Ikgadējais pasaules ekonomikas forums, kas 28.janvārī sāksies Šveices kalnu kūrortpilsētā Davosā, šoreiz būs mazāk pompozs un grezns.

Rietumu prese atgādina, ka Davosa ir slavena ar savām pompozajām pieņemšanām un kā piemēru tam min Coca-Cola, Google, McKinsey, Burda, finašu un tehnoloģiju pasaules valdnieku ballītes. Šogad pasaules politikas un biznesa elites saietā būs mazāk gan pieņemšanu, gan tradicionālo korporatīvo pārgājienu ar slēpēm.

Davosa bez šampanieša un pompozitātes«Pēdējie gadi pārsteidza ar greznību: piemēram, Google, cienāja viesus ar 4000 dolāru vērtu vīnu, Irānas ikriem, omāriem un krabjiem tajiešu mērcē,» atgādina Die Welt. Šogad viss būs savādāk. Noskaņojumu Davosā noteikti ietekmēs pasaules ekonomikas krīze. «Baltais vīns nomainīs elitāro šampanieti,» konstatē laikraksts. Davosa bez šampanieša un pompozitātes

Pasaules Ekonomikas Forums Davosā beidzies ar aicinājumu mainīt pasaules ekonomikas sistēmu, taču konkrētas atbildes kā risināt krīzi netika rastas, vēsta BBC.

Pagājušo nedēļu vairāk nekā 2000 pasaules biznesa un politikas līderi Šveices kūrorta pilsētā Davosā piecas dienas diskutēja par globālo ekonomikas krīzi, kuru daži nu jau dēvē par «kapitālisma krīzi». Tomēr lielākā daļa diskusiju vēstīja par krīzes niansēm, ne risinājumiem.

Foruma oficiālā tēma šogad bija «Veidojot pēckrīzes pasauli», taču foruma norise apliecinājusi, ka šai tēmai pasaules līderi vēl nav gatavi. Debates, kurās vairāk ticis runāts par krīzes apmēriem un veidiem kā no tās izkļūt, pierādījušas, ka uzņēmēju un politiķu vidū valda nedrošība un minējumi. Turklāt neviens no foruma dalībniekiem nemēģināja atspēkot prognozi, ka globālā ekonomika virzās uz dziļu un ilgstošu recesiju.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Eiropas tautām cieši jāpieturas pie taupības pasākumiem, lai samazinātu valsts parādus, uzstājoties Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā, sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Vācijas kanclere uzsvērusi, ka Eiropai strukturālas reformas jāīsteno šodien, lai varētu labāk dzīvot rītdien, un jāturpina darbs pie ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanas, vēsta BBC. Iepriekš Davosā Nīderlandes premjers Marks Rutte izteicās, ka eirozonas valstis ir pārāk pārņemtas ar ekonomiskās krīzes risināšanu, lai gan uzmanība būtu jāpievērš izaugsmes veicināšanai. Tomēr Vācijas kanclere vērsa uzmanību uz to, ka ekonomiskai izaugsmei jānotiek kopsolī ar strukturālām reformām. «Budžeta konsolidācija un ekonomiskā izaugsme ir vienas monētas divas puses,» runājot Davosā, uzsvēra A. Mekele.

Recesija Baltijas valstīs būs daudz dziļāka nekā prognozēts iepriekš, jo jau tā vājo ekonomiku vēl papildu negatīvi ietekmēs globālā finanšu krīze, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

EK arī prognozē, ka Latvijas parāda rādītājs pieaugs no 9,5 % 2007.gadā līdz 43 % 2010.gadā. Latvijas budžeta deficīts šogad pieaugs līdz 6,5 %, bet 2010.gadā tas varētu sasniegt 7,5 % no IKP. EK šā gada inflāciju Latvijā prognozē 7 % apmērā.

Tekošā konta deficīts Latvijā 2008. gadā, pēc EK aplēsēm, būs 14,9 % no IKP, 2009. gadā deficīts būs 6,5 % no IKP, bet 2010. gadā – vien 5,5 % no IKP.

