Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē darbojošos uzņēmumu skaits sarūk, daļēji tāpēc, ka tie izvēlas apvienot spēkus. Cesijas darījumu skaits joprojām saglabājas augstā līmenī.
Šobrīd Latvijā darbojas 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, savukārt pagājušajā gadā to bija 32, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sniegtā informācija. Lai gan pagājušajā gadā licences saņēmuši pieci jauni tirgus spēlētāji, četriem licences ir anulētas. Jāatgādina, ka pēdējos gados parādu piedziņas nozarē bija vērojamas vairākas apvienošanās, kas bija saistītas ar kompāniju vēlmi palielināt pieejamo finanšu resursus un ietekmi tirgū. Lielākie apvienošanās darījumi bija uzņēmuma Intrum Justitia un Lindorff darījums, kā arī SIA Gelvora un SIA Sergel apvienošanās. Pēc reorganizācijas uzņēmumi izmanto abus zīmolus.
Augošs tirgus
Pagājušajā gadā un arī šogad kopumā ārpustiesas parādu atgūšanas nozare ir augusi straujāk nekā iepriekšējos gados. Par 2019. gadu datu gan vēl nav, taču 2018. gadā Latvijas Ārpustiesas parādu piedziņas asociācijas (LĀPPA) biedru apgrozījums kopumā veidoja nedaudz virs 22 milj. eiro, un tas ir par gandrīz 35% vairāk nekā 2017. gadā, norāda asociācijas vadītājs Jānis Lukaševskis. Atsevišķi analizējot informāciju par produktiem, joprojām aug cesijas darījumos pārņemto lietu skaits, tomēr vienlaikus samazinoties pārņemtajai parāda summai.
«Tas ir skaidrojams ar jau iepriekšējos gados aizsākušos tirgus tendenci, ka aizvien vairāk kreditoru slēdz tā saucamos regulārās cesijas līgumus, kuru ietvaros tiek cedēti prasījumi ar nelielu kavējuma termiņu un procentu maksājumi par aizdevuma lietošanu saistību īpatsvarā ir salīdzinoši nelieli,» skaidro J. Lukaševskis. Savukārt to ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu apjoms, kuri tiek sniegti uz pilnvarojuma pamata, ir samazinājies gan lietu skaita, gan arī parāda summas ziņā.
B2B (business to business) sektorā lietu skaits ir samazinājies par 17% un apstrādē nodoto parādu summa – par 22%, savukārt B2C (bussines to consumer) sektorā apjoms ir samazinājies attiecīgi par 24% un 46%. Sadarbības apjoma samazinājumu B2C sektorā J. Lukaševskis lielā mērā skaidro ar regulārās cesijas darījumu pieaugumu (tieši šī sektora saistības tiek cedētas attiecīgās sadarbības ietvaros), bet B2B sektora samazinājums visdrīzāk ir saistīts ar kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos un uzņēmēju spēju nokārtot uzņemtās saistības.
Visvairāk lietu piedzinējiem apstrādei nodod telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēji un nebanku kreditēšanas uzņēmumi. Savukārt kredītiestāžu nodotajās lietās ir lielākās parādu summas gan viena parāda griezumā, gan, vērtējot visu apstrādē nodoto parāda summu.
SIA GelvoraSergel valdes priekšsēdētāja Irina Namavīra atzīmē, ka rit jau 2019. gada pēdējais ceturksnis un līdz gada beigām netiek prognozētas lielas pārmaiņas ārpustiesas parādu piedziņas tirgū, kas varētu būtiski ietekmēt uzņēmuma plānotos rezultātus. «Domāju, ka ārpustiesas parādu atgūšanas tirgus apjoms kopumā 2019. gadā nedaudz pieaugs, jo kreditori ir tendēti sadarbībai ar nozares uzņēmumiem,» piebilst I. Namavīra.
Visu rakstu lasiet 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!