Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles bijušais darbinieks Mihails Murņikovs paziņojis, ka klientu apkalpošanas speciālistiem bija jāapkalpo pēc iespējas vairāk nerezidentu klientu darījumu, jo tie bankai bija ļoti ienesīgi, vēstīja biznesa ziņu aģentūra «Bloomberg».

Murņikovam - līdzīgi kā lielākajai daļai no 14 cilvēkiem, kas strādāja «Danske» Igaunijas filiāles starptautisko klientu apkalpošanas nodaļā, - ir noteikts aizdomās turētā statuss naudas atmazgāšanas lietā.

Viņš «Bloomberg» sacījis, ka, strādājot bankā, visa uzmanība bijusi veltīta vadības noteikto mērķu sasniegšanai, lai nopelnītu prēmiju. «Viss nerezidentu bizness bija balstīts vienā principā - visi pelna no pārrobežu pārskaitījumiem, jo nerezidentiem bija jāmaksā 90 ASV dolāru par pārskaitījumu,» Murņikovs teicis intervijā Tallinā, piebilstot, ka viena pārskaitījuma izmaksas «Danske» sasniedza vienu ASV dolāru. Bijušais bankas darbinieks apgalvoja, ka līdz 2013.gadam, kad peļņa sasniedza augstāko līmeni, «Danske» Igaunijas filiāles baņķieriem tika teikts apstrādāt gandrīz pusmiljonu pārskaitījumu, ko veica 4000 nerezidentu klientu, no kuriem lielākā daļa bija no bijušās Padomju Savienības teritorijas.

“Intrum” izejot no Baltijas tirgus, tā apkalpošanas platformas un investīciju portfeļus Baltijas valstīs iegādājies “Aktiva Finance Group”, kas ir vadošais spēlētājs Baltijas parādu piedziņas un pirkšanas tirgū.

Paredzams, ka darījums, kas ietver 100 % “Intrum Estonia AS”, “Intrum Latvia SIA” un “Intrum Lithuania UAB” kapitāla daļu, tiks pabeigts trešajā ceturksnī attiecībā uz Igaunijas un Latvijas uzņēmumiem un ceturtajā ceturksnī attiecībā uz Lietuvas uzņēmumiem.

Kā stāsta “Aktiva Finance Group” valdes priekšsēdētājs Ilars Māpalu (Ülar Maapalu), uzņēmums šobrīd turpina īstenot savas stratēģiskās prioritātes, veidojot reģionālo finanšu infrastruktūras grupu.

““Intrum” biznesa iegāde Baltijā atbilst mūsu stratēģijai – izveidot veiksmīgu Baltijas finanšu infrastruktūras grupu. Mēs uzskatām šo par nākotnes vīzijas būtisku pagrieziena punktu. Esmu pārliecināts, ka “Intrum” klienti arī turpmāk gūs augsta līmeņa servisu un novērtēs augstvērtīgu pakalpojumu klāstu, ko šodien piedāvā “Aktiva Finance Group,” tā I. Māpalu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome sniegusi atļauju AS "Danske Bank" filiālei Latvijā nodot filiāles daļas AS "Citadele banka" īpašumā.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz AS "Danske Bank" 2019. gada 16. decembrī FKTK iesniegto pārejas priekšlikumu, kas ietver arī līgumu par kredītiestādes uzņēmuma pāreju.

Izvērtējot AS "Danske Bank" iesniegtos dokumentus atbilstoši Kredītiestāžu likuma 59.2. panta pirmajai daļai, FKTK secinājusi, ka kredītiestādes uzņēmuma daļas pārejai nebūs negatīva ietekme uz AS "Citadele banka" darbību, kā arī uzņēmuma daļas pāreja neietekmēs negatīvi klientu interešu aizsardzību (t.i., tiks saglabātas tiesības un pienākumi, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem ar AS "Danske Bank" filiāli Latvijā).

AS "Danske Bank" Latvijas filiāles komercdaļas pārdošana notiks jau februārī, īstenojot AS "Danske Bank" stratēģiju izbeigt tās darbību Latvijas tirgū.

