Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.

Ikgadējā komunikācijas vadības foruma Baltic PR Awards konferences daļā uzstāsies divi pasaules līmeņa eksperti – mediju un ilgtspējas eksperts Džo Konfino (Jo Confino) no The Guardian un viens no pasaules ietekmīgākajiem mārketinga blogeriem Kriss Brogans (Chris Brogan). Konferencē Komunikācijas vadības nākotne uzstāsies arī Starptautiskās Sabiedrisko attiecību asociācijas prezidents Ričards Linings (Richard Linning), bet tās noslēgumā notiks paneļdiskusija ar konferences runātāju un starptautiskās žūrijas locekļu dalību.

Ziemeļeiropas nozīmīgākā komunikācijas vadības foruma Baltic PR Awards 2011 saturs veidots tā, lai tas būtu vērtīgs gan uzņēmumu vadītājiem, gan komunikācijas, sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistiem. Foruma pirmā daļa veltīta aktuālākajām tēmām, kuras lielā mērā noteiks uzņēmumu dienaskārtību tuvākajos gados – sociālo mediju izmantošana uzņēmumu attīstībā un komunikācijas loma korporatīvās ilgtspējas nodrošināšanā. Dienas otrajā pusē foruma dalībniekiem trīs paralēlās sesijās būs iespēja iepazīties ar 30 labākajām pērnā gada Baltijas sabiedrisko attiecību kampaņām.

Viens no trim ietekmīgākajiem mārketinga blogu autoriem pasaulē Kriss Brogans konferencē uzstāsies par sociālo mediju lomu biznesa attīstībā ar tēmu Uz panākumu robežas: kā izveidot uzņēmumu un sekmīgi to vadīt. "Kā izmantot sociālos medijus uzņēmuma attīstībā un uzturēšanā? Apgalvojums, ka internets ir mainījis pasauli, jūs nepārsteigs. To visu jūs esat redzējuši savām acīm. Netflix, Amazon, Zappos, Groupon – šie stāsti nevienam nav sveši. Taču ir uzņēmējdarbības risinājumi, ko varat izmantot, lai paveiktu vairāk, veiktu sekmīgāku uzņēmējdarbību un palielinātu pārdošanas apjomus. Izsniegt atlaižu kuponus Twitter - tā nav nākotne. Jau tagad ir nozīme attiecību veidošanai un investīcijām tādā biznesā, kurā cilvēkam ierādīta pirmā vieta. Šī nebūs teorētiska lekcija: pārrunāsim pavisam konkrētus soļus, ko varat spert pretī panākumiem," norāda Kriss Brogans konferences tēmas pieteikumā.

Pieteikšanās biļetēm uz TEDxRiga konferenci noslēgsies otrdien pusnaktī, savukārt trešdien notiks izloze, kurā tiks noskaidroti tie, kam būs iespēja biļetes iegādāties, informē TEDxRiga organizatori.

Jau vēstīts, ka pirmā TEDxRiga konference notiks 14. jūnijā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē, un tajā piedalīsies vairāk nekā 20 Latvijas un ārvalstu runātāji.

Konferences pirmajā blokā The Science for life (Zinātne dzīvei) uzstāsies Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš, kura uzstāšanās temats būs Dievs nespēlē kauliņus. Bet varbūt tomēr?, sociālo tīklu pētnieks Valdis Krebs ar tēmu Attapties tīkla nepareizajā pusē un matemātiķe Daina Taimiņa, kura runās par Tamborēšanu un hiperboliskām virsmām. Runātājiem pievienosies kardioķirurgi prof. Āris Lācis un prof. Andrejs Ērglis, kuri stāstīs par Dzīvības un nāves jautājumu. Sesiju noslēgs latviešu etnogrāfiskā koklētāja Laima Jansone, ar kuru kopā uzstāsies laikmetīgās dejas izpildītāji, apvienojot mūzikas, dejas un vizuālo mākslu.

No strauja interneta lielveikalu uzplaukuma un Blockchain tehnoloģijas izmantošanas norēķinos līdz digitālajai komercijai kā Eiropas darba tirgus veicinātājam, – ar plašu un vispusīgu skatu uz elektroniskās komercijas nozari Rīgā jau piekto gadu pēc kārtas notiek starptautisks forums eCom21.

