Krievijas un Baltkrievijas tirgus kā eksporta iespēja ir jāsaglabā, taču jāskatās tur, kur var labāk un drošāk nopelnīt, un to var izdarīt rietumos, intervijā Rietumu radio sacīja AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

Gada sākums uzņēmumam bijis «vēsturiski sliktākais», un tas bijis saistīts ar problēmām Krievijā un Baltkrievijā, taču Liepājas papīrs veicis tirgus pārstrukturēšanu un pārlicis akcentus uz jauniem tirgiem, galvenokārt rietumos, sacīja Vilnītis.

Aizvadītajā gadā Liepājas papīra apgrozījums sasniedza 7,57 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2013.gadā, taču šogad ražošanas kopējais apjoms varētu būt par 15%-16% zemāks nekā 2014.gadā, sacīja Vilnītis, norādot, ka, neraugoties uz apgrozījuma samazināšanos, uzņēmums ir rentabls.

«Galvenie tirgi mums ir Vācija un Dānija, un šobrīd jau parādījusies jauna iespēja strādāt Lielbritānijā,» sacīja Vilnītis. «Šī gada laikā daudz kas nācis klāt neplānoti, ko sākumā nemaz nebijām domājuši, taču esam gatavi apsvērt katru iespēju un idejas. Ja no desmit jaunām idejām realizēsies pat mazākā daļa, tas būs labi, jo tas vienalga būs ar pievienoto vērtību.»

AS «Liepājas Papīrs» ražotnē Liepājā jūlijā darbu sāk Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET, kura apvieno fleksogrāfijas drukas sniegumu un digitālās drukas plašās iespējas, informē uzņēmumā.

Jaunā iekārta ir Nīderlandes uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma DOMINO UK Limited radīto iekārtu apvienojums, ar kuras palīdzību AS «Liepājas Papīrs» saviem klientiem vietējā tirgū un eksporta tirgos varēs piedāvāt konkurētspējīgāku produktu vidējo tirāžu uzlīmju un etiķešu drukas segmentā. Būtiskākās jaunās iekārtas priekšrocības, strādājot ar visdažādāko veidu pašlīmējošo materiālu apdruku, ir iespēja sasniegt niansētākus toņus.

Uz iekārtas var īstenot folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, tādējādi rodot iespēju veidot pilnīgi unikālus tekstūras efektus. Uzņēmuma vadītājs Normunds Jansons kā galveno jaunās iekārtas priekšrocību uzver to, ka «ar šo iekārtu vienas stundas laikā varam saražot to, kam veltījām nesalīdzināmi vairāk laika, strādājot ar iepriekšējo digitālās drukas iekārtu». Viņš arī norāda, ka jaunās iekārtas integrēšana uzņēmuma darbībā un jaunu drukas procesu ieviešana ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā gan produkcijas klāsta paplašināšanā, gan uzņēmuma iekšienē noritošo procesu pārstrukturizācijā, jo jāņem vērā, ka šādas iekārtas iegāde ir uzņēmuma vēsturē lielākā investīcija, kurai jānes atdeve un jāceļ uzņēmuma konkurētspēja jau tuvāko trīs gadu periodā.

Uzņēmumam AS “Liepājas papīrs” aizvadītais pandēmijas gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan saistībā ar COVID - 19 ierobežojumiem un ar to saistīto darba pārstrukturizēšanu, gan saistībā ar jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu un eksporta tirgu paplašināšanu.

