Eiropas tautām cieši jāpieturas pie taupības pasākumiem, lai samazinātu valsts parādus, uzstājoties Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā, sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Vācijas kanclere uzsvērusi, ka Eiropai strukturālas reformas jāīsteno šodien, lai varētu labāk dzīvot rītdien, un jāturpina darbs pie ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanas, vēsta BBC. Iepriekš Davosā Nīderlandes premjers Marks Rutte izteicās, ka eirozonas valstis ir pārāk pārņemtas ar ekonomiskās krīzes risināšanu, lai gan uzmanība būtu jāpievērš izaugsmes veicināšanai. Tomēr Vācijas kanclere vērsa uzmanību uz to, ka ekonomiskai izaugsmei jānotiek kopsolī ar strukturālām reformām. «Budžeta konsolidācija un ekonomiskā izaugsme ir vienas monētas divas puses,» runājot Davosā, uzsvēra A. Mekele.

2021.gada Pasaules Ekonomikas foruma sanāksme, kam būtu jānotiek janvārī Šveices kalnu kūrortā Davosā, bet kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika atlikta, tiks rīkota no 18. līdz 21.maijam citā Šveices pilsētā Lucernā, paziņojis Pasaules Ekonomikas forums.

Pasaules Ekonomikas foruma ikgadējā sanāksme tradicionāli ir notikusi janvārī Davosā un tajā ierasti pulcējas teju 3000 dalībnieku, kuru vidū ir gan politiskie līderi, gan lieluzņēmumu vadītāji.

Augustā šo sanāksmi tika nolemts atlikt, kā arī precīzu tās laiku paziņot, tiklīdz organizētāji būs pārliecināti, ka ir visi nepieciešamie apstākļi, lai dalībnieku veselība nebūtu apdraudēta. Toreiz tika pausta cerība, ka sanāksmi izdosies sarīkot vasaras sākumā.

Sanāksmes norises vieta būs luksusa viesnīca "Bürgenstock", kas atrodas netālu no Lucernas pilsētas Nidvaldenes puskantona Obbirgenes ciemā un no kuras paveras skats uz Lucernas ezeru.

"Sanāksme notiks, ja vien būs visi apstākļi, lai garantētu dalībnieku un vietējās kopienas veselību un drošību," paziņoja Pasaules Ekonomikas foruma preses sekretārs Adrians Monks.

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Šogad pasaules varenie vairāk runās par politiskiem tematiem , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamās nedēļas vidū Šveices pilsētelē Davosā aizsāksies nu jau leģendāru statusu ieguvušais Davosas Pasaules ekonomikas forums. Pagājušajā gadā galvenā foruma tēma bija augošā plaisa starp pasaules turīgajiem un nabadzīgajiem. Un kā nu ne – pasaules finanšu krīze bija beigusies un, kāpēc lai nepaspriestu par ienākumu nesabalansētību. Šajā sakarā interesanti, ka, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos, 85 pasaules bagātākie cilvēki šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse kopā. Tādējādi var ironizēt, ka Davosas foruma dalībnieku viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (tik tālu no patiesības tas nemaz nav).

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Bagātākajam 1% pasaules iedzīvotāju tagad pieder vairāk bagātību nekā visiem pārējiem kopā, pirmdien paziņoja humānās palīdzības organizācija Oxfam dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices pilsētā Davosā.

«Nevaldāmā nevienlīdzība ir radījusi pasauli, kurā 62 cilvēkiem pieder tikpat daudz kā pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei,» savukārt pirms pieciem gadiem šāda bagātība piederēja 388 cilvēkiem, konstatēts Oxfam ziņojumā, kas publicēts pirms pasaules finansiālās un politiskās elites pārstāvju ikgadējā saieta Davosā.

Ziņojumā Ekonomika vienam procentam (An Economy for the 1%) arī atzīts, ka globālā nevienlīdzība nesamērīgi ietekmē sievietes.

«Viena no citām galvenajām tendencēm augošajā nevienlīdzībā, kuras noteiktas Oxfam International ziņojumā, ir tā, ka arvien mazāka nacionālā ienākuma daļa nonāk pie strādniekiem gandrīz visās attīstītajās valstīs un vairākumā jaunattīstības valstu ... Vairākums maz apmaksāto strādnieku pasaulē ir sievietes,» vēstīja Oxfam.

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.

Šodien Davosā sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, jaunais Argentīnas prezidents Havjers Milejs un citas augsta ranga amatpersonas.

54.ikgadējā sanāksme Davosā piedalīsies aptuveni 2800 dalībnieki, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sagaidāms, ka uzmanības centrā forumā būs Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karš un Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Pasākumu apmeklēs arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ķīnas premjerministrs Li Cjans un Tuvo Austrumu līderi, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš iepriekšējos gados forumā piedalījās attālināti.

Foruma prezidents Berge Brende norādījis, ka šoreiz pasākums "notiek uz sarežģītākā ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā fona pēdējo desmitgažu laikā".

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē.

ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7 % ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1 % no 3,4 % 2023. gada sākumā. Visdrīzāk ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.

Turpretim eirozonas ekonomika pēc ilgstošas stagnācijas kopš šā gada sākuma atgriezās pie izaugsmes. Līdzīgi kā 1. ceturksnī, ekonomika arī 2. ceturksnī izauga par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Kaut arī atlabšanas procesi turpinās ar mainīgiem panākumiem un atsevišķos sektoros un valstīs joprojām parādās mīnusi, ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas. Gada griezumā eirozonas ekonomika 2. ceturksnī uzrādīja tikai 0,6 % pieaugumu. Salīdzinājumam, ASV ekonomika turpināja augt ar vidēji 3 % ātrumu gada griezumā.

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

No 23. līdz 26. janvārim Šveices Alpu kūrortpilsētā Davosā norisinājās jau 48. Pasaules Ekonomikas forums (PEF), par kura oficiālo tēmu kļuva sauklis «Kopīgas nākotnes radīšana sašķeltajā pasaulē». Forums jau sen kļuvis par platformu, kurā valstu un pasaules biznesa elites vadītāji kopā ar zinātniekiem neformālā gaisotnē apspriež mūsdienu pasaules problēmas un pasaules ekonomikas attīstības perspektīvas. Foruma nozīmīgumu un efektivitāti apliecina fakts, ka tajā piedalās gandrīz visas kompānijas no pasaules lielāko korporāciju pirmā tūkstoša.

Foruma pastāvēšanas laikā tajā piedalījušies gandrīz visu pasaules valstu līderi, savukārt 2018. gada 100 valstis pārstāvošo gandrīz 3000 viesu vidū bija aptuveni 70 prezidenti un premjerministri. Foruma dalībnieku - arī daudz slavenu zinātnieku, ieskaitot 12 Nobela prēmijas laureātus, kas, neapšaubāmi, akcentē pasākuma nozīmīgumu.

2018. gada PEF pozitīvo toni piešķīra panākumi ekonomikā 2017. gadā, jo pasaules ekonomikai izdevās pārvarēt pēdējos gados novēroto attīstības tempu palēnināšanās tendenci. Pasaules IKP pieaugums 2017. gadā var sastādīt 3,7 % pēc 3,6 % pieauguma 2014. gadā, 3,4 % – 2015. gadā un 3,2 % – 2016. gadā. Attīstības tempu pieaugumu pasaules ekonomikai lielā mērā nodrošināja augstie ASV IKP pieauguma tempi – 2,3 % pret 1,5 % 2016. gadā, kā arī eirozonas – 2,3 % pret 1,8 % 2016. gadā, Japānas (1,6 % pret 0,9 %) un Ķīnas (6,9 % pret 6,7 %). Vāji jūtamu, taču pozitīvu ieguldījumu šajā pieaugumā devusi arī Latvijas ekonomika, kas 2017. gadā var izaugt par 4,2 % pēc 2 % izaugsmes 2016. gadā.

Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma saņēmusi uzaicinājumu uz ikgadējo Pasaules ekonomikas forumu Davosā, Šveicē.

Premjerministres oficiālais konts mikroblogošanas vietnē Twitter vēsta, ka L. Straujuma ir saņēmusi Davosas ekonomikas foruma dibinātāja Klausa Švāba ielūgumu piedalīties 2016. gada ekonomikas forumā, kas plānots nākamā gada janvārī.

Savukārt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks Gusts Kikusts aģentūrai LETA apliecināja, ka Vējonis pagaidām nav saņēmis ielūgumu uz Davosas forumu, taču prezidents ir aicināts piedalīties pasaulē augstākā līmeņa drošības jomas diskusijā - Minhenes drošības konferencē, kas norisināsies nākamā gada februārī. «Vējonis, kurš kā vienu no sava darba prioritātēm izvirzījis valsts ārējo un iekšējo drošību, konferences ietvaros uzsvērs Latvijas pozīciju šajos svarīgajos jautājumos,» piebilda Kikusts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vadošs Indijas rūpnieks Rajivs Bajajs (Rajiv Bajaj) izsmējis Pasaules ekonomikas forumu, kas notiek Davosā un ir viens no galvenajiem notikumiem pasaulē ekonomikas jomā, vēsta thelocal.ch. Viņš sacījis, ka ikgadējais pasākums Šveices Alpos ir avots pusei no pasaules problēmām.

R. Bajajs, motociklu ražotāja Bajaj Auto rīkotājdirektors, teicis, ka viņš nelabprāt brauks uz ekskluzīvo slēpošanas kūrortu, lai apmeklētu forumu, kas notiks šajā mēnesī.

«Es domāju, ka puse no problēmām sākas no Pasaules ekonomikas foruma,» ražotāja pārstāvis sacījis reportieriem Deli, kad viņam jautāts par no 25. līdz 29. janvārim notiekošo sanāksmi.

Viņš teicis, ka tic inženierijas spējai atrisināt problēmas, nevis tā sauktajai lejupvērstajai (top-down) globalizācijai, ko atbalsta pasaules līderi un uzņēmēji Davosā.

