropā. Man tika uzticēts vadīt apvienošanās procesu un kļūt par apvienotā uzņēmuma ģenerāldirektori Baltijā,” stāsta I. Valeika.

Eiropā lielākais kredītu pārvaldības pakalpojumu sniedzējs «Intrum» iegādājies Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles aizdevumu portfeli, kurā ietilpst nodrošinātie un nenodrošinātie tā dēvētie sliktie kredīti.

«Danske Bank» Igaunijas filiāles aizdevumu portfeļa iegāde stiprina «Intrum» vadošo tirgus stāvokli un nodrošina mums iespēju paplašināt mūsu kompetenci nodrošināto aizdevumu pārvaldībā,» paziņojumā presei norāda «Intrum Baltics» izpilddirektore Ilva Valeika.

Abas puses jau parakstījušas attiecīgās vienošanās un prasību portfelis ticis nodots.

«Intrum» darbību veic 25 Eiropas valstīs, un uzņēmums nodarbina vairāk nekā 8000 speciālistu.

«Intrum» izveidots 2017.gadā, kad apvienojās «Intrum Justitia» un Lindorff. Uzņēmuma galvenais pārvaldes birojs atrodas Stokholmā.

Kā ziņots, Igaunijas finanšu grupā «LHV Group» ietilpstošā banka «LHV Pank» šomēnes panāca vienošanos iegādāties «Danske Bank» Igaunijas struktūrvienību, kas nodarbojas ar privāto aizdevumu izsniegšanu.

Kavēto maksājumu atgūšana Latvijas uzņēmumiem kopumā izmaksā vismaz 500 miljonu eiro gadā, katram uzņēmumam vidēji patērējot 65 darba dienas, lai "dzītos" pakaļ rēķinu kavētājiem.*

Paredzams, ka turpmāko 12 mēnešu laikā maksājumu kavējumi uzņēmējiem sagādās vēl lielākas galvassāpes, jo 66 % Latvijas uzņēmēju izteikuši bažas par savu klientu spēju laikus samaksāt rēķinus finansiālo grūtību dēļ, liecina Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” jaunākā Eiropas maksājumu ziņojuma 2023 dati.

Citur Eiropā uzņēmēju bažas ir salīdzinoši mazākas – par debitoru spēju laicīgi apmaksāt rēķinus nākamo 12 mēnešu laikā satraukti ir vidēji 54 % Eiropas uzņēmumu.

“Šie ir milzīgi zaudējumi tautsaimniecībai, kas samazina Latvijas uzņēmumu produktivitāti, efektivitāti un kavē gan konkrētu uzņēmumu, gan valsts ekonomisko attīstību. Redzot maksājumu kavējumu un apmaksas termiņu pagarināšanas tendenci, nav pārsteigums, ka šogad lielākā daļa uzņēmēju jeb 75 % plāno vairāk koncentrēties uz likviditātes un naudas plūsmas stabilizēšanu, nevis attīstību,” skaidro Ilva Valeika, “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā.

Sākot eksportu uz kādu no Eiropas valstīm, uzņēmumam būtu jāiepazīstas ar šīs valsts uzņēmumu maksājumu disciplīnu – kaut arī visas valstis atrodas vienā reģionā, maksājumu disciplīna valstu griezumā būtiski atšķiras.

Tāpat nozīmīgi atšķiras uzņēmumu nākotnes vērtējums par ekonomikas tālāko izaugsmi – daļa prognozē vienmērīgu attīstību, savukārt citi uzskata, ka recesija ir tepat aiz stūra, kā rezultātā uz sadarbības partneriem skatās daudz piesardzīgāk.

Aprēķini liecina, ka šajā gadā Eiropas uzņēmumu parādu zaudējumi pieauguši līdz 2,31%, salīdzinot ar 1,69% pagājušajā gadā, un kompāniju vadītāji prognozē, ka kavējumu risks pieaugs, liecina kompānijas Intrum veiktais pētījums. Pārsteidzoša ir tendence, ka 50% Eiropas uzņēmumu norādījuši, ka maksājumus kavē nevis maksātspējas vai cita finansiāla iemesla dēļ, bet apzināti. Secināts, ka vidējais rēķinu apmaksas termiņš uzņēmēju vidū Eiropā ir 40 dienas, kas ir ilgāk nekā pērn, kad tas bija 34 dienas. 41% uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka ilgu maksājumu termiņu risināšanai nepieciešama palīdzība likumdošanas mērogā, bet 45% uzskata, ka tas nepieciešams kavētu maksājumu problēmu risināšanai.