Uzņēmuma apgrozījums drukas nozarē 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par vairāk nekā 16%, sasniedzot 7,4 miljonus eiro. Kāpis arī saražotais kopapjoms, proti, 2020. gadā Liepājā saražotas vairāk nekā 944,5 miljoni produkcijas vienību. Pozitīvi vērtējams ir arī eksporta pieaugums par 26%. Jau vairākus gadus lielākais eksportēto preču klāsts nokļūst Krievijā, Lietuvā un Vācijā, tomēr arī Skandināvijas valstis un Igaunija ir vērā ņemami tirgi ar augošu pārdošanas apjomu. Uzņēmuma pārdošanas daļas vadītājs Artūrs Gabaliņš piebilst, ka uzsākts produkcijas eksports uz ASV un Franciju, kas uzņēmumam iepriekš bijušas pilnīgi neapgūtas valstis.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Krievijas tirgū, pārdošanas izmaksu un darba algu izmaksu kāpumu, pagājušajā gadā poligrāfijas uzņēmums AS Liepājas papīrs ir strādājis ar peļņu. Proti, tā apgrozījums bija 6,1 milj. eiro, bet peļņa - 46 tūkst. eiro, liecina uzņēmuma akcionāru sapulcē izskatītais gada pārskats. Pozitīvu tendenci pērn uzrādīja arī uzņēmuma likviditātes rādītājs, pieaugot par 13% pret iepriekšējo gadu un sasniedzot 1,7.

AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uzsver, ka 2017. gads uzņēmumam bijis izaicinājumiem bagāts. Tas saistīts gan ar eksporta apjomu pārstrukturizāciju no Austrumeiropas uz Rietumeiropas tirgiem, gan ar pārmaiņām akcionāru struktūrā. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka pagājušajā gadā eksports uz Krieviju bijis 19,84%, kas ir par 4,15% mazāk nekā 2016. gadā un ko kompensē eksporta apjoma pieaugums uz tādām Rietumvalstīm kā Vācija, Dānija un Zviedrija.

Tāpat pērn uzņēmums uz divdesmit pasaules valstīm ir eksportējis gandrīz pusi no saražotā produkcijas kopapjoma. Tā kā eksporta apjomu kāpināšana ir būtisks darbības virziens, tieši rietumu tirgu apgūšana un starptautisko izstāžu apmeklēšana līdztekus iekārtu iegādei un pozīciju stiprināšanai vietējā tirgū ir arī viens no šā gada mērķiem.

Uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis (LRA) nolēmis atteikties no amata pienākumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomē, kā arī nākamvasar plāno atstāt AS «Liepājas papīrs» valdes priekšsēdētāja amatu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmējs.

«Nākamajā rudenī man plānoti jauni pienākumi, ko nevarēšu apvienot ar vairākiem līdzšinējiem darbiem. Gatavojoties tam, šo laiku izmantoju, lai sakārtotu lietas un nodotu līdzšinējos pienākumus citās rokās,» skaidroja Vilnītis. Viņš apstiprināja, ka šos lēmumus pieņēmis, gatavojoties nākamā gada rudenī pārņemt Liepājas pilsētas domes vadības grožus, kā to paredz pēc pašvaldību vēlēšanām panāktā vienošanās starp LRA un pašreizējā Liepājas mēra Ulda Seska pārstāvēto Liepājas partiju.

Vilnītis nolēmis atteikties no LTRK Kurzemes padomes vadītāja pienākumiem, ko pildījis pēdējos trīs gadus. Pirms pāris mēnešiem viņš uzrunājis Talsu novada uzņēmēju, mežistrādes uzņēmuma SIA «Krauzers» valdes priekšsēdētāju Andi Araku, aicinot uzņemties LTRK Kurzemes padomes vadīšanu. Kā skaidroja Vilnītis, Araks līdz šim ļoti aktīvi darbojies LTRK Kurzemes padomē, kā arī iepriekš vadījis Talsu komersantu klubu, gūstot vērtīgu pieredzi. Vilnītis plāno atteikties arī no dalības LTRK lielajā padomē, par savu pēcteci tajā iesakot virzīt Araku.

Izmaiņas vakar piedzīvojusi arī AS Liepājas Papīrs valde un padome. Valdē darbu saglabājuši cčetri no pieciem tās locekļiem, savukārt padomes sastāvā veiktas būtiskākas izmaiņu, savu amatu saglabājot vien padomes priekšsēdētājam Agrim Šulcam.