Šis ir Baltijas valstīs lielākais e-komercijas forums, šogad to apmeklēs ap 600 dalībnieku, kuri vienlaikus kļūs arī par Latvijas 98. dzimšanas dienas svētku dalībniekiem (forums notiek 17. un 18. novembrī).

Forums kopš tā dibināšanas 2012. gada tiek rīkots ar Rietumu Bankas atbalstu.

Veidojas par reģionālu līderi

„Rīgas forumā ierodas ieinteresēti, aizrautīgi un drosmīgi uzņēmēji no visas pasules, kuri savu biznesu ir dibinājuši, veido un attīsta internetā. Runātāju un dalībnieku vidū ir cilvēki, kas ir saistīti ar elektroniskās komercijas nozari – finanšu, regulēšanas, likumdošanas, mārketinga, tehnoloģiju jomās, kā arī investori un komercbankas,“ stāsta eCom21 Organizācijas komitejas vadītājs Ruslans Stecjuks. Viņš atzīmē, ka ik gadu eCom21 dalībnieku skaits aug par aptuveni 15%, kas liecina, ka Rīgas forums ir pamanīts un novērtēts starp citām līdzīgām konferencēm Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

No 23. līdz 26. janvārim Šveices Alpu kūrortpilsētā Davosā norisinājās jau 48. Pasaules Ekonomikas forums (PEF), par kura oficiālo tēmu kļuva sauklis «Kopīgas nākotnes radīšana sašķeltajā pasaulē». Forums jau sen kļuvis par platformu, kurā valstu un pasaules biznesa elites vadītāji kopā ar zinātniekiem neformālā gaisotnē apspriež mūsdienu pasaules problēmas un pasaules ekonomikas attīstības perspektīvas. Foruma nozīmīgumu un efektivitāti apliecina fakts, ka tajā piedalās gandrīz visas kompānijas no pasaules lielāko korporāciju pirmā tūkstoša.

Foruma pastāvēšanas laikā tajā piedalījušies gandrīz visu pasaules valstu līderi, savukārt 2018. gada 100 valstis pārstāvošo gandrīz 3000 viesu vidū bija aptuveni 70 prezidenti un premjerministri. Foruma dalībnieku - arī daudz slavenu zinātnieku, ieskaitot 12 Nobela prēmijas laureātus, kas, neapšaubāmi, akcentē pasākuma nozīmīgumu.

2018. gada PEF pozitīvo toni piešķīra panākumi ekonomikā 2017. gadā, jo pasaules ekonomikai izdevās pārvarēt pēdējos gados novēroto attīstības tempu palēnināšanās tendenci. Pasaules IKP pieaugums 2017. gadā var sastādīt 3,7 % pēc 3,6 % pieauguma 2014. gadā, 3,4 % – 2015. gadā un 3,2 % – 2016. gadā. Attīstības tempu pieaugumu pasaules ekonomikai lielā mērā nodrošināja augstie ASV IKP pieauguma tempi – 2,3 % pret 1,5 % 2016. gadā, kā arī eirozonas – 2,3 % pret 1,8 % 2016. gadā, Japānas (1,6 % pret 0,9 %) un Ķīnas (6,9 % pret 6,7 %). Vāji jūtamu, taču pozitīvu ieguldījumu šajā pieaugumā devusi arī Latvijas ekonomika, kas 2017. gadā var izaugt par 4,2 % pēc 2 % izaugsmes 2016. gadā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu kritizējošais ASV ekonomists Pols Krugmans un Nobela prēmijas ekonomikā ieguvējs Rīgā neieradīsies. Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma organizatori nolēmuši atcelt P. Krugmana dalību forumā, par iemeslu minot politisko ažiotāžu.

Viens no foruma organizatoriem, Pāvels Morozovs norādīja, ka P. Krugmana uzaicinājums piedalīties forumā izraisījis negaidītu politisko rezonansi, jo pasākuma norise sakrīt ar lēmuma paziņošanu par Latvijas iestāšanos eirozonā.