Tikmēr kaimiņvalstīm ekonomikas samazināšanās netiek lēsta tik strauja kā Latvijā. EK prognozē, ka Igaunijā 2008. gadā IKP samazinājies par 2,4 %, šogad samazinājums būs 4,7 %, bet jau 2010. gadā Igaunija piedzīvots IKP pieaugumu par 1,2 %. Lietuvā 2008. gadā IKP vēl uzrādīs pieaugumu par 3,4 %, bet 2009. gadā arī piedzīvos IKP samazinājumus – par 4 %, IKP kritumu par 2,6 % Lietuva piedzīvošot 2010. gadā.

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Pēc negaidīti krasas ekonomiskās aktivitātes samazināšanās krīze eirozonā ir kļuvusi vēl dziļāka un pieņemsies sen nepiedzīvotā spēkā, prognozē Financial Times.

Speciālisti norāda, ka ekonomikai palēninoties pārsteidzoši ātros tempos, cerības, ka situācija stabilizēsies vēl šī gada sākumā, krietni samazinājušās.Mākoņi virs eirozonas satumst

Apvienotais eirozonas indekss, kas sedz pakalpojumu un ražošanas sektorus, kritis no 38.3 punktiem janvārī uz 36.2 - februārī.

Eirozonas ekonomika sarūk kopš pagājušā gada vidus, taču pagājušās nedēļas dati liecinot, ka lejupslīdes tempi, pērnā gada pēdējā ceturksnī eirozonas iekšzemes kopproduktam samazinoties, par 1.5 %, dramatiski palielinājušies. FT speciālisti uzskata, ka šie rādītāji liecina – eirozona ir ceļā uz spēcīgāko recesiju kādu tā piedzīvojusi kopš II pasaules kara.

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.

Bagātākajam 1% pasaules iedzīvotāju tagad pieder vairāk bagātību nekā visiem pārējiem kopā, pirmdien paziņoja humānās palīdzības organizācija Oxfam dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices pilsētā Davosā.

«Nevaldāmā nevienlīdzība ir radījusi pasauli, kurā 62 cilvēkiem pieder tikpat daudz kā pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei,» savukārt pirms pieciem gadiem šāda bagātība piederēja 388 cilvēkiem, konstatēts Oxfam ziņojumā, kas publicēts pirms pasaules finansiālās un politiskās elites pārstāvju ikgadējā saieta Davosā.

Ziņojumā Ekonomika vienam procentam (An Economy for the 1%) arī atzīts, ka globālā nevienlīdzība nesamērīgi ietekmē sievietes.

«Viena no citām galvenajām tendencēm augošajā nevienlīdzībā, kuras noteiktas Oxfam International ziņojumā, ir tā, ka arvien mazāka nacionālā ienākuma daļa nonāk pie strādniekiem gandrīz visās attīstītajās valstīs un vairākumā jaunattīstības valstu ... Vairākums maz apmaksāto strādnieku pasaulē ir sievietes,» vēstīja Oxfam.

Šodien Davosā sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, jaunais Argentīnas prezidents Havjers Milejs un citas augsta ranga amatpersonas.

54.ikgadējā sanāksme Davosā piedalīsies aptuveni 2800 dalībnieki, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sagaidāms, ka uzmanības centrā forumā būs Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karš un Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Pasākumu apmeklēs arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ķīnas premjerministrs Li Cjans un Tuvo Austrumu līderi, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš iepriekšējos gados forumā piedalījās attālināti.

Foruma prezidents Berge Brende norādījis, ka šoreiz pasākums "notiek uz sarežģītākā ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā fona pēdējo desmitgažu laikā".

Davosā, kur šodien sācies Pasaules Ekonomikas forums, pirmās sarunas ir par to, ka mazinājušies globālās ekonomiskās izaugsmes riski, ko veicina straujāka izaugsme pasaules jaunajos tirgos, raksta Euronews.