"Danske Bank" caur savu Lietuvas filiāli palīdzējusi "Deutsche Bank" veikt aizdomīgus darījumus vairāk nekā 600 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz Dānijas medijiem, raksta "Reuters".

Pārskaitījumi veikti laika posmā starp 2012.gadu un 2015.gadu

Ziņojumi, ko publicējuši Dānijas laikraksti "Berlingske" un "Politiken", atsaucas uz noplūdušiem dokumentiem no "Deutsche Bank". Tajos minēts, ka "Deutsche Bank" veikusi tā saucamos spoguļdarījumus aptuveni 627 miljonu dolāru vērtībā. Darījumi veikti caur "Danske Bank" Lietuvas filiāli.

"Deutsche Bank" pārstāvji atteikušies sniegt komentārus, bet "Danske Bank" pārstāvji norādījuši, ka nekomentēs konkrētus darījumus, ņemot vērā, ka patlaban notiek izmeklēšana.

Jau 2017.gadā "Deutsche Bank" samaksāja 425 miljonu dolāru sodu ASV par spoguļdarījumu shēmu, kuras ietvaros no Krievijas laika posmā starp 2011. un 2015.gadu tika pārskaitīti 10 miljardi dolāru.

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" Latvijā piedāvā iegādāties "Danske Bank" nekustamo īpašumu portfeli, ko veido 17 objekti par kopumā teju 1,5 miljoniem eiro, informēja "Newsec" pārstāvji.

Zemākā pārdodamā objekta cena ir 7200 eiro, bet augstākā - 515 800 eiro.

Pārdodamo objektu portfeli veido desmit zemesgabali, seši dzīvojamie nami un viens komerciālo telpu objekts. Īpašumi atrodas astoņās Latvijas pašvaldībās. Visvairāk izsolē piedāvāto objektu atrodas Latvijas jūras piekrastē - Saulkrastos, Ragaciemā, Jūrmalas kūrortos un pašvaldībās, kas robežojas ar Rīgu.

"Newsec" valdes priekšsēdētājs Latvijā Ģirts Grīnbergs norādīja, ka "Danske Bank" pārdodamie īpašumi atrodas pievilcīgās vietās un tie ir labā stāvoklī. Dārgākais izsoles objekts ir dzīvojamais nams Bulduros.

Jau vēstīts, ka 19.februārī, "Danske Bank" dažas stundas pēc tam, kad Igaunijas finanšu uzraudzība institūcija deva rīkojumu slēgt "Danske Bank" filiāli Igaunijā tajā notikušās liela mēroga naudas atmazgāšanas dēļ, paziņoja, ka "Danske Bank" pārtrauks darbību visās Baltijas valstīs un Krievijā.

ASV valdība un pensijas fonds Dānijas tiesā iesnieguši prasību, cenšoties piedzīt desmit miljonus kronu (1,3 miljonus eiro) zaudētās investīcijās saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālu, kas aptvēra Dānijas "Danske Bank".

"Prasība tiesā iesniegta septembrī pret "Danske Bank" un bankas bijušo vadītāju Tomasu Borgenu," otrdien paziņoja prasību iesniegušo institūciju advokāts Tomass Donackis.

Dānijas finanšu laikraksts "Borsen" vēsta, ka ASV valdība un pensijas fonds vēlas piedzīt desmit miljonus kronu, ņemot vērā zaudējumus, kas tika ciesti pēc "Danske Bank" akcijas cenas strauja kritumu 2018.gadā, kad banka tika ierauta naudas atmazgāšanas skandālā.

Kā ziņots, 2019.gada februārī banka paziņoja par lēmumu izbeigt bankas darbību Baltijas valstīs un Krievijā. Dažas stundas pirms šī paziņojuma Igaunijas finanšu uzraudzības dienests naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumu pārkāpumu dēļ noteica aizliegumu "Danske Bank" darbībai Igaunijā.

Igaunijas policija lūgusi sabiedrības palīdzību pirmdienas rītā pazudušā bijušā «Danske Bank» Igaunijas filiāles vadītāja Aivara Rehes meklēšanā.