«Domstarpības saistībā ar profesora P. Krugmana izteicieniem pārāk politizē mūsu pasākumu. Tā kā Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma pamatmērķis ir Latvijas pievilcības palielināšana, tai skaitā arī investoriem, esam izlēmuši koncentrēt mūsu spēkus uz Latvijas Republikas konkurences priekšrocībām - transporta un loģistikas, banku un finansu jomām, kā arī uz jauniem, prioritāriem ekonomikas attīstības virzieniem - jaunās enerģētikas un jaunajām tehnoloģijām,» skaidroja P. Morozovs.

Jau nākamajā nedēļā Rīgā notiks ikgadējais Baltijas M&A un privātā kapitāla forums, kur šogad, kopā ar tradicionālajiem foruma organizatoriem, zvērinātu advokātu biroju SORAINEN, Dienas Bizness, Äripäev un Verslo žinios, organizatoru lomā piedalās arī visu triju Baltijas valstu privātā un riska kapitāla asociācijas. Pie tam līdz ar forumu, Latvijas Privātā un Riska Kapitāla Asociācija atzīmē savu desmit gadu jubileju.

Šo apstākļu iespaidā, kā arī tādēļ, ka šogad ir vērojama salīdzinoši liela rosība privātā un riska kapitāla industrijā (Latvijā, piemēram, nesen noslēgtais Latvijas Garantiju aģentūras konkurss, kā arī šajā vasarā pieņemtais Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums), forumā īpaša vieta tiks atvēlēta dažādām ar Baltijas privātā un riska kapitāla industrijas attīstību veltītām tēmām. Tā, piemēram, foruma pirmajā dienā, 24. oktobrī, ar idejām industrijas attīstības vecināšanai dalīsies EBRD (Agris Preimanis), Eiropas Investīciju Fonda (Richard Pelly) un arī Eiropas privātā un riska kapitāla asocijācijas (Michael Collins) pārstāvji; savukārt, 25. oktobrī īpašā sesijā tiks spriests par Baltijas valstu valdību lomu industrijas attīstībā un to, ko no valdībām sagaida industrijas pārstāvji.

29. maijā notiks biznesa forums "CexitBiz". Forums ir loģisks turpinājums aprīļa beigās notikušajam sabiedrības forumam "Pietura: Cexit", tikai šoreiz pasākuma fokusā būs tieši uzņēmējdarbības sektors, tā specifiskā situācija pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Foruma mērķis ir sniegt praktisku informāciju, metodes, paņēmienus, lai uzņēmumiem palīdzētu paredzēt mainīgo situāciju, radīt produktus un pakalpojumus, lai spētu finansiāli un arī konceptuāli pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Forumā uzstāsies tādi lektori un viedokļu līderi kā Martins Gauss, Ieva Tetere, Jānis Ošlejs, Zane Čulkstēna, Andrejs Vasiļjevs, Andris Rubīns, Māris Jansons u.c.

"Foruma saturs būs organizēts trīs blokos – nākotnes procesi, izaicinājumi darbiniekiem un jauna pieredze klientiem. Esam saplānojuši forumu tā, lai sešu stundu laikā uzņēmēji varētu gan gūt ieskatu tendencēs, iespējams, pat futūriskos nākotnes modeļos, gan gūt idejas tam, kā vadīt uzņēmuma būtiskāko resursu – darbiniekus, kuri šobrīd piedzīvo lielas pārmaiņas gan individuāli, gan arī organizācijās.

Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība, sabiedrības digitālās pratības attīstības nozīme arī kā drošības jautājums, bija vieni no svarīgākajiem Rīgā notikušajā Pašvaldību forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”.

Tajā piedalījās speciālisti no 27 Latvijas pašvaldībām, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un vairāku uzņēmumi pārstāvji, kas ikdienā saistīti ar dažādiem digitalizācijas procesiem.

“Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība – šie ir trīs ļoti būtiski elementi, kas nodrošina efektīvu un iekļaujošu pārvaldību, kas kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam neatkarīgi no dzīvesvietas jābūt iespējai saņemt kvalitatīvus pakalpojumus – neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodrošināti digitāli vai klātienē. Ne katrs pakalpojums ir tikai digitāls, un ne katram iedzīvotājam ir piekļuve digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs ne tikai turpinām veicināt digitālos risinājumus, bet arī neaizmirstam cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts šo risinājumu lietošanā. Šis līdzsvars starp digitālo un cilvēku – starp tehnoloģijām un cilvēcību – ir mūsu panākumu atslēga. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu pašvaldību digitalizācijas jomā. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās ātrāk redz vajadzības un var ātrāk reaģēt. Tādēļ jo īpaši svarīgi rast efektīvākus un ātrākus risinājumus digitālo pakalpojumu jomā,” foruma atklāšanā pauda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

9. jūlijā - dienu pirms Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sveica diasporas uzņēmējus, kas ieradušies Latvijā apspriest eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes un ekonomiskās attīstības perspektīvas, informē Ārlietu ministrija.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, ministrs uzsvēra trīs galvenās valdības un ārlietu dienesta prioritātes: «Pirmā - Latvijas un Baltijas reģiona drošības nostiprināšana, otrā - ekonomisko sakaru veicināšana gan ES, gan ārpus tās, trešā - saiknes stiprināšana ar Latvijas diasporu ārvalstīs.» Ministrs E. Rinkēvičs pateicās par diasporas ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, tās izaugsmes veicināšanā, kas ik gadu sasniedz ap 600 miljonu eiro.

«Prezidentūra ir noslēgusies, bet ārlietu dienests turpina aktīvi darboties. Nopietni strādājam pie vēstniecību tīkla paplašināšanas, kas arī ir būtiski, lai stiprinātu saikni ar diasporu. Šobrīd Latvijas pilsoņi dzīvo 120 pasaules valstīs», atzīmēja ministrs.

Pirmajā Kurzemes biznesa forumā, kas notiks 31. augustā Ventspils Augstskolā, iecerēts spriest par attīstības plānošanu Kurzemes reģiona nacionālās nozīmes attīstības centros, cilvēkresursiem un finanšu atbalsta mehānismiem nākamajā daudzgadu periodā.

Foruma dalībnieki centīsies atbildēt uz jautājumiem – kā jāattīstās Latvijai un Kurzemei, kādi ir attīstību traucējošie faktori. Foruma rīkošanas mērķis ir informēt esošos un potenciālos Kurzemes reģiona uzņēmējus un investorus par nacionālo un reģionālo attīstības centru attīstības plāniem nākamajam daudzgadu plānošanas periodam no 2014. līdz 2020.gadam. Tāpat forumā centīsies noskaidrot atbildīgo valsts institūciju un citu iesaistīto pušu intereses, argumentus un viedokļus par nacionālās nozīmes attīstības centra attīstības plānu ietekmi uz pašu attīstības centru, Kurzemes reģiona, Latvijas, kā arī uz Baltijas jūras reģiona sociālās un ekonomiskās attīstības perspektīvām, akcentēt cilvēkresursu kvalitāti kā būtisku attīstības faktoru. Plānots diskutēt par ES fondu, ES un Latvijas finanšu atbalsta mehānismu un instrumentu un nodokļu konjunktūras lomu attīstības plānos iekļauto mērķu un uzdevumu īstenošanā.

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Pirmajā TED (Tehnoloģijas, Izklaide, Dizains) nacionālā mēroga konferencē TEDxRiga piedalīsies vairāk nekā 20 Latvijas un ārvalstu lektori, no kuriem patlaban ir zināmi desmit runātāji.

Konferences pirmajā blokā The Science for life (Zinātne dzīvei) runu Dievs spēlē metamos kauliņus? sniegs Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš un sociālo tīklu pētnieks Valdis Krebs, kas runās par privātuma riskiem. Tāpat blokā The Science for life uzstāsies arī Daina Taimiņa, kura runās par Tamboradatas hiperbolisko plakni. Savukārt sesijā Creativity beats the Capital (Radošums uzvar kapitālu) uzstāsies Silīcija ielejas pazinējs Viesturs Sosārs ar tēmu Izgāšanās māksla.

Sadaļā The power of diversity (Daudzveidības spēks) kā viena no lektoriem uzstāsies Nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja un mākslinieciskās padomes koordinatore Aiva Rozenberga, kura stāstīs par Eiropas kultūras galvaspilsētām. Arhitekts Toms Kokins uzstāsies ar tēmu Veidojot ikdienu un vidi - jeb kā efektīvāk izmantot publisko telpu. Sadaļā līdz ar A. Rozenbergu un T. Kokinu uzstāsies ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš stāstīs par Starpdisciplināro izglītību kā priekšrocību mūsdienu sabiedrībā.

