Pagasta teritoriālā plānojuma trūkums ir pēdējais šķērslis, kas Umurgā kavē sākt agrocelulozes un papīra rūpnīcas būvi, kas gatavojas ražot papīru no salmiem. Zemnieki, pārdodot salmus papīra ražotājiem, varētu iegūt papildus 50 – 60 eiro no hektāra.
Pagasta pārvaldnieks Pēteris Magone Lauku Avīzei apstiprinājis, ka pagasts ir devis rūpnīcas būvniekiem zaļo gaismu, jo tie pierādījuši, ka nekāda kaitējuma apkārtējai videi modernā ražotne nenodarīs. «Tā kā rūpnīcas cēlāji garantē noslēgtu ražošanas tehnoloģisko procesu un to, ka notekūdeņi un smirdīgi dūmi no fabrikas neizplūdīs, mēs tās būvniecību negrasāmies kavēt. Uzņēmumā būs 110 darba vietas vietējiem cilvēkiem. Arī apkārtējie zemnieki no sadarbības ar rūpnīcu būs tikai ieguvēji, jo celulozes ražošanai rūpnīca izmantos labības salmus,» stāstījis P. Magone.
Par salmu tonnu celulozes ražotāji vietējiem zemniekiem gatavi maksāt 35 – 40 eiro. «Gadā Latvijā tiek izaudzēts aptuveni miljons tonnu graudu, pēc kuru izkulšanas paliek 700 000 tonnu salmu. Mums fabrikas nodrošināšanai ar izejvielām nepieciešami 22 000 tonnu salmu, kurus pirksim tuvējos rajonos. Tas zemniekiem dos 50 – 60 eiro no hektāra papildu ienākumus,» stāstījis E. Lasis.