Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Maija otrajā pusē pienāca tas brīdis, kad pasaules varenie mēroja savu ierasto ceļu uz Šveices pilsēteli Davosu, lai tieši tur Pasaules Ekonomikas forumā apspriestu galvenās tendences, meklētu kādus risinājumus problēmām un, iespējams, izrunātu kādus darījumus.

Šoreiz manāms, ka vidējais Davosas cilvēks gan ir krietni vairāk satraucies par dažām galvenajām no līdzšinējām viņa ierastajai eksistencei pašām svarīgākajām lietām.

Jau ziņots, ka vēsturnieks Samuels Hantingtons šādu Davosas cilvēku nosaucis par pārrobežu sugu, kuras vērtības un intereses nereti ir visai pamatīgi šķirtas no tām vērtībām un interesēm, kas piemīt viņu tautiešiem ar lokālāku dzīvesveidu. Minētais eksperts arī paredzējis, ka iedzīvotāji (ASV) kādā brīdī sacelsies pret augošo imigrāciju un arvien lielāko starptautisko kompāniju un intelektuāļu ietekmi. Ierasts, ka Davosas ietekmīgākajiem apmeklētājiem un domu izbīdītājiem attiecībā uz dažādām lietām ir ļoti globāls skatījums un arī tvēriens. Tikmēr gan tirdzniecības kari un pandēmija, gan droši vien vēl pat lielākā mērā Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt par ierastā globalizācijas modeļa sairšanu, kur pasaule straujiem soļiem virzās uz to, lai izteiktāk sadalītos, piemēram, autoritatīvajā un demokrātiskajā blokā.

Šoreiz Davosas forumā ierodas krietni sliktākā omā

Šonedēļ Šveices pilsētiņā Davosā notiek ikgadējā pasaules vareno sanāksme. Tās laikā tiks gan rezumēti esošie, gan apspriesti nākamie pasaules nozīmīgākie izaicinājumi. Minētais forums šoreiz norisinās zem galvenās velkošās tēmas/nosaukuma «Globalization 4.0», kas paredz to, ka mūsdienu riskiem esot nepieciešami globāli risinājumi, gluži kā par spīti augošajam pretglobalizācijas sentimentam.

Vēl bagātāki

Davosas miljardieru pulciņš uz šo forumu šoreiz ierodas tik turīgs kā vēl nekad. Jau agrāk varēja teikt, ka Davosas foruma pašu bagātāko viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (jeb puse pasaules iedzīvotāju – nabagākā puse). Tikmēr šobrīd līdz ar pēdējo gadu aktuālo akciju pieaugumu daudziem pasaules korporatīvajiem līderiem savu bagātību ir izdevies audzēt vēl tālāk (pasaules bagātniekiem liela daļa kapitāla ir nobāzēta akcijās). Bloomberg apkopotie dati liecina, ka desmitiem Davosas regulāro dalībnieku bagātība kopš 2009. gada ir palielinājusies par 175 miljardiem ASV dolāru. UBS un PwC Billionaires Insights izceļ, ka globālā mērogā miljardieru bagātība no 2009. gada 3,4 triljoniem ASV dolāru jau 2017. gadā sasniegusi gandrīz 9 triljonus ASV dolāru. Pamatā gan jāpiebilst – tieši pirms 10 gadiem bija vērojams finanšu krīzes lielākais pesimisms un zemākie akciju cenu punkti. Dažkārt eksperti piebilst - finanšu krīzei postošāka ietekme bija tieši uz vienkāršo iedzīvotāju paradumiem, kuri, piemēram, no tām pašām akcijām baidījās vēl ilgi (un tādējādi palaida garām to fenomenālo atgūšanos).

Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.

Pakistāna savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas trešdien notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas, paziņojis armijas pārstāvis, piebilstot, ka viens indiešu lidotājs ir sagūstīts.

Tikmēr Indijas mediji vēsta, ka Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā lidostas slēgtas civilajai satiksmei.

«PAF (Pakistānas gaisa spēki) Pakistānas gaisa telpā notrieca divas indiešu lidmašīnas,» tviterī paziņojis ģenerālmajors Asifs Ghafūrs.

