Ikgadējā akcijā «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» sīvā cīņā par 2013. gada vārda titulu uzvarējusi «pašbilde» - veiksmīgi latviskots apzīmējums ar fotokameru vai viedtālruni iemūžinātam pašportretam, angļu vārdam «selfie».

«Slefie» par 2013. gada vārdu angļu valodas vidē atzinuši Oksfordas Universitātes valodnieki.

2013. gada nevārda gods ticis valodas telpā ražīgi sazēlušajai atvasinājumu kopai «dīli, dīlošana, dīlot», par kuras popularizētāju tiek uzskatīts bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Savukārt par 2013. gada spārnoto teicienu atzīta Latvijas Valsts Prezidenta Andra Bērziņa atziņa: «Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!».

Akcija «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» norisinājās vienpadsmito gadu. Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja interneta žurnāla Satori redaktors Ilmārs Šlāpins, sociolingviste Dace Strelēvica-Ošiņa, Eduards Cauna (LZA TK), LU profesors, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs, valodniece, Dr. philol. Dzintra Paegle, Maija Sinka (RLB VAK), Aldis Lauzis (LZA TK) un literatūrkritiķe, tulkotāja Ieva Kolmane (LRS).

http://www.db.lv/uploads/ck/images/VLZ.jpg

2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tik paziņots šodien Rīgas Latviešu biedrības namā. Kā norāda Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka, žūrija tos izraudzījusi, spraigā domu apmaiņā izskatot daudz pieteikto kandidātu.

Par 2012. gada vārdu atzīts «ziemotne» - vārds, ar ko apzīmē putnu ziemošanas vietas, bet kas tikpat labi var noderēt attiecībā uz čūskām, lāčiem un cilvēkiem (piem., nomadiem).

2012. gada spārnotais teiciens - «Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta», ko premjers Valdis Dombrovskis sacīja intervijā, runājot par žurnālista Lato Lapsas iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestam saistībā ar Ministru prezidenta partijas biedra Dzintara Zaķa auto iegādes darījumu.

Noslēgusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas ikgadējā, šogad pēc kārtas jau divpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.

2014. gada vārda titulu izkarojuši «ausīši» kā vajadzīgs, īss trāpīgs un labs vārds ausu sildītājiem, gan teorētiski, gan praktiski labi savienojami ar austiņām.

2014. gada nevārda gods piespriests «aplikācijai», domātai kā «lietotne» datorvidē. Neesot prātīgi jau esošu vārdu apkraut ar liekām nozīmēm – mums jau ir aplikāciju papīrs, aplikācijas no koku lapām un aplikācijas kā kompreses.

Par 2014. gada spārnoto teicienu atzīts eksistenciālais tandēms: Ingunas Sudrabas «Nē, tā es neesmu, » komplektā ar Artusa Kaimiņa «Tu zini, kas es esmu?»

Rīgas Latviešu biedrības valde lēmusi, ka savu īpašo veicināšanas balvu par labāko latvisko vārdu vai spārnoto teicienu piešķir izteiciena jeb 2014. gadā itin bieži domātās domas «Cik tas ir latos? » iesūtītājam – pieminot, atceroties un godinot Latvijas valsts valūtu un pagājušos laikus. Balvas saņēmējs valmierietis Uģis Adata jau vairākus iepriekšējos gadus sūtījis gada vārda akcijai savus ierosinājumus – teicienus un jaunvārdus.

Senais teiciens ciešās konkurences apstākļos maizes un konditorejas tirgū Fazer praksē piepildās burtiski

Maizes tirgus attīstās abos virzienos – gan uz dārgu ar amatniecības metodēm gatavotu maizi, gan iepriekš apceptiem saldētiem produktiem, saka Fazer Group vecākais viceprezidents Petri Kujala.

Latvieši ir ļoti lepni par savu maizi. Vai šo gadu laikā, kamēr Fazer ir Latvijā, ir mainījies tas, ko mēs saprotam ar maizi?