Rēķinu maksājumu kavēšana biznesa sektorā kļuvusi par tik būtisku problēmu, ka nopietni ietekmē uzņēmumu ekonomisko attīstību un reizēm pat dzīvotspēju.

Pēc “Factris Latvia” novērojumiem, maksājumu kavējumu problēma īpaši saasinās tieši vasaras laikā, kas daudziem uzņēmumiem biznesā ir karstākais gada laiks.

Tās ir nozares, kas pieredz strauju, uz sezonalitāti balstītu apgrozījuma pieaugumu. Viena no tādām ir lauksaimniecība, īpaši ogu, augļu un dārzeņu tirdzniecība, kur sākas straujš ražas ievākšanas process, taču mazumtirgotāji nereti atliek rēķinu apmaksu uz vēlāku laiku. Arī būvniecībā vasarā nepieciešams algot vairāk darbinieku.

Kopumā rēķinu apmaksas kavēšanos vasarā veicina arī atvaļinājumu laiks, kad daudzi par finansēm atbildīgie darbinieki dodas brīvdienās. Maziem un vidējiem uzņēmumiem vasarā nereti galvassāpes rada arī lielveikalu ilgie apmaksas termiņi – produkcija tiek nodota veikaliem, bet samaksa par preci tiek saņemta vien pēc 60-90 dienām.

Pēc Covid-19 krīzes sākumā pieņemtā banku moratorija beigām septembrī uzņēmumu un iedzīvotāju parādu apmērs var būtiski pieaugt, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Jautāta, vai Covid-19 krīzē varētu rasties līdzīgs parādu pieaugums kā 2008.-2009.gada finanšu krīze, Valeika atzina, ka nav tik pesimistiska.

"Šādas prognozes nevaru izteikt, taču kopumā, ņemot vērā mūsu pašreizējo finanšu tirgu un banku situāciju, visa situācija ir krietni stabilāka un spēcīgāka, nekā bija pirms 10 gadiem. Prognozēju, ka kavētie maksājumi viennozīmīgi palielināsies, to mēs jau šobrīd redzam, taču, vai tas būs tādā pašā apmērā kā krīzē pirms 10 gadiem, es teiktu - nē," teica "Intrum" ģenerāldirektore.

Viņa gan atzina, ka satraucoša ir situācija ar banku iepriekš piemēroto moratoriju kredītu pamatsummas maksājumiem uz sešiem mēnešiem. "Šim moratorijam pieteicās gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, izmantojot kredītbrīvdienas. Moratorijs beidzās septembra beigās un atkarībā no piemērotā kredītbrīvdienu termiņa drīz visiem būs jāatgriežas iepriekšējos kredītu maksājuma grafikos," teica Valeika, piebilstot, ka tad arī parādīsies patiesā aina, kā kredītņēmēji spēs pildīt saistības pilnā apmērā.

Covid-19 pandēmijā noteikto ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Viņa sacīja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju un tās mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem Latvijā būtiski ir uzlabojusies iedzīvotāju maksājumu disciplīna un attieksme pret parādsaistību kārtošanu.

"Aina šobrīd tiešām ir optimistiskāka. Tas, ko mēs redzam, strādājot ar kavētiem rēķiniem, ka pandēmijas ierobežojumu laikā, kad nebija iespējas ne ceļot, ne iet uz iepirkšanās centriem, ne kafejnīcām, cilvēki ir tiešām spējuši acīmredzami iekrāt un ietaupīt līdzekļus. Pandēmijas laikā mēs redzējām, ka parādsaistības tiešām tiek ļoti regulāri dzēstas un arī pašiem uzņēmumiem ir mazāk parādnieku, regulārā rēķinu apmaksa notiek daudz ātrāk," stāstīja Valeika.

Gandrīz trīs ceturtdaļas (69%) Eiropas uzņēmēju uzskata, ka lieliem uzņēmumiem ir pienākums laikus veikt maksājumus mazākiem tirgus dalībniekiem, liecina Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” veiktais ikgadējais “Eiropas maksājumu ziņojums”.

Tajā paša laikā vairāk nekā puse (54%) atzīst, ka lielās kompānijas ir lūgušas pagarināt maksājumu termiņus, kas mazākiem uzņēmumiem ir sagādājis finansiālas grūtības.

Arī Latvijā 67% savlaicīgu maksājumu veikšanu mazākiem uzņēmumiem uzskata par lielo kompāniju pienākumu, tomēr gandrīz tikpat liels skaits (68%) atzīst, ka reti kā uzņēmēji aizdomājas par novēlotu maksājumu negatīvo ietekmi uz mazākiem tirgus dalībniekiem. Pagarināti maksājuma termiņi rada grūtības četriem no pieciem (81%) Latvijas uzņēmumiem, kas, salīdzinot ar 2020. gadu ir pieaugums par 13%.