Viņš piebildis, ka viena no notriektajām lidmašīnām nogāzusies Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas teritorijā, bet otra - robežas Indijas pusē.

Ghafūrs arī apstiprināja, ka Pakistānas karavīri sagūstījuši Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļā notriektās lidmašīnas pilotu.

Tikmēr Kāda augsta ranga amatpersonas Indijas pārvaldītās Kašmiras daļas administrācijā aģentūrai AFP pavēstījusi, ka Pakistānas iznīcinātāji virs Kašmiras trešdien pārkāpuši Indijas gaisa telpu, taču tikuši atspiesti atpakaļ pār «de facto» robežu.

ASV trešdien publiskojušas Davosas Pasaules ekonomikas foruma delegācijas sastāvu, Savienoto Valstu medijos nerimstot minējumiem par to, vai forumu apmeklēs prezidents Donalds Tramps.

Kā teikts Baltā nama izplatītajā paziņojumā, delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Kaut arī Trampa vārds nav minēts oficiālajā sarakstā, ASV mediji, arī telekanāls CNN, vēsta, atsaucoties uz anonīmām amatpersonām, ka Tramps forumu tomēr varētu apmeklēt.

Delegācijas sastāvā ir tirdzniecības ministrs Vilbērs Ross, prezidenta meita Ivanka Trampa un znots Džareds Kušners.

Tramps pērn Davosas forumu neapmeklēja, jo foruma norises laikā daļēji bija apturēts ASV federālās valdības iestāžu darbs.

Izskanējuši minējumi, vai lēmumu par došanos uz Davosu šogad nevarētu ietekmēt impīčmenta procedūra Vašingtonā.

Šis šogad būs jau 50.ikgadējais forums, un tas notiks no 21. līdz 24.janvārim, diskusijām par politikas veidošanu pulcējot pasaules līderus.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma saņēmusi uzaicinājumu uz ikgadējo Pasaules ekonomikas forumu Davosā, Šveicē.

Premjerministres oficiālais konts mikroblogošanas vietnē Twitter vēsta, ka L. Straujuma ir saņēmusi Davosas ekonomikas foruma dibinātāja Klausa Švāba ielūgumu piedalīties 2016. gada ekonomikas forumā, kas plānots nākamā gada janvārī.

Savukārt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks Gusts Kikusts aģentūrai LETA apliecināja, ka Vējonis pagaidām nav saņēmis ielūgumu uz Davosas forumu, taču prezidents ir aicināts piedalīties pasaulē augstākā līmeņa drošības jomas diskusijā - Minhenes drošības konferencē, kas norisināsies nākamā gada februārī. «Vējonis, kurš kā vienu no sava darba prioritātēm izvirzījis valsts ārējo un iekšējo drošību, konferences ietvaros uzsvērs Latvijas pozīciju šajos svarīgajos jautājumos,» piebilda Kikusts.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien, 14.septembrī ticies ar Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministru Ravi Šankaru Prasadu, lai pārrunātu Latvijas un Indijas divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus.

«Latvijas un Indijas ekonomiskajam dialogam ir ielikts labs pamats. To apliecina fakts, ka Latvijas un Indijas uzņēmēju sadarbība gadu no gada kļūst arvien aktīvāka un vairāki Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumi jau ir atvēruši filiāles Indijā,» tiekoties ar Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministru, atzina Ašeradens.

«Tomēr mēs saredzam vēl lielākas divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, elektronika, pārtikas ražošana, transports un loģistika, farmācija u.c.,» norāda A. Ašeradens.

Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministrs tikšanās laikā atzina, ka Indija ir ieinteresēta paplašināt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Latviju un aicināja Latvijas uzņēmējus piedalīties Indijas – Eiropas biznesa forumā, kas notiks šā gada decembrī New Deli Indijā.

Apvienojot Komplementārās medicīnas un Indijas studiju un kultūras centrus, Latvijas Universitātē izveidots Starptautiskais Indijas studiju institūts.

