“Intrum” izejot no Baltijas tirgus, tā apkalpošanas platformas un investīciju portfeļus Baltijas valstīs iegādājies “Aktiva Finance Group”, kas ir vadošais spēlētājs Baltijas parādu piedziņas un pirkšanas tirgū.

Paredzams, ka darījums, kas ietver 100 % “Intrum Estonia AS”, “Intrum Latvia SIA” un “Intrum Lithuania UAB” kapitāla daļu, tiks pabeigts trešajā ceturksnī attiecībā uz Igaunijas un Latvijas uzņēmumiem un ceturtajā ceturksnī attiecībā uz Lietuvas uzņēmumiem.

Kā stāsta “Aktiva Finance Group” valdes priekšsēdētājs Ilars Māpalu (Ülar Maapalu), uzņēmums šobrīd turpina īstenot savas stratēģiskās prioritātes, veidojot reģionālo finanšu infrastruktūras grupu.

““Intrum” biznesa iegāde Baltijā atbilst mūsu stratēģijai – izveidot veiksmīgu Baltijas finanšu infrastruktūras grupu. Mēs uzskatām šo par nākotnes vīzijas būtisku pagrieziena punktu. Esmu pārliecināts, ka “Intrum” klienti arī turpmāk gūs augsta līmeņa servisu un novērtēs augstvērtīgu pakalpojumu klāstu, ko šodien piedāvā “Aktiva Finance Group,” tā I. Māpalu.

Uzņēmuma vadītājam ir jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem un paļauties uz tiem, jo viens cilvēks nekad nevar izdarīt visu, domā SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Tas ir labi, ja vadītājs izprot biznesu, taču tas nenozīmē, ka viņam viss jādara pašam, uzskata I. Valeika, kura uzņēmuma galvu salīdzina ar orķestra diriģentu. Ja viņš mēģinās vienlaikus spēlēt gan vijoli, gan bungas un kādā brīdī vēl metīsies pie arfas, nekas labs tur nesanāks. Tāpat ir arī uzņēmumā – katram jādara savs darbs, bet vadītājam jāpārredz spēles laukums un vienmēr fokusā jāpatur mērķis, spriež I. Valeika.

No zvanu centra līdz vadītājai

“Bērnībā es ļoti daudz sportoju, tāpēc arī mans pirmais darbs bija saistīts ar basketbolu,” stāsta I. Valeika. “Pusaudžu gados naudu pelnīju, tiesājot un pildot dažādus basketbola spēlēšanas protokolus, taču mana pirmā korporatīvā darba pieredze bija saistīta tieši ar Intrum. Šajā uzņēmumā nokļuvu pirms 17 gadiem un paralēli studijām Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūtā strādāju Intrum zvanu centrā. Toreiz gan uzņēmumam vēl bija cits nosaukums – Contant, vēlāk tas kļuva par Lindorff un tikai pēc tam par Intrum. Es pati esmu no Gulbenes, tāpēc, pārceļoties uz Rīgu, bija skaidrs, ka man nepieciešams meklēt kādu pusslodzes darbu. Tā kā es labi pārzināju vairākas valodas, nonācu zvanu centrā. Tolaik tas vēl bija ļoti mazs uzņēmums, ja nemaldos, tajā nebija pat desmit darbinieku, tāpēc varētu teikt, ka es pati esmu attīstījusies un augusi tam līdzi. Šo gadu laikā uzņēmums vairākas reizes ir mainījis nosaukumu, bet lielākās pārmaiņas notika 2017. gadā, kad Lindorff apvienojās ar Intrum Justitia visā Eiropā. Man tika uzticēts vadīt apvienošanās procesu un kļūt par apvienotā uzņēmuma ģenerāldirektori Baltijā,” stāsta I. Valeika.

Kavēto maksājumu atgūšana Latvijas uzņēmumiem kopumā izmaksā vismaz 500 miljonu eiro gadā, katram uzņēmumam vidēji patērējot 65 darba dienas, lai "dzītos" pakaļ rēķinu kavētājiem.*

Paredzams, ka turpmāko 12 mēnešu laikā maksājumu kavējumi uzņēmējiem sagādās vēl lielākas galvassāpes, jo 66 % Latvijas uzņēmēju izteikuši bažas par savu klientu spēju laikus samaksāt rēķinus finansiālo grūtību dēļ, liecina Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” jaunākā Eiropas maksājumu ziņojuma 2023 dati.

Citur Eiropā uzņēmēju bažas ir salīdzinoši mazākas – par debitoru spēju laicīgi apmaksāt rēķinus nākamo 12 mēnešu laikā satraukti ir vidēji 54 % Eiropas uzņēmumu.