Policija norāda, ka 56 gadus vecais Rehe no mājām devies pastaigā un līdz pat šim laikam nav atgriezies.

Kā laikrakstam «Postimees» sacījis policijas pārstāvis, ir pamats pieņemt, ka Rehes dzīvībai un veselībai draud nopietnas briesmas.

Policija pārmeklē Rehes mājas apkaimi, izmantojot arī bezpilota lidaparātu, un aicina visus, kas varētu būt Rehi redzējuši, vai zina, kur viņš varētu atrasties, ziņot pa vienoto palīdzības dienestu tālruni 112.

Meklēšanā iesaistīti aptuveni 40 cilvēki, tai skaitā brīvprātīgie. «Mēs meklējam viņu tur, kur viņš parasti gājis staigāt ar suni, bet šodien viņš izgājis no mājas bez suņa un telefonu atstājis mājās,» piebildis policijas pārstāvis.

Uzņēmuma vadītājam ir jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem un paļauties uz tiem, jo viens cilvēks nekad nevar izdarīt visu, domā SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Tas ir labi, ja vadītājs izprot biznesu, taču tas nenozīmē, ka viņam viss jādara pašam, uzskata I. Valeika, kura uzņēmuma galvu salīdzina ar orķestra diriģentu. Ja viņš mēģinās vienlaikus spēlēt gan vijoli, gan bungas un kādā brīdī vēl metīsies pie arfas, nekas labs tur nesanāks. Tāpat ir arī uzņēmumā – katram jādara savs darbs, bet vadītājam jāpārredz spēles laukums un vienmēr fokusā jāpatur mērķis, spriež I. Valeika.

No zvanu centra līdz vadītājai

“Bērnībā es ļoti daudz sportoju, tāpēc arī mans pirmais darbs bija saistīts ar basketbolu,” stāsta I. Valeika. “Pusaudžu gados naudu pelnīju, tiesājot un pildot dažādus basketbola spēlēšanas protokolus, taču mana pirmā korporatīvā darba pieredze bija saistīta tieši ar Intrum. Šajā uzņēmumā nokļuvu pirms 17 gadiem un paralēli studijām Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūtā strādāju Intrum zvanu centrā. Toreiz gan uzņēmumam vēl bija cits nosaukums – Contant, vēlāk tas kļuva par Lindorff un tikai pēc tam par Intrum. Es pati esmu no Gulbenes, tāpēc, pārceļoties uz Rīgu, bija skaidrs, ka man nepieciešams meklēt kādu pusslodzes darbu. Tā kā es labi pārzināju vairākas valodas, nonācu zvanu centrā. Tolaik tas vēl bija ļoti mazs uzņēmums, ja nemaldos, tajā nebija pat desmit darbinieku, tāpēc varētu teikt, ka es pati esmu attīstījusies un augusi tam līdzi. Šo gadu laikā uzņēmums vairākas reizes ir mainījis nosaukumu, bet lielākās pārmaiņas notika 2017. gadā, kad Lindorff apvienojās ar Intrum Justitia visā Eiropā. Man tika uzticēts vadīt apvienošanās procesu un kļūt par apvienotā uzņēmuma ģenerāldirektori Baltijā,” stāsta I. Valeika.

Aptuveni 60 investori iesnieguši prasību tiesā pret Danske Bank saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālu, raksta Reuters.

Kopējais prasības apmērs ir 224 miljoni dolāru, un šis ir trešais šāda veida gadījums, kad investoru grupa iesniedz milzīga apmēra prasību pret Danske Bank. Jauno prasību Kopenhāgenas tiesā iesniegusi Dānijas advokātu kompānija Nemeth Sigetty.

Investorus, kuru vidū ir pensiju fondi, apdrošināšanas kompānijas un aktīvu pārvaldnieki no vismaz 12 valstīm, pārstāv organizācija ISAF-Danske. Prasība iesniegta par investoru maldināšanu, un tajā teikts, ka banka savās finanšu atskaitēs nav atklājusi, ka lielu daļu tās ienākumu veidoja augsta riska darījumi un nelegāla nauda.