Tā mērķis ir vairot Latvijas sabiedrības zināšanas par mūsdienu Indijas kultūru, zinātni, uzņēmējdarbību un politiku, organizēt pētnieciskās un izglītības aktivitātes, izveidot un uzturēt datu bāzi par aktivitātēm Latvijā, kas saistītas ar Indijas zinātni un kultūru. Latvijas Universitātes (LU) paspārnē jau darbojas Ķīnas valdības atbalstītais Konfūcija institūts, Jūdaikas centrs, bet LU Humanitāro zinātņu fakultātē ir plaša un daudzveidīga Āzijas studiju nodaļa. Starptautiskais Indijas studiju institūts piedāvās Ājurvēdas profesionālās pilnveides programmu un vairākas tālākizglītības programmas – Austrumu kultūras vēsturē un filozofijā, dažāda līmeņa jogas apmācības, valodu studijas (bengāļu, hindi, sanskrita, persiešu), kā arī Indijas klasiskās mūzikas un dejas kursus. Mācības sāksies februārī.

Indijas uzņēmēju grupa ar abu valdību atbalstu iniciē tirdzniecības kameras izveidi; pirmais birojs atvērts Rīgā

Latvija Indijas un Āzijas biznesam ir labs tramplīns uz plašāku Eiropu, uzskata nesen dibinātās Latvijas-Āzijas tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Dīpaks Vohra.

Vai Āzija nav pārāk plašs uzstādījums jaunajai jūsu vadītajai tirdzniecības kamerai?

Nē, tas nav pārāk plašs, jo izriet no konkrēta pieprasījuma un iespējām. Bet sākotnējais mūsu tirdzniecības kameras uzsvars un iniciatīva ir Indija. Latvijas un Indijas attiecības ir senas, un ir pētnieki, kas pieļauj saiknes pat vēl no pirmskristietības laika. Krietni jaunākos laikos labs izejas punkts ir tas, ka mums par jebkādiem jautājumiem pašlaik praktiski nav nekādu divpusējo nesaskaņu.

Indijas valdība gatavo likumprojektu visu privāto kriptovalodu aizliegumam, pieļaujot tikai dažus izņēmumus, kā arī plāno izveidot regulējumu valsts centrālās bankas emitētai digitālajai valūtai.

Likumprojekts par kriptovalūtu un oficiālās digitālās valūtas regulējumu iekļauts 29.novembra parlamenta sēdes darba kārtība, vēstīja Indijas valsts raidsabiedrība "Prasar Bharati".

Likumprojekts paredz "radīt atvieglotu regulējumu oficiālas digitālas valūtas, kuru emitētu Indijas Rezervju banka, izveidei. Tas arī paredz Indijā aizliegt visas privātās kriptovalūtas, tomēr pieļauj noteiktus izņēmumus, lai veicinātu kriptovalūtas pamata tehnoloģijas attīstību".

Saistībā ar valdības plāniem Indijas kriptovalūtu biržās trešdien kritās "Bitcoin", "Ethereum", "Tether" un citu digitālo valūtu vērtība, vēstīja raidsabiedŗība NDTV.

Pagājušajā nedēļā Indijas premjerministrs Narendra Modi aicināja demokrātiskās valstis sadarboties kriptovalūtu regulējumā, uzsverot, ka tādas valūtas kā "Bitcoin" apdraud jaunākas paaudzes un "var samaitāt mūsu jauniešus", ja tās nonāktu "nepareizajās rokās".

Šogad pasaules varenie vairāk runās par politiskiem tematiem , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamās nedēļas vidū Šveices pilsētelē Davosā aizsāksies nu jau leģendāru statusu ieguvušais Davosas Pasaules ekonomikas forums. Pagājušajā gadā galvenā foruma tēma bija augošā plaisa starp pasaules turīgajiem un nabadzīgajiem. Un kā nu ne – pasaules finanšu krīze bija beigusies un, kāpēc lai nepaspriestu par ienākumu nesabalansētību. Šajā sakarā interesanti, ka, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos, 85 pasaules bagātākie cilvēki šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse kopā. Tādējādi var ironizēt, ka Davosas foruma dalībnieku viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (tik tālu no patiesības tas nemaz nav).