Pilnvaru termiņš pagarināts praktiski visām uzņēmuma valdes amatpersonām, izņemot Aiju Hovecku. Lursoft pieejamie dati rāda, ka viņas vietā valdes locekļa pienākumus uzņēmumā kopš vakardienas pilda līdzšinējais padomes loceklis Normunds Jansons.

Pēc izmaiņu reģistrācijas AS Liepājas Papīrs valde turpina strādāt piecu amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu arī turpmāk ieņems Jānis Vilnītis, savukārt valdes locekļu amati uzticēti Annai Bružei, Armandam Dejum, Normundam Jansonam un Ilmāram Ozoliņam-Ozolam.

Būtiskākas izmaiņas vakar skārušas AS Liepājas Papīrs padomi, jo savu amatu saglabājis tikai līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Agris Šulcs. Par uzņēmuma padomes locekļiem iecelti Zane Vilnīte un Imants Vismins, kas nozīmē, ka savu amatu nācies pamest līdzšinējai padomes loceklei Ludmilai Vaļčikai.

Liepājas papīrs koncentrējas uz konkurētspēju pasaules līmenī.

Pēdējā pusotrā gadā AS Liepājas papīrs koncentrējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons plāno pilnveidot etiķešu un uzlīmju ražošanas tehnoloģijas un uzsver, ka nozīmīgi ir iet laikam līdzi, ieviešot modernākās iekārtas.

Sūta pat uz Meksiku

Viens no Baltijā lielākajiem uzņēmumiem fleksogrāfijā patlaban eksportē aptuveni 40% savas produkcijas uz 15 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Lietuva, Vācija, Dānija, Krievija, tāpat arī Somija, Zviedrija, Itālija, Francija, Anglija, Īrija. Liepājā drukātas etiķetes redzamas arī uz tekilas pudelēm, ko ražo Meksikā. «Sadarbība izveidojās, pateicoties Zviedrijas uzņēmējiem, kas visu organizēja. Mēs bijām tikai kā ražotāji,» N. Jansons skaidro. Viens no atpazīstamākajiem sadarbības partneriem aiz valsts robežām ir kosmētikas koncerns Faberlic Krievijā, alkohola ražotne Vācijā. Latvijā lielākie klienti ir Orkla Food Latvia, kuras paspārnē darbojas tādi uzņēmumi kā Spilva, Laima, Staburadze, sadarbība notiek arī ar putnu fabriku Ķekava, uzņēmumiem Pure Food, Spodrība, Dzintars, Latvijas Balzams un GamaPlast. Vidēji mēnesī Liepājas papīrs apkalpo divus līdz trīs simtus kompāniju.

Uzņēmumā «Liepājas Papīrs» sākusi darboties Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET. Tajā apvienotas fleksogrāfijas un digitālās drukas plašās iespējas, tādējādi attīstot uzņēmuma piedāvājumu un ražošanas iespējas.

«Pastāvēs, kas mainīsies,» ar šādiem vārdiem jauno iekārtu atklāja uzņēmuma tehniskais direktors Ilmārs Ozoliņš-Ozols, klātesot arī AS «Liepājas Papīrs» valdes priekšsēdētājam Normundam Jansonam un Pārdošanas daļas vadītājam Artūram Gabaliņam.

Iekārtas izmaksas sasniedz 985 000 EUR, taču kopā ar iekārtas novietnes izbūvi, darbinieku apmācīšanu un papildu izmaksām uzstādīšanai kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā viena miljona eiro apmēru. Iekārtas uzstādīšanā tika iesaistīti profesionāļi no visas pasaules. Tā tika uzstādīja maijā un līdz šim darbojās testa režīmā.

Lai gūtu nepieciešamos finanšu līdzekļus, uzņēmums ņēmis aizņēmumu SEB bankā. Ieguldītās investīcijas ir paredzēts atpelnīt turpmāko piecu gadu laikā.

Šajā ceturtdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Liepājas papīrs», vērojot, kā poligrāfijas uzņēmumā tiek ražotas etiķetes un uzlīmes.