«Noskaņojums Davosā neapšaubāmi ir pozitīvs. Pastāv lielāks optimisms gan uzņēmēju aprindās, gan sabiedrībā kopumā, ieskaitot arī valdību un tirdzniecības asociāciju pārstāvjus, kas šeit pulcējušies. Salīdzinot ar pagājušo gadu, noskaņojums ir pozitīvāks,» norāda B.G. Srinivass, kurš vada vienu no Indijas lielākajām informācijas tehnoloģijas kompānijām Infosys.

Starptautiskā kompānija Manpower, kas uzņēmumiem visā pasaulē piedāvā pagaidu darbaspēku, norāda, ka patlaban vienīgās bažas ir par to, ka valstis pārāk ātri atceļ ekonomikas atbalsta pasākumus.

«Mums jābūt nedaudz piesardzīgākiem, jo atsevišķi ekonomikas atbalsta pasākumi tuvojas beigām, tāpēc 2011. gada otrajā pusē mēs varētu jau saskarties ar lielākiem izaicinājumiem saistībā ar izaugsmi darba tirgū,» tā Manpower Eiropas prezidents Fransuā Grī.

Šogad pasaules varenie vairāk runās par politiskiem tematiem , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamās nedēļas vidū Šveices pilsētelē Davosā aizsāksies nu jau leģendāru statusu ieguvušais Davosas Pasaules ekonomikas forums. Pagājušajā gadā galvenā foruma tēma bija augošā plaisa starp pasaules turīgajiem un nabadzīgajiem. Un kā nu ne – pasaules finanšu krīze bija beigusies un, kāpēc lai nepaspriestu par ienākumu nesabalansētību. Šajā sakarā interesanti, ka, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos, 85 pasaules bagātākie cilvēki šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse kopā. Tādējādi var ironizēt, ka Davosas foruma dalībnieku viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (tik tālu no patiesības tas nemaz nav).

2021.gada Pasaules Ekonomikas foruma sanāksme, kam būtu jānotiek janvārī Šveices kalnu kūrortā Davosā, bet kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika atlikta, tiks rīkota no 18. līdz 21.maijam citā Šveices pilsētā Lucernā, paziņojis Pasaules Ekonomikas forums.

Pasaules Ekonomikas foruma ikgadējā sanāksme tradicionāli ir notikusi janvārī Davosā un tajā ierasti pulcējas teju 3000 dalībnieku, kuru vidū ir gan politiskie līderi, gan lieluzņēmumu vadītāji.

Augustā šo sanāksmi tika nolemts atlikt, kā arī precīzu tās laiku paziņot, tiklīdz organizētāji būs pārliecināti, ka ir visi nepieciešamie apstākļi, lai dalībnieku veselība nebūtu apdraudēta. Toreiz tika pausta cerība, ka sanāksmi izdosies sarīkot vasaras sākumā.

Sanāksmes norises vieta būs luksusa viesnīca "Bürgenstock", kas atrodas netālu no Lucernas pilsētas Nidvaldenes puskantona Obbirgenes ciemā un no kuras paveras skats uz Lucernas ezeru.

"Sanāksme notiks, ja vien būs visi apstākļi, lai garantētu dalībnieku un vietējās kopienas veselību un drošību," paziņoja Pasaules Ekonomikas foruma preses sekretārs Adrians Monks.

Aktuālās raizes par recesiju, kuru rezultātā tiek cirpti uzņēmumu un patēriņu tēriņi, var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei

Finanšu tirgus

Globāli ietekmīgākās tautsaimniecības jau kādu laiku demonstrē savārguma pazīmes; arī finanšu tirgū nomanāms stress. Tiesa gan, pagaidām neizbēgama recesija pasaulei paredzēta netiek un pieņēmums ir, ka pat tālāk no šāda scenārija atrodas ASV. Dažkārt gan tiek norādīts, ka ekonomikai problēmas var atnest kaut vai tikai to gaidīšana. Arī ASV prezidents Franklins Rūzvelts 1933. gadā, runājot par plāniem apkarot Lielo depresiju, teica, ka nav ko baidīties no pašas recesijas - vien no bailēm par recesiju.

