2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.
No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.
Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).
Rīgā nodarbinātības līmenis bija 57,1 %, Vidzemē 54,5 %, Zemgalē 54,3 % un Kurzemē – 52,7 %. Salīdzinot ar 2011. gadu, nodarbinātības līmenis audzis visos reģionos. Vismazākais pieaugums novērojams Rīgā – tikai par 5,8 procentpunktiem (no 51,3 % līdz 57,1 %), visaugstākais Vidzemē – par 11,1 procentpunktiem (no 43,4 % līdz 54,5 %). Latgalē nodarbinātības līmenis audzis par 8,6 procentpunktiem (no 40,2 % uz 48,8 %).
Iepriekšējā skaitīšana notika ekonomiskās krīzes laikā (2011. gadā) un, lai arī iedzīvotāju skaits samazinājies par 8,7 %, 10 gadu laikā nodarbināto iedzīvotāju (15 un vairāk gadu vecumā) skaits pieaudzis par 43,6 tūkst. jeb 8,3 procentpunktiem – no 46,9 % līdz 55,2 %. Nākamā visplašāk pārstāvētā grupa ir nestrādājoši pensionāri – 22,9 %, kam seko nestrādājoši studenti un skolēni (5,2 %).
No nestrādājošiem pensiju saņēmējiem lielākā daļa ir vecuma pensionāru – 78,8 % no iedzīvotājiem 65 un vairāk gadu vecumā nestrādāja un saņēma pensiju (t. sk. invaliditātes). Nestrādājoši pensiju saņēmēji bija 15,1 % no iedzīvotājiem 55–64 gadu vecumā, 3,8 % – 45-54 gadīgi un 0,5 % 25–44 gadu vecumā.
10 gadu laikā visvairāk audzis nodarbināto skaits IKT sektorā – gan ražošanas, gan pakalpojumu uzņēmumos. Informācijas pakalpojumu uzņēmumos (interneta portālu darbība, datu apstrāde u. tml.) nodarbināto skaits pieaudzis 4 reizes, uzņēmumos, kas nodarbojas ar programmēšanu – 2 reizes. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā attiecībā pret 2011. gada nodarbināto skaitu pieaugums bija 67,7 %. Dažādās nozarēs strādājošu programmētāju, datubāžu un tīklu speciālistu skaits ir divkāršojies, datu ievadīšanas operatoru skaits – pat trīskāršojies.
Tautas skaitīšanas dati par nodarbinātību tika gatavoti par situāciju uz 2021. gada sākumu un to ietekmēja Covid-19 pandēmija, jo tika ierobežota daudzu nozaru darbība pulcēšanās ierobežojumu laikā. Lai arī tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare ir visplašāk pārstāvētā, nodarbināto skaits šajās nozarēs sarucis par 7,6 % no 2011. gada apmēra. Tāpat arī sarucis nodarbināto skaits azartspēļu un derību nozarē – par 19,2 %, sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību nozarē – par 8,7 % un bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbības nozarē – par 22,3 %. Transporta nozarē nodarbināto skaits samazinājies par 9,9 % kopš 2011. gada līmeņa, it īpaši samazinājās gaisa transporta nozarē nodarbināto skaits. Veselības aizsardzības nozarē nodarbināto skaits palielinājies par 8 % no 38,8 tūkst. 2011. gadā līdz 41,9 tūkst. 2021. gadā.
Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbināti 7,3 % jeb 63,5 tūkst. nodarbināto. Šajā tautas un mājokļu skaitīšanā tika saskaitīti par 58,5 % vairāk lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbināto nekā 2011. gadā. Rezultātu daļēji varēja ietekmēt skaitīšanas metožu atšķirības, kas 2011. gada marta sākumā bija iedzīvotāju aptauja viņu dzīvesvietās vai aptauja internetā, bet 2021. gadā tika izmantoti reģistru un 2020. gada CSP veiktās Lauksaimniecības skaitīšanas dati.
Rūpniecības nozarē nodarbināti 14,9 % nodarbināto. 10 gadu laikā samazinājies rūpniecībā nodarbināto skaits par 7,3 % no 141 tūkst. līdz 130,8 tūkst., darbinieku skaitam sarūkot gan apstrādes rūpniecībā, gan ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, gan elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē. Vienīgi ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē nodarbināto skaits palielinājies – par 9,6 % no 2,4 uz 2,6 tūkst.
Apstrādes rūpniecībā, lai arī kopējais nodarbināto skaits ir krities, tomēr ir saimnieciskās darbības veidi, kur audzis nodarbināto skaits – datoru, elektronisko un optisko iekārtu, automobiļu, piekabju un puspiekabju, farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, nemetālisko minerālu (stikls, keramika, cements) izstrādājumu, elektrisko iekārtu ražošanā u. c.
Būvniecībā saskaitīti 6,4 % jeb 56,2 tūkst. nodarbināto, kas ir 9,1 % vairāk kā saskaitīts 2011. gadā – 51,6 tūkst.
Nozīmīgas izmaiņas notikušas arī finanšu, apdrošināšanas, zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē, kurā nodarbināti 12,3% nodarbināto, pieaugot nodarbināto skaitam par 7,7 % – no 99,8 tūkst. 2011. gadā līdz 107,6 tūkst. Vislielākais pieaugums bija zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 22,3%, kam seko administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība – 13,3% un operācijas ar nekustamo īpašumu – 8,7 %. Finanšu un apdrošināšanas nozarē nodarbināto iedzīvotāju skaits kopš 2011. gada bija sarucis par 21,7 %.
Izglītības nozarē nodarbināti 9,8 % jeb 86,3 tūkst. nodarbināto, nedaudz pieaudzis izglītības nozarē nodarbināto skaits kopš 2011. gada, kad tas bija 79,9 tūkst.
Valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē nodarbināti 7,5 % nodarbināto tāpat kā 10 gadus atpakaļ. Nodarbināto skaits gan nedaudz pieaudzis par 6,1 % no 62,1 tūkst. līdz 65,9 tūkst.
Sociālajā aprūpē ar izmitināšanu par 17,3 % samazinājies nodarbināto skaits no 7,7 tūkst. 2011. gadā uz 6,4 tūkst. 2021. gadā. Taču sociālajā aprūpē bez izmitināšanas pieaudzis nodarbināto skaits vairāk nekā divas reizes no 3,9 tūkst. 2011. gadā līdz 10,7 tūkst. 2021. gadā.