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Bagātākajam 1% pasaules iedzīvotāju tagad pieder vairāk bagātību nekā visiem pārējiem kopā, pirmdien paziņoja humānās palīdzības organizācija Oxfam dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices pilsētā Davosā.

«Nevaldāmā nevienlīdzība ir radījusi pasauli, kurā 62 cilvēkiem pieder tikpat daudz kā pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei,» savukārt pirms pieciem gadiem šāda bagātība piederēja 388 cilvēkiem, konstatēts Oxfam ziņojumā, kas publicēts pirms pasaules finansiālās un politiskās elites pārstāvju ikgadējā saieta Davosā.

Ziņojumā Ekonomika vienam procentam (An Economy for the 1%) arī atzīts, ka globālā nevienlīdzība nesamērīgi ietekmē sievietes.

«Viena no citām galvenajām tendencēm augošajā nevienlīdzībā, kuras noteiktas Oxfam International ziņojumā, ir tā, ka arvien mazāka nacionālā ienākuma daļa nonāk pie strādniekiem gandrīz visās attīstītajās valstīs un vairākumā jaunattīstības valstu ... Vairākums maz apmaksāto strādnieku pasaulē ir sievietes,» vēstīja Oxfam.

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.

Indijas varas iestādes ir pacēlušas biļešu cenas valsts galvenā tūrisma objekta Tadžmahala apmeklējumam, un Indijas pilsoņiem šīs cenas ir paceltas pieckārt, lai samazinātu apmeklētāju skaitu un reducētu kaitējumu šim tūrisma objektam.

No balta marmora 17.gadsimtā celto mauzoleju Tadžmahalu apmeklē 10 līdz 15 tūkstoši cilvēku dienā, un lielākā daļa no viņiem ir Indijas pilsoņi. 2016.gadā to apmeklēja 6,5 miljoni cilvēku.

Indijas pilsoņiem biļete, kas ietver Tadžmahala apmeklējumu, turpmāk maksās nevis 50 rūpijas (0,61 eiro), bet 250 rūpijas (3,04 eiro). Starptautiskajiem tūristiem biļetes cena ir paaugstināta no apmēram 14 eiro līdz aptuveni 16,7 eiro.

«Mēs gribam, lai cilvēki maksātu vairāk (..) Tas samazinās mauzoleja apmeklētāju skaitu par vismaz 15-20% un dos ieņēmumus tā aizsardzībai,» sacīja Indijas Arheoloģijas iestādes ierēdnis.

Indijas varas iestādes pirms dažiem mēnešiem ierobežoja Tadžmahala apmeklētāju skaitu līdz 40 tūkstošiem dienā. Iepriekš nedēļas nogalēs to apmeklēja līdz 70 tūkstošiem cilvēku dienā.

Pēdējā laikā pieaug to Igaunijas uzņēmēju skaits, kas sākuši raudzīties Indijas tirgus virzienā. Uzņēmējdarbībai Indijā ir līdzīgas priekšrocības kā potenciāli ienesīgākajam Ķīnas tirgum, bet Indijas tirgū ielauzties ir vieglāk, citējot Postimees, raksta BBN.

Saskaņā ar ekspertu teikto, ap 2025. gadu Indija būs kļuvusi par piekto lielāko pasaules ekonomiku, apsteidzot Vāciju. Savukārt ap 2050. gadu Indija varētu kļūt par pasaules lielāko ekonomiku.

Patlaban arī Indijas uzņēmēji ir ieinteresēti sadarbībā ar igauņiem. «Mūsu uzņēmēji vēl aizvien pēta sadarbības iespējas, savukārt indieši jau ir gatavi uzsākt biznesu,» norāda Attīstības fonda, kas atbildīgs par Igaunijas un Indijas attiecībām, pārstāvis Sīms Sikuts (Siim Sikkut).