Nesen, piemēram, Bank of America vadība spriedusi, ka šā brīža raizes par recesiju ir pārspīlētas. Bankas šefs gan lika nojaust – tas var radīt pavisam reālas sekas. Proti, investoru raizes par ekonomikas lejupslīdi var nozīmēt pašpiepildošo pareģojumu piepildīšanos. «Ja ir aktuālas raizes par recesiju un uzņēmumu investīcijas rezultātā tiek apcirptas, tad šis ceļš patiešām var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei,» Financial Times norāda arī Hermes Investment Management pārstāvji.

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Trešajā ceturksnī Vācijas IKP, salīdzinot ar iepriekšējiem trim mēnešiem, atkal samazinājies par 0.5%, ziņo Vācijas Federālā Statistikas pārvalde.

Ar šādu IKP kritumu tas ir jau otrais ceturksnis pēc kārtas, līdz ar to var runāt par tā saukto Vācijas tehnisko recesiju, raksta Spiegel. Visnegatīvāko iespaidu uz situāciju atstājis eksporta samazinājums, no jūlija līdz septembrim, būtiski sarūkot tādam eksporta tirgum kā ASV.

Otrs recesijas iemesls ir iekšējā patēriņa samazinājums. Vācieši, kā zināms, vispār ir slaveni ar savu uzkrājumu veidošanas politku, noguldot vidēji 11-12% no saviem ienākumiem. Vērojot sarežģīto ekonomisko situāciju pasaulē, vācieši vēl vairāk iegrožojuši savus izdevumus, kā dēļ Vācijas valdība cenšas izdomāt visādus pamudinājumus, lai no vāciešu maciņiem tomēr izvilinātu naudu. Kā Db.lv 30.10.2008. jau rakstīja, piemēram, par videi draudzīgu automašīnu iegādi, Vācijas valdība ir ar mieru atteikties uz 2 gadiem no autotransporta nodokļa ieņēmumiem. Arī attiecībā uz 2009. gadu, finanšu eksperti ir visai piesardzīgi un uzskata, ka labākajā gadījumā Vācijai jārēķinās ar 0% izaugsmi, kas varētu nākamgad valstī apdraudēt apmēram 300 tūkstošus darbavietu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Vadošs Indijas rūpnieks Rajivs Bajajs (Rajiv Bajaj) izsmējis Pasaules ekonomikas forumu, kas notiek Davosā un ir viens no galvenajiem notikumiem pasaulē ekonomikas jomā, vēsta thelocal.ch. Viņš sacījis, ka ikgadējais pasākums Šveices Alpos ir avots pusei no pasaules problēmām.

R. Bajajs, motociklu ražotāja Bajaj Auto rīkotājdirektors, teicis, ka viņš nelabprāt brauks uz ekskluzīvo slēpošanas kūrortu, lai apmeklētu forumu, kas notiks šajā mēnesī.

«Es domāju, ka puse no problēmām sākas no Pasaules ekonomikas foruma,» ražotāja pārstāvis sacījis reportieriem Deli, kad viņam jautāts par no 25. līdz 29. janvārim notiekošo sanāksmi.

Viņš teicis, ka tic inženierijas spējai atrisināt problēmas, nevis tā sauktajai lejupvērstajai (top-down) globalizācijai, ko atbalsta pasaules līderi un uzņēmēji Davosā.

Viņš atzinis, ka viņa tēvs Rahuls Bajajs (Rahul Bajaj), Bajaj Group konglomerāta priekšsēdētājs, pēdējās desmitgadēs regulāri apmeklējis Davosas forumu.

Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.

Stena Line izpilddirektors Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson) kā jaunais Pasaules ekonomikas foruma piegādes ķēdes un transporta nozares kopienas priekšsēdētājs pārstāvēs Stena AB un aktīvi iesaistīsies nozares attīstības paātrināšanā nākamo divu gadu laikā.