Bankas pārstāvji paziņojuši, ka gatavo aizstāvību pret šo prasību, taču pagaidām nav zināms prasības izskatīšanas laiks.

Kā pateicību par sadarbību izmeklēšanā ASV Tieslietu ministrija Igaunijai izmaksās 50 miljonus ASV dolāru (47,1 miljards eiro) no divu miljardu ASV dolāru soda, kuru piekritusi maksāt Dānijas banka "Danske Bank", atzīstot vainu saistībā ar apsūdzībām plaša mēroga naudas atmazgāšanā, izmantojot filiāli Igaunijā.

Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lānets pēc tikšanās ar ASV kolēģi Meriku Gārlendu informēja, ka ASV puse novērtē Igaunijas sadarbību gan naudas atmazgāšanas lietā, gan kibernoziegumu izmeklēšanā.

ASV tieslietu ministrija ir principiāli nolēmusi daļu "Danske Bank" samaksātās soda naudas piešķirt Igaunijai. Pašlaik ASV varasiestādes risina tehniskus jautājumus, jo tam nepieciešams ASV Valsts departamenta, citu institūciju un atsevišķos gadījumos arī Kongresa apstiprinājums.

Lānets uzsvēra, ka Igaunija turpinās sadarbību ar ASV juridiskajā jomā, cenšoties panākt Krievijas vadības saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā. Igaunija vēlas stiprināt sadarbību ar ASV arī tiesu medicīnas jomā un atbalstā partnervalstīm cīņā pret korupciju.

Kavēto maksājumu atgūšana Latvijas uzņēmumiem kopumā izmaksā vismaz 500 miljonu eiro gadā, katram uzņēmumam vidēji patērējot 65 darba dienas, lai "dzītos" pakaļ rēķinu kavētājiem.*

Paredzams, ka turpmāko 12 mēnešu laikā maksājumu kavējumi uzņēmējiem sagādās vēl lielākas galvassāpes, jo 66 % Latvijas uzņēmēju izteikuši bažas par savu klientu spēju laikus samaksāt rēķinus finansiālo grūtību dēļ, liecina Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” jaunākā Eiropas maksājumu ziņojuma 2023 dati.

Citur Eiropā uzņēmēju bažas ir salīdzinoši mazākas – par debitoru spēju laicīgi apmaksāt rēķinus nākamo 12 mēnešu laikā satraukti ir vidēji 54 % Eiropas uzņēmumu.

“Šie ir milzīgi zaudējumi tautsaimniecībai, kas samazina Latvijas uzņēmumu produktivitāti, efektivitāti un kavē gan konkrētu uzņēmumu, gan valsts ekonomisko attīstību. Redzot maksājumu kavējumu un apmaksas termiņu pagarināšanas tendenci, nav pārsteigums, ka šogad lielākā daļa uzņēmēju jeb 75 % plāno vairāk koncentrēties uz likviditātes un naudas plūsmas stabilizēšanu, nevis attīstību,” skaidro Ilva Valeika, “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā.

Liels Krievijas ieroču ražotāja "Kalašņikov" akcionārs partnerkompānijas Amerikas Savienotajās Valstīs "Kalashnikov USA" īpašniekam pārskaitījis gandrīz miljonu eiro, izmantojot Igaunijas banku "Swedbank", lai gan ASV un Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas aizliedz abu kompāniju savstarpēju sadarbību, vēstīja Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT.

Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainas Krimas pussalu, ASV noteica sankcijas pret valdības ministriem, uzņēmumiem un oligarhiem, kas saistīti ar karu Ukrainā. SVT rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kompānijām, kurām aizliegti darījumi ar ES un ASV uzņēmumiem, ir šaujamieroču ražotājs "Kalašņikov". Tagad SVT pētījumā atklāts, ka Krievijas oligarha Iskandera Mahmudova - holdinga "Kalašņikov" akcionāra un viena no lielākajiem Igaunijas "Swedbank" klientiem - biznesa tīkls pārskaitījis 1,04 miljonus ASV dolāru (940 tūkstošus eiro) saviem partneriem ASV "Kalashnikov USA".