Saskaņā ar viņa teikto, Indijas uzņēmēji ar Igaunijas kompānijām nevēlas tikai tirgoties, nākotnē tiek plānota sadarbība arī informācijas tehnoloģiju (IT) un pētniecības un attīstības (R&D) jomā.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Turpinot pieaugt spriedzei attiecībās ar Indiju, Pakistānas varasiestādes Kašmiras strīdus reģionā sākušas evakuēt robežciemus, pavēstīja amatpersonas.

Pēc intensīvām apšaudēm Indijas un Pakistānas armiju starpā, lietā liekot arī artilēriju, vairāki simti ģimeņu pārcelti uz drošākiem apvidiem, pavēstīja Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas informācijas ministrs Muštaks Minhass.

«Viss reģions atrodas paaugstinātā trauksmes gatavībā. Mums ir bažas, ka jāevakuē būs arī citi apvidi, ja nesāksies deeskalācija,» sacīja ministrs.

Indijas un Pakistānas kara lidmašīnas trešdien otro dienu pēc kārtas ielidoja otras gaisa telpā, pastiprinot bažas par konflikta eskalāciju ar kodolieročiem bruņoto kaimiņvalstu starpā.

Pakistānas premjerministrs Imrans Hans aicinājis sākt sarunas, brīdinot par katastrofālām sekām, ja «veselais saprāts» negūs virsroku.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Indijas galvaspilsētā Ņūdeli tikās ar Indijas Republikas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar), paužot gandarījumu par Latvijas un Indijas sadarbības aktivizēšanu kopš Latvijas vēstniecības atvēršanas Ņūdeli 2014. gadā un pauda cerību, ka Indija tuvākajā laikā Rīgā varētu atvērt savu vēstniecību.

Latvijas ārlietu ministrs vērsa arī uzmanību uz augošo studentu skaitu no Indijas, kuri par augstākās izglītības studiju vietu ir izvēlējušies Latviju. Turklāt Indijas studentu skaits Latvijā pastāvīgi pieaug, piemēram, 2018.-2019. gadā sasniedzot 2070 studentus, kas ir 25% no visiem ārvalstu studentiem.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Latviju interesē sadarbības paplašināšana ar Indiju tādās tradicionālās jomās kā transports un loģistika, izglītība, vienlaikus saskatot ievērojamas perspektīvas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā.

"Kā piemērs tam ir viens no Latvijas vadošajiem telekomunikāciju operatoriem "Latvijas Mobilais Telefons", kas 2019. gada nogalē aizvadīja veiksmīgu izpētes vizīti Ņūdeli un Bangalūrā, kā arī piedalījās Indijas-Eiropas 29 biznesa forumā. Latvijas uzņēmumi ir gatavi piedāvāt plaša spektra IKT pakalpojumus un tehnoloģiskos risinājumus. Veiksmīgi īstenojot 5G tīkla palaišanu Latvijā, 5G jomā redzam neskaitāmas sadarbības iespējas arī starptautiskā mērogā," akcentēja E. Rinkēvičs.

No saindēšanās ar pārtiku Indijā Gandamanas ciemā miruši jau 22 skolēni, tikmēr vēl vairāk kā divi desmiti bērnu smagā stāvoklī atrodas slimnīcā, ziņo The Wall Street Journal.

Bērni, kuriem skolas pusdienu laikā tikusi pasniegta ar insekticīdiem saindēta pārtika, bijuši vecumā no astoņiem līdz 12 gadiem. Indijas varas iestādes norāda, ka upuru skaits varot pieaugt.

Tikmēr maltīte, kuras sastāvā bija kartupeļi un sojas pupiņas, tikusi pasniegta saskaņā ar Indijas valdības īstenoto programmu, kas paredz, ka Indijā skolēniem vienu reizi dienā par brīvu pienākas bezmaksas pagatavota maltīte. Daudziem Indijas bērniem tā ir vienīga iespēja dienā tikt pie pārtikas, raksta The Wall Street Journal. Pagaidām tiek lēsts, ka saindēta bijusi eļļa, ar kuru tikusi pagatavot maltīte. Tā varot būt saturējusi organisko fosforu.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozīmīgākie darījumi saņēmuši Baltijas M&A un privātā kapitāla apbalvojumus.

Virtuālā apbalvošanas ceremonija noslēdza M&A un Privātā kapitāla forumu.