Saskaņā ar “Intrum” aptauju 29% Eiropas un arī Latvijas aptaujāto uzņēmēju norāda, ka maksā piegādātājiem vēlāk, nekā viņi jebkad būtu akceptējuši no saviem klientiem. Lietuvā šādu atbildi snieguši 38%, bet Igaunijā 34% respondentu.

Covid-19 krīzes ietekmē Latvijas uzņēmumi ļoti piesardzīgi vērtē uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē, liecina pētījums.

Kā liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums, pandēmija ir radījusi negatīvu finansiālo ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām, maksājumu vidi un finansiālo uzvedību Eiropā, radot bažas par ekonomikas recesiju šoruden.

56% aptaujāto Eiropas uzņēmēju uzskata, ka recesija jau ir iestājusies vai tā iestāsies gada laikā. Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijas uzņēmēji ir visoptimistiskākie, jo recesiju paredz 45% Latvijas uzņēmēju, kas ir par 11% mazāk nekā vidēji Eiropā, kamēr Igaunijā 51%, bet Lietuvā 60%.

Uzņēmēji uzskata, ka recesijas iestāšanās Eiropā radīs lielu risku maksājumu apmaksai noteiktos termiņos, radot negatīvu ietekmi uz uzņēmumu likviditāti un spēju pastāvēt nākotnē. Vispesimistiskākā par pandēmijas radīto ietekmi uz uzņēmumu attīstību ir viesmīlības un izklaides industrija, kuras darbība, sākoties pandēmijai, tika visbūtiskāk ierobežota. Tās pārstāvji arī tuvākajā laikā strauju atveseļošanos neparedz un aptuveni 42% no šīs nozares aptaujātajiem Eiropā apgalvo, ka lejupslīdei būs smaga ietekme uz viņu uzņēmumiem.

Vairāk nekā pusi jeb 55 % Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, un uzņēmumi ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums.

Puse no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka kavētiem maksājumiem ir liela ietekme uz uzņēmumu likviditātes pazemināšanos - tas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu, kad tas bija aktuāli tikai 15% uzņēmumu. Savukārt 38% uzņēmumu atzīst, ka kavēti maksājumi apdraud to izdzīvošanu. Visi šie rādītāji Latvijā pārsniedz Eiropas vidējo līmeni.

Nedaudz vairāk nekā puse (53%) Latvijas uzņēmumu atzīst, ka pieaugošais kavējuma periods jeb tā saucamā "samaksas plaisa" ir liels risks ilgtspējīgai biznesa izaugsmei, kas ir par 7% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kavētie maksājumi ir būtiski ietekmējuši biznesu un traucējuši uzņēmuma ieguldījumus stratēģiskās jomās, piemēram, jaunu darbinieku pieņemšanā, inovāciju veicināšanā, produktu vai pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanā u.c.

41% Latvijas uzņēmumu Covid-19 ietekmē peļņa samazinājusies, kamēr katram desmitajam - palielinājusies, jo krīze pavērusi jaunas biznesa iespējas. Kaimiņvalstīs uzņēmumu skaits, kam peļņa samazinājusies, ir vēl lielāks - Lietuvā tādu ir 47%, bet Igaunijā par to ziņojusi tieši puse uzņēmēju.

Savukārt peļņas pieaugumu Latvijas uzņēmēji izjutuši biežāk nekā vidēji Eiropā, kur tie bijuši vien 6%, liecina ikgadējais "Eiropas maksājumu ziņojums", ko veicis kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum".

Katrs otrais Latvijas uzņēmējs (48%) atzīst, ka paveicās veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 ietekmi, paļaujoties tikai uz saviem ieņēmumiem un naudas plūsmu, tajā pašā laikā tuvākajos gados joprojām paredzot lielu neskaidrību.

"Jaunākais pētījums liecina, ka Eiropas uzņēmēji sāk redzēt gaismu tuneļa galā un ir izslāpuši pēc jauna izaugsmes viļņa. Lai gan patēriņa industrija, tajā skaitā mazumtirdzniecība joprojām izjūt būtisku peļņas kritumu un Covid-19 ietekmi uz biznesu, arī Latvijā uzņēmēji ir pieņēmuši pandēmijas apstākļus un uz nākotni raugās piesardzīgi optimistiski. Pozitīvi, ka uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērš likviditātei, stingrāk veicot kredītu pārvaldības praksi un mazinot kavēto maksājumu risku. Šogad mazinājusies arī maksājumu plaisa jeb starpība starp rēķina izrakstīšanu un tā apmaksu, taču jautājums, cik liela ietekme uz to ir valdības subsīdijām un vai stingrā disciplīna saglabāsies arī nākotnē. Diemžēl pētījums liecina, ka Latvijā maksājumu kultūra reti tiek uzskatīta par daļu no korporatīvās sociālās atbildības, tikai trešdaļai uzņēmumu ir ētikas standarti par maksājumu veikšanu laikus," skaidro "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Latvijas uzņēmumi kavē gandrīz katru desmito rēķinu, un šai praksei ir tendence pieaugt, liecina 2019. gada Eiropas maksājumu ziņojums (European Payment Report), ko jau 21. gadu pēc kārtas veic Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum.