Maksājumi veikti četros pārskaitījumos no Britu Virdžīnu salās reģistrētām kompānijām. Nauda nonāca "Kalashnikov USA" vadības pārstāvju kontrolētos kontos bankā "Bank of America".

"EfTEN Capital" nodibinājis jaunu komerciālā nekustamā īpašuma fondu, kas ievēros zaļo investīciju principus. Jaunizveidotā fonda pirmais pirkums ir "Danske Bank" biroju ēka Viļņā.

"EfTEN Capital" kopējā pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nekustamo īpašumu arī Latvijā, to vidū tirdzniecības centrs "Domina", Berģu loģistikas centrs, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

Jaundibinātais "EfTEN Real Estate Fund 5" nekustāmā īpašuma fonds ir alternatīvs, slēgts fonds, kura mērķis ir ikgadējais GRESB (Global Real Estate Sustainability Benchmark) reitings. Šis fonds ir "EfTEN Real Estate Fund 4" pēctecis, kas savukārt šobrīd ir noslēdzis savu ieguldījumu fāzi un kam ir augstākais GRESB ilgtspējas reitings starp īpašumu fondiem Baltijā - četras no piecām zvaigznēm.

Divi lielākie fonda investori ir "EfTEN United Property Fund" un LHV pensiju fondi, kā arī vairāki privāti un profesionālie investori. Privātie investori var ieguldīt "EfTEN Real Estate Fund 5", izmantojot "EfTEN United Property Fund", kas šobrīd veic savas līdz šim lielākās investīcijas un iegulda lielāko daļu neieguldītā kapitāla "EfTEN" piektajā fondā.

Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT) saņēmusi informāciju par 194 SEB klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, tostarp lielākā daļa šo uzņēmumu ir vēsturiski klienti no Igaunijas, paziņoja Zviedrijas SEB pārstāvji.

SEB norādīja, ka SVT pētnieciskās žurnālistikas raidījuma «Uppdrag granskning» ("Misija - izmeklēšana") datus salīdzinājusi ar bankas iekšējo analīzi, kas bija pamats novērtējumam un bankas komentāriem par darbību Baltijas valstīs. SVT iesniegtajā sarakstā iekļautie uzņēmumu nosaukumi visos būtiskajos aspektos atbilst pašas bankas analīzes rezultātiem un nemaina bankas pamata vērtējumu. SVT iesniegtajā sarakstā «iekļauto nosaukumu vairākums ir vēsturiski klienti no Igaunijas. 2006.gadā Igaunijas finanšu sektora uzraudzības institūcija kritizēja Igaunijas SEB un sniedza savas rekomendācijas par nerezidentu klientu apkalpošanu.

Vienlaikus SEB saņēma informāciju no ārēja trauksmes cēlēja. Abu šo notikumu rezultātā Igaunijas SEB nostiprināja savu ikdienas darbu, ziņoja finanšu uzraugiem par vairākiem klientiem un izbeidza attiecības ar vairākiem klientiem,» paziņojumā piebilda SEB. «Lai gan SEB vēsturiski ir izpildījusi regulatoru prasības, ar šodienas zināšanām varam secināt, ka nedz regulējums, nedz banku sistēmas spējas nav bijušas pietiekami iedarbīgas, lai līdz 2008.gadam novērstu naudas atmazgāšanas riskus.

Lietuvas Banka no 1.novembra stingrāk kontrolēs banku iegādes darījumus, paredz Seima ceturtdien pieņemtie grozījumi Banku likumā.

Šo grozījumu nolūks ir panākt, lai banku tirgū pieaugtu nevis koncentrācija, bet konkurence.

Seima Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mīkols Majausks sacīja, ka desmit gadu laikā konkurence Lietuvas banku sektorā samazinājusies un atrodas tik kritiskā līmenī, ka cenas daudziem pakalpojumiem ir augstākas nekā kaimiņvalstīs.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvā jau bijuši vairāki darījumi, kuriem būtu bijusi nepieciešama lielāka centrālās bankas uzraudzība. Kā piemēru viņš minēja gadījumus, kad banka "Citadele" iegādājās līzinga kompāniju "UniCredit Leasing", Baltijas valstīs apvienojās "DnB" un "Nordea", "Swedbank" pārņēma "Danske Bank" klientu privātpersonu apkalpošanu Lietuvā, kā arī "Šiauliu bankas" iegādājās "Danske Bank" klientu privātpersonu kredītportfeli Lietuvā.