Viņš atzinis, ka viņa tēvs Rahuls Bajajs (Rahul Bajaj), Bajaj Group konglomerāta priekšsēdētājs, pēdējās desmitgadēs regulāri apmeklējis Davosas forumu.

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Stena Line izpilddirektors Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson) kā jaunais Pasaules ekonomikas foruma piegādes ķēdes un transporta nozares kopienas priekšsēdētājs pārstāvēs Stena AB un aktīvi iesaistīsies nozares attīstības paātrināšanā nākamo divu gadu laikā.

Pasaules ekonomikas forums (PEF) ir starptautiska organizācija, kas vienkopus pulcina uzņēmējdarbības, valdību, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu līderus, lai izstrādātu pasaules mēroga, reģionālos un nozaru nākotnes plānus. Šogad ikgadējā forumā Davosā tika paziņots, ka Niklass Mortensons kļūs par priekšsēdētāju vienai no foruma 22 nozaru kopienām – piegādes ķēdes un transporta nozares kopienai. Nākamos divus gadus Niklass Mortensons kā priekšsēdētājs vadīs kopienu, palīdzot noteikt nozares darba kārtību un to, kurās jomās kolektīva rīcība var veicināt pozitīvus nozares, kā arī globālos rezultātus.

“Šī ir fantastiska iespēja iesaistīties procesos, kas palīdz nodrošināt pāreju uz iekļaujošu un drošu no fosilā kurināmā brīvu preču transportēšanu. Pasaules ekonomikas forums pulcē dažādus politiskos līderus un ietekmīgus biznesa un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas sadarbojas, lai mainītu pasauli un tā kļūtu labāka,” stāsta Niklass Mortensons.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) saņēmusi oficiālu ielūgumu un dosies uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā, aģentūrai BNS pastāstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Straujuma Davosā uzturēsies 23.janvārī.

Jau iepriekš vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nav uzaicināts piedalīties Pasaules ekonomikas forumā. Savulaik Pasaules ekonomikas forumā piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Tāpat jau ziņots, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma Lietuvas valsts vadītājs saņēmis ielūgumu uz ikgadējo Pasaules ekonomikas foruma sanāksmi. Davosu apmeklēs Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. "Prezidenti uzaicināja kā vienu no pamata runātājiem sesijā par enerģētikas ģeopolitiku, kas ir viena no vislielāko uzmanību piesaistījušajām sesijām," iepriekš informēja Grībauskaites vecākā padomniece ārpolitikas jautājumos Jovita Neļupšiene.

Valsts prezidents Andris Bērziņš arī šogad nav uzaicināts uz Pasaules ekonomikas forumu, kas no 21. līdz 24.janvārim notiks Davosā, Šveicē, apliecināja prezidenta preses padomniece Līga Krapāne.

Jautāta, vai prezidents ir saņēmis ielūgumu piedalīties forumā, kurā viena no galvenajām runātājām šogad būs Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Krapāne lakoniski norādīja: «Nav.»

Uz Pasaules ekonomikas forumu iepriekš devusies arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī eksprezidents Valdis Zatlers.

Kā otrdien paziņojuši foruma rīkotāji, šogad Davosā tiek gaidīts rekordliels dalībnieku skaits - pāri par divarpus tūkstošiem, tostarp aptuveni 300 valstu un to valdību vadītāji un ministri, kā arī 1500 biznesa pasaules līderi no vairāk nekā 140 valstīm. Viņi norādījuši, ka gaida pārstāvjus «no visām krīžu skartajām pasaules vietām».

#Pilsētas dome publiskās un privātās partnerības projektā ar kompāniju ABB un vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju forumam nepieciešamo satiksmi nodrošina ar elektromobiļiem.

Biznesa, intelektuālos un politiskos līderus šogad Davosā vizinās elektromobiļos un biedēs ar esošo sistēmu sabrukumu

Gadskārtējais Pasaules ekonomikas forums Davosā, Šveicē, sākas ar savdabīgu iezīmi – ar tīri ekonomisku risku pabīdīšanu uzmanības starmešu perifērijā, priekšplānā izvirzoties bažām par ekoloģiju un kiberdrošību. Grozies, kā gribi, bet jebkurai riskanto jomu sadaļai ir tiešs sakars ar ekonomiku, tomēr tādas «cietās» ekonomiskās tēmas kā fiskālā disciplīna, tirdzniecība, darba tirgus vai vērtspapīru tirgus jau trešo gadu nav «Davosas cilvēku» tiešajā rūpju lokā.

Nākotnes satricinājumi jeb esošo sistēmu pēkšņu un dramatisku sabrukumu scenāriji ir jauninājums, ko savā gadskārtējā globālo risku apskatā Pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem ceļ priekšā tā rīkotāji. Risku un apdrošināšanas pakalpojumu kompānija Marsh un partneri jau 13. reizi foruma vajadzībām izstrādā globālo risku apskatu.