Šobrīd tehnoloģiju attīstības tempi un tendences pietuvojušās lūzuma punktam, kas liek domāt, ka nākamo desmit gadu laikā pasauli sagaida jauna datorikas ēra, kurā datori būs tūkstoškārt ātrāki un mācīsies patstāvīgi,» ikgadējā IBM Foruma ietvaros norādīja IBM Goda biedrs Džons Kons (John M. Cohn).

IBM Forumā piedalījās Latvijas, Ziemeļvalstu, ASV un Polijas speciālisti, savukārt Dž. Kons sniedza lekciju par modernajām tehnoloģijām, «kas izmainīs pasauli», stāsta IBM pārstāvji. Tāpat zinātnieks sniedza lekciju «Kolonijas mācība: kādēļ ir vērts studēt inženierzinātnes» studentiem Rīgas Tehniskajā universitātē. Uzstāšanās mērķis bija iedvesmot jauniešus mācībām, paužot, ka zinātne var būt ļoti interesanta. Kopumā lekciju apmeklēja 200 studenti, un tās laikā Dž. Kons demonstrēja savu elektrības eksperimentu «Jolts and Volts».

Tāpat IBM Foruma ietvaros norisinājās IT klastera un IBM Latvija organizētā apaļā galda diskusija par IT nozares neapgūto potenciālu – vietējo resursu attīstības perspektīvām un galvenajiem izaicinājumiem šajā jomā.

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Pasaule mainās tik ātri, ka cilvēki, uzņēmumi un valdības nespēj sekot līdzi pārmaiņām. "Noteikt nozaru un sabiedrības attīstības tendences ir Globālo attīstības tendenču foruma virsmērķis. Forums notiks no 9-12 aprīlim Rīgā, kurā piedalīsies vairāk kā simts ekspertu, kur astoņās pasākuma sesijās tie uzstāsies ar lekcijām par šodien aktuālām tēmām" atzīmē Felix Holding līdzdibinātājs , World Trend Forum prezidents Ēriks Igaunis.

Liepājas Metalurga aktīvu pārdošana šodien jau ir vēsture, līdzīgi kā Latvijas Krājbankas krahs, airBaltic iegāde un veikala Maxima traģēdija Rīgā. Plašākā nozīmē, par vēsturi jau kļuvuši arī notikumi Ukrainā. Saskaņā ar tendenču (trend) izstrādes teorijas autora Čarlza Dou pieņēmumu,- pamattendences pat pie dažādiem trendu attīstības vektoriem ir iespējams izskaitļot, ņemot vērā situācijas attīstības faktorus. Angļu valodā trenda apzīmēšanai ir divējāda nozīme - jau iepriekš minētās izmaiņas fiksācija, ņemot vērā laika faktoru un otrs skaidrojums -"enkura stiprinātā ass daļa". Rīgas Globālo attīstības tendenču foruma - World Trends Forum (WTF) gadījumā piemērots ir tieši otrais termina skaidrojums,- kā metafora tam ka Forumam jābūt pietiekami izturīgam, lai noturētu "pārmaiņu vējus".

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard12.jpg

Pirmā pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma organizatori ir Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārlietu ministrija (ĀM).

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka forums kā jaunizveidota, līdz šim vēl Latvijā nebijusi platforma rada iespējas ieguvumiem gan uzņēmējiem, gan valstsvīriem un sievām, gan sabiedrībai kopumā. «Uzņēmēji gūs iespēju piedalīties plašā 19 pasaules valstu kontaktbiržā, parādīt sevi un gūt jaunas, inovatīvas idejas, sadarbības partnerus. Valstiski iegūsim pasaules pieredzi, ārpus Latvijas nedodoties, ekspertīzi par to, kā mūsu valsts izskatās no malas – faktiski starptautisku domnīcu ekonomikas izrāviena panākšanai.»