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Baltijas tirgus indekss “OMX Baltic Benchmark GI” kopš šī gada sākuma turpina sasniegt jaunus rekordus, šonedēļ sasniedzot 1020,53 punktu radītāju, liecina "Nasdaq" Baltijas biržu dati.

Kopš gada sākuma “OMX Baltic Benchmark GI” pieaudzis par 2,79%.Līdzīgā apmērā auguši arī “OMX Tallinn” un “OMX Vilnius” indeksi. Viļņas biržas indekss kopš gada sākuma audzis par 2,54%, sasniedzot 730,26 punktus, bet Tallinas biržas indekss audzis par 2,52% līdz 1311,96 punktiem. Mazāks pieaugums vērojams Rīgas biržā, kuras “OMX Riga” indekss palielinājies par 0,37% līdz 1040,02 punktiem. Gada laikā “OMX Baltic Benchmark GI” audzis par 16,79%,”OMX Tallinn” - par 12,82%, “OMX Riga” - par 11,95%, bet “OMX Vilnius” - par 18,38%.

“INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs skaidro, ka šī tendence kopumā atspoguļo arī citu akciju tirgu pozitīvo dinamiku un var teikt, ka Baltijas tirgus iet kopsolī ar pasaules tendencēm, bet, protams, arī ar savām lokālām niansēm.

ASV notiek izmeklēšana pret bankām "Swedbank", SEB un "Danske Bank" saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu un krāpšanu, otrdien ziņo Zviedrijas lietišķais laikraksts "Dagens Industri".

Izmeklēšanu veic ASV Tieslietu ministrija, Federālais izmeklēšanas birojs un federālā prokuratūra Ņujorkā, vēsta "Dagens Industri", atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

Zviedrijas Tieslietu ministrija aizvadītajā vasarā saņēmusi oficiālu tiesiskās palīdzības lūgumu no ASV Tieslietu ministrijas saistībā ar Savienotajās Valstīs notiekošo izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, raksta avīze.

Neviena no bankām vēl nav komentējusi šo "Dagens Industri" ziņu.

Publikācija izraisījusi visu trīs banku akciju cenu kritumu biržā.

"Swedbank" un "Danske Bank" iepriekš ir informējušas, ka pret tām tiek veikta izmeklēšana ASV, kas ir saistīta ar aizdomīgām naudas plūsmām caur to struktūrvienībām Baltijas valstīs.

Bijušais Danske Bank vadītājs Igaunijā Aivars Rehe atrasts miris, atsaucoties uz Igaunijas policijas pārstāvja sniegto informāciju, ziņo Reuters.

Policija A. Rehi meklēja kopš pirmdienas, kad viņš izgāja no savām mājām Tallinā.

Igaunijas policijas pārstāve pavēstījusi, ka A. Rehes ķermenis šorīt tika atrasts netālu no viņa mājām. Vieta esot pārbaudīta jau iepriekš. Uz ķermeņa nav nekādu vardarbības vai negadījuma pazīmju.

A. Rehe vadīja Danske Bank Igaunijas filiāli no 2007. līdz 2015. gadam. Šobrīd vairākās valstīs, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, Dānijā, Lielbritānijā un Igaunijā, notiek izmeklēšana saistībā ar aizdomīgiem maksājumiem aptuveni 200 miljardu eiro apmērā, kas veikti caur mazo Igaunijas filiāli laikā no 2007. līdz 2015. gadam.

Pēc Igaunijas prokuratūras pārstāves teiktā, A. Rehe bija liecinieks notiekošajā izmeklēšanā, bet nebija aizdomās turamais.

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Zviedrijas bankas «Swedbank» padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons, jaunieceltais bankas valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons un tās pagaidu vadītājs Anderss Kārlsons piektdien Tallinā tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un vairākām citām augsta ranga amatpersonām .