Maizes patēriņā un maizes cepšanas industrijā tiešām notiek pārbīde, bet tā nav tikai Latvijā. Visos mūsu tirgos ap Baltijas jūru cilvēki no tradicionālas lētas baltmaizes pāriet uz maizi ar lielāku pievienoto vērtību – ar sēklām, dažādām garšām un īpatnībām. Tā ir iezīme arī pārtikas industrijā vispār – cilvēki vairāk domā par veselību un labklājību.

Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams.

Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild aviokompānijas airBaltic klientu apkalpošanas un virszemes operāciju viceprezidente Laura Vecvanaga. airBaltic un Rīga savieno Baltijas reģionu ar 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ja jūs iemīlaties aviācijas nozarē, tad tas notiek momentāni – pirmajos darba mēnešos, un ir uz ilgu. Šī nozare no vienas puses ir ļoti apjomīga, bet tajā pašā laikā salīdzinoši šaura. Mēs zinām savus kolēģus, partnerus un klientus pat gadiem ilgi. Aviācijā strādājot, tu sevi spēj «savienot» ar visu pasauli, un es patiešām izbaudu to, ka esmu kustībā katru dienu.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

11.februārī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (EDL), kas tika atspoguļots arī DB 12.02.2015. numurā. Latvijā ir uzstādīts mērķis līdz 2017.gadam panākt 90% bezpapīra saraksti visās dzīves jomās. Tāpēc arī sekojusi LVRTC iniciatīva atvērt iespēju elektronizēt atsevišķus procesus to darījumu veidiem, kas šobrīd tiek izslēgti no e-vides, piemēram, darījumiem ar nekustamo īpašumu. Taču, tiklīdz ķeramies klāt darījumiem ar nekustamo īpašumu, pat daļā Latvijas IKT nozares pārstāvju vidū sākas paniskas bailes no «e», turklāt tās bez jebkāda racionāla pamata tiek iedvestas citos.

Ir tāds teiciens: ja baidies no vilka, neej mežā. Un ir vēl viens teiciens: drošam pieder pasaule. Var piesaukt vēl vienu teicienu desmit reizes nomēri, pirms nogriez! Šodien, domājot par grozījumiem EDL, kā arī citiem normatīviem, kas nosaka to, cik efektīvi un konkurētspējīgi attīstīsies Latvijas e-vide, ir jāatbild uz jautājumu – vai pēdējam no pieminētajiem teicieniem «desmit» vietā ieliksim «simts», vai arī izdarīsim visu, lai, runājot par Latvijas e-vidi, tie dotu iedzīvotājiem reālu pienesumu un Latviju citas valstis piesauktu kā veiksmes stāsta piemēru.

Šobrīd EDL nosaka, ka šā likuma noteikumi nav piemērojami līgumiem, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības. Šajā likumā ir vēl trīs citi izņēmumi, kur šis likums nav piemērojams. Pilnīgi skaidrs, ka arī nekustamā īpašuma gadījumā, līdzīgi kā piena pārdošanas gadījumā, pastāv daudzas informācijas sistēmas, kurās jau tagad par katru no Latvijas Republikā reģistrētu nekustamo īpašumu glabājas vairāki elektroniski dokumenti – tie paši ieraksti Zemesgrāmatu reģistrā ir elektroniski dati. Proti, šim nevainīgajam izņēmumam EDL tik nesaprotamā apjomā nav loģiska pamata. Tas jauc galvu ne tikai zemesgrāmatu tiesnešiem, bet arī visiem, kuri darbojas ar un ap nekustamo īpašumu un būtu gatavi atsevišķus jautājumus kārtot elektroniski. Piemēram, parakstīt servitūta līgumus elektroniski, ko šobrīd nevar darīt. Ja pēc desmitkārtīgas nomērīšanas joprojām pastāv uzskats, ka nostiprinājuma lūgums šādam servitūta līgumam jāslēdz pie notāra, tad to var darīt, un šo jautājumu jau regulē cits likums, nevis EDL. Taču, izņemot šādu ierobežojumu no EDL, citam likumam (Zemesgrāmatu likums) netiek liegta iespēja sākt desmitkārtīgu nomērīšanu, izvērtēt iespēju šādu nostiprinājuma lūgumu pie notāra parakstīt arī elektroniski, tādējādi radot iespēju šo dokumentu paketi nosūtīt atbilstošām iestādēm elektroniski, nevis liekot tās apmeklēt klātienē. Runa ir par iespēju birokrātisko aparātu padarīt efektīvāku, tādējādi tuvojoties mērķim – 90% bezpapīra saziņai.

