Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams.
Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.
Pārāk ilgi šķībi, greizi
«Pārāk ilgi sēžam līki, šķībi, greizi, tādējādi bremzējot asinsriti, savelkot muskuļus. Daudzi, kuri visu dienu sēž pie datora, vienkārši nezina, ka ik pēc pusstundas ķermenis jāatpūtina,» teic V. Buša. Viņas zelta likums un ieteikums ir ik pēc pusstundas viendabīga darba izkustināt acis, skatoties tuvu un tālu, kā arī allaž neaizmirst tās mirkšķināt. Noturēt labu redzi ļoti palīdz pietiekami dziļa elpošana, jo acīm vajadzīgs vairāk skābekļa nekā pārējām ķermeņa daļām. Tāpat jāatceras sēdēt pie datora ar taisnu muguru un ne pārāk noliektu galvu. Ir arī kāds sens, labi zināms un vērtīgs vingrinājums acu atpūtināšanai, ko sauc par palmingu. Ja to apgūst un regulāri veic, acīm tiek dots fantastisks atslābinājums. «Tā visa rezultātā cilvēki patiešām varētu dzīvot bez brillēm, jo populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams. Liela nozīme ir arī uzturam, bet tieši redzei ļoti kaitīgs ir mazkustīgums, un tad nāk cukurs, milti, tauki,» min V. Buša, kura savā dzīves gājumā iztiek bez brillēm. Tiesa, vienubrīd redze sašķobījusies, taču viņa to sakārtojusi, un redzes skolotājai nav ne mazāko šaubu, ka tas ir iespējams. Savukārt atšķirībā no daudziem mediķiem V. Buša neiesaka piespiedu acu bolīšanu uz riņķi. To var darīt cilvēki, kuriem ir laba redze, bet ļoti tuvredzīgi ļaudis, kuriem acu muskuļi ir saspringti, savilkti, tā var ieplēst lēcu. Acīm nedrīkst būt nevienas piespiedu kustības.
Vājākais padodas
Kā mūsdienu aktuālo redzes bendi V. Buša piesauc pārlieku ilgu lūkošanos mobilā telefona ekrānā. Tas nozīmē ne vien ilgstošu galvas noliekšanu un līdz ar to arī negatīvu ietekmi uz galvas asins apgādi, bet, tā kā telefonam ir pārlieku mazs ekrāns, tajā bieži un ilgi skatoties pārejam uz vienas – dominējošās – acs izmantošanu, jo divas tur nav vajadzīgas. Parādās tā saucamā vājākā acs, kas turklāt kļūst vēl slinkāka, pasliktinoties redzei. Acs var slinkot pat tik tālu, ka sāk šķielēt uz āru. Tā ir nopietna problēma, ko pasaulē jau atpazinuši, bet pie mums vēl par to plaši nerunā.
Visu rakstu lasiet 12. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!