Jaunu tirgu iekarošanu pārtikas ražotāji, izpildot mājasdarbus, var īstenot 9–12 mēnešu laikā. Taču tirgos valda sīva konkurence
Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmējs un produktu bīdītājs Eiropas un ASV tirgos, kuram pašam ir vairāk nekā 12 gadu pieredze, strādājot Amerikā – Aleksandrs Rubins. Viņaprāt, pašlaik jaunus tirgus cenšas atrast ļoti daudzi uzņēmumi, un arī mazāki ražotāji cerīgi raugās nišas produktu segmentā.
Ir daudz dažādu ziņu par iespējām ražot milzīgajam Ķīnas tirgum. Cik tas ir reāli?
Protams, Ķīnas tirgus ir milzīgs, taču pagaidām bez fanfarām nekā arī vairāk nav. Par to, cik daudz un kādus produktus tajā varēs pārdot Latvijas ražotāji, varēs spriest tad, kad no šīs valsts tirgotājiem uz Latviju tiks pārskaitīta un saņemta nauda. Vispirms ir jāsaprot, kā šis Ķīnas tirgus funkcionē, ko pieprasa patērētājs, kādu produktu viņš vispār ir gatavs pamēģināt nogaršot. Diez vai tas var būt tas pats produkts, kas paredzēts Latvijas vai Krievijas tirgum, tikai ar citu iesaiņojumu. Tiem, kas cer uz Āzijas valstu tirgus apguvi, var ieteikt būt modriem, jo tur ir atšķirības no Eiropas un ASV, kur ir skaidri zināmi spēles noteikumi un caurspīdīgas, saprotamas izmaksas, nav nekādu kukuļošanas risku, klanu sistēmas, kā arī «pēkšņu» barjeru un riska, ka nauda par nosūtīto preci konkrētā laikā tiks saņemta.
Vai ASV un citviet Eiropā Latvijas pārtikas ražotājiem vispār ir kādas cerības uz savas produkcijas realizāciju?
No savas pieredzes varu teikt, ka iespējas materializējas, ja notiek arī reāli darījumi. ASV kopš 1962. gada, kad prezidents D.F. Kenedijs parakstīja patērētāja tiesību aktu, faktiski nekādu domstarpību, kas un kā jādara, nav. Ir skaidra kārtība, caurspīdīgi maksājumi, strīdu risināšanas mehānismi. Protams, ASV tirgus ir ļoti liels un diez vai kāds Latvijas ražotājs var saražot tādu daudzumu, lai visos šīs valsts lielveikalos būtu attiecīgais produkts. Tāpēc Latvijas pārtikas ražotāju izstrādājumi būs atrodami ierobežotā veikalu skaitā. Pārtikas ražotājam ir jāspēj izpildīt ne tikai visas prasības savas produkcijas eksportam uz ASV, bet arī jāpierāda mazumtirgotājam sava lietderība (pircēju atsaucība). Pēdējie piemēri liecina, ka, izpildot mājasdarbu, atrisinot jautājumus ar transportēšanu un izplatīšanu, ASV tirgū var iekļūt aptuveni deviņu mēnešu laikā, lai arī vidēji šis laiks ir aptuveni viens gads. To, ka Latvijas pārtikas ražotāji uz ASV tirgu raugās arvien vairāk, apliecina ne tikai biosulu SIA Edvark piemērs (DB rakstīja 17. 09.2014. – red.), kurš savus produktus piegādā šīs valsts mazumtirgotājiem, bet arī citi ražotāji. Piemēram, Ņujorkas lidostā ir Laimas reklāmas stends.
Visu interviju Jauni tirgi paši neatvērsies, tie jāatver uzņēmējiem lasiet pirmdienas, 19. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (3. lpp.)!