Apjomīgais pētījums, kurā piedalījās teju 12 000 Eiropas uzņēmumu, vienlaikus tika veikts 29 Eiropas valstīs periodā no šī gada janvāra beigām līdz aprīļa sākumam.

Uzņēmumi visā Eiropas kontinentā ziņo par negatīvām pazīmēm, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem un parādiem kompāniju savstarpējos norēķinos. Latvijā uzņēmumi rēķinus kavē vidēji 2 dienas un tos apmaksā vidēji 20 dienu laikā. Vislielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir Grieķijas uzņēmēji, kas kavē līdz pat 20 dienām, kamēr visgodprātīgāk rēķinus maksā Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji.

«Ikviens uzņēmējs zina, ka kavēti maksājumi apgrūtina uzņēmuma naudas plūsmu un rada daudzus citus sarežģījumus, piemēram, uzņēmumiem pazeminās likviditāte, rodas grūtības samaksāt saviem piegādātājiem, norēķināties ar darbiniekiem un investēt attīstībā. Līdz ar to svarīgi ir saprast, ka maksājumu disciplīna ietekmē ne tikai konkrētu uzņēmumu finansiālo veselību, bet visu biznesa ekosistēmu un tālāk arī valstu ekonomiku,» norāda Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos finanšu institūciju izsniegto aizdevumu skaits maziem un vidējiem uzņēmumiem kopumā ir stabils, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija.

Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos nedaudz pieaudzis aizdevumu skaists un vidējā aizdevumu summai, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pērn. Ievērojami vairāk aizņēmušās zemnieku saimniecības.

“Mūsu dati liecina, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā nav atstājis būtisku ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu. Neliels kritums ir vērojams SIA kreditēšanā aprīlī, taču pēc tam situācija atkal stabilizējusies. Šobrīd vidējā izsniegtā aizdevuma summa SIA ir ap 35 tūkstošiem eiro. Atšķirīga situācija vērojama ar aizdevumiem zemnieku saimniecībām, kur kopš gada sākuma vērojama stabila izaugsme. Ja pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos aizdevumu apmērs zemnieku saimniecībām bija svārstīgs, tad šobrīd tas viennozīmīgi ir ar pozitīvu tendenci, un vidējā kredīta summa ir ap 100 tūkstošiem eiro, kas ir par 28% lielāka nekā pērn,” informē Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē darbojošos uzņēmumu skaits sarūk, daļēji tāpēc, ka tie izvēlas apvienot spēkus. Cesijas darījumu skaits joprojām saglabājas augstā līmenī.

Šobrīd Latvijā darbojas 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, savukārt pagājušajā gadā to bija 32, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sniegtā informācija. Lai gan pagājušajā gadā licences saņēmuši pieci jauni tirgus spēlētāji, četriem licences ir anulētas. Jāatgādina, ka pēdējos gados parādu piedziņas nozarē bija vērojamas vairākas apvienošanās, kas bija saistītas ar kompāniju vēlmi palielināt pieejamo finanšu resursus un ietekmi tirgū. Lielākie apvienošanās darījumi bija uzņēmuma Intrum Justitia un Lindorff darījums, kā arī SIA Gelvora un SIA Sergel apvienošanās. Pēc reorganizācijas uzņēmumi izmanto abus zīmolus.

Fonds “East Capital Real Estate Fund IV” parakstījis līgumu par divu modernu 10 stāvu biroju ēku “Duetto A” un “Duetto B” iegādi Viļņā.

Kompleksa kopējā iznomājamā platība ir 17 260 kvadrātmetri, un darījums tiks noslēgts šī gada jūnija sākumā. Abu biroju kompleksa ēku būvniecību 2017. un 2019. gadā pabeidza viens no vadošajiem Baltijas nekustamo īpašumu attīstītājiem “YIT Lietuva”.