Pirmdien Igaunijas «Swedbank» paziņoja, ka ir pārtraukts darba līgums ar līdzšinējo vadītāju Robertu Kitu un par jauno vadītāju iecelts Olavi Leps.

«Swedbank» grupas vadības pārstāvji tiksies ar Ratasu, Igaunijas Bankas prezidentu Madisu Milleru, finanšu ministru Martinu Helmi un Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes vadītāju Kilvaru Kesleru.

Tā būs pirmā reize, kad jaunais «Swedbank» padomes priekšsēdētājs un jaunieceltais valdes priekšsēdētājs apmeklē Igauniju.

Igaunijas «Swedbank» pirmdien paziņoja, ka darbu «Swedbank» un tās valdē atstāj bijušais Igaunijas bankas vadītājs Roberts Kits, bijušais finanšu direktors Vaiko Tammeveli un privāto klientu apkalpošanas vadītāja Kaje Metsla. Banka darba attiecību pārtraukšanu pamatoja, norādot, ka tās ir sekas iekšējas izmeklēšanas rezultātiem. Izmeklēšana tika sāka pēc ziņām, ka starp I «Swedbank» un «Danske Bank» Baltijas struktūrvienībām notikuši aizdomīgi naudas pārskaitījumi.

Zviedrijas sabiedriskā televīzijas (SVT) pētnieciskās žurnālistikas raidījums «Uppdrag granskning» («Misija - izmeklēšana») pavēstījis Zviedrijas SEB, ka plāno ziņot par aizdomām par naudas atmazgāšanu Baltijas valstīs, un ka šajā kontekstā tā rīcībā ir informācija arī par SEB, piektdien paziņoja banka.

Bankas pārstāvji norādīja, ka «SEB izvērtēs jebkādu informāciju, kas varētu tikt publiskota šajā televīzijas raidījumā, un salīdzinās to ar SEB pašas veikto analīzi un iepriekš izskatītajiem gadījumiem».

Ja tiks publiskota jauna informācija, kas iepriekš nav bijusi zināma SEB, banka nekavējoties rīkosies, uzsvēruši SEB pārstāvji.

«Kā bankai SEB ir pienākums konstatēt gadījumus, kad ir aizdomas par naudas atmazgāšanu, un ziņot par tiem. Par aizdomīgām darbībām vienmēr tiek ziņots, un tas var novest pie attiecību pārtraukšanas ar klientiem,» sacīts bankas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka SEB pastāvīgi analizē savu biznesu Baltijas valstīs un citos tirgos nolūkā konstatēt kriminālas aktivitātes, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

Pēc Covid-19 krīzes sākumā pieņemtā banku moratorija beigām septembrī uzņēmumu un iedzīvotāju parādu apmērs var būtiski pieaugt, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Jautāta, vai Covid-19 krīzē varētu rasties līdzīgs parādu pieaugums kā 2008.-2009.gada finanšu krīze, Valeika atzina, ka nav tik pesimistiska.

"Šādas prognozes nevaru izteikt, taču kopumā, ņemot vērā mūsu pašreizējo finanšu tirgu un banku situāciju, visa situācija ir krietni stabilāka un spēcīgāka, nekā bija pirms 10 gadiem. Prognozēju, ka kavētie maksājumi viennozīmīgi palielināsies, to mēs jau šobrīd redzam, taču, vai tas būs tādā pašā apmērā kā krīzē pirms 10 gadiem, es teiktu - nē," teica "Intrum" ģenerāldirektore.

Viņa gan atzina, ka satraucoša ir situācija ar banku iepriekš piemēroto moratoriju kredītu pamatsummas maksājumiem uz sešiem mēnešiem. "Šim moratorijam pieteicās gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, izmantojot kredītbrīvdienas. Moratorijs beidzās septembra beigās un atkarībā no piemērotā kredītbrīvdienu termiņa drīz visiem būs jāatgriežas iepriekšējos kredītu maksājuma grafikos," teica Valeika, piebilstot, ka tad arī parādīsies patiesā aina, kā kredītņēmēji spēs pildīt saistības pilnā apmērā.