Eiropā uzņēmēji pārāk maz kapitālu piesaista finanšu tirgos; par labu nāktu arī reāla banku savienība
Biznesa finansēšanā ar piesardzību ir pāršauts pār strīpu, uzskata Eiropas biznesa konfederācijas BUSINESS- EUROPE ģenerāldirektors Markuss Beirers.
Kāda ir Eiropas biznesa galvenā pēckrīzes atziņa?
Mums kā kontinentam jābūt konkurētspējīgākam. Industrijas šai sakarā dara daudz, bet ir vajadzīgs arī ietvars, kurā to darīt. Tas nozīmē garu nepieciešamo darbu sarakstu, un šķiet, ka politiķi to saprot. Pirmām kārtām Eiropā nav pietiekamu investīciju, lai gan nauda ir – kompānijas iegulda, bet ne Eiropā, un tam ir jāatrod kādas «zāles». Lai gan, ja skatāmies uz eiropiešu daļu globālajās tiešajās investīcijās (FDI), tad arī tās no 2000. līdz 2013. gadam ir ievērojami kritušās – no 40% līdz 17%.
Dažviet varbūt tiešām trūkst līdzekļu ieguldīšanai, tomēr vai investoru piesardzība nav arī saprotama?
Jā, aizvien ir reģioni ar problemātisku pieeju finansējumam, un tas ir jāizlīdzina, vienlaikus mācoties no finanšu krīzes jeb finansējot piesardzīgi, tomēr reizēm šķiet, ka ar piesardzību ir pāršauts pār strīpu. Ja starptautisko institūciju starpā ir sacensības par to, kurš uzstādīs stingrākas kapitāla prasības, tad, protams, nepieciešamo kreditēšanu tas neveicina. No otras puses arī Eiropas biznesa atkarība no banku kreditēšanas ir pārāk liela, un investīciju finansēšana ir jādažādo. Es nesaku, ka mums Eiropas sistēma ar atkarību no bankām būtu dienas laikā jāmaina uz ASV sistēmu.
To arī nevar.
Nē, nevar, tomēr mums vajadzēs vairāk investīciju pamatkapitālā un lielāku aktivitāti biržās, riska kapitālā utt. Ir nepieciešams, lai vairāk Eiropas vidējo uzņēmumu kotētos biržās, bet pēdējo desmit gadu dati rāda pretējo. Iemesls ir grūtā mācība, ko guvušas biržas sarakstos iekļautās vidējās kompānijas – ka tām uzliktās prasības ir ļoti apgrūtinošas un ka vienkāršāk ir akcijas atpirkt un paļauties biznesā uz savu kapitālu un kredītiem.
Protams, investoriem ir jābūt drošībai, tomēr ir vesela virkne biržā deklarējamo jautājumu, kas vidējiem uzņēmumiem varētu būt vieglāk izpildāmi. Pašreizējo situāciju mēs vairs atļauties nevaram, un ir vajadzīgi vairāki veidi, kā finansēt biznesu.
Bet tas ir tikai viens jautājums. Cits ir pabeigt reālas banku savienības izveidošanu, jo Eiropā aizvien ir atšķirības starp dažādiem tirgiem. Es esmu no Austrijas un zinu, ka vienai un tai pašai austriešu kompānija ar to pašu kredītreitingu un visu citu vien 100 kilometru uz dienvidiem Itālijā par tādu pašu kredītu ar tādu pašu kredītrisku būs jāmaksā 150 līdz 200 bāzes punkti vairāk. Protams, pilnīga izlīdzināšanās nevar būt, tomēr šīs atšķirības ir jāsamazina.
Cits jautājums ir reformas. Mēs reizi gadā publicējam Reformu barometru. Tajā salīdzinām Eiropu ar pārējo pasauli un arī Eiropas valstis savā starpā. Salīdzinājumā ar pasauli ir redzams, kāpēc mums trūkst investīciju – jo Eiropas nodokļu slogs ir pat par 50% augstāks nekā ASV un nozīmīgi augstāks arī par Japānu. (Skat. Reformām trūkst konsekvences, DB 20.03.2015.) Galvassāpes sagādā arī daudz augstākās enerģijas cenas. Labā ziņa ir, ka iniciatīva par ES enerģijas savienību ir solis pareizajā virzienā, tomēr, lai iegrožotu enerģijas cenas Eiropā, rīcībai ir jābūt ļoti konkrētai.
Cita starpā tam ir ietekme uz investīcijām. Austrijas tērauda tehnoloģiju kompānija Voestalpine nesen investēja kādā Teksasas uzņēmumā. Kompānijas vadītājs man rādīja kalkulācijas, ka atšķirība elektroenerģijas rēķinos gadā starp Teksasu un Eiropu viņiem būs 150 miljoni EUR.
Turklāt ASV lieliem patērētājiem viņi dod zemāku līgumcenu ar garantiju uz desmit gadiem, ko Eiropā mums neļauj konkurences politika, un iznākumā ražotājam ASV enerģijas cena ir pat trīs līdz piecas reizes zemāka.
Arī Vācijas ķīmijas kompānijas BASF vadītājs man ir rādījis savas kalkulācijas par enerģijas cenu atšķirību, un viņiem tas bija pusmiljards EUR. Milzu summa, ko kompānija nopelna nevis smagi strādājot, bet vienkārši ietaupot.
Plašāk lasiet intervijā Finansēšana ir jādažādo pirmdienas, 23. mkarta, laikrakstā Dienas Bizness (3. lpp.)!