Pērnā gada pēdējā dienā šķita, ka zelta cena noslīdēs zem 1000 dolāriem par unci, savukārt akciju indeksiem Standard&Poor’s 500 un Dow Jones Industrial Average tika gaidīts pieaugums arī šogad, raksta portāls 24/7 Wall St.

Tomēr laiki mainās un Dow Jones Industrial Average kopš gada sākuma ir sarucis par 8%, savukārt zelta cena ir augusi par gandrīz 12%, tuvojoties 1200 dolāru par unci.

Šeit vietā būtu teiciens, ka uz katru kritumu kāds pelna, un tagad šis teiciens ir attiecināms uz zeltu. Dārgmetāla cena ir uzlēkusi pēc tam, kad Japānas un Eiropas centrālās bankas ir samazinājušas likmes negatīvā teritorijā, un tiek prognozēts, ka arī ASV bremzēs savu likmju celšanas tempu. Šī neskaidrība veicina zelta cenas pieaugumu. Līdz ar to ir arī vairāku uzņēmumu akcijas, kas gūst no zelta cenas pieaugumu. Portāls apkopojis informāciju par uzņēmumu, kas saistīti ar zelta ieguvi, akciju cenām. Septiņu akciju, kuru vērtība ir vismaz 500 miljoni dolāru, cena šajā gadā ir augusi par vairāk nekā 40%.

Laikā, kad šķietami teju visu var nopirkt par naudu vai vismaz izmērīt monetārās vienībās, pastāv tomēr kas tāds, ko varam censties ielikt maciņā vai pārvērst valūtā, tomēr līdz galam pamatojums un formula tam nav. Tā ir reputācija.

Nav tādu nozaru, kur reputācijai nebūtu nozīmes. Taču analoģijas varam vilkt uz jebkuru jomu. Atsauksmes, ar ko dalāmies, iespaidi, ko cits citam izklāstam, ieteikumi vai gluži pretēji - brīdinājumi neizvēlēties to vai citu preci, pakalpojumu vai tā sniedzēju, pastāv mums apkārt gan apzinātā, gan neapzinātā veidā. Neapzinātu reputāciju varētu salīdzināt ar upi, kas plūst pati par sevi un tajā plūdumā neviens neiejaucas. Upe var sagrauzt krastus, nogāzt kokus, atņemt daļu auglīgas zemes, bet joprojām neviens šajā plūdumā neiejaucas. Upe var plūst arī mēreni, klusi un mierīgi savu ceļu, nemanāmi pildot savu funkciju dabā, bet nevilinot ar krāšņām ainavām, skaļām tērcēm vai citām unikālām īpašībām. Tā mēs nerūpējamies par reputāciju – ļaujam iespaidam veidoties pašam no sevis. Taču apzināta reputācija ir tāda, ko mēs katrs, sākot ar indivīdu, beidzot korporatīvā līmenī, veidojam, novērtējot katra uzvedības, iespaida, sniegtās preces/pakalpojuma kvalitātes nozīmi ilgtermiņa attiecību veidošanā ar klientiem un sadarbības partneriem.

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Donna Dana, jūs «pārshēmojāties» vai iedomājāties, ka varat spēlēt pārāk prasti. Jūs domājāt, ka «parastajam latvietim laukos» būs vienalga, kas notiek ar kaut kādu Rīgas banku? Tiešām domājāt, ka jūsu vēlētājs ir tik stulbs, tik vienkāršs un zemisks? Latviešiem būs vienalga, ka iznīcina Latvijas uzņēmumu ar 1000 cilvēkiem, kas paliks bez darba, un viņu ģimenēm, kas cietīs? Vai tiešām 400 miljonu laupījums, par ko jums, tā izskatās, pilnas ausis ir piedziedājusi maksātnespējas administratoru mafija, ir apmiglojis gaišo šahistes prātu?