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Sīvās konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu kļūt par 5G tehnoloģiju līderi, tāpēc nepieciešami sadarbības partneri, preses konferencē par rudenī plānoto Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumu - 5G Techritory un 5G tehnoloģijām žurnālistiem sacīja VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Viņš skaidroja, ka 5G standarts ir «karsta tēma», kas ir aktuāla globālā un nacionālā mērogā. «Patlaban notiek cīņa, kurš būs 5G tehnoloģiju līderis. Konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu par tādu kļūt, tāpēc mums ir jāatrod savi partneri,» uzsvēra «Elektroniskie sakari» valdes priekšsēdētājs.

Bārda norādīja, ka septembra Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā «5G Techritory» plānotie galvenie akcenti būs Baltijas jūras reģiona gatavība un izaicinājumi, nozares, kurām jāsadarbojas, lai gūtu pienesumu no 5G tehnoloģijām un kā pārvērst 5G iespējas biznesa projektos. «Forumā akcentētās nozares, kas būs lielākie ieguvēji un nesīs lielākās pārmaiņas, taču forumā spriedīs arī par »spēles laukumu« jaunu biznesa modeļu veidošanai,» sacīja Bārda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis uzsvēra, ka patlaban 4G tīkla ātrums ir 100 megabiti sekundē, taču 5G tīkls būs simts reizes ātrāks. «Atzīmēšu, ka 5G tīkls nebūs tikai mobilo sakaru operatoru ieguvums - iedzīvotājiem 5G tīkls būs kā platforma, kurā attīstīsies dažādu jomu pakalpojumi. Piemēram, transporta, medicīnas, ražošanas un robotizācijas jomās 5G tehnoloģijas nodrošinās ātrāku datu pārraidi ar robotizētām vienībām, atrodoties pat citā pasaules malā,» skaidroja Beļskis.

Otrdien, 24. oktobrī tika atklāta 27. Rīgas modes nedēļa, kas līdz 28. oktobrim pulcēs vienkopus starptautisko modes sabiedrību.

Riga Fashion Week (RFW) laikā gaidāmas ne tikai Latvijas dizaineru modes skates, bet arī vairāki radoši un izglītojoši pasākumi, kas tiek organizēti, lai Rīgā svinētu modi un mākslu.

Šoruden RFW programma ietvers tādu Latvijas dizaineru modes skates kā Anna Led, Atis Artemjevs, Dace Bahmann, Katya Katya, Natalija Jansone, Nóló, One Wolf, Talented, KULT, AntiStar, Bulichev, QooQoo, Aristocrat Kids un Paade Mode, kā arī ārvalstu dizaineru skates: BIRYUKOV(Krievija), Lena Lumelsky(Beļģija), DiLiborio(Itālija) un Diana Arno(Igaunija).

27. Rīgas modes nedēļas ietvaros tiek plānoti vairāki radoši pasākumi, viens no tiem – ievērojamajam modes namam Christian Dior veltītas izstādes «Dior» atklāšana Modes muzejā, Grēcinieku ielā 24.

Starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums, kas tiek organizēts katru gadu citā pasaules valstī, notiks Rīgā, un paredzēts, ka tas pulcēs ap 400 pasaules biznesa līderu - Ķīnas uzņēmējus un viņu ārvalstu sadarbības partnerus, tostarp aptuveni simts Latvijas lielāko uzņēmumu vadītājus.

Forums šogad norisināsies laika posmā no 25. līdz 26. novembrim.

«Ķīnas uzņēmējdarbības forums ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem starptautiskajiem biznesa forumiem, kas Latvijā ticis organizēts. Uz forumu ieradīsies biznesa līderi no vairāk nekā 35 valstīm,» stāsta ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš norāda, ka Rīgas izvēle foruma norises vietai «nav pārsteigums». «Latvijas unikālā pieredze, ekonomikas attīstība un arī būtiskās priekšrocības dažādu biznesa tīklu attīstībai, mūs padara par izcilu vietu, kur ne tikai satikties dažādiem uzņēmējiem, bet arī veikt investīcijas,» ir pārliecināts ministrs.

Šā gada 25.-27.novembrī Rīgā notiks starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums (2012 Global China Business Meeting), kas pulcēs aptuveni 400 uzņēmējus, augstas amatpersonas un ārvalstu viesus, lai veidotu biznesa kontaktus un attīstītu sadarbību.

Tāpat Ķīnas uzņēmējdarbības foruma norise Rīgā ļaus starptautiski popularizēt Latviju, veicināt tās atpazīstamību, piesaistot jaunas investīcijas un attīstot tūrismu.