Akciju sabiedrība «Liepājas papīrs» ir viens no vadošajiem poligrāfijas nozares ražotājiem Baltijas valstīs. Uzņēmuma pamatdarbības virziens ir dažādu uzlīmju un etiķešu druka, kas ietver pilnu pakalpojumu servisu - dizaina izstrādi un maketēšanu, filmu un iespiedformu izgatavošanu, apdrukāta materiāla pēcapstrādi, produkcijas piegādi klientam.

Šajā gadā uzņēmums neplāno būtiski palielināt apjomu. Galvenais uzdevums būs Krievijas eksporta daļu pārnest uz Vāciju, Dāniju un Skandināvijas valstīm.

«Mūsu eksporta Krievijas daļu mēs esam strauji samazinājuši, atstājot to aptuveni 10% apmērā. Viss šis eksporta apjoms šobrīd tiek aktīvi pārnests uz Eiropu. Tāda ir uzņēmuma stratēģija, jo Krievija ir ļoti sarežģīta - muita, valūtas maiņa, Krievijas rublis,» stāsta «Liepājas papīrs» pārdošanas direktors Artūrs Gabaliņš.

A/s Liepājas papīrs uzstādījusi jaunas iekārtas, kam būtiski jāuzlabo ražošanas efektivitāte, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās iekārtas Xeikon 3000 ļauj izgatavot digitālās etiķetes, kas var būt uzlīmes, iepakojums vai termobiļete. Turklāt digitālā druka nodrošina plašu materiālu izmantošanu un pēcapstrādes iespējas. «Ātra izgatavošana, mazas tirāžas, personalizācija, aizsardzība un drošība, augsta drukas kvalitāte,» digitālās produkcijas priekšrocības uzskaita a/s Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Jaunās iekārtas uzstādītas 2014. gada beigās, šobrīd norit to testēšana un tehnoloģijas apgūšana.

Pirmā uz jaunajām iekārtām izdrukātā etiķete bijusi Ķekavas putnu gaļas produkcijai. Taču šā gada beigās, lēš uzņēmuma vadītājs, jāsāk atgūt ieguldījumi. Iekārtas sniedz iespēju ražot produkciju gan pārtikas un dzērienu industrijai, personalizējot atsevišķas produktu grupas līdzīgi kā veikalos esošās kokakolas pudeles ar vārdiem, gan zāļu ražotājiem, ietverot aizsardzību pret viltojumiem, termobiļetes ar drošības garantiju. Pirmie pasūtījumi jau top. Ražošanas apgrozījums šogad uz jaunās produkcijas rēķina kāps nedaudz – procenta robežās, nākotnē tie būs aptuveni 5%.

Latvijas konkurētspējas galvenais kavējošais apstāklis ir nodokļu politikas trūkums un augstie darba spēka nodokļi, ko nepieciešams mazināt, lai biznesa vide un valsts ekonomika kopumā attīstītos, secināts biznesa foruma diskusijā Izaicinājumi biznesa vidē, kas piektdien notika Tukumā.

Pasākumu rīkoja Latvijā lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Tukuma novada Dome sadarbībā ar banku Citadele un A/S Liepājas papīrs.

Domnīcas Certus valdes loceklis Juris Grīnvalds prezentācijā skaidroja, ka pašreiz jādomā par to, kā palielināt nodokļu ieņēmumus nevis tos ceļot, bet gan motivējot uzņēmējus maksāt nodokļus. Paneļdiskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka vispirms nepieciešams mazināt birokrātijas slogu, kā arī skaidrot gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem, kur tiek tērēta viņu samaksātā nodokļu nauda, jo citādi trūkst vēlmes «atbalstīt » valsts budžetu. Pašreiz izveidojusies situācija, kad ierēdniecība savas attieksmes dēļ rada nelabvēlīgu augsni biznesam, tāpēc, mainot pieeju, Latvija var panākt daudz lielāku ekonomikas izrāvienu nevis stagnēt, kā tas ir pašreiz.