Bēdīgi slavenā Koļegova. Un tagad Skujiņš VID ģenerāldirektora amatam. Jūs pati esat muļķe, mūs turat par muļķiem vai tiešām trešā versija – Martinsons ir jūs tā sasējis, ka darāt tikai to, ko viņš liek? Jūs bijāt lasījusi Skujiņa CV? Kur tur ir kaut viens fakts, kas apliecinātu, ka viņš ir derīgs vienam no atbildīgākajiem amatiem valstī? Ir acīmredzams, ka uz VID amatu tika virzīta marionete, kuru komandēs citi. Teiksiet, ka Valsts kancelejas direktora vadītā atlases komisija ir stulba? Kaut kā neticami, ka jūs tur esat stulbi.

Domāju, ka jums ir divas izejas, Kučinska kungs! Vai nu jūs atlaižat Danu Reiznieci- Ozolu, vai atkāpieties pats!

Kurš izvilka šo Martinsona kadru? Pietiek stāstīt par «konkursiem». Neviens nav stulbs, ka ticētu konkursam uz VID vadītāja amatu šajā valstī. Visi zina, ka viss ir sarunāts. Un, ja ne Dana Reizniece-Ozola «atrada» Martinsona Skujiņu, tad kas? Varbūt Māris Kučinskis? Varbūt tas viss ir valdības līmenī? Ko, Kučinska kungs?

Iestājoties rudenim, privātmāju īpašniekiem raizes sagādā kvalitatīvu granulu apkures katliem deficīts. Ražotāji savu produkciju novirza eksportam, tādēļ vietējos veikalos granulu pašlaik neesot. Pietiekamā daudzumā grūti iegādāties arī briketes, raksta rus.db.lv. Uzņēmuma K-rauta pārstāvji norādīja, ka «nemainīgas kvalitātes kurināmās kokskaidu granulas pašreiz ir pieejamas septiņos no astoņiem K-rauta veikaliem».

Granulas pašlaik ir beigušās veikalos Depo, savukārt K-rauta pircēji izved pēdējās kvalitatīvās granulas, un veikalos patlaban atrodamas vien zemas kvalitātes granulas, novērojuši pircēji. Tomēr K-rauta pārstāvji atīzst, ka, laikapstākļiem strauji kļūstot vēsākiem, pircēji pastiprināti pērk granulas, tomēr uzsver, ka visaktīvākā kokskaidu granulu iegāde līdz šim bijusi vienā no K-rauta veikaliem Rīgā (Priedaines ielā 37), kur veikts papildus pasūtījums, un šī veida kurināmais būs atkal pieejams no 4. oktobra. Pārējos septiņos K-rauta veikalos Latvijā pašreiz var iegādāties minētās kokskaidu granulas 16 kilogramu iepakojumos.

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Jauni pasažieru vilcieni Latvijā ir sen gaidīts un lolots sapnis, kura īstenotājiem tā arī nav izdevies to materializēt, bet politiķiem nav bijis iespējas pagozēties uz jauno vilcienu fona un ar to nopelnīt reitinga punktus un, vēl jo vairāk, vēlētāju balsis.

Vakar starts tika dots nosacīti otrajam lielajam cēlienam jauno pasažieru vilcienu lugā, kuru pēc pirmā garā cēliena varēja dēvēt par traģikomisku farsu. Iepriekšējais vilcienu konkurss rezultējās pat ar noslēgtu līgumu ar Spānijas CAF, kas bija gatava šos vilcienus montēt Latvijā, dodot iespēju RVR zīmolam atdzimt, savukārt valstij – dodot darba vietas, nodokļus gan tiešā, gan netiešā veidā. Nekas no tā nepiepildījās. Vēl pirmā cēliena izskaņā jauno pasažieru vilcienu iepircēja valde zaudēja savus amatus. Vai pašreizējā valde savu priekšteču pieredzi ir izstudējusi un atšifrējusi visus ar to saistītos liktenīgos knifiņus? To parādīs laiks. Taču cerēt, ka šoreiz viss būs «mierīgi», laikam nevajadzētu. Kāpēc?!

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Noteiktās Krievijas sankcijas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi, bet samazinās izaugsmi mazāk nekā par vienu procentpunktu, norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos embargo skarto preču kategoriju eksports uz Krieviju veidoja ap 0,5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta, tātad to nevar saukt par graujošu kaitējumu.

Iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums un to papildinošā epizodiskā informācija viegli pārsteidz, saka eksperts.

Nav šaubu, ka šī gada 2.ceturksnis nebija tas labākais laiks apstrādes rūpniecībai. Jau iepriekš CSP ziņoja, ka rūpniecības izlaide 2.ceturksnī gada laikā auga par 1,8%, bet tie ir kalendāri izlīdzināti dati, tātad ņem vērā darba dienu skaita atšķirības.

Nozares pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Ja janvāris akcijām ir veiksmīgs, tad tāds tas mēdz būt arī visu gadu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Janvāris akciju tirgos ievada jaunu gadu, kas reizē lielai daļai investoru ir arī jauns atskaites posms. Daudziem šis mēnesis ir brīdis, kad vēlreiz pārvērtēt savu ieguldījumu riskus un veikt jaunus ieguldījumus. Jāpiebilst, ka saistībā ar gada pirmo mēnesi akciju tirgos var runāt uzreiz par divām tirgus sakritībām vai sezonālajām anomālijām. Viena no šīm anomālijām tiek saukta par janvāra efektu, kas nozīmē, ka akciju cenas janvāra pirmajā pusē aug straujāk.

Savukārt otra sakritība vai hipotēze tiek saukta par «janvāra barometru». No šīs hipotēzes izriet, ka janvāris ir lielisks priekšvēstnesis tam, kāds akciju tirgos būs viss atlikušais gads. Proti, ja janvāra skatījumā pasaules ietekmīgākajā akciju tirgū – ASV – ir vērojama cenu palielināšanās, tad vēsture liecina, ka veiksmīgs akcijām būs arī viss atlikušais gads.

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Ar aizdevumu Ukrainai Ķīna spērusi vēl vienu soli, kas ilgtermiņā var mainīt ģeopolitisko svaru kausu stāvokli

Memorandu, kas paredz, ka Ķīna nākamo 15 gadu laikā sniegs Ukrainai piekļuvi 15 miljardus ASV dolāru lielam aizdevuma fondam, nedrīkst novērtēt par zemu. Nauda paredzēta daudzām tautsaimniecībā derīgām lietām, piemēram, cenas ziņā pieejamu dzīvokļu būvniecībai, sociālajiem fondiem, kredītiem lauku saimniecībām, jauniešu dzīves apstākļu uzlabošanai utt. Nav grūti saprast, ka nopietnās finansiālās sprukās nonākušajai Ukrainai šāds ķīniešu piedāvājums šķiet gluži kā medus maize. Ukrainas reģionālā attīstības ministrija jau ziņojusi, ka aizdevums esot ar minimālām procentu likmēm un ar iespēju pagarināt atmaksas termiņu, tātad tīri vai par velti. Taču teiciens, ka par velti ir tikai siers peļu slazdā, darbojas arī tad, ja runa ir par starpval- stu attiecībām.

Valda Dombrovska (Vienotība) valdība apņēmusies tuvākos četrus gadus vairs nepalielināt tā saucamos galvenos nodokļus, ar to saprotot PVN, iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN), kā arī sociālās iemaksas.

Protams, šāda apņemšanās jaunizstrādātā rīcības plāna ietvaros ir apsveicama. It īpaši jau tāpēc, ka viena no būtiskākajām problēmām, par ko sūdzas uzņēmēji, ir lielā nodokļu likmju neprognozējamība. Tiesa, no minētajām četrām pozīcijām, pēdējos gados būtiski ir cietis tikai PVN, taču jebkurā gadījumā ir patīkami apzināties, ka nekādu negatīvu izmaiņu nebūs. Tomēr ir jāņem vērā viens otrs būtisks faktors, ka izriet gan no līdzšinējām Latvijas politiskās dzīves tradīcijām, gan arī reālās situācijas.