“Šie ir milzīgi zaudējumi tautsaimniecībai, kas samazina Latvijas uzņēmumu produktivitāti, efektivitāti un kavē gan konkrētu uzņēmumu, gan valsts ekonomisko attīstību. Redzot maksājumu kavējumu un apmaksas termiņu pagarināšanas tendenci, nav pārsteigums, ka šogad lielākā daļa uzņēmēju jeb 75 % plāno vairāk koncentrēties uz likviditātes un naudas plūsmas stabilizēšanu, nevis attīstību,” skaidro Ilva Valeika, “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā.

Rēķinu maksājumu kavēšana biznesa sektorā kļuvusi par tik būtisku problēmu, ka nopietni ietekmē uzņēmumu ekonomisko attīstību un reizēm pat dzīvotspēju.

Pēc “Factris Latvia” novērojumiem, maksājumu kavējumu problēma īpaši saasinās tieši vasaras laikā, kas daudziem uzņēmumiem biznesā ir karstākais gada laiks.

Tās ir nozares, kas pieredz strauju, uz sezonalitāti balstītu apgrozījuma pieaugumu. Viena no tādām ir lauksaimniecība, īpaši ogu, augļu un dārzeņu tirdzniecība, kur sākas straujš ražas ievākšanas process, taču mazumtirgotāji nereti atliek rēķinu apmaksu uz vēlāku laiku. Arī būvniecībā vasarā nepieciešams algot vairāk darbinieku.

Kopumā rēķinu apmaksas kavēšanos vasarā veicina arī atvaļinājumu laiks, kad daudzi par finansēm atbildīgie darbinieki dodas brīvdienās. Maziem un vidējiem uzņēmumiem vasarā nereti galvassāpes rada arī lielveikalu ilgie apmaksas termiņi – produkcija tiek nodota veikaliem, bet samaksa par preci tiek saņemta vien pēc 60-90 dienām.

Covid-19 pandēmijā noteikto ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Viņa sacīja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju un tās mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem Latvijā būtiski ir uzlabojusies iedzīvotāju maksājumu disciplīna un attieksme pret parādsaistību kārtošanu.

"Aina šobrīd tiešām ir optimistiskāka. Tas, ko mēs redzam, strādājot ar kavētiem rēķiniem, ka pandēmijas ierobežojumu laikā, kad nebija iespējas ne ceļot, ne iet uz iepirkšanās centriem, ne kafejnīcām, cilvēki ir tiešām spējuši acīmredzami iekrāt un ietaupīt līdzekļus. Pandēmijas laikā mēs redzējām, ka parādsaistības tiešām tiek ļoti regulāri dzēstas un arī pašiem uzņēmumiem ir mazāk parādnieku, regulārā rēķinu apmaksa notiek daudz ātrāk," stāstīja Valeika.

41% Latvijas uzņēmumu Covid-19 ietekmē peļņa samazinājusies, kamēr katram desmitajam - palielinājusies, jo krīze pavērusi jaunas biznesa iespējas. Kaimiņvalstīs uzņēmumu skaits, kam peļņa samazinājusies, ir vēl lielāks - Lietuvā tādu ir 47%, bet Igaunijā par to ziņojusi tieši puse uzņēmēju.

Savukārt peļņas pieaugumu Latvijas uzņēmēji izjutuši biežāk nekā vidēji Eiropā, kur tie bijuši vien 6%, liecina ikgadējais "Eiropas maksājumu ziņojums", ko veicis kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum".

Katrs otrais Latvijas uzņēmējs (48%) atzīst, ka paveicās veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 ietekmi, paļaujoties tikai uz saviem ieņēmumiem un naudas plūsmu, tajā pašā laikā tuvākajos gados joprojām paredzot lielu neskaidrību.

"Jaunākais pētījums liecina, ka Eiropas uzņēmēji sāk redzēt gaismu tuneļa galā un ir izslāpuši pēc jauna izaugsmes viļņa. Lai gan patēriņa industrija, tajā skaitā mazumtirdzniecība joprojām izjūt būtisku peļņas kritumu un Covid-19 ietekmi uz biznesu, arī Latvijā uzņēmēji ir pieņēmuši pandēmijas apstākļus un uz nākotni raugās piesardzīgi optimistiski. Pozitīvi, ka uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērš likviditātei, stingrāk veicot kredītu pārvaldības praksi un mazinot kavēto maksājumu risku. Šogad mazinājusies arī maksājumu plaisa jeb starpība starp rēķina izrakstīšanu un tā apmaksu, taču jautājums, cik liela ietekme uz to ir valdības subsīdijām un vai stingrā disciplīna saglabāsies arī nākotnē. Diemžēl pētījums liecina, ka Latvijā maksājumu kultūra reti tiek uzskatīta par daļu no korporatīvās sociālās atbildības, tikai trešdaļai uzņēmumu ir ētikas standarti par maksājumu veikšanu laikus," skaidro "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos finanšu institūciju izsniegto aizdevumu skaits maziem un vidējiem uzņēmumiem kopumā ir stabils, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija.

Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos nedaudz pieaudzis aizdevumu skaists un vidējā aizdevumu summai, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pērn. Ievērojami vairāk aizņēmušās zemnieku saimniecības.

“Mūsu dati liecina, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā nav atstājis būtisku ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu. Neliels kritums ir vērojams SIA kreditēšanā aprīlī, taču pēc tam situācija atkal stabilizējusies. Šobrīd vidējā izsniegtā aizdevuma summa SIA ir ap 35 tūkstošiem eiro. Atšķirīga situācija vērojama ar aizdevumiem zemnieku saimniecībām, kur kopš gada sākuma vērojama stabila izaugsme. Ja pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos aizdevumu apmērs zemnieku saimniecībām bija svārstīgs, tad šobrīd tas viennozīmīgi ir ar pozitīvu tendenci, un vidējā kredīta summa ir ap 100 tūkstošiem eiro, kas ir par 28% lielāka nekā pērn,” informē Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

“EfTEN Real Estate Fund 4” no “Hanner Group” par 131 miljonu eiro Rīgā iegādājies biroju kvartālu “Jaunā Teika”.

Tas ir “EfTEN” līdz šim lielākais darījums un otrs lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijas vēsturē.

“Līdz ar šī īpašuma iegādi EfTEN portfelim pievienosies Rīgas biroju tirgus ainavā nozīmīgais objekts “Jaunā Teika”. Mēs augstu vērtējam “Hanner Group” profesionalitāti, attīstot šo īpašumu un noslēdzot ar mums šo tik nozīmīgo darījumu, ”sacīja “EfTEN Capital” izpilddirektors Viljar Arakas.

Biznesa centru “Jaunā Teika” veido četras biroja ēkas, no kurām trīs – Ausma, Teodors un Henrihs tika uzbūvētas 2016.gadā, bet viena – Valters jau 2009. gadā. Biroja ēku kompleksa nomājamā platība ir aptuveni 59 000 kvadrātmetru, un tajā kopumā ir 1102 autostāvvietas, no kurām 973 atrodas divās daudzlīmeņa stāvvietu ēkās.

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7. decembra numurā:

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Mītiem apvītajos Briseles gaiteņos pieņemtie lēmumi ir īsti un katru dienu ietekmē katra Latvijas uzņēmuma un iedzīvotāja ikdienu, tāpēc Latvijai nepieciešami spēcīgi un zinoši cilvēki, kas Eiropas Savienības līmenī pastāvētu par mūsu vēlmēm un vajadzībām, neļaujot tām pazust iestāžu labirintā.

2023. gads ir nācis ar jauniem izaicinājumiem ne tikai Latvijas ekonomikai un biznesa videi, bet arī Eiropas Savienībai (ES) un pasaules ekonomikai kopumā. Ekonomiskās krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Eiropas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, ES ir izvirzījusi vairākas prioritātes šim gadam, lai ar pārdomātiem lēmumiem un atbilstošiem atbalsta pasākumiem stimulētu ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību. Zināmas dvesmas Eiropas ikdienā ienesīs arī 2024.gadā gaidāmās ES Parlamenta vēlēšanas.

Tālajā 2001.gadā grupa Labvēlīgais tips skandināja dziesmu “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs”, to apstiprina arī Latvijā radīto preču un pakalpojumu eksporta uz Eiropas Savienības valstīm rādītāji. 2001.gadā eksportējām apmēram 1 miljarda eiro apmērā, 2021.gadā jau 11 miljardu eiro apmērā, kā sacīt jāsaka, Eiropa mūs ir iepazinusi nedaudz vairāk, bet joprojām ir vieta izaugsmei.

Fonds “East Capital Real Estate Fund IV” parakstījis līgumu par divu modernu 10 stāvu biroju ēku “Duetto A” un “Duetto B” iegādi Viļņā.

Kompleksa kopējā iznomājamā platība ir 17 260 kvadrātmetri, un darījums tiks noslēgts šī gada jūnija sākumā. Abu biroju kompleksa ēku būvniecību 2017. un 2019. gadā pabeidza viens no vadošajiem Baltijas nekustamo īpašumu attīstītājiem “YIT Lietuva”.

Pateicoties pārdomātajai atrašanās vietai blakus Viļņas rietumu apvedceļam, kas savieno Viļņas priekšpilsētas ar galvaspilsētas centru, komplekss sniedz ērtu piekļuvi Kauņas un Rīgas šoseju nobrauktuvēm.

Iznomājamās “Duetto A” un “Duetto B” ēkas nodrošina ērtas, rentablas un videi draudzīgas biroja telpas, kas atbilst mūsdienu darba prasībām. Starp nomniekiem, kas izvēlējušies kompleksu kā savu galveno mītni Lietuvā, ir tādi pazīstami zīmoli kā “RIMI Lietuva” (daļa no “ICA Gruppen”), BASF, “Intrum”, “Schneider Electric”, kā arī pašvaldību apkures un ūdenssaimniecības uzņēmumi.