Gada M&A darījums

Boku, vadošs vispasaules mobilo maksājumu un mobilās identifikācijas piedāvātājs, iegādājās Igaunijas fintech jomas uzņēmumu Fortumo par maksimālo atlīdzību 41 miljona USD apmērā. Darījums apvieno divas ienesīgākās DCB tirgū.

Gada privātā/riska kapitāla darījums

Skeleton Technologies, Igaunijā bāzēts Eiropas lielākais īpaši jaudīgu kondensatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu ražotājs, piesaistīja 41,3 miljonus eiro D sērijas finansējuma kārtā. Iespējams, šis ir kļuvis arī par vissvarīgāko ieguldījumu kārtu tīro tehnoloģiju tirgū Eiropā šogad.

Valsts prezidents Andris Bērziņš arī šogad nav uzaicināts uz Pasaules ekonomikas forumu, kas no 21. līdz 24.janvārim notiks Davosā, Šveicē, apliecināja prezidenta preses padomniece Līga Krapāne.

Jautāta, vai prezidents ir saņēmis ielūgumu piedalīties forumā, kurā viena no galvenajām runātājām šogad būs Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Krapāne lakoniski norādīja: «Nav.»

Uz Pasaules ekonomikas forumu iepriekš devusies arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī eksprezidents Valdis Zatlers.

Kā otrdien paziņojuši foruma rīkotāji, šogad Davosā tiek gaidīts rekordliels dalībnieku skaits - pāri par divarpus tūkstošiem, tostarp aptuveni 300 valstu un to valdību vadītāji un ministri, kā arī 1500 biznesa pasaules līderi no vairāk nekā 140 valstīm. Viņi norādījuši, ka gaida pārstāvjus «no visām krīžu skartajām pasaules vietām».

5. oktobrī Indijas dienvidu pilsētā Bengalūru atklās 2. Indijas–Centrāleiropas biznesa forumu (India – Central Europe Business Forum, ICEBF).

Foruma plenārsesijā, kas veltīta informācijas tehnoloģijām, dalībniekus uzrunās Ārlietu ministrijas vēstnieks – divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Marģers Krams, savukārt ar Latvijas uzņēmuma pieredzi tīro tehnoloģiju un vides aizsardzības jomā dalīsies CleanTech Latvia izpilddirektore Dina Eglīte, informē Ārlietu ministrija.

ICEBF tiek organizēts jau otro gadu pēc kārtas, pulcējot vairāk nekā 200 Indijas un Centrāleiropas valstu pārstāvju. To rīko Indijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Indijas tirdzniecības un industrijas kameru federāciju (FICCI). Viens no foruma oficiālajiem sadarbības partneriem ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

#Pilsētas dome publiskās un privātās partnerības projektā ar kompāniju ABB un vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju forumam nepieciešamo satiksmi nodrošina ar elektromobiļiem.

Biznesa, intelektuālos un politiskos līderus šogad Davosā vizinās elektromobiļos un biedēs ar esošo sistēmu sabrukumu

Gadskārtējais Pasaules ekonomikas forums Davosā, Šveicē, sākas ar savdabīgu iezīmi – ar tīri ekonomisku risku pabīdīšanu uzmanības starmešu perifērijā, priekšplānā izvirzoties bažām par ekoloģiju un kiberdrošību. Grozies, kā gribi, bet jebkurai riskanto jomu sadaļai ir tiešs sakars ar ekonomiku, tomēr tādas «cietās» ekonomiskās tēmas kā fiskālā disciplīna, tirdzniecība, darba tirgus vai vērtspapīru tirgus jau trešo gadu nav «Davosas cilvēku» tiešajā rūpju lokā.

Nākotnes satricinājumi jeb esošo sistēmu pēkšņu un dramatisku sabrukumu scenāriji ir jauninājums, ko savā gadskārtējā globālo risku apskatā Pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem ceļ priekšā tā rīkotāji. Risku un apdrošināšanas pakalpojumu kompānija Marsh un partneri jau 13. reizi foruma vajadzībām izstrādā globālo risku apskatu.