Pirmkārt, nekas jauns nebūs pateikts, apgalvojot, ka mūsu valsts politiķiem ticēt nevar. Piemēram, pērn ilgi tika solīts, ka 2011. gada konsolidācija uz nodokļu celšanas rēķina notiks tikai par vienu trešdaļu, bet pārējais tikšot savākts, mazinot izdevumus. Tūlīt pēc jaunās valdības apstiprināšanas viss izrādījās pilnīgi pretēji. Arī vēl agrāk - 2009. gadā īsi pirms pašvaldību vēlēšanām Dombrovskis solīja vienu attiecībā uz budžeta grozījumiem, bet pēc tam parādījās pilnīgi kas cits. Otrkārt, ļoti interesanti būtu zināt, kādi ir Dombrovska valdības plāni attiecībā uz tā saucamajiem negalvenajiem nodokļiem - akcīzes, nekustamā īpašuma nodokli, kā arī dažādām nodevām. Jāņem vērā, ka šogad paredzētā akcīzes nodokļa celšana degvielai var izraisīt ne mazāk graujošu efektu kā viena otra «galvenā» nodokļa kustināšana.

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Lai gan svarīgas ir savstarpējās attiecības, kas veidojas kolektīvā, pirmo darbinieku atlasē nevajag paļauties tikai uz sākotnējo iespaidu.

«Neapšaubāmi savstarpējā «ķīmija» ir būtisks faktors, lai sadarbība izveidotos veiksmīga, jo īpaši mazā kolektīvā, tomēr nevajadzētu atlasē paļauties tikai uz pirmajām emocijām. Ir zināms teiciens – labs cilvēks nav profesija,» atgādina Ineta Portnova, personāla atlases kompānijas Addo Solutions konsultante. Fontes vecākā konsultante Inese Kamarūte norāda, ka darba intervijas laikā jāsaprot, vai ar potenciālo darbinieku veidojas attiecības, savstarpēja sapratne, uzticība, jo ne vienmēr profesionāli spēcīgākie cilvēki būs labākie darbinieki. Viņa neiesaka pieņemt darbā pirmo šķietami atbilstošo kandidātu. Intervējot vairākus cilvēkus, būs iespējams labāk nodefinēt vakances saturu un nepieciešamo zināšanu, pieredzes apjomu. Tāpat rūpīgi jāizvērtē iespēja darbā pieņemt draugus, paziņas vai radus.

Ko nevar celt, to nevar nest - tā vēsta sena tautas paruna, un, lai cik tas paradoksāli arī skanētu, šoreiz šis teiciens jaattiecina uz Latvijas spēju apgūt naudu. Runa ir par Eiropas Komisijas (EK) gatavošanos nākamajam - 2014. līdz 2020. gada ES plānošanas periodam, kas sevī ietver arī struktūrfornu līdzekļu piešķiršanu dalībvalstīm.Viens no priekšlikumiem šajā jomā paredz, ka katrai ES dalībvalstij fondu līdzekļi tiktu piešķirti, par pamatu ņemot spēju apgūt piešķirto naudu.

Būtisks ir aspekts, ka šajā plānošanas periodā līdz šī gada jūnija beigām atbildīgās nozaru ministrijas ir izlietojušas ceturto daļu no šim gadam plānotajiem budžeta līdzekļiem ES fondu projektiem. Tātad, ja vien ministrijas atlikušajos sešos mēnešos nesasparosies tādā līmenī, lai naudas apguve varētu norisināties triecientempā, līdz gada beigām netiks apgūts vairāk par pusi no šim gadam paredzētās naudas. Tātad te nav runas par to, ka Eiropa līdzekļus gan piešķir, bet mums pašiem sakarā ar krīzi, sarežģīto ekonomisko situāciju, nepieciešamību konsolidēt budžetu un tamlīdzīgām lietām naudas, ko ieguldīt, nav, bet gan to, ka šis darbs vienkārši netiek veikts. Visslinkākās šajā sakarā ir bijušas Izglītības un zinātnes, Satiksmes un Ekonomikas ministrija. Tātad - tās ir trīs ministrijas, kam dažādu vajadzību acīmredzot ir vismazāk, un to arī varētu ņemt vērā, domājot, uz kā rēķina konsolidēt nākamā gada valsts budžetu. Protams, svarīgas atrunas katrai no minētajām un arī pārējām ministrijām ir savas, bet rezultāts paliek nemainīgs - nauda apgūta nav.