Liepājas higiēnas preču ražošanas uzņēmums iCotton plāno 2018.-2019.gadā sākt vienreizējo ekopamperu ražošanu no pilnīgi jauna veida uzsūcošā materiāla, kāds līdz šim Eiropā nav ticis izmantots, «ar teju kosmiskām tehnoloģijām, intervijā pavēstīja iCotton izpilddirektors Sergejs Binkovskis.

Patlaban uzņēmuma sortimentā ir vienreizējie palagi, bet drīzumā tiek plānots sākt bērnu vienreizējo pamperu ražošanu, izmantojot jaunas metodes un jaunu uzsūcošo materiālu, kāds šobrīd tiek izmantots vienīgi Japānā , bet nesen sāka ražot arī Ķīnā, skaidroja uzņēmējs.

«Tas ir pilnīgi jauns absorbents, kāda Eiropā pagaidām nav. Galvenās jebkura absorbenta konkurētspējai svarīgās īpašības - tam ir labi jāuzsūc, arī jāattur nepatīkamās smakas, kā arī tam ir jābūt labi pārstrādājamam pēc izlietošanas,» norādīja uzņēmuma pārstāvis.

«Jaunajam materiālam visas šīs īpašības ir augstā līmenī. Kas attiecas uz pārstrādi, tad pamperi ir biodegradējami. Tas ir, tie ir ekopamperi - tendence, kas gūst arvien lielāku popularitāti,»viņš piebilda.

Eco Baltia grupas uzņēmuma SIA Eko Kurzeme sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca, kuras izveidē investēti 3,25 miljoni eiro, ir pilnībā pabeigta un jau 15.janvārī uzsāks savu darbu ar pilnu jaudu, informē uzņēmumā.

Rūpnīcā, kas atrodas Grobiņas pagastā Skudras, SIA Liepājas RAS atkritumu poligona teritorijā, sākotnēji plānots sašķirot 8000 tonnas sadzīves atkritumu gadā, bet šķiroto atkritumu apjomu iespējams palielināt līdz 30 000 tonnām gadā.

«Rūpnīcas darbība tiešā veidā samazinās to atkritumu daudzumu, kas nonāks apglabāšanai poligonā Ķīvītes. Līdz šim Liepājas reģionā savāktie sadzīves atkritumi tika vesti apglabāšanai šajā poligonā, taču, līdz ar rūpnīcas darbības uzsākšanu, no atkritumiem varēsim nošķirot otrreiz izmantojamās izejvielas – piemēram, stiklu un plastmasu, kas tālāk jau tiks nodotas pārstrādei. Rūpnīcas darbības nodrošināšanai plānots izveidot vairāk nekā 10 darbavietas,» stāsta SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Kopš Eiropas Centrālā banka sāka īstenot nestandarta monetāro politiku, Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem eiro vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās, taču sarukums bijis mazāks nekā citās valstīs, šodien diskusijā par zemo procentu likmju laikmetu sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Latvijā uzņēmumiem kredīti tiek izsniegti ar procentu likmēm, kas ir vienas no augstākajām eiro zonā, un Latvija pēc procentu likmju lieluma atrodas vienā līmenī ar valstīm, kuru ekonomikās situācija ir sliktāka nekā Latvijā, sacīja Bitāns, piebilstot, ka Latvijā procentu likmes ir samazinājušās nepietiekami.

Latvijas Bankas eksperti izpētījuši, ka procentu likmju piemērošanā Latvijā ir būtiskas atšķirības starp dažādiem banku klientiem. Banku kredītpolitika un procentu likmju piemērošana ir atkarīga no kredītņēmēja lieluma - lieliem uzņēmējiem likmes salīdzinājumā ar 2014.gada janvāri ir zemākas, tādējādi kredīti ir lētāki. Bitāns secināja, ka Latvijā lielāko labumu no nestandarta monetārās politikas gūst lielie uzņēmumi, kas jūt kredītlikmju samazināšanos, kamēr mazie uzņēmumi nekādu būtisku atvieglojumu nejūt.

Liepājas un visas Latvijas ekonomikā ir vērojama pozitīva virzība, taču tā notiek, tikai pateicoties uzņēmumiem, kas vēlas attīstīt savu konkurētspēju, kamēr uzņēmēju dialogs ar valsti Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības laikā bijis vissliktākais, kāds jebkad ir bijis.