Pateicoties pārdomātajai atrašanās vietai blakus Viļņas rietumu apvedceļam, kas savieno Viļņas priekšpilsētas ar galvaspilsētas centru, komplekss sniedz ērtu piekļuvi Kauņas un Rīgas šoseju nobrauktuvēm.

Iznomājamās “Duetto A” un “Duetto B” ēkas nodrošina ērtas, rentablas un videi draudzīgas biroja telpas, kas atbilst mūsdienu darba prasībām. Starp nomniekiem, kas izvēlējušies kompleksu kā savu galveno mītni Lietuvā, ir tādi pazīstami zīmoli kā “RIMI Lietuva” (daļa no “ICA Gruppen”), BASF, “Intrum”, “Schneider Electric”, kā arī pašvaldību apkures un ūdenssaimniecības uzņēmumi.

Eiropas patērētāju vidū palielinās finansiālais stress, liecina jaunākais Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ikgadējais Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums.

Gandrīz puse (45) no aptaujātajiem atbildējuši, ka viņu rēķini pieaug straujāk nekā ienākumi, tādējādi negatīvi ietekmējot viņu labklājību.

24% aptaujāto, lai spētu apmaksāt rēķinus, aizņēmušies vai sasnieguši maksimālo kredītkartes limitu.

Tāpat, augot finansiālajiem izaicinājumiem, patērētāji aizvien mazāk spēj uzkrāt savai ilgtermiņa drošībai. 36% patērētāju bažījas, ka nespēs atļauties sev komfortablas vecumdienas.

Pieaug mājokļu cenas, tādēļ 44% cilvēku, kas patlaban īrē mājokli, ir satraukti, ka nekad nespēs atļauties paši savu mājokli.

Vairāk nekā trešdaļa (34%) Latvijas patērētāju pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu, un 41% no tiem atzīst, ka tas noticis regulāri. Jāteic gan, ka Latvijas patērētāju maksāšanas disciplīnā šogad ir vērojams būtisks uzlabojums, jo vēl pirms gada rēķinu kavēšanu atzina 45% patērētāju.

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

“EfTEN Real Estate Fund 4” no “Hanner Group” par 131 miljonu eiro Rīgā iegādājies biroju kvartālu “Jaunā Teika”.

Tas ir “EfTEN” līdz šim lielākais darījums un otrs lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijas vēsturē.

“Līdz ar šī īpašuma iegādi EfTEN portfelim pievienosies Rīgas biroju tirgus ainavā nozīmīgais objekts “Jaunā Teika”. Mēs augstu vērtējam “Hanner Group” profesionalitāti, attīstot šo īpašumu un noslēdzot ar mums šo tik nozīmīgo darījumu, ”sacīja “EfTEN Capital” izpilddirektors Viljar Arakas.

Biznesa centru “Jaunā Teika” veido četras biroja ēkas, no kurām trīs – Ausma, Teodors un Henrihs tika uzbūvētas 2016.gadā, bet viena – Valters jau 2009. gadā. Biroja ēku kompleksa nomājamā platība ir aptuveni 59 000 kvadrātmetru, un tajā kopumā ir 1102 autostāvvietas, no kurām 973 atrodas divās daudzlīmeņa stāvvietu ēkās.

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7. decembra numurā:

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Mītiem apvītajos Briseles gaiteņos pieņemtie lēmumi ir īsti un katru dienu ietekmē katra Latvijas uzņēmuma un iedzīvotāja ikdienu, tāpēc Latvijai nepieciešami spēcīgi un zinoši cilvēki, kas Eiropas Savienības līmenī pastāvētu par mūsu vēlmēm un vajadzībām, neļaujot tām pazust iestāžu labirintā.

2023. gads ir nācis ar jauniem izaicinājumiem ne tikai Latvijas ekonomikai un biznesa videi, bet arī Eiropas Savienībai (ES) un pasaules ekonomikai kopumā. Ekonomiskās krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Eiropas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, ES ir izvirzījusi vairākas prioritātes šim gadam, lai ar pārdomātiem lēmumiem un atbilstošiem atbalsta pasākumiem stimulētu ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību. Zināmas dvesmas Eiropas ikdienā ienesīs arī 2024.gadā gaidāmās ES Parlamenta vēlēšanas.

Tālajā 2001.gadā grupa Labvēlīgais tips skandināja dziesmu “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs”, to apstiprina arī Latvijā radīto preču un pakalpojumu eksporta uz Eiropas Savienības valstīm rādītāji. 2001.gadā eksportējām apmēram 1 miljarda eiro apmērā, 2021.gadā jau 11 miljardu eiro apmērā, kā sacīt jāsaka, Eiropa mūs ir iepazinusi nedaudz vairāk, bet joprojām ir vieta izaugsmei.