Pasaules ekonomikas forums (PEF) ir starptautiska organizācija, kas vienkopus pulcina uzņēmējdarbības, valdību, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu līderus, lai izstrādātu pasaules mēroga, reģionālos un nozaru nākotnes plānus. Šogad ikgadējā forumā Davosā tika paziņots, ka Niklass Mortensons kļūs par priekšsēdētāju vienai no foruma 22 nozaru kopienām – piegādes ķēdes un transporta nozares kopienai. Nākamos divus gadus Niklass Mortensons kā priekšsēdētājs vadīs kopienu, palīdzot noteikt nozares darba kārtību un to, kurās jomās kolektīva rīcība var veicināt pozitīvus nozares, kā arī globālos rezultātus.

“Šī ir fantastiska iespēja iesaistīties procesos, kas palīdz nodrošināt pāreju uz iekļaujošu un drošu no fosilā kurināmā brīvu preču transportēšanu. Pasaules ekonomikas forums pulcē dažādus politiskos līderus un ietekmīgus biznesa un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas sadarbojas, lai mainītu pasauli un tā kļūtu labāka,” stāsta Niklass Mortensons.

Pasaules finanšu tirgi pēdējā gada laikā ir ievērojami nomierinājušies, tomēr joprojām saglabājas riski, kas var apdraudēt pasaules ekonomiku, Davosā, uzsākoties Pasaules ekonomikas forumam, atzinuši ietekmīgi ekonomisti un baņķieri.

Trešdienas sesijā, kas ir pirmā no piecu dienu ilgās pasaules biznesa un politikas līderu tikšanās, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektora vietnieks Miņs Džu norādīja uz ievērojamo kontrastu starp pozitīvo noskaņojumu, kas forumā valda šodien, un nospiesto noskaņojumu aizvadītā gada pasākumā, vēsta AFP.

«Patlaban lietas ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms 12 mēnešiem. Pirms gada mēs bijām uztraukušies par eirozonas krīzi un ASV fiskālajām nepatikšanām,» klāstīja M. Džu.

Līdzīgu viedokli pauda bankas JP Morgan Chase vadītājs Džemijs Daimons, kurš norādīja, ka ASV patlaban atrodas visai labā stāvoklī un ka situācija eirozonā ir stabilizējusies. Tomēr viņš brīdināja, ka ekonomiskās krīzes turpināsies līdz brīdim, kad tiks izstrādāta labāka tirgus regulēšanas kārtība. «Ja mēs izdarīsim visu pareizi, tad no šīm problēmām izkļūsim. Ja mēs to nepaveiksim – tad tās turpināsies vēl desmit gadus,» sacīja Dž. Daimons.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins Davosas ekonomikas forumā apsolīja atvieglojumus naftas biznesam, atgādināja Eiropai par Ukrainu un kritizēja ASV kapitālismu, ziņo Dp.ru.

Vladimirs Putins V. Putins forumā pauda, ka ASV kapitālisms ir vainojams pasaules krīzē. Viņš atgādināja, ka pirms gada ASV delegāti uzsvēra ASV ekonomikas stabilitāti. "Es tikai vēlos Jums atgādināt, ka tikai pirms gada ASV delegāti, runājot no šīs tribīnes, uzsvēra ASV ekonomikas fundamentālo stabilitāti un tās bezmākoņu izredzes. Lai gan krīze vienkārši bija gaisā, vairums rāvās iegūt savu pīrāga gabalu, vai tas būtu viens dolārs vai miljards, un negribēja pamanīt pieaugošo vilni," norādīja V. Putins.

V. Putins atgādināja Eiropai par nesen notikušo konfliktu ar Ukrainu, kā rezultātā uz laiku gāzes piegāde Eiropai tika apturēta. "Izejas posmā no krīzes pasaules ekonomika var saskarties nepietiekamību, piemēram, energo resursos," sacīja V. Putins.

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.