Šādu viedokli intervijā Rietumu radio pauda AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Jānis Vilnītis.

«Uzņēmēji vienmēr ir pukstējuši, un tas arī ir normāli, jo katrs šo deķīti velk uz savu pusi, bet tā, ka neviens neieklausās, tā nekad iepriekš nav bijis,» sacīja Vilnītis. Viņš stāsta, ka pēc valdības demisijas situācija ir strauji mainījusies, jo politiķi nav droši par savu nākotni, tāpēc šajā starpposmā «visi grib runāt un kaut ko risināt».

Vilnītis uzsver, ka uzņēmējiem trūkst reāla atbalsta no valsts, veidojot nodokļu politiku, un pēdējos gados nodokļu slogs ir tikai palielinājies, un arī nākamajā gadā tas palielināsies. Viņaprāt, lielākā daļa ēnu ekonomikā strādājošo uzņēmumu nodokļus nemaksā nevis tāpēc, ka negrib to darīt, bet gan tādēļ, ka bankrotētu, ja samaksātu visus.Arī progresīvais ienākuma nodoklis varētu būt attīstību veicinošs, ja tiktu pareizi administrēts, sacīja Vilnītis. «Tam jābūt nevis pastāvīgi augstam, bet gan no 0 līdz 35%, ar domu par attaisnotajiem līdzekļiem, kas būtu mērķēti uz ēnu ekonomikas sektoriem - zobārstniecību, celtniecību un remonta servisiem,» sacīja Vilnītis, norādot, ka, saņemot nodokļu atmaksu, iedzīvotāji būtu ieinteresēti paši legalizēt ēnu ekonomikas jomas.

Investējot 3,25 miljonus eiro, Eco Baltia grupas uzņēmums SIA Eko Kurzeme atklāja jauno sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu, kas apkalpos visu Liepājas reģionu, informē uzņēmums.

Šī ir Eco Baltia grupas pirmā atkritumu šķirošanas rūpnīca un vērienīgākais investīciju projekts 2015.gadā. Tā ir uzbūvēta, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 1,28 miljonu eiro apmērā, Nordea bankas finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā, savukārt 170 tūkstoši eiro ir SIA Eko Kurzeme finansējums.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca atrodas Grobiņas novada, Grobiņas pagastā Skudras, SIA Liepājas RAS sadzīves atkritumu poligona teritorijā.

Rūpnīcā sākotnēji plānots sašķirot 8000 tonnu sadzīves atkritumu gadā, taču šķirošanas jaudas iespējams palielināt līdz pat 30 tūkstošiem tonnu gadā. Tas nodrošinās rūpnīcas attīstības potenciālu nākotnē un ļaus sasniegt mērķi - samazināt atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu apjomu. Lai nodrošinātu rūpnīcas darbību, izveidotas vairāk nekā 10 jaunas darbavietas, kas nenoliedzami ir sociālekonomisks ieguvums reģionam.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sesto gadu organizē Uzņēmēju sporta spēles, kas šogad notiks no 8. līdz 10. jūnijam kompleksā Lejastiezumi, Kuldīgas novadā.

Uzņēmēju sporta spēles ir iespēja uzņēmējiem neformālā gaisotnē iepazīt kolēģus un sadarbības partnerus. «Ikgadējās sporta spēles ir viens no uzņēmēju iecienītiem pasākumiem, kur neformālā gaisotnē iespējams satikt gan kolēģus, gan sadarbības partnerus un tajā pat laikā pavadīt atraktīvas brīvdienas ģimenes lokā,» norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver: «Sportā tāpat kā uzņēmējdarbībā ir vajadzīga enerģija un gribasspēks, lai gūtu panākumus īpaši sarežģītajās disciplīnās. Protams, vislielāko sasniegumu pamatā ir saliedēts kolektīvs.»