«Ķīna ir pasaules otra lielākā ekonomika. Lai arī tās izaugsmes tempi patlaban piebremzējas, tie joprojām ievērojami pārsniedz vidējo Eiropas. Ņemot vērā situāciju Eiropā, kas ir mūsu eksporta lielākais noieta tirgus, mums aktīvāk jāraugās uz trešo valstu tirgiem, kas joprojām uzrāda spēcīgu izaugsmi. Latvijā Ķīna zināma kā preču importētāja, bet arī tās eksports būtiski aug. Latvija uz Ķīnu 2011.gadā eksportēja preces un pakalpojumus 47,9 miljonu eiro vērtībā jeb divkārt vairāk nekā 2010.gadā, sasniedzot vēsturisko rekordu. Tomēr Ķīnas tirgus izmērs, ekonomikas attīstība un potenciāls, kā arī Latvijas uzņēmēju interese, apņēmība un konkurētspēja rāda, ka varam sasniegt ne vienu vien jaunu rekordu. Tomēr, lai tas notiktu, ir jārada apstākļi, kad uzņēmēji un viņu biznesa idejas satiekas. Tieši šādu iespēju dos starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums Rīgā,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Jaunveidotā platforma Team Latvia būs «viens telefons, uz kuru var piezvanīt diasporai un tad piekļūt jau tās dažādajām kompetencēm», par Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā panākto konceptuālo vienošanos saka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes locekle Elīna Pinto.

No Latvijas izceļojušie un ārvalstīs par savu jomu profesionāļiem kļuvušie uzņēmēji, augstskolu mācībspēki, pētnieki un Eiropas un globālo institūciju ierēdņi ir bagāts, bet pienācīgi neapgūts, intelektuālais, kā arī investīciju un biznesa iespēju resurss. Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā ir panākta konceptuāla vienošanās starp nozīmīgām Eiropas diasporas un saistītām organizācijām Latvijā un Latvijas publisko sektoru, ka turpmāk šo attiecību un iespēju efektivizēšanai tiek izveidota jumta organizācija – Team Latvia.

To veido ELA, Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs (UKLBN), Norvēģijas latviešu organizācija Team Latvia, no kuras jaunā sadarbības platforma ir arī guvusi savu nosaukumu, biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā, Digital Freedom Festival jaunā iniciatīva Digital Diaspora un Latvijas eksporta atbalsta kustība Red Jackets. Praktiski šī sadarbība nozīmē, ka «mēs savas aktivitātes Latvijas saistībai ar diasporu turpmāk zīmolosim kā Team Latvia, un turpmāk veidosim jau strukturētu platformu sadarbībai ar Latvijas partneriem tieši ekonomikā,» skaidro E. Pinto.

Praktisku jaunumu konferencē „Investīciju iespējas Latvijā un Baltijas valstīs”, kas norisināsies foruma “Invest Expo” ietvaros 6. un 7. maijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, uzstāsies viens no pasaules vadošajiem nodokļu konsultantiem – advokātu biroja „Sorainen Latvija” partneris Jānis Taukačs. Eksperts sniegs Latvijas nodokļu sistēmas pārskatu, kā arī salīdzinās nodokļu režīmus Baltijas valstīs.

‘’Taukačs informēs par investīciju piesaistīšanas mehānismu lielajiem projektiem, nodokļu vides piedāvājumi mazajam un vidējam biznesam, kā arī izskaidros, kas ir pastāvīgā pārstāvniecība un pastāvīgā iestāde jeb kādēļ nav tik vienkārši pārcelt biznesu pie kaimiņiem, izmantot ofšorus vai shēmot ar PVN’’, informē foruma “Invest Expo 2011” projekta vadītājs Juris Mendziņš.

Pasaules vadošā juristu ceļveža „Guides to the World's Leading Lawyers" izdevēji konferences lektoru Jāni Taukaču ir atzinuši par vienu no pasaules vadošajiem nodokļu konsultantiem. Taukačs ir autors vairāk nekā 100 rakstiem, blogiem un citām publikācijām, lielākoties par nodokļiem un muitas tiesībām, Latvijas un starptautiskos komerctiesību izdevumos.