Šogad sporta spēļu dalībniekiem būs iespēja sacensties četros tradicionālajos, 15 netradicionālajos un desmit individuālajos sporta veidos, kā arī lielajā stafetē. Līdztekus uzņēmumu komandu aktivitātēm norisināsies bērnu kauss, radošās darbnīcas un citas izklaides gan lielajiem, gan mazajiem sporta spēļu dalībniekiem.

Divas dienas Usmas ezera atpūtas kompleksā Lejastiezumi 48 uzņēmumu komandas un vairāk nekā divi tūkstoši dalībnieku sacentās dažādu tradicinālu un ne tik tradicionālu sporta veidu disciplīnās, lai noskaidrotu, kuras tad ir spēcīgākās Latvijas uzņēmumu komandas.

Sporta spēļu dalībniekiem kopumā bija iespēja sacensties 20 dažādos komandu sporta veidos un desmit individuālajās aktivitātēs, bet sacensību jaunākajiem dalībniekiem tika organizēts Joma sports - Bērnu kauss. Šogad labākos rezultātus kopvērtējumā uzrādīja valsts AS Latvijas dzelzceļš komanda, iegūstot pirmo vietu, SIA Lattelecom, ierindojās 2. vietā un, attiecīgi 3. vietu ieņēma - AS Liepājas papīrs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka arī nākamgad priecāsies redzēt vēl vairāk uzņēmumu pārstāvju - īpaši to, kuri vēl nav izmantojuši šo iespēju saliedēt un motivēt kolektīvu sportiski iedvesmojošā gaisotnē. Iespējams, ka tādējādi Uzņēmēju sporta spēlēs 2019. redzēsim jaunus līderus, kas kļūs par lielākajiem konkurentiem godalgotākajām sporta spēļu komandām.

Apģērbu meistare Katrīna Vilkonska apgalvo, ka «pārdabiski mīl» savu darbu un varētu pavadīt cauru diennakti strādājot. Nesen viņas lolotais Liepājas uzņēmums Katrīnas modes nams nosvinēja viena gada jubileju, taču ar apģērbu darināšanu viņa darbojas jau kopš laikiem, kad mēdza ietērpt skaistos tērpos slaveno lelli Bārbiju, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Sākumā K. Vilkonska strādājusi citā šūšanas uzņēmumā un pēc darba darinājusi pasūtījuma darbus. Tomēr ar laiku sapratusi, ka nevēlas pelnīt naudu citiem. «Sapratu, ka manī ir uzņēmēja gēns un vajag kaut ko darīt pašai. Nonācu pie tā, ka gribu savu modes namu. Nosaukumā obligāti bija jābūt vārdiem «modes nams», un, tā kā tas pieder man - Katrīnai, tad ilgi nebija jādomā, kā savienot šos vārdus,» par Katrīnas modes nama dzimšanu stāsta īpašniece.

Uz jautājumu, kā viņas uzņēmums atšķiras no citiem, šuvējai ilgi nav jādomā atbilde: «Jā, ir daudz cilvēku, kas šuj apģērbus, uzņēmējiem jāatrod sava odziņa, ar ko atšķirties. Piemēram, mēs darinām tērpus tikai no kvalitatīviem itāļu materiāliem.» Katrīna pati ik pa laikam dodas uz Itāliju, lai piedalītos audumu prezentācijās un izvēlētos labākos materiālus. Tie tiek transportēti uz Liepāju, un burvestības var sākties - tiek darināti tērpi.

Noslēdzies nacionālais konkurss «Labākais iepakojums Latvijā 2018», kurā žūrija produktu iepakojumus izvērtējusi pēc to konstrukcijas, formas, dizaina, funkcionalitātes, kopiespaida, realizācijas un citiem parametriem, informē pasākuma rīkotāji Latvijas Iepakojuma asociācija.

Šogad konkursā piedalījās 15 konkursanti ar 29 iepakojumiem un iepakojumu sērijām. Konkurss tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan ekspertu žūrija. Septembrī un oktobrī iesniegtos darbus novērtēja starptautisko izstāžu «Riga Food» un «Design Isle» apmeklētāji, kā arī nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji.

Konkursa «Grand Prix» ekspertu žūrija piešķīra «Bišu stropam» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»), balva - dalība Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā «WorldStar For Packaging Excellence 2019».

Savukārt pirmās vietas ieguva sekojoši konkursa darbi - kategorijā «Tirdzniecības iepakojums pārtikas produktiem» - kafijas «Fuse» sērija (iesniedzējs AS «Immer Digital») un sīrupu «Birzī» sērijas iepakojums (iesniedzējs SIA «Kainaiži»).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apbalvojumu labākajiem eksportētājiem - Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! – šogad ieguvusi SIA PET Baltija, savukārt Sprīdīša balvu 8 uzņēmumu konkurencē izcīnīja SIA Helico Aerospace Industries ražotais AirDog, kuram ir lielisks eksporta potenciāls.

Uz prestižo Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! 2015.gadā tika izvirzītas sekojošu uzņēmumu kandidatūras: AS PET Baltija, SIA Nordtext, SIA SilJa, SIA Art Fairs Service, SIA S.B.C., SIA NP Foods, SIA WWL Houses, SIA Lattelecom, SIA Kurzemes Gaļsaimnieks, SIA Ask.FM, AS RER, AS Energofirma JAUDA, SIA Biosan, SIA TENACXEM, SIA Mikrotīkls, SIA Tilde, AS Liepājas Papīrs, SIA Nordtext.

Starp Sprīdīša balvas finālistiem bankas Citadele simpātiju balvu ieguva velosipēdu ražotājs SIA Blue Shock Taxi.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

26.martā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē ar pārliecinošu balsu vairākumu uz nākamajiem 3 gadiem LTRK prezidenta amatā tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

«Prezidentūras pirmajā trīsgadē organizācijas jaudas un ietekmes vairošanai apņemos divkāršot biedru skaitu, aktīvi un pašaizliedzīgi strādājot Latvijas uzņēmumu eksporta veicināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un biedru konkurētspējas un kapacitātes celšanai ne vien Rīgā, bet visos valsts reģionos. Starp prioritāri veicamajiem darbiem ir arī LTRK likuma pieņemšana – Latvija nevar palikt starp tām 9 Eiropas Savienības valstīm, kurās vadošajai biznesa organizācijai nav likumdošanā nostiprināta svara! » akcentē A.Rostovskis.

«Tirdzniecības un rūpniecības kamerai jākļūst par karognesēju Latvijas nākotnes ekonomikai – produktīvai, uz eksportu vērstai un ārvalstu tirgos konkurētspējīgai!» uzsver LTRK prezidents.

Piesaistot Eiropas finansējumu, Kazdangas pagastā attīsta tūrisma biznesu

Kurzemē esošais atpūtas komplekss Lauku kūrorts gatavojas savai pirmajai nopietnajai tūrisma sezonai. Tā piedāvājumā tagad ir nakšņošana, ēdināšana un aktīvā atpūta. Tās piedāvājums balstās uz trim vaļiem – t.s. lāzertagu, veikbordu un šķēršļu parku.

Jācīnās par 80% vairāk

Lauku kūrorts izveidots Aizputes novada Kazdangas pagastā. Pirms gadiem desmit tā idejas attīstītājs, aizputnieks Jānis Rudzroga iegādājās īpašumu, kur kādreiz atradās ferma, lai izveidotu sev dīķi makšķerēšanai. Bija apnicis izmantot svešas ūdenstilpes.

Pamazām radās doma nodarboties ar tūrisma biznesu. Tā kā īpašums atrodas klusā vietā, izveidoja naktsmītņu piedāvājumu. Uzbūvēja vēl pa kādai lapenītei un sāka domāt, ka vietai ir potenciāls attīstīties. Pirms gadiem trim četriem atvēra otro lāzertagu (aktivitāte, ko var pielīdzināt peintbolam, taču tajā bumbiņu vietā tiek izmantots stars) Latvijā. Pērn ar ES atbalstu tapa veikparks un šķēršļu parks.